PAZEMINĀTĀS TEMPERATŪRAS IETEKME UZ IN VITRO AUGIEM ATVESEĻOŠANA SAKŅU KULTŪRAS

1. 7.lekcija PAZEMINĀTĀS TEMPERATŪRAS IETEKME UZ IN VITRO AUGIEMATVESEĻOŠANASAKŅU KULTŪRAS

2. 7.lekcija 7.1. PAZEMINĀTAS TEMPERATŪRAS IETEKME IN VITROJa runā par pazeminātas temperatūras ietekmi, tad jāizšķir būtiski atšķirīgi uzglabāšanas veidi:miera perioda imitācija in vitro,vidēja vai ilgstoša uzglabāšana taksonu bankā,kriosaglabāšana.

3. 7.lekcija 7.1.1. Miera perioda imitācija in vitroAudu kultūrās ir novērojumi, kas liecina, ka arī in vitro daļai augu saglabājas iekšējais gada ritms.

4. 7.lekcija Ne vienmēr būtu ieteicams mieru pazeminātā temperatūrā aizstāt ar fizioloģisko procesu mākslīgu uzturēšanu paaugstinātā aktivitātē, kā, piemēram, vairošanās fāzē. To var izdarīt ar citokinīnu palīdzību, bet tas var arī atsaukties uz auga vēlāku uzvedību ex vitro – pastiprinātu veģetatīvo augšanu,  zarošanos,  ģeneratīvo procesu aizkavēšanos pat par vairākiem gadiem.Īpaši tas attiecas uz kokiem un krūmiem, bet ne visiem tas ir izteikti. Piemēram, ceriņi var tikt pavairoti cauru gadu bez īpašas ķīmiskās- vai termoapstrādes. Lielaugļu zilenēm turpretī nosacīts miera periods pazeminātā temperatūrā labvēlīgi atsaucas kā uz kultūras juvenilizāciju, tā arī uz turpmāku attīstībugan in vitro, gan ex vitro.

5. 7.lekcija Detalizētāk šie procesi Latvijā tiek pētīti ar lilijām Nacionālā botāniskā dārza Augu audu kultūru laboratorijā atbilstoši zinātniskam projektam, proti: • “Fizioloģisko procesu regulācija augu ilgstošas uzglabāšanas laikā pazeminātas temperatūras apstākļos audu kultūrās: metodoloģiskā pamata radīšana taksonu bankas izveidei bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai”.

6. 7.lekcija Lilijām miera periods in vitro ieteicams gan izstādāmā materiāla uzkrāšanas nolūkos, gan sīpolu optimālai aklimatizācijai pēc izņemšanas no aukstuma kameras izstādot substrātā. Perioda ilgums vidēji nepieciešams 2 mēnešus, atkarībā no šķirnes.

7. 7.lekcija Šai laikā notiek aktīvi procesi pašā sīpolā. Tas pastiprināti uzņem no barotnes cukurus, piebriest, un perioda beigās sāk veidot jaunas saknes, sīpoliņus; aktīvi sāk plaukt lapas. Tas nozīmē, ka sīpoliņš tumsā un pazeminātā temperatūrā ir “izgulējies” un gatavs aktīviem augšanas un attīstības procesiem. Tieši šādā stadijā lilijas tūlīt pēc izņemšanas no aukstuma kameras ieteicams izstādīt substrātā ex vitro. Literatūrā trūkst datu par miera perioda fizioloģiskajiem pētījumiem audu kultūrāsun tā pēcietekmi uz tālāko kultivēšanas gaitu, augu kvalitāti in vitro un sekojoši ex vitro.

