Nacionālais attīstības plāns 2014 – 2020 Transporta infrastruktūras attīstība

1. Nacionālais attīstības plāns 2014 – 2020Transporta infrastruktūras attīstība Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija 27.11.2012. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

2. Būtiskākie transporta infrastruktūras attīstības jautājumi 2014.-2020.gadā (1) • TEN-T infrastruktūras attīstība: • Valsts galvenie autoceļi • Dzelzceļš • Lielās ostas • Lidosta “Rīga” LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

3. Būtiskākie transporta infrastruktūras attīstības jautājumi 2014.-2020.gadā (2) • Valsts reģionālie un vietējie autoceļi • Mazās ostas • Reģionālās lidostas LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

4. NAP2020 noteiktie būtiskākie sasniedzamie mērķi un rezultāti transporta jomā (1) • Mērķis - Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība 2014 2017 2020 2030 Kravu apgrozījums Latvijas lielajās ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja) milj. tgadā. 67,4 (2011) 80 98 116 >140 Apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits gadā lidostā „Rīga” (milj. gadā) 5,10 (2011) 5,9 7,3 8,5 12 Pasažieru skaits starptautiskajā dzelzceļa transportā (tūkst. pasažieru gadā) 338 (2010) 347 353 360 2 308 Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā (tūkst. gadā) 764 (2010) 900 1 050 1 150 >1 500 LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

5. NAP2020 noteiktie būtiskākie sasniedzamie mērķi un rezultāti transporta jomā (2) • Mērķis - nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, t.sk. panākot 2020.gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, un sabiedriskā transporta pieejamības paaugstināšanu, izveidojot efektīvu un sabalansētu sabiedriskā transporta sistēmu • Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība 2014 2017 2020 2030 Samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums par (%) 0 (2012) 20 45 80 100 Samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu garums par (%) 0 (2012) 5 20 50 85 Autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem (%) 75,4 (2009) 80 81 83 100 Pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā (regulārās satiksmes autobusu milj. pasažierkilometri gadā) 1981 (2011) 2190 2130 1860 1730 LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

6. Transporta infrastruktūras vieta NAP2020struktūrā (1) • Prioritāte “Tautas saimniecības izaugsme” • Rīcības virziens “Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi” • Speciālās ekonomiskās zonas • Valsts un pašvaldību infrastruktūras sakārtošana privāto investīciju piesaistei • Rīcības virziens “Izcila uzņēmējdarbības vide” • Ieguldījumu veikšana lielo ostu infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T) • RailBaltica (TEN-T) • Austrumu-Rietumu dzelzceļa infrastruktūras modernizācija (TEN-T) • Starptautiskās lidostas”Rīga” attīstība (TEN-T) LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

7. Transporta infrastruktūras vieta NAP2020struktūrā (2) • Prioritāte “Izaugsmi atbalstošas teritorijas” • Rīcības virziens “Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana” • Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru • Pārrobežu sadarbība ar mērķi paaugstināt ekonomisko aktivitāti • Mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē • Rīcības virziens “Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai” • Valsts reģionālo autoceļu sakārtošana • Valsts vietējo autoceļu sakārtošana • Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. • Valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

8. Problēma – finansējuma ierobežojumi Autoceļi – NAP redakcija Autoceļi – lai situācija nepasliktinātos Autoceļi – lai situācija uzlabotos līdz apmierinošai LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

9. Problēma – finansējums lielo ostu attīstībai • Ja Latvijas lielo ostu infrastruktūras attīstībai NAP2020 ietvaros netiks atvēlēti līdzekļi: • bremzējas TEN-T attīstība, kas savukārt novedīs pie Latvijas konkurētspējas mazināšanās • Netiks veicināta potenciāli izdevīgā sadarbība ar augošajām austrumu valstu ekonomikām. • Netiks nodrošināta šādu NAP2020 mērķu sasniegšana: „Ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos”, „Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību”, „Stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu”, „Nodrošināt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai ražojošā un pakalpojumu sektorā reģionos”, kā arī negatīvi ietekmēta citu mērķu sasniegšana LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

10. Latvijas tranzīts ir globālās ekonomikas sastāvdaļa, kas veiksmīgi konkurē pasaules tirgū, tādēļ tam tiek jāpievērš īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – jāiegulda tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Tranzīta nozīme Latvijas ekonomikā ostās % (Latvijas Bankas dati) LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

11. Mazās ostas • Mazās ostas ir nozīmīgas gan darbavietu radīšanai reģionos, gan arī ekonomiskās aktivitātes nodrošināšanā. Finansējums, kas patlaban NAP projekta ietvaros ir atvēlēts, ir minimālais, lai nodrošinātu pietiekamu ostas darbību un elementāru attīstību. Bez šāda finansējuma ostas darbība var tikt vispār apturēta, jo netiks nodrošinātas kuģošanas un infrastruktūras drošības prasības. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

12. Reģionālās lidostas • Konceptuāli SM atbalsta reģionālo lidostu attīstību, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi uz reģiona attīstību, • Ja tiek rasts finansējums, iespējams veidot investīciju programmu reģionālo lidostu attīstībai, lai nodrošinātu lidostu infrastruktūras modernizāciju un atbilstību standartiem. • Jāvērtē projektu ilgtspēja, iepriekš veikto valsts ieguldījumu apjoms, lidostu gatavība uzsākt projektu īstenošanu, iespējamā pasažieru piesaiste, kā arī nepieciešamība nodrošināt finansējumu regulāru lidojumu nodrošināšanai. • Jautājums skatāms kontekstā ar ierobežotajiem valsts budžeta resursiem, kas pieejami pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai un zaudējumu kompensācijai pārvadātājiem. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

13. Paldies par uzmanību! satiksmes.ministrija@sam.gov.lv www.sam.gov.lv Tālr. 67028205 LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA