Apziņas trenēšana

1. Apziņas trenēšana Kaspars Bikše, 28320454, kaspars.bikse@gmail.com

2. Veselīga cilvēka postulāti • Ikviens no mums atbild par savu dzīves pieredzi. • Katra doma veido mūsu nākotni. • Mūsu spēks ir pašreizējā mirklī. • Mēs visi ciešam no neapmierinātības ar sevi un izjūtam vainas apziņu. • Katra cilvēka slēptākā doma: "Neesmu pietiekami labs.” • Tā ir tikai doma, ko iespējams mainīt. • Mūsu dvēseli visvairāk posta aizvainojums, nosodījums un vainas apziņa. • Mums viss veicas, ja mēs patiešām sevi mīlam. • Mums jāatbrīvojas no pagātnes un visiem jāpiedod. • Jāgrib iemācīties mīlēt sevi. • Pašcieņa un saskaņa ar sevi pašreizējā brīdī nozīme pozitīvas pārmaiņas nākotnē.

3. Kam ticēt? • Mūsu dzīve būtībā ir ļoti vienkārša: pie mums atgriežas tas, ko mēs atdodam • Viss, ko mēs par sevi domājam, kļūst par īstenību. Mēs visi atbildam par visu, ka notiek dzīvē: gan labo, gan slikto. Katra mūsu doma veido nākotni Ikviens no mums ar savām domām, jūtām un vārdiem rada savu dzīves pieredzi • Mēs paši veidojam dažādas situācijas, bet pēc tam, tērējam savus spēkus, vainojam citus cilvēkus par to, ka esam vīlušie savās cerībās. Neviens un nekas nevalda pār mums, jo tikai mēs esam vienīgie domātāji savā dzīvē. Tikai radot harmoniju savos prātos, mēs iegūsim to arī savā dzīvē

4. Visums pilnībā atbalsta katru mūsu domu, kurai mēs gribam ticēt • Mūsu zemapziņa pieņem visu, kam mēs gribam ticēt, t.i., mani priekšstati par sevi un dzīvi kļūst par realitāti man, bet jūsu - jums. • Visuma spēks mūs nekad netiesā un nenosoda • Tas mūs pieņem tādus, kādi mēs esam, bet pēc tam atspoguļo mūsu uzskatus mūsu dzīvē. Ja es vēlos ticēt tam, ka dzīve ir drūma, es esmu vientuļš un neviens mani nemīl, tad tieši tāda arī būs mana dzīve. • Ja es sev iegalvošu, ka "dzīvi piepilda mīlestība, es mīlu un spēju izraisīt tādas pašas jūtas pret sevi", ja es daudzkārt atkārtošu šo afirmāciju, šī mana pārliecība kļūs par īstenību.

5. Mēs paši izvēlamies savas domas • Ieraduma dēļ mēs varam atkal un atkal domāt par vienu un to pašu, tā ka pat nerodas iespaids, ka mēs paši izvēlamies savas domas. Taču mēs esam izdarījuši savdabīgu izvēli. Mēs varam atteikties no dažām domām. Atcerēsimies, cik bieži mēs atteicāmies par sevi domāt pozitīvi! Bet tagad mēs varat atteikties no negatīvām domām. • Daudzi cieš no neapmierinātības ar sevi un vainas apziņas. Jo vairāk mēs sevi neieredzam un vainas apziņa ir spēcīgāka, jo mūsu dzīve ir nelaimīgāka. Un tieši otrādi - jo vairāk mēs sevi cienām un novērtējam, atbrīvojam no vainas apziņas jo sasniedzam lielākus panākumus visās dzīves jomās

6. Vislielākās problēmas rada aizvainojums, kritika un paškritika • Lai kur un kas notiktu "tur, ārpus mums", tas tikai atspoguļo mūsu pašu apziņu. Neattaisnosim dažu cilvēku slikto uzvedību, taču viņus piesaista tieši mūsu pārliecība, provocējot viņu slikto izturēšanos pret mums • Ja mēs sakām: "Visi ar mani izrīkojas tā un tā, kritizē, nepalīdz, mani pazemo un aizvaino," - tas nozīmē, ka tieši tāda tad arī ir “mūsu psiholoģiskā noskaņa, mūsu domāšanas stereotips". Iespējams, dažas mūsu domas mums piesaista to cilvēku ievērību, kuri atļaujas šādu izturēšanos. Taču, ja mēs izmainīsim savu noskaņu, viņi liks mūs mierā un šādi izturēsies pret citiem cilvēkiem