8. 7.lekcija Kopumā pazemināta t° darbojas kā stresa faktors un juvenilizācijas signāls. Augu dzīvotspēja aukstuma apstākļos liecina par adaptācijas sistēmu ieslēgšanos un tam nepieciešamajiem eksogēnajiem apstākļiem. Auga aukstumizturību būtiski ietekmē genoms, kā arī dažādas fizioloģiski aktīvas vielas un fizikāli faktori, kas regulē gēnu ekspresiju, inducē noteiktus gēnus un jaunu olbaltumvielu sintēzi, kurām ir aizsargfunkcija pazeminātas t° radītā stresa apstākļos, un kas var radīt vispārējo stresa izturību.

9. 7.lekcija 7.2. Vidēja vai ilgstoša uzglabāšanataksonu bankā1988.g. žurnāls “Gartenbau” publicē vairākus rakstus par dažādu kultūru ilgstošu uzglabāšanu pazeminātā temperatūrā, lai veidotu no vīrusiem atveseļotu gēnu banku. A. Eckhard, V. Hanke u.c. uzglabājuši augus 2-4C ar 2 eksplantu variantiem un 7 barotņu variantiem, bet visos gadījumos tā bijusišķidrā MS barotne. Eksplanti bijuši vai nu neapsakņoti atsevišķi dzinumi vai arī trīs dzinumi kopā, kas iegūti proliferācijas fāzē, arī bez saknēm.

10. 7.lekcija Augus vienā variantā uzglabāja ½ gadu unotrā – 1,5 gadus.Barotne, kā publikācijā minēts, sastāvēja no ½ makro- unmikrosāļiem, 30 g.L-1 saharozes, 0,01 mg.L-1 BAP, bet nesaturēja vitamīnus, glicīnu. Pēc iegūtajiem rezultātiem izrādījās, ka noizmēģinātajiem augļkokiem kauleņus bija labāk uzglabāt kā dzinumu pušķi, bet pārējos – kā atsevišķu dzinumu. Pēc izņemšanas no aukstuma kameras pēc 3 subkultūrām ieguva vēl labāku pavairošanos nekā no tiem dzinumiem, kas bija turēti tikai siltajā kamerā.Pēc 3 subkultūrām bija iespējams atkārtoti uzsākt uzglabāšanu aukstumā.

11. 7.lekcija N. Dorion, B. Godin, C. Bigot (1993) pētījuši dažu gobu (Ulmussp.) genotipu uzglabāšanu in vitro pazeminātās temperatūrās. Viņu pētījumi parādīja, ka kamerā ar 7 C un 8 stundu fluorescento apgaismojumu izdzīvojušo augu daudzums uzglabāšanas perioda beigās, t.i., pēc 24-30 mēnešiem, bijis visai augsts (>82%). Tas bijis tad, ja dzinumi pirms uzglabāšanas paspējuši apsakņoties. Tomēr autori piemetinājuši, kadažu aksilāro sazarojumu nekroze uzglabāšanas perioda beigāssamazināja pavairošanas koeficientu no 3-4 līdz 1.

12. 7.lekcija Atkarībā no klona, eksplanti, kas ņemti no uzglabātajiem augiem, apsakņojušies lēnāk un sliktāk nekā kontrole, piemēram, Ulmus campestris – 20-30%. Savukārt Populus tremula (L.) x P.tremuloides (L.) dzinumi tikuši uzglabāti 3 mēnešus 4 C tumsā vai gaismā barotnēs ar vai bez 2iP, kā arī apsakņošanās barotnē ar NES (J.-F.Hausman et al., 1994). Dzinumi tika pārvietoti aukstuma kamerā dažādos laikos pēc subkulturēšanas. Rezultātādzinumi palika dzīvi 100% visos variantos.

13. 7.lekcija Izmaiņas bija lapās.Gaismā notika lapu brūnēšana un nekroze, bet tumsālapas palika zaļas. Stumbri bijuši zaļi un dzīvīgi visos gadījumos. Pēc aukstuma perioda no in vitro augiem, kas bija uzglabāti variantā ar 2iP, ieguva lielāku pavairošanās koeficientu nekā no kontroles augiem, kas bijuši siltuma kamerā.

