1 / 47

LU Bioloģijas fakultāte

LU Bioloģijas fakultāte. ĢMO: IEDOMĀTAIS UN PATIESAIS RISKS. INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2009. rudens. Kā uztaisīt ĢMO ?. GĒNS – DNS DAĻA , KAS : 1) kodē proteīna struktūru ; 2) regulē kodējošās daļas darbību. Izmantotais kods ir viens un tas pats visos organismos.

hadley-aguilar
Download Presentation

LU Bioloģijas fakultāte

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. LU Bioloģijas fakultāte ĢMO: IEDOMĀTAIS UN PATIESAIS RISKS INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2009. rudens

  2. Kā uztaisīt ĢMO ? GĒNS – DNS DAĻA, KAS:1) kodē proteīna struktūru;2) regulē kodējošās daļas darbību. Izmantotais kods ir viens un tas pats visos organismos Regulējošāsdaļas ir atšķirīgas O P KODĒJOŠĀ DAĻA T GĒNA DARBĪBU REGULĒ: P - promoters, nukleīnskābes rajons, kurā sākas gēna informācijas pārrakstīšana par mRNS O - operators, nukleīnskābes rajons, kas regulē promotera aktivitāti T - terminators, nukleīnskābes rajons, kurā tiek pārtraukta gēna transkripcija

  3. Kā uztaisīt ĢMO ? RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI

  4. ĢM AUGA IEGŪŠANA Regulatori Visā auga organismā aktīvie regulatori: CaMV 35 S RNA promoters, NOS-terminators, ubikvitīna promoters.

  5. ĢM AUGA IEGŪŠANA CaMV: Cauliflower mosaic virus (puķkāpostu mozaīkas vīruss) CaMV: 50 nm diametra kapsīds, ~ 8030 b.p. ds DNS ar vienpave-diena pārrāvumiem. CaMV replikācija notiek līdzīgi cilvēka B tipa hepatīta vīrusam: uz DNS matricas tiek sintezēta par genomu garāka 35 S RNS, kuru vīrusa revertāze atkal pārvērš DNS formā. Inficē Cruciferae, Resedaceae, Solanaceae augu dzimtas, pārnesēji - laputis

  6. ĢM AUGA IEGŪŠANA

  7. HECK ET AL.: MOLECULAR CHARACTERIZATION OF ROUNDUP READY CORN EVENT NK603; CROP SCIENCE, VOL. 44, 2005

  8. ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Balistiskā transformācija

  9. ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Agrobaktēriju sistēma Arī dabā agrobaktērijas inficē augus un integrē to hromosomās savu genomu, veidojot t.s. “rētu audzējus” un “bārkšsaknes”.

  10. ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Agrobaktēriju sistēma

  11. ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes

  12. ĢM augu šķirņu izveides process Laišanatirgū Tehnoloģijas izveide Pētījumi Sanie-dzamie mērķi Ražošanaseksperimenti Gēnu atrašana un raksturošana Gēna funkcijasapstiprināšana In planta Tehnoloģijasizveide Tehnoloģijasizveide Tehnoloģijas izveide Ražošanasuzsākšana Ražošanas izvēršana 1-? gadi 1-2 gadi 1-3 gadi 1-2 gadi 1-2 gadi 1 gads 6 - 11 gadi • Kritēriji darba rezultātiem katrā posmā • Bioloģiskā un biotehnoloģiskā efektivitāte • Atbilstība likumiskās regulācijas prasībām • Vides, veselības un drošības apsvērumi • Administratīvais un sociālais atbalsts • Sekmīga darbība mēroga palielināšanā (rajonēšana) • Oficiālās izplatīšanas atļaujas saņemšana • Panākumi komercializācijā

  13. ĢM augu daudzveidība

  14. HERBICĪDU TOLERANCE - IZPLATĪTĀKAIS MODIFIKĀCIJAS VEIDS REZISTENCE PRET RAUNDAPU - AUGAGENOMU PAPILDINA AR EPSP SINTETĀZI NO AGROBAKTĒRIJU CP4 CELMA, KAS IR ~ 4000x MAZĀK JŪTĪGA PRET HERBICĪDA IEDARBĪBU NEKA AUGA ENZĪMS

  15. Glifosāta konformācija augu (A) un baktēriju (B) enzīma aktīvajā centrā S3P novietojums EPSPS aktīvajā centrā A B

  16. REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM Bacillus thuringiensis toksīna kristāls

  17. ĢMO IESPĒJAMĀ IEDARBĪBA UZ IMŪNSISTĒMU Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) 1998. gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, smazinās to augšnas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk Prof.Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci. Pēc tam Dr. Puštai atlaida no darba. ARPĀDA PUŠTAI GADĪJUMS

  18. REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM Bt toksīnu tipi

  19. REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM Bt TOKSĪNA TOKSISKUMS Detalizēti: http://www.epa.gov/pesticides/biopesticides/pips/bt_brad2/2-id_health.pdf

  20. ĢM AUGI LAUKSAIMNIECĪBĀ Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2009

  21. ĢM AUGI LAUKSAIMNIECĪBĀ

  22. ĢM AUGI LAUKSAIMNIECĪBĀ

  23. ĢM AUGI LAUKSAIMNIECĪBĀ

  24. Sākot ar 2004.g. 1. maiju Latvijā bez ierobežojumiem (bet marķējot) var izplatīt Astoņus ĢM augu produktus kā dzīvnieku barību:   4 kukurūzas šķirnes;    3 rapša šķirnes;    viena sojas šķirne. Piecas ĢM augu šķirnes kultivēšanai:       3 kukurūzas šķirnes;       2 rapša šķirnes.