7. Mēs varam mainīt savu attieksmi pret pagātni • Pagātne ir aizgājusi uz neatgriešanos. To mainīt nav mūs spēkos. Taču mēs varam mainīt savus priekšstatus par pagātni Ir tik muļķīgi tagad, šajā mirklī, sevi sodīt par pārestību, kāds mums nodarījis tālā pagātnē • Ja mēs sev iegalvosim, ka esam bezpalīdzīgi un neaizsargāti upuri, tad visas mūsu pūles mūs izārstēt ir veltas, tad Visums a balstīs šo mūsu pārliecību un mūsu stāvoklis ar katru dienu pasliktināsies. Ir ļoti svarīgi, lai mēs atbrīvotos no muļķīgām, skumjām domām un uzskatiem, ka mūs neatbalsta

8. Lai atbrīvotos no pagātnes, mums jāgrib piedot 1 • Mums jāgrib atbrīvoties no pagātnes un piedot visiem, ieskaitot sevi. Iespējams, ka mēs nezinām, kā to paveikt bet varbūt arī frāze "Mēs gribam piedot" jau nozīmē to, ka sācies izdziedāšanās process. Izdziedāšana iespējama tikai tad ja mēs atteiksimies no pagātnes un visiem piedosim. “Es tev piedodu par to, ka tu neesi tāds, kādu es vēlētos tevi redzēt Es tev piedodu un tevi atbrīvoju," - šī afirmācija arī dara mūs brīvu”

9. Lai atbrīvotos no pagātnes, mums jāgrib piedot 2 • Visgrūtāk ir piedot tieši tam cilvēkam, kuram nepieciešams atļaut aiziet pirmām kārtām. Piedošana nozīmē atteikšanos, piekāpšanos, atļauju aiziet. Taču tam nav nekā kopīga ar sliktu uzvedību. Tā vienkārši ir atbrīvošanās no problēmas. Mums nav noteikti jāzina, KĀ piedot. Vienīgais, kas mums nepieciešams, - ir VĒLĒŠANĀS, NODOMS piedot. Visums pats parūpēsies, KĀ to izdarīt

10. Sevis mīlēšana 1 • Ja sevi mīlam un pieņemam tādus, kādi mēs patiesībā esam, dzīvē viss veidojas labvēlīgi, Mūsu veselība uzlabojas, mēs sākam pelnīt vairāk naudas, mūsu attiecības kļūst harmoniskākas, radošās spējas atklājas visā pilnībā. Rodas iespaids, ka viss notiek bez mūsu līdzdalības, pats no sevis. • Mīlestība un dvēseles līdzsvars, mierīga, labvēlīga un uzticības pilna atmosfēra mūsu garīgo darbu padara organizētāku, attiecības - siltākas, palīdz atrast jaunu darbu, nodrošina ar labāku, nekā bijis līdz šim, mājokli un utt. • Ir zināms, ka cilvēki, kuri mīl sevi un savu ķermeni, nekad neizturas slikti pret sevi vai citiem cilvēkiem. • Mūsu dvēseles līdzsvars un sevis atzīšana šajā brīdī ir noteicošais tam, lai nākotnē visās dzīves jomās notiktu labvēlīgas pārmaiņas

11. Problēmas būtība • Tātad mūsu pacients, paskatās uz sevi nelielā spogulītī, kļūst ļoti sarūgtināts. Vērojot viņa seju, pajautāsim, vai viņi sevi kritizē. - Jā, protams. Kā gan es mainīšos, ja es sevi nekritizēšu? Vai tad visi cilvēki sevi nekritizē?  - Mēs nerunājam par visiem cilvēkiem, mēs runājam tikai par jums