14. 7.lekcija Zemenes varēja uzglabāt42 mēnešusbez manipulācijām uz barotnēm ar kinetīnu un agaru(A. Eckhard, V. Hanke et al., 1988). Pēc Nacionālā botāniskā dārza Augu audu kultūru laboratorijas datiem (doktorante I.Samsone) bija ļoti svarīgszemeņu eksplants, ko iestādīja barotnē, kas domāta uzglabāšanai.Kā barības vidi izmēģināja gan proliferācijas, gan apsakņošanās barotnes.Tā,3 gadusuzglabājot pazeminātā temperatūrā zemenes, optimālais variants izrādījās atsevišķi eksplanti bez saknēm un ar nogrieztām lapām. Laiks no subkulturēšanas līdz ievietošanai aukstuma kamerā varēja būt no 3-14 dienām.

15. 7.lekcija Savukārt dati par lilijām parādīja (G. Jakobsone), ka labākie kvalitatīvie rādītāji tika sasniegti tad, ja sīpolus bez lapām un saknēm iestādīja barotnē ar paaugstinātu cukura- (4-6%, atkarībā no šķirnes) un nelielu NES devu. Vispirms tos 2-3 nedēļas ataudzēja normālā gaismas kamerā (25C, gaisma), tiem izveidojās jaunas saknes un tikai tad lilijas pārvietoja kamerā ar pazeminātu temperatūru, pie kam – tumsā.

16. 7.lekcija Augu taksonu banku radīšana ir viena no aktuālākām problēmām bioloģijā visā pasaulē, jo tā ir cieši saistīta ar ekonomiku. Lai saglabātu daudzas jaunradītās šķirnes, kā arī retās sugas, būtu kopumā nepieciešama liela zemes platība un nepārtraukti apkopšanas darbi. Lai to veiktu in vitro, platība reducējas līdz laboratorijām un gaismas plauktiem, taču regulāra audu kultūru uzturēšana bioloģiski aktīvā stāvoklī ir darbietilpīga un dārga. Tādēļ šim mērķim lieto ilgstošu in vitro augu piespiedu uzturēšanu pazeminātā t° bez pārstādīšanas, kas būtiski samazina taksonu bankas uzturēšanas izmaksas.

17. 7.lekcija Kopumā par augu apstrādi ar pazeminātu temperatūru var teikt, ka kā dabīgais miera periods, kāds ir kokaugiem, sīpolaugiem, tā piespiedu ilgstošā uzturēšana pazeminātā t° saistīta ar aukstuma stresu augos. Tam var būt kā pozitīva, tā negatīva nozīme.

18. 7.lekcija Savukārt negatīvais stresa aspekts, īpaši ilgstošā uzturēšana pazeminātā t° var radīt dzīvotspējas samazināšanos. Lai mērķtiecīgi vadītu invitro kultivēšanas procesu, nepieciešama tā bioķīmiska izpēte noteiktās kultivēšanas stadijās.

19. 7.lekcija Augu ģenētisko daudzveidību radījusi kā daba,tā arī cilvēks, veidojot jaunas šķirnes un kultūras. Nereti izrādījies svarīgi saglabāt ne tikai jaunas šķirnes, bet arī atgriezties pie sākotnējām, šos augus juvenilizējot vai arī izmantojot kā materiālu krustošanai ar “modernajām” šķirnēm. Augu audu kultūras un pazeminātas t° iedarbība kompleksā ar ķīmiskiem faktoriem, kā, piem., dažādiem citokinīniem (stimulē audu atjaunošanos) novērš kultūras novecošanos.

20. 7.lekcija Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga ir taksonu bankas izveidošana un kvalitatīva uzturēšana (piem., selekcijas materiāla), sterilo kultūru izmantošana pavairošanai. Tādēļ uz eksperimentos iegūto rezultātu bāzes jāizstrādā metodiskais pamats, kas ļautu veidot ilglaicīgu in vitro augu kolekcijas organizēšanas stratēģiju arī mūsu valstī.

