Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

1. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts Pedagogu tālākizglītības organizēšanas un pārraudzības sistēma Latvijā un ES valstīs Līga Krastiņa Sigulda, 2007.gada 23. februāris

2. Pētījuma uzdevumi • Noskaidrot Eiropas Savienības valstu pedagogu profesionālās pilnveides organizēšanas un pārraudzības sistēmas darbības principus • Izpētīt situāciju Latvijā pedagogu profesionālās pilnveides jomā vispārizglītojošajās skolās • Izstrādāt priekšlikumus un rekomendācijas pedagogu profesionālās pilnveides organizēšanas un pārraudzības sistēmas uzlabošanai Latvijā • Pētījuma veikšanas laiks: • 2006. gada 12. decembris – 2007. gada 15. februāris

3. Pētījuma metodoloģijaES valstu gadījumu izpēte • daļēji strukturētās intervijas ar ES valstu ekspertiem - izglītības speciālistiem pedagogu tālākizglītības jautājumos (10 intervijas) • ES valstu pedagogu profesionālās pilnveides sistēmas raksturojošu pētījumu un statistisko datu sekundārā analīze (11 valstu izpēte) • Beļģija, Francija, Kipra, Īrija, Lielbritānija (Skotija), Lietuva, Malta, Nīderlande, Slovēnija, Somija, Spānija

4. Pētījuma metodoloģijaLatvijas situācijas izpēte • līdzšinējo pētījumu un politikas dokumentu analīze • intervijas (30) ar pedagogiem, skolu administrāciju un izglītības pārvalžu pārstāvjiem no Rīgas un reģioniem, LR Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, pedagogu profesionālās pilnveides kursu organizētājiem, skolotāju profesionālo asociāciju pārstāvjiem • fokusa grupu diskusijas (2), kurās piedalījās pedagogi, skolu administrāciju un izglītības pārvalžu pārstāvji no Rīgas un reģioniem, augstskolu un skolotāju profesionālo asociāciju pārstāvji

5. Pedagogu profesionālās pilnveides sistēmu izpētes rādītāji: • Institucionālā pārvaldība • Finansiālais nodrošinājums • Tālākizglītības organizētāji • Tālākizglītības aktivitāšu saturs, laiks un norises vieta • Iesaistītie pedagogi • Kontrole • Ekspertu vērtējums

6. Profesionālās pilnveides sistēmas ES valstīs • sistēmas konteksts (administratīvi, ekonomiski, psiholoģiski faktori) • centralizētas sistēmas • decentralizētas sistēmas • konsultatīvs atbalsts kursu izvēlē un profesionālās pilnveides plānošanā (Skotija)

7. Profesionālās pilnveides sistēma Latvijā • profesionālā pilnveide notiek haotiski, nesakārtoti • vāja institūciju sadarbība • stiprināt esošās institūcijas, nevis veidot jaunas

8. Kursu apjoms • 36 stundas trīs vai piecu gadu laikā? • informācijas trūkums • (profesionālās pilnveides prasības skolotājiem, kas māca vairākus priekšmetus)

9. Skolotāju motivācija apmeklēt kursus • formāla attieksme • pedagogu pārslodze • kursu kvalitāte • apgūtā pielietošana praksē

10. Pedagogu vajadzības un kursu saturs • centralizēta lēmumu pieņemšana • mazas izvēles iespējas pedagogiem • atšķirīgas vajadzības skolotājiem ar dažādu darba stāžu • palielināt iespējas kombinēt dažādas tālākizglītības aktivitātes

11. Informācijas pieejamība • informācijas trūkums par pedagogu kursiem • grūti orientēties piedāvājumos • grūti plānot ilgtermiņā • līdzīgi kursu apraksti, atšķirīgs saturs

12. Kursu kvalitāte • bieži zema kvalitāte • saturs neatbilst programmai • lektori kā kvalitātes garants • augstskolu pasniedzēji – pārāk akadēmiski • skolotāji – neprot strādāt ar pieaugušajiem • multiplikatoru apmācīšana

13. Finansēšanas sistēma Valsts finansējums pedagogu profesionālajai pilnveidei

14. Finansēšanas sistēma Valsts iepirkums (2006. gadā) • novēlota konkursa izsludināšana • maz laika pieteikuma sagatavošanai un, jo īpaši, kursu īstenošanai • informācijas trūkums par pretendentu vērtēšanas kritērijiem • grūtības izvērtēt kursu īstenošanas kvalitāti

15. Finansēšanas sistēma • Valsts finansu līdzekļu decentralizēts izlietojums – atbilstoši pedagogu skaitam • skolā • pašvaldībā

16. Uzraudzība • 36 stundas 3 gadu laikā (valsts un skolu administrācijas) • kursu programmas (IZM, izglītības pārvaldes, skolu administrācijas) • kursu īstenošanas kvalitāte (organizētāji, ISEC) • grūtības izvērtēt kursu kvalitāti

17. Nodarbību laiks • skolotāji vs. skolu administrācijas • brīvlaiki • metodiskās dienas • laika intervāli starp nodarbībām

18. Nodarbību vieta • pēc iespējas tuvāk (laiks, finanses) • centralizēti • mācību vide • psiholoģiski atvērti • kontaktu veidošana

19. Secinājumi • centralizēta sistēma • formāla attieksme dažādos līmeņos • piedāvājuma neatbilstība pedagogu profesionālās pilnveides vajadzībām • zema kursu kvalitāte • labu lektoru trūkums

20. Ieteikumi I • vairāk ņemt vērā pedagogu un skolu administrāciju viedokli, plānojot kursus un izstrādājot programmas • paplašināt to tālākizglītības aktivitāšu loku, kas tiek ieskaitīts obligātajā profesionālās pilnveides apjomā, un informēt par to pedagogus, skolu administrācijas un izglītības pārvaldes • veicināt konkurenci kursu organizētāju un lektoru vidū • valsts finansējumu kursu īstenotājiem piešķirt atbilstoši pieprasījumam - pēc grupu nokomplektēšanas

21. Ieteikumi II • sistemātiski izvērtēt kursu norises kvalitāti (jo īpaši - atbilstību plānotajai kursu programmai) • sekmēt multiplikatoru izglītošanu • stiprināt izglītības pārvaldes un veicināt to attīstību pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanā • sekmēt dažādu institūciju sadarbību un savstarpēju profesionālās pilnveides pasākumu koordinēšanu, piemēram, starp izglītības pārvaldēm

22. Ieteikumi III • saglabāt, pilnveidot un savstarpēji saskaņot dažāda līmeņa institūciju līdzdalību pedagogu profesionālās pilnveides īstenošanā • vairāk apkopot un izplatīt informāciju par pedagogu profesionālās pilnveides kursiem, ko organizē dažādas institūcijas • pēc iespējas plānot pedagogu kursus skolēnu brīvlaikos • organizēt kursus pēc iespējas tuvāk pedagogu darbavietai

23. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts Liga.Krastina@biss.soc.lv www.biss.soc.lv