12. Savedīsim kārtībā savas domas • Rūpīgi uzkopjot istabu, mēs vienmēr vērīgi apskatām gan pašu istabu, gan visas lietas, kas tajā atrodas. Dažas mantas mums nekad vairs nebūs vajadzīgas; tas nozīmē, ka pienācis laiks no tām šķirties. Vecas avīzes, žurnālus un papīra traukus var mierīgi izmest atkritumu grozā, par to nav nekādas vajadzības uztraukties. • Tieši tādā pašā veidā mēs savedam kārtībā savas domas, un nav vērts pārdzīvot to, ka no dažām domām vajag atteikties. Lai tās mūs atstāj tikpat viegli kā ēdiena palieku izmešana mēslainē. Vai mēs rakņāsimies iepriekšējās dienas ēdiena paliekās, gatavojot sev maltīti šodien? Vai mēs rakņāsimies novecojušos uzskatos, lai radītu pamatu savai nākotnei? • Ja kāda doma vai uzskats mums nenāk par labu, lai tas pazūd! Jo nav taču tāda likuma, kas noteiktu, ka mums nav tiesību atteikties no novecojušiem pagātnes uzskatiem

13. Izvērtēsim domas • Daudzi dod priekšroku tādam domāšanas veidam, kāds bija raksturīgs mūsu vecākiem, skolotājiem taču mums šī tradīcija nebūt nav jāturpina • Nevienā likumā nav teikts, ka mums būtu jādomā tā vai citādi

14. Ja mēs kaut kam ticam, tad tas izrādīsies pareizs • Cik bieži mēs sakām: "es esmu tāds" vai "tas ir tā". Patiesībā šīs frāzes nozīmē to, ka mums liekas pareizs tas, kam mēs ticam. • Mūsu uzskati parasti ir to cilvēku viedoklis, kurus mēs esam iekļāvuši savu uzskatu sistēmā. Nav nekādu šaubu, ka šis viedoklis pilnībā atbilst arī citiem mūsu uzskatiem. • Ja mēs gribam savu dzīvi padarīt patīkamu un priecīgu, domāsim par priecīgo; ja gribam dzīvot mīlestībā un saskaņā - domāsim par mīlestību utt. Viss, ko mēs domājam vai sakām, atgriezīsies pie mums līdzīgā veidā

15. Katrs mirklis ir jauns iesākums • Es atkārtoju: "Mūsu spēks ir pašreizējā mirklī." Mēs nekad nestāvam uz vietas. Visas pārmaiņas mūsu prātos notiek tieši šajā mirklī • Nav svarīgi, cik ilgi mūsu domāšanas veids bijis negatīvs, cik ilgi mēs vienaldzīgi izturējāmies cits pret citu vai cietām no naudas trūkuma vai neapmierinātības ar sevi, - mēs spējam sākt mainīties šodien. • Tagad tās, pakāpeniski samazinoties, izzudīs uz visiem laikiem. Tas ir mūsu spēkos. Iegaumēsim: šis domāšanas veids piemīt tikai mums un nevienam citam. Tikai mums ir spēks un vara pār sevi. • Mūsu pagātnes domas un uzskati radījuši pašreizējo situāciju un visus citus līdzšinējos dzīves apstākļus. Viss, kam mēs pašlaik gribam ticēt, par ko domājam un runājam, rada nākamo mirkli, nākamo dienu, mēnesi un nākamo gadu … un …

16. Noķersim domu • Uz mirkli apstāsimies un notveriet savu domu. Par ko mēs pašlaik domājam? Acumirklīgās domas nosaka turpmāko dzīvi. • Protams, nav viegli bezgalīgi mainīgajā domu straumē noķert vienu vienīgo domu, taču mēs jau tagad varam sākt sekot sev, savām domām un teiktajam. Ja mēs sevi pieķersim izmantojam negatīvus vārdus, apstāsimies frāzes vidū! Mēs varam to pārfrāzēt, atlaist vai vienkārši pateikt: "Vācies projām!" • Iedomāsimies, ka mēs atrodamies kādā greznā viesnīcā un stāvam rindā kafejnīcā vai bufetē, kur ēdienu vietā tiek piedāvātas domas. Jums nepieciešams izvēlēties jebkuras domas pēc savas gaumes. Šīs domas veidos mūsu lielo dzīves pieredzi. • Ja izvēlēsimies sliktas domas, tas būtu tāpat kā izraudzīties ēdienu, kas slikti ietekmē mūsu veselību. Centīsin atturēties no domām, kuras rada problēmas un sāpes.