21. 7.lekcija 7.3.KriosaglabāšanaPar kriosaglabāšanu sauc augu materiāla “konservēšanu” šķidrā slāpeklī–196° C. Šī metode ļauj uzturēt augu taksonus bez pārstādīšanas ļoti ilgu laiku.Salīdzinot ar abām iepriekšminētajām metodēm, tā ir darbietilpīga un dārga. Ir vajadzīgas arī speciālas iekārtas. Taču, piemēram, tropiskiem augiem tā ir vienīgā iespēja veidot gēnu banku, jo šie augi normālā veidā ir neizturīgi pret pazeminātu temperatūru.

22. 7.lekcija B. Malaurie simpozijā “In vitro culture and horticultural breeding” 2000.g. Somijā deva plašu ieskatu par tropisko augu – kokosriekstu, kafijas, eļļas palmas, jamsa u.c. kriosaglabāšanas iespējām un metodiskiem risinājumiem, kas nebūt nav vienkārši. Kriosaglabāšanas panākumi ir atkarīgi no eksplantaun tā īpatnībām.

23. 7.lekcija Meristēmas iekapsulēšanu/dehidrēšanu lieto kafijai (Coffea L.), Marihot esculenta Crantz, jamsam (Dioscorea), kokosa palmai (Cocos nucifera L.).Citu metodi – dzinuma galotnes vitrificēšanu var lietot, piemēram, Marihot esculenta un Coffea. Šis ir izņēmuma gadījums, ka audu vitrifikācija ir vēlama parādība in vitro.

24. 7.lekcija Tālāk seko • somatisko (piem., eļļas palmai Elaeis guineensis Jacq.) embriju vai • zigotisko (kafija, kokosa palma, eļļas palma) embriju, vai • izžāvētu sēklu (kafija), kauleņu (eļļas palma) • pirmreizējā sasaldēšana.

25. 7.lekcija Liela nozīme ir osmotiskā aģenta izvēlei un koncentrācijai. Parasti kā osmotiķi lieto saharozi. Nobeigumā izmanto pilienu sasaldēšanas metodi. Tas pieder pie ātrās sasaldēšanas metodikas, ko vairāk lieto pēdējos gados un kas ietver materiāla iegremdēšanu šķidrajā slāpeklī.Sākumā izmantoja lēno iekonservēšanu, lietojot krioprotektoru. Šī metode ir vairāk noderīga šūnu kultūrām (Engelmann, Takagi, 2000).

26. 7.lekcija Dažādu metodisko pētījumu mērķis ir  kontrolēt atūdeņošanu un ledus veidošanos,   sasniegt vitrifikācijas fāzi un novērst kristālu veidošanos atkausēšanas laikā,pasargāt šūnas no termiskiem šokiem.

27. 7.lekcija Izmantojot sēklas, šo metodi var lietot kā in situ, tā ex situ. Pēdējā ietver: sēklu normālu uzglabāšanu,in vitro uzglabāšanu, DNS uzglabāšanu,   putekšņu uzglabāšanu,  uzglabāšanu laukā.Ex situ metode vairāk der tiem augiem, ko var pavairot veģetatīvi (Engelmann, Takagi, 2000).

28. 7.lekcija 7.4. AtveseļošanaNo baktērijām un sēnēm var atbrīvoties normālā audu in vitro kultivēšanas procesā. Lai atbrīvotos no vīrusiem un viroīdiem, jālieto speciāla tehnoloģija.V.Hanke, Ch. Fischer un B. Wolfram (1988), darbojoties ar augļkokiem, secinājuši, ka ticamu vīrusu elimināciju nodrošina 2 paņēmienu kombinācija: 1)siltuma terapija un 2)meristēmu kultūra.

