LATVIJAS UN LIETUVAS FORUMA 4.KONGRESS

1. LATVIJAS UN LIETUVAS FORUMA 4.KONGRESS Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam GADA PASĀKUMS “Kaimiņvalstu sadarbības perspektīvas” Izmaiņas un sasniegumi Latvijas Lietuvas attiecībās kopš abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, sadarbības perspektīvas Lelde Metla-Rozentāle Mg.sc.soc., Mg.oec., PhD.cand. Eiropas studiju fakultātes Bakalaura studiju programmas ’’Politika un valsts pārvaldība’’ vadītāja, lektore

2. Baltijas vienotība – mīts vai realitāte? • Lokāli reģionālā sadarbība cīņai PAR vai PRET kaut ko: • PRET okupācijas režīmu • PAR Krievijas armijas izvešanu • PAR iestāšanos ES un NATO • 2004.gada 1.maijs ... Baltijas valstis iestājas ES ... cīņa uzvarēta ... kādas būs turpmākās kaimiņvalstu attiecības? • Reģionālā sadarbība: • izzudīs vs • nemazināsies ???

3. Latvijas Lietuvas attiecības 2004-2010 Latvijas un Lietuvas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs: • kopīgas intereses un mērķi ārpolitikā, drošības politikā, enerģētikā, vides aizsardzībā un transporta infrastruktūrā; • parlamentu, valdību, nozaru ministriju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sekmīga sadarbība; • Baltijas Asambleja; • Baltijas Ministru Padome. Būtiskākās sadarbības nozares: • ekonomika; aizsardzība; iekšlietas; izglītība, zinātne, kultūra; pārrobežu sadarbība.

4. Ekonomika

5. Ekonomika

6. Ekonomika

7. Aizsardzība • Sadarbība ar Baltijas valstīm un kopēju projektu īstenošana ir izvirzīta par vienu no prioritātēm Latvijas drošības un aizsardzības politikā. • Latvijas sadarbība ar Lietuvu aizsardzības jomā galvenokārt noris Baltijas valstu kopējo militāro projektu ietvaros: • sauszemes spēku sadarbība – Baltijas bataljons izveide atbilstoši NATO prasībām; • gaisa spēku sadarbība - kopīgā gaisa telpas uzraudzības sistēma BALTNET; • jūras spēku sadarbība – vienotā Baltijas jūras spēku eskadra BALTRON; • Baltijas aizsardzības koledža BALTDEFCOL.

8. Iekšlietas • Līdz ar pievienošanos ES principiāli tika mainīta muitas kontrole, to veicot tikai izlases kārtībā. • Pēc Latvijas un Lietuvas pievienošanās Šengenas līgumam (2007) robežkontrole ir pārtraukta. • Dažādiem Latvijas iekšlietu dienestiem (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Drošības policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) ir nodibināta veiksmīga sadarbība ar attiecīgiem dienestiem Lietuvā . • Aktīva sadarbība norisinās arī Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības ietvaros.

9. Izglītība, zinātne, kultūra • Starp Latvijas un Lietuvas augstskolām noslēgti sadarbības līgumi, kas ļauj īstenot aktīva studentu, doktorantu, pasniedzēju un pētnieku apmaiņu. • Sadarbība kultūras jomā balstās gan uz Latvijas un Lietuvas Kultūras ministriju sadarbības programmām, gan tradicionāli aktīvajiem cilvēku kontaktiem. • Izveidots Latvijas un Lietuvas forums.

10. Pārrobežu sadarbība • ES struktūrfondu 3. mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma. • ES struktūrfondu 3. mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma.

11. Būtiskākās problēmas • Baltijas valstu reģions nav pietiekami integrēts ES. Jākonsolidē Baltijas, ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu reģiona spēki, tādējādi kļūstot par spēcīgu ietekmes sviru ES. • Latvija un Lietuva nav integrēta ES enerģētikas tirgū. Ir jārisina kopējas sarunas ar energopiegādātajiem, tādējādi novēršot energoresursu cenu atšķirības Latvijā/Lietuvā un rietumvalstīs.

12. Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvas • Vēl ciešāku sadarbības saišu veidošana, īpaši akcentējot infrastruktūras attīstību. • Starpsavienojuma projekta attīstība Baltijas reģionā, kā arī Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstība. • Latvijai un Lietuvai jāstimulē kopīgas enerģētikas politikas ieviešana ES. • Baltijas valstu, ziemeļvalstu (+Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija), Baltijas jūras reģiona valstu (+Vācija, Polija, Krievija) sadarbības intensificēšana. • Mūsdienu prasībām atbilstoša sadarbība izglītības un zinātnes jomā – kaimiņvalstu valodu apguve, kopēji projekti Eiropas zinātnes un pētniecības telpā, Baltijas un ziemeļvalstu sadarbība vienotas zinātnes telpas izveidē utt.

13. Igaunijas prezidents TOMASS HENDRIKS ILVESS: ’’Pasaulē, kur Baltija tiek uztverta kā vienots reģions – patīk tas mums vai ne, lielākais ļaunums būtu izšķirties.’’ PALDIES PAR UZMANĪBU!