INSPIRE

1. INSPIRE Skolotāju profesionālas kompetences pilnveides kurss “Neformālās mācīšanās izmantošana skolā: atjaunojamās enerģijas un klimata izmaiņu tematika” Daugavpils Universitāte COMENIUS projekts: Neformālās mācīšanās iedvesma skolas izglītībā

2. Pedagoģiskā daudzveidība pamatskolā un vidusskolā Irēna Kokina

3. Mācību metožu izmantošanas galvenie uzdevumi • Risināt mācību problēmas; • Paredzēt reālas sarežģītas situācijas; • Veidot skolēnu personīgās īpašības; • Nepieļaut kļūdas vai samazināt to iespējamību; • Attīstīt prasmes un iemaņas; • Metožu izmantošana formālajā/neformālajā izglītībā didaktisku uzdevumu risināšanā • Jaunu zināšanu uztveršana, izpratne un iegaumēšana; Zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšana praksē.

4. Daudzveidīgu metožu izmantošana neformālajā izglītībā var nodrošināt iespēju paplašināšanu kritisku domāšanu lielāku informētību izpētīt jaunas pieejas un koncepcijas izstrādāt jaunas metodes un mācību līdzekļus

5. Mācību metožu izmantošanas neformālajā izglītībā īpatnības

6. Pedagoģiskās daudzveidības būtiskie nosacījumi Sarežģītības pakāpe stress garlaicība Pieredze Zināšanas Prasmes iemaņas

7. Metožu sinerģija formālajā/neformālajā izglītībā Skola Ārpusskolas iestāde

8. Mācību metožu izmantošana neformālajā izglītībā ir vērsta uz šādu saturu (prasmes un attieksmes): • ilgtspējīgu dzīvesveidu/saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi; • atbildību pret nākamajām paaudzēm; • sociālo prasmju attīstību, kas palīdz apgūt un uzturēt videi draudzīgu uzvedību.

9. Sociālās prasmes • palīdz sekmīgi darboties grupā; • dod iespēju katram izmantot savu pieredzi; • ļauj mācīties vienam no otra; • palīdz veidot savu pašapziņu; • ļauj apzināties sevi un citus cilvēkus kā unikālas personības; • veicina interesi un rūpes vienam par otru un grupas kopējo • darba rezultātu.

10. Skolēnu sadarbība Sinerģija, kas rodas sadarbības rezultātā neformālajā mācību vidē, veicina lielāku motivāciju nekā individuāla darbošanās vai sacensības. Grupas rezultāts, kurās dalībnieki ir sastrādājušies, ir kas vairāk nekā daļu summa. Savstarpējā saistījuma izjūta rada pozitīvu enerģiju.

11. Mācību vides nozīme mācību sasniegumos

12. Vides jēdziena būtība • Vide – kā cilvēka apkārtējo apstākļu un ietekmju kopuma iedarbība (D.Markovičs, 1991) • Vide – kā apstākļu nosacījumu kopums, kurā atrodas indivīds (V.Slobodčikovs, 1996) • Vide – kā iespēja – kā tiltiņš starp subjekta aktivitāti un vidi ( Dž.Gibsons, 1988) • Vide – kā vērtība, kas ietver dabas un cilvēku radīto, kā dzīves ietvars un avots brīnumam un iedvesmai (D.Ozoliņš, 2000)

13. Izglītojošās vides struktūrkomponenti(pēc A.Banduras transakcionālā modeļa) Psiholoģiskie procesi Kognitīvie procesi, attieksmes, personības īpašības Vide Fiziskā vide, sociālās struktūras, kultūras modeļi Uzvedības procesi Uzvedības stratēģijas izdzīvošanai vidē, uzvedības reakcijas uz vidi

14. Izglītojošās vides tipi(pēc J. Korčaka) • Dogmatiskā izglītojošā vide (tradīcijas, autoritāte, pavēles, disciplīna, kārtība, nopietnība, līdzsvarotība u.c.) • Karjeras izglītojošā vide (iekšējs spožums, augsts aprēķins, lozungi, godkāre, neapmierinātība, augstprātība, skaudība u.c.) • Bezrūpīgā izglītojošā vide (garīgais līdzsvars, bezrūpība, jūtīgums, labestība, pašapziņa, iekšēja labsajūta u.c.) • Radošā izglītojošā vide (spēks lidojumā, darbs, priecīga pašsajūta, radīšana, entuziasms, domu cienīšana, kreativitāte, zinātkāre u.c.)

15. Mācīšanās vide formālajā izglītībā • Speciāli iekārtota klases telpa • Projektors, datori, internets • Audio, video ieraksti • Attēli, plakāti, foto • Dabas materiāli • Īpaši tērpi u.c.

16. Mācīšanās vide neformālajā izglītībā • Mežs, parks, dabas objekti • Mājsaimniecības, privātmājas • Energoapgādes iestādes • Elektrostacijas, rūpnīcas • Interešu izglītības centri • Municipalitāte • U.c.

17. Starppriekšmetu mācīšana • Multidisciplinārā mācīšana – līdzīgu priekšmetu savienošana formālā veidā; • Starppriekšmetu mācīšana – specifisku nodarbību vai priekšmetu veidošana, kas aptvertu visus skolas mācību priekšmetus; • Pilnīga integrācija – mācību programmu nosaka skolēnu dzīves pieredze, vajadzības un intereses (Jacobs, 1989).

18. Starppriekšmetu mācīšana • Starppriekšmetu saikne ietver lielu elastīgumu jebkāda dialoga formā starp divām vai vairākām disciplīnām, tā ir pēc savas dabas transformatīva un rada jaunas zināšanu formas. • Argumenti par labu starppriekšmetu mācīšanai: • Konstruktīvās mācīšanas pieeja; • Zinātnisko procesu izpratne; • Cilvēces galvenās problēmas; • Skola kā vieta darbam ar pieredzi: mācīšanās no projektiem; • Starppriekšmetu kompetence; • Informācijas atrašana un apstrāde IT laikmetā (Labbudde, 2003).

19. Starppriekšmetu mācīšana • Starppriekšmetu mācīšanas kritēriji: • Skolēni aktīvi piedalās mācību procesā, aktīvā domāšanā; • Tēmas apguve sākas ar skolēnu vajadzībām, interesēm utt.; • Skolēni apgūst saskarsmes prasmes; • Starppriekšmetu mācīšana ir cieši saistīta ar dabas zinātnēm.