29. 7.lekcija Ar siltuma terapiju var būt sarežģījumi, jo paaugstinātā temperatūrā var sākties priekšlaicīga koku atmiršana. Ja temperatūra sasniedz 35-40 C, vīrusi vairs nav spējīgi reduplicēties: tajās augu daļās, kas veidojas in vitro termoapstrādes laikā, nav vīrusu. Tad no šādiem augiem ņem apikālo meristēmu. Teorētiski būtu jāņem 0,1-0,3 mm, bet praktiski ņem augšanas konusu ar 2-3 pāriem lapu aizmetņu un nelielu subapikālo audu slāni.

30. 7.lekcija Kauleņu un sēkliņaugļu kokiem iespējams veikt termoapstrādi mēģenēs (C. Richter, A. Eckhard, 1984), nodrošinot temperatūru dienā 381 C, bet naktī – 25-30 C, ja ir 16 stundu diena un apgaismojums 2000 lux. Šādai temperatūras apstrādei ir piemēroti apsakņoti reģeneranti, kā arī in vitro augi proliferācijas momentā ar 3-5 blakusdzinumiem. Blakusdzinumu veidošanai lietderīgi centrālā dzinuma galotni dekapitēt.

31. 7.lekcija Temperatūras apstrādei jāilgst minimāli 6 nedēļas. Pēc tam no blakusdzinumiem noņem galotnes – 0,5-0,8 mm lielumā sēklaugļiem un 1,0 mm kauleņiem, tad liek uz šķidrās barotnes ar Zimmermann sāļiem. Pēc tam in vitro fāzē izdara seroloģisko testēšanu. Tiek konstatēti vīrusi, ko nevar izdarīt ar ELISA testu.

32. 7.lekcija Apsakņoto atsevišķo reģenerantu temperatūras apstrāde ābelēm un skābajiem ķiršiem ir iespējama,bet saldo ķiršu un plūmju reģeneranti lielos daudzumos iet bojā. Ābelēm var mēģināt termoapstrādi dot ½ gadu, bet skābajiem ķiršiem un plūmēm –4 mēnešus. Ņemot tik mazas galotnes kā aprakstīts, milzīga daļa meristēmu iet bojā, tādēļ praksē termoapstrādi var paildzināt un ņemt 5-8 mm galotnes.

33. 7.lekcija 7.5. SAKŅU KULTŪRASŠajā sadaļā izmantota grāmata A.M. Смирнов “Рост и метаболизм изолированных корней в стерильной культуре.” (Mосква:Hayka.-1970.-456 c.)Sakņu kā atsevišķu orgānu kultūru izmanto vai nu tīri fizioloģiskiem eksperimentiem, vai arī dažādu metabolītu ražošanai.

34. 7.lekcija Ja audu kultūrās audzē tikai saknes bez dzinuma, tad izdevīgākas ir šķidrās barotnes. Pie tam jāņem vērā, kapārstādīšana izdarāma ik pēc 7-14 dienām,barotnes tilpumam jābūt ne mazāk kā 25 ml;ja barotnes tilpums pārsniedz 50 ml, tad ir jādomā par barotnes aerāciju.Aerācija kļūst labāka, ja kolbu ar kultūru krata. Pupiņām tas sekmēja sakņu garuma palielināšanos, bet kviešiem ieguva diametrāli pretēju efektu. Acīmredzot tas būs atkarīgs no taksona.

35. 7.lekcija Jālieto ūdens didestilāts.Ir veikti speciāli izmēģinājumi, lai noskaidrotu ūdens ietekmi: vienā variantā parastais destilētais ūdens, otrā – divas reizes destilēts ar stikla aparatūru. Rezultāti destilētā ūdenī bijuši sliktāki: saknes tievākas, sānsaknes divas reizes īsākas.

