Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana

1. Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi Jevgenija Zaiceva, ekonomikas eksperte,Latvijas alternatīva 2010.gada budžeta projektu līdzautore Saeimas frakcijas konsultante. Rīga, 2010.gada 13.janvārī

2. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijā kopš 2008.gada 4.cet. pastāv ekonomiska krīze. Lai pārvērot krīze vajag: 1. Nofiksēt krīzes pazīmes un nosaukt ekonomikas attīstības problēmas –tas nodrošina ekonomikas attīstības programmas algoritma izstrāde. Šodien valdība savas krīzes problēmas risinājumu piedāvājumus bieži vadās no nepareiziem nostātiem un novērtējumiem. 2. Izstrādāt ekonomikas attīstības programmu –krīzes pārvārēšanas programmai ir jāsastāv no divām daļām – (1) operatīvas pasākumu programma lai apstādināt ekonomikas krimtumu un sagatavoties ekonomikas attīstībai un (2) ilgtermiņu pasākumu programma, tai ir jā izvirzīs tādus Latvijas ekonomikas attīstības mērķus, kuras atbalsts Latvijas ekonomikas īpatnībai.

3. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijas krīzes pazīmes un ekonomikas attīstības problēmas: • valsts ekonomiskas programmas ir ne efektīvi, jo tas izpilde saskaras ar pretrunu starp noteikumiem un prasībām, kuras ir izvirzītas lai piedalīties programmā, un to programmas potenciālo dalībnieku iespējām, • ES līdzekļu neapgūšana, kas arī vairākuma ir saistīta ar pretrunu starp līdzekļu izmantošanas izvirzītiem mērķiem un to potenciālo dalībnieku vajadzībām un iespējām, • valsts budžeta deficīts, kuru valdība mēģina atrisināt tikai ar nodokļu paaugstināšu ne viss ar valsts aparāta uzturēšanas samazinājumu, • finanšu sektora pastāvoša hipotēku kreditēšanas krīze, kas rada pirmās Latvijas komercbankas maksātnespējas pazīmes, • nepārskatāma un arī nesaprotamā Parex bankas pārņemšanā, • ne efektīvas ārvalstu aizdevumu līdzekļu izmantošana. Nauda ir gadu kā saņemta, bet reālas no izmantošanas biznesu plāns nav zināms līdz šodienai un tas viss kopā ar ekonomikas radītāju negatīvu dinamiku.

4. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi.

5. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2009.g. novembrī % pret 2008.g. novembri (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati) - LR CSP dati. Visas nozares kritums.

6. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. latu - LR CSP dati. Kopējas (2009.g.9.mēn. pret 2008.g.9.mēn.) importa kritums 41.5 %, eksporta – 25.6 %. Tātad tirdzniecības bilances uzlabošanā liecina ne par ekonomikas stabilizācijas, bet rada krīzes padziļināšanu.

7. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Patēriņa cenu indekss un cenu pārmaiņas 2009.gadā pa mēnešiem - LR CSP dati. Negatīva inflācija -1.2 pēc decembra datiem liecina ne par ekonomikas stabilizācijas, bet par decembra mēneša ne visai veiksmīgo tirdzniecību – iekšzemes iedzīvotāju pieprasījumu kritumu. Faktiska 2009.gada inflācija ir +3.5 % un 2010.gadām to var plānot vismaz 4 % līmeni.

8. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijas valsts parāds uz 2009.gada 01.decembri ir 4114 milj.LVL vai 30.7 % no gaidāma 2009.gada IKP: - gada laika tas ir izauga 2,14 reizi pret 2008.gada 01.decembra radītāja, kurš bija tikai 1923 milj.LVL, un 1,58 reizi pret 2009.gada 01.janvāra radītāja, kurš bija 2602milj.LVL. - ārēju parādu īpatsvars izaug no 44.3 % līdz 78.3 %. Latvijā 2009.gada laikā padziļinājās kredītu krīze, kas var novest Latvijas komercbankās līdz maksātnespējas: - uz 2009.gada 01.oktobri izsniegtu kredītu apjoms ir 15.8 mljrd.LVL vai 117.9 % no gaidāma 2009.gada IKP, - drošu kredītu apjoms samazinājās no 88.3 % 2008.gadā 01.oktobrā līdz 74.8 % 2009.gadā 01.oktobrā. Nedrošu kredītu apjoms ar kavējumu līdz 180 dienām pieaug no 1.4 % līdz 10.6 %, - noguldījumu apjoms 12.mēnešu laika ir samazinājusies pa 1.1 mljrd.LVL, - 2009.gada 9.mēnešus bankas ir nofiksēti zaudējumi 0.58 mljrd.LVL. - bankas pašu kapitāls 12.mēnešu laika ir samazinājusies pa 18 %.

9. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Valsts budžeta 2009.gada 11.mēnešu nodokļu iekasēšanas rezultāti Budžeta nodokļu ieņēmumu plānu korekcija no 2009.gada 01.jūlija ir ne visai veiksmīga. PVN likmes paaugstināšana pieveda pie šo galveno budžeta nodokļu ienākuma avotu kritumu. Pēc mūsu aprēķina 2009.gada 9.mēnešus PVN nav iekasēts apmēram 170 milj.Ls apmēra.

10. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Nodokļu budžeta 2009.gada ieņēmumu plāns ir izpildīts gandrīz 100 % līmeni divos posteņus – (1) sociālie maksājumi un (2) iedzīvotāju ienākumanodoklis.

11. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijas ekonomikas īpatnība – • paša Latvija ir novērtējama kā mikro valsts, • Latvijas ekonomiku pamata veido mikro uzņēmumi.

12. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. 2009.gada valsts budžeta izpildes dati liecina • par ne visai veiksmīgo valsts pārvalde ar valsts līdzekļiem un • par valdības nevēlēšanu samazināt valsts aparāta darbiniekus un izdevumus. Kopā 2009.gadā laikā un pēc plāna uz 2010.gadu valsts aparāta izmaiņas Vidēja darba alga tautsaimniecībā 2009.gadaā jūnijā - 481 lats.

13. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijas ekonomikas īpatnība: - paša Latvija ir novērtējama kā mikro valsts, - Latvijas ekonomiku pamata veido mikro uzņēmumi, Valdības programmas un problēmu risinājumu piedāvājumi ir orientieri uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem. Un tas ir to neveiksmes galvenais iemesls. Latvijas stāvoklis 2010.gadā janvārī: - lejupslīdes turpinājums, - 2010.gada budžets tikai pasliktinās situāciju, - Valdība nav piedāvājuši un arī nespēj piedāvāt programmu lai apstādināt krīze un pārvērot to. Situācija Latvijā 2010.gadā no ekonomikas problēmas risinājumu viedokļa vel pasliktinājās ar to, kā tas ir Saeimas vēlēšanas gads.

14. J.Zaiceva. Latvijas krīzes pārvarēšanas iespējas vai Latvijas ekonomikas atveseļošanas alternatīvie ceļi. Latvijas krīzes problēmu risinājuma operatīva programma: 1. Bezdarba problēmu risinājuma – sabiedriskas darbu organizēšanas iekšzeme, ne viss “mistiskas” eksporta ražošanas atbalsts. 2. Uzņēmumu nodokļu slodzes samazinājums pēc nodokļu likmes korekcijas, kas bija piedāvāts 2010.gada alternatīva budžetu projektā, ne viss nodokļu likmes paaugstināšanas un sociālu programmas samazinājums, kas diemžēl ir nofiksēts uz 2010.gadū . 3. Valsts aparāta būtiskas samazinājums vismaz līdz kaimiņu valstu līmenim. Tas nozīme no pat 8 % līdz 5 % no Latvijā nodarbinātu skaita. 4. Reālas nodokļu atvieglojumu ieviešana par investīcijām un labdarību. 5. Hipotēku kredītu krīzes programmas pieņemšana uz trīspusīgo vainu atzīšanas pamata. 6. Latvijas resursu, īpašumu un saistību inventarizācija lai nodrošinās informāciju Latvijas ilgtermiņu ekonomikas attīstības programmas izstrādei. Paldies par uzmanību!