17. Prāta kontrole • Mums piemīt apbrīnojams spēks un prāta spējas, kas nosaka mūsu domas un vārdus • Iemācījušies kontrolēt savu prātu, apzināti izvēloties to vai citu domu, mēs sevi apveltām ar šo spēku • Ja mēs uzskatām, ka prāts mūs kontrolē, tad kļūdāmies: mēs paši to kontrolējam un izmantojam - atkarībā no dzīves situācijām. Pateicoties prātam, mēs varam atteikties no veciem domāšanas stereotipiem • Ja šie stereotipi mēģina atgriezties un saka: "Mainīties ļoti grūti", tad savam prātam pasacīsim: "Tagad es gribu ticēt, ka mainīties man kļūst vieglāk." Iespējams, mums vēl ne reizi vien nāksies risināt šādas sarunas ar sevi, lai pārliecinātos, ka tie esam mēs, kas kontrolē situāciju, un viss noris tā, kā sev to pavēlējam

18. PAGĀTNES ŽŅAUGOS • Tā kā mani neuzaicināja uz vidusskolas absolventu salidojumu, es nevaru priecāties par dzīvi • Tā kā es slikti uzstājos pirmajā noklausīšanas reizē, es vienmēr no viņiem baidīšos. • Tā kā vairs neesmu precējies, tagad nespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. • Tā kā bērnībā cietu trūkumu, tad, manuprāt, es nekad nekļūšu bagāts. • Tā kā reiz es izdarīju zādzību, man visu dzīvi sevi jāsoda par šo neglīto rīcību. • Tā kā mani reiz nepelnīti aizvainoja, esmu pilnīgi zaudējis ticību cilvēkiem. • Pagātne ir aizgājusi uz neatgriešanos, un to nav iespējams mainīt. Pastāv tikai tagadne, un, bēdājoties par pagātni, mēs zaudējam iespēju iegūt dzīves pieredzi tagadnē

19. Jo vairāk mēs domājam par negatīvām parādībām, jo tās kļūst dziļākas • Jo vairāk mēs pievērsīsim uzmanību tam, no kā mēs gribētu atbrīvoties, jo problēma kļūst dziļāka. • Viss, kam mēs pievēršam uzmanību, palielinās un kļūst par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu

20. Afirmācijas • Mācīsimies izmantot domāšanā pozitīvas afirmācijas • Par tām var kļūt jebkurš jūsu apgalvojums. Turpretim negatīvie apgalvojumi vairo tikai nevēlamo • Bet, ja mēs teiksim: "Tagad es pieņemu… ", šis paziņojums atvērs uztveres kanālu mūsu apziņā, tādā veidā nodrošinot jaunu materializāciju • Afirmācijas izteiksim tagadnes formā • Piemēram: "Esmu skaists un vesels" vai "Man ir lieliski draugi". Mūsu vēlme, izteikta nākotnes formā vai vēlējuma izteiksmē, tā arī paliks nākotnes vai vēlējuma formā

21. Apziņas trenēšana • Paskatīsimies spogulī un sacīsim: "Es tevi mīlu un pieņemu tādu, kāds tu esi." • Kā jūs jūtamies tagad? Vai mums kļuva nedaudz vieglāk? Sevis pieņemšana un atzīšana ir atslēga pozitīvām pārmaiņām mūsu dzīvē • Viss labais dzīvē sākas ar sevis atzīšanu un mīlestību pret savu "es“ • Pamēģināsim sevī atklāt labās īpašības un iezīmes, un pat šis nelielais solis pārmaiņu virzienā izrādās ļoti noderīgs • Arī laba veselība sākas ar mīlestību pret sevi. To pašu var teikt par labklājību, mīlestību un radošo spēju atklāšanos.