36. 7.lekcija Osmotiskais spiediensJa apskatam sakņu kultūru, tad ir jāapskata arī simbioze un osmotiskais spiediens. Interesanti ir tas, ka daži autori uzskata, ka viens no simbiozes mērķiem ir radīt saimniekaugā augstu osmotisko spiedienu, kas nodrošina augu attīstības atsevišķo fāžu iziešanu. Arī orhideju dīgšanai izmanto augstas koncentrācijas osmotiskos šķīdumus.

37. 7.lekcija Parastos apstākļos augi sevi apgādā ar ūdeni, pateicoties osmotiskam spiedienam – 5-10 atm. šūnās, bet sāļainās tuksneša augsnēs tas var būt vairāki 10 atm. Ja šiem augiem palielina osmotisko spiedienu ar relatīvi toksiskām vielām, kā NaCl vai Na2SO4, tad tie aug labāk. Katrā ziņā interesanti bijis tas, ka normālu attīstību augiem, kam nepieciešama simbioze, iespējams panākt, aizvietojot simbiotiskās sēnes darbību ar vienu vienīgu parametru – barotnes osmotiskā spiediena paaugstināšanu.

38. 7.lekcija Bijis izdarīts eksperiments ar kukurūzas dīgli 1-2 nedēļas pēcapputeksnēšanas, ko izdevās audzēt vienkāršā White barotnē, kam pievienota vai nu augstas koncentrācijas saharoze vai 0,7% NaCl, bet pēdējais izrādījies labāks.Katram augam nepieciešams savs osmotiķis.

39. 7.lekcija Ir augi, kam būtiski mainās sakņu rādītāji, ja saharozi nomaina ar mannītu. • Piemēram: lucernai (7,2 atm. šūnās) ar saharozi       galvenās saknes garums ir bijis 146 mm,      kopējais sānsakņu garums – 27 mm,      sānsakņu skaits – 1. • Turpretī ar mannītu galvenās saknes garums ir bijis 203 mm,       kopējais sānsakņu garums – 150 mm,       sānsakņu skaits – 5.

40. 7.lekcija Augstas koncentrācijas saharozes darbību var izskaidrot ar tās tiešo līdzdalību sakņu metabolismā, kas skar šūnu caurlaidības procesus, kur osmotiskajam spiedienam, acīmredzot, ir sekundāra loma. Var būt arī tā, ka, lietojot augstas koncentrācijas cukurus, paaugstinās arī to piemaisījumu daudzums, kam var būt toksiska ietekme.Kā osmotiķi lietoja arī 0,1% Ca(NO3)2.Apskatīsim vēl vienu būtiski svarīgu faktoru sakņu augšanai un attīstībai.

41. 7.lekcija TemperatūraSakņu augšana tomātiem apstājas, ja temperatūra kļūst zemāka par 10 C un augstāka par 40 C. 15 C un 30 C saknes auga lēni, bet optimāla augšana konstatēta robežās no 28-30 C. Citi par optimālu uzskata 25 C temperatūru. Tas ir atkarīgs no taksona, bet vidēji optimums svārstās robežās no 25-27 C. Ir kultūras, kam nepieciešamas temperatūras maiņas.

42. 7.lekcija VitamīniIzolētas saknes, kas aug audu kultūrās, ir heterotrofas pret B grupas vitamīniem (visbiežāk pret B1, B6, PP). Izolētos orgānos vitamīni darbojas kā aktīvi metabolīti un augšanas pamatfaktori, un , ja to trūkst, tad pilnībā pārtraucās augšana. Sākotnēji, saknes audzējot, lika klāt raugu ekstraktu. Vēlāk noskaidrojās, ka to var aizstāt ar nedaudziem vitamīniem un aminoskābju maisījumu.

