340 likes | 562 Views
Par Latvijas un Lietuvas forumu. Idejas un norises. Latvijas un Lietuvas forums ir abu baltu tautu kultūras, mākslas, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko, politisko un citu sabiedrības slāņu pārstāvju aicinājums apspriest izmainījušos 21. gs. divu baltu tautu situāciju.
E N D
Par Latvijas un Lietuvas forumu • Idejas un norises
Latvijas un Lietuvas forums ir abu baltu tautu kultūras, mākslas, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko, politisko un citu sabiedrības slāņu pārstāvju aicinājums apspriest izmainījušos 21. gs. divu baltu tautu situāciju.
Latvijas un Lietuvas foruma mērķis – konstatēt problēmas, meklēt to risinājuma veidus un plašāk atklāt baltisko identitāti, nostiprināt tās moderno izpratni. • Baltu valodas un kultūra ir unikāls pasaules mantojums, kuru glabāt un kopt varam tikai mēs paši – kļūdami stiprāki kā valstis, tautas un tuvākie partneri.
Latvijas un Lietuvas foruma kongresi • 1. – Kauņā, 2005. g. 21.-22. IX • 2. – Rīgā, 2006. g. 21.-22. IX • 3. – Aglonā un Rēzeknē, 2008. g. 20.-21. IX • 4. – pirmā diena Rīgā, 2010. g. 23. IX
Kongresa pirmās dienas centrālais notikums: ES mājā • apaļais galds „Latvija, Lietuva: nacionālas valsts sūtība, perspektīva un izaicinājumi“.
Apaļā galda iecere • zinātnes profesionāļu lokā izvērst diskusiju par nacionālas valsts problemātiku mainīgajā vēsturiskajā, ekonomiskajā un sociokulturālajā situācijā
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš • Latvijas Universitātes profesore, akadēmiķe Janīna Kursīte • Latvijas Universitātes profesore, akadēmiķe Maija Kūle
no Lietuvas puses • Kultūras, filozofijas un mākslas institūta vecākā zinātniskā darbiniece, humanitāro zinātņu doktore Rita Repšiene
Viļņas universitātes Vēstures fakultātes dekāns, humanitāro zinātņu doktors, profesors Zenons Butkus
Lietuvas Pilsoniskās sabiedrības institūta direktors, Viļņas Universitātes docents, humanitāro zinātņu doktors Daŗus Kolis
Lietuvas Republikas vēstnieks Antans Vaļonis nolasīja prezidentes Daļas Grībauskaites uzrunu forumam
Lietuvas Ārlietu ministrijas Eiropas valstu departamenta Īpašo uzdevumu vēstniece Daļa Kraulīte
Latvijas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone
Akadēmiķis Jānis Stradiņš • Līdz 2004. gadam uzstājāmies kopīgi, tikāmies konferencēs lielākās, piem. LZA sēdēs visās Baltijas galvaspilsētās, bet šodien tikai Briselē. It kā Brisele ir mūsu šodienas Maskava. Mēs veidojam horizontālas saites. Padomju laikos vairāk tikāmies un strādājām kopā, bet šodien zūd šis kopējais – Baltijas valstis. (...) Šodien pat reģions ir padarīts lielāks ar Skandināviju un Ziemeļvāciju. Bet kā saglabāsim mūsu baltu vienību, šo panbaltismu?
Kultūrologs Daŗus Kolis • Vai esam saimnieki savā zemē? • No nacionālas valsts bija sagaidāms, ka tā veidos vairogu mums visiem – šo valstu iedzīvotājiem, taču globālajā pasaulē sajūtam to, ka valsts ir kā policists, kas savāc nodokļus un regulē, bet vai rūpējas par cilvēkiem?
Daŗus Kolis (turpinājums) • Un kas notiek ar mūsu kopīgo identitāti? • Vai mēs esam no etniskas kopienas kļuvuši par politisku kopienu? • Vai tautiskums piepilda valsti? • Vai tomēr esam tikai etniska kopiena atjaunotajā valstī?
Profesors Zenons Butkus • Kādreiz domājām, ka vajadzētu daudz angliski runāt, lai veidotu labklājību, bet tad tajā citvalodībā pazūd valsts. • Vai nav tā, ka savā pašsajūtā esam pēckolonijas tautas izjūtās?
Zenons Butkus (turpinājums) • Gājām uz Eiropu, bet nonācām Āfrikā. Mēs neko neražojam. Tagad dzirdam, ka valsts ir slikts saimnieks. Jā, šodien NATO mūs aizsargā no ārējiem draudiem. Bet kas sargās mūsu ekonomiku? Kas sargās politiskos procesus? Mūsu valstīm un tās institūcijām ir par to jārūpējas. Un tieši tāpēc mums ir cieši jāsadarbojas.
Profesore Janīna Kursīte • Mums nevajadzētu ciest no mazvērtības kompleksiem. Mums nevajag idejas, kas būvētas uz skaitļiem un prognozēm, bet gan uz pārliecības par savu vietu. Mēs esam it kā atgrūsti Āfrikā. • Vai tiešām stāsimies atpakaļ Padomju Savienībā, lai atgūtu kopības saites?
Janīna Kursīte (turpinājums) • Mums jāpārvar mazvērtības kompleksi. No mazajām lietām ir jāveido vīzija, lai varam izrauties! • Visur dzirdam tikai “ekonomika, ražošana”, bet tajā pazūd valsts ideja un jēga. • Ne mazāk svarīga ir kultūra un identitāte.
Profesore Maija Kūle • Mūsu valstis atšķiras ar augstu tolerances līmeni. Pat kritiskajos brīžos nekad nav sākušies etniskie konflikti. • Nav jau bijušas tikai integrācijas neveiksmes, bet ir arī veiksmes. Mūsu problēmas ir mazas. Latvija ir multikulturāla valsts. Neskatoties uz reliģiskajā atšķirībām, mums nav konfliktu.
Maija Kūle (turpinājums) • Mēs sniedzam atbalstu mazākumtautību skolām cauri vēsturei. Un tas ir apstiprināts arī valsts dokumentos, tieši tiesiskajā ziņā. Mums ir liels mazākumtautību kultūru atbalsts. Un tas taču ir pasaulvēsturisks brīnums par mūsu lielo saticību.