Ķērpji: uzbūve, ekoloģiskās grupas, atpazīšana un praktiskā nozīme

1. Ķērpji: uzbūve, ekoloģiskās grupas, atpazīšana un praktiskā nozīme Madara Strauta LU BF 2013

2. Kas ir ķērpis? • Aļģe + sēne Vai ķērpi veido tās pašas aļģes un sēnes, kas sastopamas atsevišķi brīvā dabā?

3. Ķērpju sastāvdaļa: sēne • Ilggadīgi augļķermeņi • Pielāgotas hifas ar uzbiezinātām sieniņām • Hifu funkcijas: meklētājhifas, aļģu šūnu aptverošās hifas, bīdītājhifas NAV sastopamas brīvā dabā!

4. Ķērpju sastāvdaļa: aļģe • Vienšūnas vai pavedienveida • Zilaļģes: Nostocun Gloecapsaģintis • Zaļaļģes: Trebouxia, Chlorella , Chlorococcum, Ulothrixģints aļģes • Dzeltenzaļās aļģes un brūnaļģes ļoti reti IR sastopamas brīvā dabā! (izņemot Treuboxia)

5. Ķērpju sastāvdaļu kopdarbs vai cīņa? • Simbioze – abpusēji izdevīgas attiecības starp divām vai vairāk sugām • Sēne aļģei piegādā ūdeni un minerālsāļus, lai tā varētu ražot organiskās vielas ķērpis Aļģe Sēne

6. Ķērpju sastāvdaļu kopdarbs vai cīņa? • Parazītisms – starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga izmanto citas sugas resursus • Sēne parazitē uz aļģes

7. Ķērpju izpēte Latvijā • Alfons Piterāns • Ķērpjus pēta kopš 1960. gada • Publicējis 470 zinātnisko un populārzinātniskurakstune tikai par ķērpjiem un to aizsardzību, bet arī par aļģēm, ūdens un purvuaugiem, kāarīzinātnesvēsturesjomā.

8. Uzbūve – homeomērslaponis Augšējā miza (sēņu hifas) Sēnes hifas Aļģes pavedieni Apakšējā miza (sēņu hifas)

9. Piemēri – homeomērslaponis Collemafuscovirens Collemaauriforme

10. Uzbūve – heteromērslaponis Augšējā miza Aļģu kārta Serdes kārta (sēņu šūnas) Apakšējā miza Rizīnas

11. Piemēri – heteromērslaponis Lecanoraconizaeoides

12. Uzbūve – heteromērs, cilindrisks laponis Mizas kārta Aļģu kārta Serdes kārta (sēņu hifas) Centrālais cilindrs (sēņu hifas paralēli)

13. Piemēri – heteromērs, cilindrisks laponis Usneahirta

14. Ekoloģiskās grupas • Epifīti – aug uz dzīviem kokiem Xanthoriaparietina

15. Ekoloģiskās grupas • Epigeīdi – aug uz augsnes Cladoniasp.

16. Ekoloģiskās grupas • Epilīti – aug uz akmeņiem Parmeliasaxatilis

17. Ekoloģiskās grupas • Epiksili – aug uz trūdošas koksnes Cladoniabotrytes

18. Ekoloģiskās grupas • Amfībiskie ķērpji – aug ūdens tuvumā vai ūdenī Dermatocarponluridum

19. Ekoloģiskās grupas • Epibriofīti – aug uz sūnām Bacidiasabuletorum

20. Ekoloģiskās grupas • Epifiliskie – aug uz mūžzaļo koku lapām un skujām Catillariabouteillei

21. Ķērpji pasaulē • Tundra • Īsa veģetācijas sezona, ekstrēmi zemas temperatūras

22. Nozīme dabā • Pioniersugas • Aizsargā augsni no erozijas • Galvenā ziemeļbriežu barība (Cladinasp.) • Putniem ligzdu veidošanas izejmateriāls Briežu kladīna Cladinarangiferina

23. Gaisa piesārņojuma indikatori • Uzņem barības vielas tieši no gaisa • Izšķir: • piesārņotas vides ķērpjus • Mērena piesārņojuma ķērpjus • Maznozīmīga piesārņojuma ķērpjus • Tīra gaisa ķērpjus Lobariapulmonaria Xanthoriaparietina

24. Izmantošana • Medicīna • Islandes cetrārija (Cetrariaislandica)

25. Izmantošana • Ķīmija • Rocellaģints sugas izmanto lakmusa iegūšanai (lakmusa papīrs pH noteikšanai)

26. Izmantošana • Parfimērija • Dezodorantu sastāvdaļa Usneabarbata(bārdainā usneja) • Everniaprunastriizmanto smaržās par aromāta fiksatoru

27. Daudzveidība un atpazīšana http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/noteiceejs.shtml

28. Morfoloģiskā uzbūve • Krevuķērpji– cieši saauguši ar substrātu Graphisscripta

29. Morfoloģiskā uzbūve • Lapu ķērpji – laponis ir lapas vai plātnes veida, bieži virspuse atšķiras no apakšpuses Peltigeraaphthosa Hypogymniatubulosa

30. Morfoloģiskā uzbūve • Krūmu ķērpji – pēc izskata atgādina nelielus krūmiņus Cladinastellaris Usneabarbata

31. Hypogymnia physodes

32. Xanthoria parietina

33. Pseudevernia furfuracea

34. Parmelia sulcata

35. Peltigeracanina

36. Beigas!!