43. 7.lekcija Vienu augu saknēm (piem., linu) vajag tikai tiamīnu (B1), citu (burkānu) – B1 un B6, vēl citu (saulespuķu)– B1, B6, PP. Tas liecina par dažādu to sintēzes līmeni saknēs. Izmēģinājumos ar zirņiem konstatēts, ka tiamīns nodrošina normālu šūnu dalīšanos procesu meristēmā un sakņu augšanas intensitāti. Saknes, kas nodalītas atsevišķi, var augt vai nu uz tiamīna rezerves rēķina, kas bija saņemts no dīgļlapām, vai, protams, no barotnei pievienotā tiamīna.

44. 7.lekcija Nikotīnskābe (PP) arī ņem dalību šūnu dalīšanās procesā meristēmās.Piridoksīns (B6) piedalās nitrātu atjaunošanā daudzos pāraminēšanas procesos un aminoskābju apmaiņā. Piridoksīnam konstatēti arī aizvietotāji, kā piridoksāls, piridoksamīns, etanolamīns.Līdztekus tam, kā minētie vitamīni darbojas šūnu dalīšanās procesos sakņu meristēmās, kā arī pāraminēšanas procesos, tiem ir nozīmīga loma arī elpošanā. Īpaši tas attiecas uz tiamīnu. Par pārējo vitamīnu nepieciešamību dati ir pretrunīgi.

45. 7.lekcija Aminoskābes Daudzu divdīgļlapju saknes sekmīgi aug barotnēs bez aminoskābēm, bet savukārt daudzi viendīgļlapji bez tiem nav spējīgi sasniegt nepārtrauktu augšanu. Visbiežāk ir nepieciešams triptofāns.

46. 7.lekcija Auksīni Liela nozīme ir endogēno (dabīgo) auksīnu attiecībām saknēs un nevis absolūtam auksīnu daudzumam. Saknes pret auksīna iedarbību ir vairāk jutīgas nekā citi orgāni, un tad auksīnus pielieto ļoti niecīgās koncentrācijās, daļai divdīgļlapju tie pat nebija nepieciešami barotnē.

47. 7.lekcija Daži piemēri, kā auksīni ietekmē šūnu augšanu: sekmē cukura uzņemšanu un   šūnas ogļūdeņu komponentu sintēzi, iedarbojas uz šūnu dalīšanos un stiepšanos, veidojot sānsaknes un spurgaliņas, iedarbojas uz vadaudu diferenciāciju un veidošanos, u.c.Meristēmu novecošanās procesu var aizkavēt saknēs, ja barotnei pievieno NES – kā izolētās saknēs, tā arī visā audziņā in vitro.

48. 7.lekcija FenoliTādi fenoli kā vanilīns, koniferīns, ferulskābe u.c. ir lignīna aromātiskie priekšteči, stimulē sakņu augšanu. Vanilīns stimulēja sakņu augšanu koncentrācijā 0,00001 mg.L-1. Ferulskābes optimālā deva lucernai – 0,10-0,15 mg.L-1. Bet ja lietoja IES + ferulskābi, abas tajās koncentrācijās, kas, atsevišķi ņemot, bija labākā, tad pilnībā apstājās sakņu augšana.

49. 7.lekcija CitokinīniNormāli citokinīnus nepielieto apsakņošanās procesiem. Bet ir atsevišķas ziņas par to nepieciešamību. Kinetīns(6-furfuriladenīns) ir izdalīts no DNS hidrolīzes produktiem. Tas aktivē aminoskābju ieslēgšanospolipeptīdu ķēdēs, pastiprinot olbaltumvielu biosintēzi.

50. 7.lekcija Kinetīns 0,001 mg.L-1 koncentrācijā stimulēja sakņu augšanu kā normāliem, tā pundurformas tomātiem. 0,1 un 0,122 mg.L-1 tas izraisīja stumbra aizmetņu rašanos uz saknēm. Eksperimentos ar tomātu saknēm izmantoja kinetīnu 0,0125-0,00625 mg.L-1, kā arī saharozi 0,75-3%. Augstās saharozes koncentrācijās kinetīns stimulēja, bet zemās – kavēja sakņu augšanu.