Download
1 / 26
280 likes | 651 Views
BALTIJAS JŪRA. Pārmēslotā jūra? 2010. Baltijas jūras krastos 9 valstis 90 miljoni iedzīvotāju – piekrastē 15 miljoni Jūras platība – 404 354 km2 Vidējais dziļums – 53m Vispiesārņotākā pasaules jūra Visvairāk izpētītā pasaules jūra Vispārēja vienošanās par problēmām (HELCOM).
E N D
BALTIJAS JŪRA Pārmēslotā jūra? 2010
Baltijas jūras krastos 9 valstis 90 miljoni iedzīvotāju – piekrastē 15 miljoni Jūras platība – 404 354 km2 Vidējais dziļums – 53m Vispiesārņotākā pasaules jūra Visvairāk izpētītā pasaules jūra Vispārēja vienošanās par problēmām (HELCOM) Baltijas jūra
Īpaša jūra • Baltijas jūra ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām. • Tikai īpašas augu un dzīvnieku sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei šādā vidē.
Draudi Baltijas jūrai • Eitrofikācija (aizaugšana) • Toksiskās vielas • Pārmērīga nozveja • Kuģu balastūdeņi, negadījumi • Krastu ekosistēmu pārveidošana
Eitrofikācijas galvenie cēloņi Lauksaimniecība Notekūdeņi
Barības vielas • Eitrofikācija ir viena no visnopietnākajiem vides draudiem Baltijas jūrai. Tas ir process, kurā ūdens krātuves, piemēram, ezeri, grīvas un arī jūra saņem pārmērīgi daudz barības vielu, kas stimulē augu pārlieku augšanu. Šī augu savairošanās, ko bieži dēvē par aļģu ziedēšanu, samazina ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumu. Tas ietekmē ekosistēmu un var to pilnībā izmainīt. • 60% N un 50 % P jūrā nāk no lauksaimniecības • 9-24% P no mazgāšanas līdzekļiem • 16% N no atmosfēras (sadegot fosilajam kurināmajam) • Daži % no kuģu notekūdeņiem
Hmm.. • Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem! • un • Baltijas jūrā šobrīd ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 90-to gadu sākumā!
Eitrofikācijas ekoloģiskās sekas • Pārmērīga augu un aļģu augšana – pirmreizējā augšana ir pieaugusi par 30-70%. Viengadīgie augi, tādi kā zilaļģes un brūnās pavedienaļģes ir savairojušās uz daudzgadīgo aļģu rēķina, kas atstājis postošu ietekmi uz piekrastes ekosistēmu; • Aļģu ziedēšana, dažas no tām ir pat toksiskas, ik vasaru Baltijas jūrā ir bieža parādība; • Ūdens caurredzamības samazināšanās par 2,5-3 metriem biomasas pieauguma rezultātā, piemēram, zooplanktona pieaugums par 25%; • Izmaiņas zivju sugu sastāvā. Savairojušās ekonomiski mazāk vērtīgas saldūdens zivju sugas, savukārt smagi cietusi mencu populācija; • Plēsīgo zivju, piemēram, līdaku, skaita un izplatības samazināšanās piekrastes ūdeņos.
Eitrofikācija / lauksaimniecība • Nozīmīgākais piesārņojuma avots – lauksaimniecība • Rietumeiropā 60-tajos un 70-tajos gados, saimniecības ražu palielināšanai sāka lietot mākslīgo mēslojumu. Tas nozīmēja barības vielu, īpaši fosfora un slāpekļa, pieaugumu kopējā apritē, tādējādi radot lielu barības vielu pārpalikumu. • Eiropas Mēslojuma ražotāju asociācija paredz, ka jaunajās ES dalībvalstīs mākslīgā mēslojuma lietošana tuvāko 10 gadu laikā pieaugs par 25 – 30%. • Nosusinātas pārmitrās zemes (piem., purviņi) tie kalpoja kā buferzonas, filtrējot barības vielas.
