1 / 8

REGUL Ē ŠANAS AKTUALIT Ā TES LIBERALIZ Ē TAM LATVIJAS TELEKOMUNIK Ā CIJU TIRGUM 2003.GAD Ā

REGUL Ē ŠANAS AKTUALIT Ā TES LIBERALIZ Ē TAM LATVIJAS TELEKOMUNIK Ā CIJU TIRGUM 2003.GAD Ā. Seminārs – diskusija 2003.gada 17.janvārī. Prof. Inna Šteinbuka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja.

edric
Download Presentation

REGUL Ē ŠANAS AKTUALIT Ā TES LIBERALIZ Ē TAM LATVIJAS TELEKOMUNIK Ā CIJU TIRGUM 2003.GAD Ā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. REGULĒŠANAS AKTUALITĀTES LIBERALIZĒTAM LATVIJAS TELEKOMUNIKĀCIJU TIRGUM 2003.GADĀ Seminārs – diskusija 2003.gada 17.janvārī Prof. Inna Šteinbuka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja

  2. SITUĀCIJA LATVIJAS KOMUNIKĀCIJU TIRGŪ 2002.GADA VIDŪsalīdzinājumā ar ES kandidātvalstīm • fiksēto tālruņa līniju pieejamībaiedzīvotājiem ir nedaudz zemāka par vidējo • mobilo sakaru pieejamība ir ievērojami zemāka. 2002.gadā sakaru grupā cenu līmenis pazeminājās – 7,1%, tajā skaitā, mobilajiem telefoniem – 7.9%, mobilo telefonu pakalpojumiem – 20.3% • fiksētās līnijas abonēšanas maksa iedzīvotājiem ir nedaudz zem vidējā, bet uzņēmumiem pārsniedz vidējo līmeni kandidātvalstīs. Tomēr šie rādītāji ir daudz zemāki nekā ES valstīs

  3. SITUĀCIJA LATVIJAS KOMUNIKĀCIJU TIRGŪ 2002.GADA VIDŪsalīdzinājumā ar ES kandidātvalstīm • vietējo sarunu tarifi ir augstāki nekā vidēji un praktiski atbilst ES valsu līmenim. • starptautisko sarunu tarifi ir augsti, apmēram par trešdaļu pārsniedzot kandidātvalstu vidējos rādītājus. ES valstīs starptautisko sarunu tarifi ir vairākas reizes zemāki. • interneta iezvanpieejas tarifi ir augstākie no visām kandidātvalstīm, ievērojami pārsniedzot vidējo rādītāju (nedaudz labāki rādītāji, ja izmanto pieslēgumu ārpus darba laika).

  4. TENDENCES PĒC FIKSĒTĀ TĪKLA LIBERALIZĀCIJAS • Tāpat kā pirms tirgus atvēršanas, turpināsies mobilo telekomunikāciju izaugsme. • Fiksētajā jomā: - Lattelekom ir paudis vēlmi līdzsvarot tarifus ar izmaksām, kas izpaudīsies kā iedzīvotāju abonentmaksas palielinājums un starptautisko sarunu tarifu samazinājums. - Ja par pamatu izmanto salīdzinājumu ar citām valstīm, iespējams arī uzņēmumu abonentmaksas samazinājums, bet tas atkarīgs no konkurentu piedāvājumiem. • Starptautisko sarunu jomā: jau šī gada pirmajās nedēļās ir redzams, ka tarifus iespējams samazināt (TELE2 piedāvājums). Kaut arī pirms 1.janvāra analītiķi vērtēja starptautisko sarunu piedāvāšanu kā potenciāli visdaudzsološāko tirgus nišu jauniem ienācējiem, esošo tirgus dalībnieku ātra rīcība var ievērojami mazināt šīs nišas pievilcību.

  5. TENDENCES PĒC FIKSĒTĀ TĪKLA LIBERALIZĀCIJAS • Daudzsološa tirgus niša ir telekomunikāciju pakalpojumu piedāvāšana, izmantojot kabeļtelevīzijas pieslēgumu. Tiklīdz būs praksē ieviesti starpsavienojumi ar esošo telekomunikāciju tirgu, kabeļtelevīzijas abonentiem varēs piedāvāt gan balss telefonijas, gan datu (interneta) pakalpojumus. Datu pārraides iespējas caur kabeļtelevīzijas tīkliem pastāvēja arī pirms tirgus atvēršanas. • Pievilcīga ir Interneta piekļuves nodrošināšana, jo esošie tarifi ir augsti un atstāj vietu konkurentu piedāvājumiem. Lai spētu piedāvāt lētāku iezvanpieeju, nepieciešams samazināt vietējo sarunu tarifus (interneta pakalpojumu sniedzējiem vienojoties ar fiksētā tīkla operatoru). Sagaidāma arī alternatīvu piekļuves veidu straujāka attīstība – lokālā bezvadu tīkla attīstība, aktīvāka interneta pakalpojumu sniedzēju lokālā darbība (mazpilsētas vai pat dažu ēku robežās).

  6. SEMINĀRA DARBA KĀRTĪBĀ • Konkurences veicināšana telekomunikāciju nozarē – SPRK padomes loceklis prof. Edvīns Karnītis • Regulēšana telekomunikācijās - SPRK Padomes loceklis Raimonds Jonītis. • Sekundārā likumdošana – Regulatora izstrādātie normatīvie akti - Juridiskā departamenta Telekomunikāciju un pasta juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Zita Ozola • Latvijā novērtētie telekomunikāciju pakalpojumu tirgi, uzņēmumi ar būtisku ietekmi 2003.gadā – Telekomunikāciju un pasta departamenta (TPD) Universālā pakalpojuma nodaļas eksperts Andrejs Dombrovskis

  7. SEMINĀRA DARBA KĀRTĪBĀ • Publisko telekomunikāciju pakalpojumu tarifu regulēšana: tarifu un izmaksu attiecināšanas un aprēķināšanas metodikas - TPDTarifu nodaļas vadītāja Jana Lūsvere • Universālā telekomunikāciju pakalpojuma saraksts LR un universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistības 2003.gadam - TPD Universālā pakalpojuma nodaļas vadītāja Vineta Poriņa • Licencēšana uzņēmējdarbībai telekomunikācijās - TPD Licencēšanas nodaļas vadītājs Raimonds Bergmanis un nodaļas eksperte Ina Patjanko

  8. SEMINĀRA DARBA KĀRTĪBĀ • Telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontrole - TPDPakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks • Nacionālo resursu telekomunikācijās plānošana - TPDPakalpojumu kvalitātes nodaļas ekspertes Gundega Rutka un Edīte Jākobsone • Starpsavienojumu līgumi un īpašās piekļuves līgumi - TPD direktors Andris Virtmanis un TPD Pakalpojumu kvalitātes nodaļas eksperts Elmārs Lipenbergs • Standartizācija un telekomunikāciju gala iekārtu sertifikācija - TPD Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks

More Related