  25. Riska analīze Risks – nevēlamu seku rašanās iespēja Risks = (Bīstamība x Varbūtība) Sekuapjoms Riska paziņošana Riska vadība Riska un ieguvuma salīdzinājums Riska novērtēšana

  26. Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

  27. PP definīcija(ciniskā amerikāņu versijā) PPir murgaina Eiropiešu doktrīna, lai radītu tirdzniecības barjeras pret visām precēm, kuras ASV spēj ražot efektīvāk.

  28. Zinātniskais pamatojums pārtikas aprites riska analīzē Padomesdirektīva 93/5/EEC par palīdzību Eiropas Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas problēmu zinātniskajā izpētē. Regula (EC) No 178/2002, kas nosaka vispārīgos principus un prasības Pārtikas Likumam, nodibina Eiropas pārtikas drošuma institūciju (European Food Safety Authority, EFSA) un nosaka principus pārtikas drošuma jautājumu risinājumā.

  29. EFSA struktūra http://www.efsa.eu.int/about_efsa/structure/

  30. EFSA loma riska novērtējuma attīstībā ES Uzlabotas kārtības izveide: riska vadībā un vērtēšanā (darba plāni, laika iedalījums); saprotamība, caurskatāmība; riska paziņošana partneru iesaistīšana riska novērtējuma un vadības sasitība; sadarbība ar valstu kompetentajām institūcijām

  31. ĢMO radītā iespējamā riska veidi • risks veselībai • vides risks • sociālais risks • ētiskās problēmas

  32. ĢMO RISKA VEIDI APDRAUDĒJUMS VESELĪBAI Jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā Esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums Antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā Nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām Jaunu vielu kombināciju parādīšanās ar neparedzētām īpašībām

  33. ĢMO RISKA VEIDI IEGUVUMS VESELĪBAI Vairāk pārtikas jaunā zaļā revolūcija (pirmā zaļā revolūcija; Norman Ernest Borlaug 25.03.1914 – 12.09. 2009; Meksika un Indija 1945. – 1965, kviešu un kukurūzas šķirnes un agrotehnika) Kvalitatīvāka pārtika zelta rīss

  34. The Advisory Committee on Novel Foods and Processes (ACNFP), which is responsible for GMO safety evaluation in Great Britain, questioned Dr. Ermakova’s findings. They considered the results sketchy and inadequately supported. For example, there is no information about the composition of the rats' diets. Therefore, the possibility of faulty methodology cannot be refuted. The ACNFP issued a statement mentioning a number of possible explanations for Ermakova’s findings having nothing to do with genetically modified soy. One of the possible reasons could be that the test group was given feed containing higher levels of mycotoxins. Mycotoxins are toxic by-products of fungal diseases that sometimes affect soybeans. The ACNFP will consider further details if they can be obtained. The European Commission asked the European Food Safety Administration (EFSA) to comment on Dr. Ermakova's findings. Like the ACNFP, EFSA's GMO Panel searched for all available information on the study, but could not conclude on the research due to a lack of experimental details. http://www.gmo-compass.org/

  35. Būtiskā atbilstība / līdzvērtība (substantial equvivalence) FAO/WHO un OECD ekspertu sanāksmes rekomendēja būtiskās atbilstības (BA) novērtējumu kā svarīgu no ĢMO organismiem iegūtās pārtikas drošuma novērtējuma komponentu. BA nenosaka drošumu absolūtā izteiksmē, bet vērtē vai ĢM pārtika ir tikpat droša kā tās konvencionālā versija. OECD versijā pārtiku uzskata par drošu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās normāla lietošana neizraisīs kaitīgas sekas.

  36. Vides un ekoloģiskais risks • ĢM daļas pārvietošanās un ekspresija citos organismos • ĢM augs kopumā • Bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem • Rezistences evolūcija kaitēkļu populācijā

  37. Ieguvums videi un ekoloģijai Atteikšanās no rušināšanas tehnoloģijas sojas audzēšanā: • par ~ 10 miljardiem tonnu samazināta CO2 emisija, kas ir ekvivalents 5 miljonu automobiļu izņemšanai no satiksmes; • par ~ miljardu tonnu samazināta erodētās augsnes masa • ~1,5 miljardus litru degvielas ietaupījums RR sojas izmantošana par ~ 30 miljoniem tonnu samazinājusi glifosāta izmantošanu • http://www.monsanto.com/rr2y/soybean_facts.asp

  38. ĢMO radītā vides un ekoloģiskā riska pētījumu apkopojums

  39. Sociāli – ekonomiskais risks, ĢMO audzēšana : 1. palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem; 2. veicina monopolu veidošanos; 3. neatrisina bada problēmas; 4. apdraud patērētāju intereses un tiesības.

  40. Sociāli – ekonomiskais ieguvums : 1. ĢMO produkti ir lētāki par konvencionālajiem; 2. tie palīdz attīstīt citas pārtikas pārstrādes jomas; 3. veicina zinātnes attīstību; 4. sekmē sabiedrības izglītošanu.

  41. Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (spēkā ar 19.12.2007.) Saistītie Ministru kabineta noteikumi:

  42. ĢM PĀRTIKAS MARĶĒŠANA Negatīvs ĢMO kontrole ĢMO tests Pozitīvs Atļauts ? ĢMO noteikšana Nelegāls Jā Nē Assay individual ingredients < 0,9% Nav jāmarķē > 0,9% Jāmarķē ĢMO kvantificēšana

  43. 1. DNA extraction 2 Addition of PCR regents & plate loading 3 RTi-PCR amplification 4 Data interpretation LU BF doktorante Linda Klūga Ispras JRC; zinātniskais darbs: universāla testsistēma ĢMO noteikšanai

  44. Ievas Kļavinskas (PVD) dati

More Related