Ko darīt? • Politikas maiņa jūras labā • subsīdijām, kas tiek maksātas Eiropas Savienības (ES) Kopīgās lauksaimniecības politikas ietvaros, jāpaliek zaļākām. Zemniekiem jāmaksā par videi draudzīgu praksi. • Jāatjauno buferzonas. • HELCOM aprēķinājusi, ka Baltijas jūras attīrīšana izmaksās trīs miljardus eiro gadā. Ņemot vērā, ka ES Baltijas jūras valstu lauksaimniekiem šobrīd ik gadus izmaksā 11,6 miljardus eiro, trīs miljardi ir niecīga summa, lai glābtu vienu no pasaules unikālākajām jūrām.
Mazgāšanas līdzekļi • !!! 2009. gadā Latvijas valdība nolēma sākot no 2010. gada 1.jūnija izņemt no tirgus veļas mazgājamos līdzekļus, kas satur fosfātus !!!! • Ilgi gaidīta, laba ziņa jūrai • Fosfāti ir arī trauku mazgājamajos līdzekļos – Pasaules Dabas Fonds turpina strādāt, lai panāktu arī šīs izmaiņas • Lielajām kompānijām vairākas ražošanas līnijas (bez-fosfātu produktus sūta uz Zviedriju, Vāciju, Čehiju, etc.)
Zivju gids • PDF plāno drīzumā izdot labo Zivju gidu, kurā ar zaļo atzīmētas tās sugas, kuras ir droši ēst, ar dzelteno tās – kuras jāuzmanās, bet ar sarkano – tik pat kā iznīkušās populācijas.
Ko Tu vari darīt? • Atceries, Gauja ūdeņus nes uz jūru! • Mājās un vasarnīcās- Parūpējies, lai vasarnīcas un pirts notekūdeņi tiek attīrīti pirms to nonākšanas augsnē vai ūdenskrātuvēs.- Izveido bioloģisku sauso tualeti pie vasarnīcas.- Dārzā neizmanto sintētiskos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus un mākslīgo mēslojumu, jo daļa no tā nonāk jūrā.- Veido kompostu no organiskajiem atkritumiem.- Dedzini tikai ar sintētiskām vielām neapstrādātu koksni, uzmanot, lai pelni nenonāk ūdenī.
Ko Tu vari darīt? • Virtuvē- Izvēlies ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus.- Iegādājies savvaļā nevis zivju audzētavā augušas zivis. Neiegādājies nepieaugušas zivis.- Centies neēst pārlieku nozvejotās mencas un savvaļas lašus to nārsta laikā – rudenī. - Dod priekšroku asariem, līdakām, Baltijas siļķēm. • Kustībā- Lai nokļūtu piekrastē, izmanto autobusu vai vilcienu.- Lai nokļūtu darbā / skolā, brauc ar velosipēdu, ej ar kājām vai izmanto sabiedrisko transportu. - Brauc ar vilcienu nevis lido – klimata pārmaiņas veicina jūras aizaugšanu.
Ko Tu vari darīt? • Ievērojot tīrību- Atceries – ne jūra, ne upe nav tualete!- Neizlej sadzīves notekūdeņus tieši jūrā /upē. Labāk tos izliet uz zemes pietiekamā attālumā no krasta.- Neizmanto jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu, jo mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošās vielas veicina ūdens aizaugšanu.- Mājās neizmanto fosfātus saturošus mazgāšanas līdzekļus, jo daļa no tiem paliek notekūdeņos un nokļūst jūrā.
Ko Tu vari darīt? • Apsaimniekojot atkritumus • - Jūra nav izgāztuve! Neizlej jūrā sadzīves notekūdeņus, neizmet atkritumus un jebko citu, kam tur nav īstā vieta. - Centies samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.- Savāc dabā izmestos atkritumus.- Neizmanto vienreizlietojamos galda piederumus.- Ejot pēc iepirkumiem, ņem līdzi savu iepirkumu maisiņu. - Salabo nevis izmet un pērc jaunu!
Kāpēc lietām vajadzētu drīz mainīties? • Pārmēslota jūra sabiedrībai ir ekonomiski neizdevīga: • Cieš tūrisms, piekrastes ekonomika; pludmalēs daudzviet vairs nevar atpūsties • Cieš zvejnieki • Daudz naudas jāiegulda attīrīšanā, lētāk – sakārtot galvenās problēmas (piemēram, aizvietot fosfātus mazgājamajos līdzekļos, izmainīt Kopējo Lauksaimniecības politiku) • Liels sabiedrības spiediens uz politiķiem (īpaši Skandināvijā)
