400 likes | 698 Views
Darba tirgus, ekonomika un izglītība Latvijā (t.sk., darbaspēka piedāvājuma atbilstība pieprasījumam pētījumu skatījumā). Labklājības ministrija 04.12.2007. Darba tirgus pētījumi (2005.-2007.g.). Darba tirgus analīze un prognozēšana: - Darbaspēka izpēte tautsaimniecības sektoros
E N D
Darba tirgus, ekonomika un izglītība Latvijā(t.sk., darbaspēka piedāvājuma atbilstība pieprasījumam pētījumu skatījumā) Labklājības ministrija 04.12.2007.
Darba tirgus pētījumi (2005.-2007.g.) • Darba tirgus analīze un prognozēšana: - Darbaspēka izpēte tautsaimniecības sektoros - Darbaspēka profesionālā mobilitāte - Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas - Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām - Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze • Politiku ietekme uz darba tirgu: - Darba algas un to ietekmējošie faktori - Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma - Darba apstākļi un riski - Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū - Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums - Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas - Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte • Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums
Darbaspēka resursu samazināšanās • Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstības iemesli: - izmaiņas pieprasījumā pārsniedz atbilstošo darbaspēka piedāvājumu pēc lieluma vai kompozīcijas (ekonomiskā cikla fāze, strukturālas izmaiņas u.c.) - samazinās darbaspēka piedāvājums (demogrāfiskā attīstība, emigrācija) • Darbaspēka trūkuma veidošanās veidi: - kvantitatīvās neatbilstības darbaspēka trūkums – absolūts darbaspēka trūkums, kas veidojas pilnas nodarbinātības apstākļos (bet vēl ne Latvijā) - kvalitatīvās neatbilstības darbaspēka trūkums – relatīvs darbaspēka trūkums, ja ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir pietiekams, bet bezdarbnieki nevar aizpildīt vakances, jo pastāv: • atbilstošas kvalifikācijas trūkums • reģionālā neatbilstība • nav motivācijas aizpildīt vakanci • nepietiekoša informācija par vakancēm vai par adekvātu pieprasījumu (situāciju darba tirgū)
Ģeogrāfiskā mobilitāte • Emigrācija – aptuveni 86 000 (2006.gada dati) • Svarīgākais iemesls - augstāks atalgojums (87,4% respondentu) • < 1/2 plāno strādāt ārvalstīs ne ilgāk par gadu (~6% plāno neatgriezties) • Gatavība strādāt ārvalstīs: - visbiežāk jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, vīrieši, pamatizglītību un vidējo vispārējo izglītību ieguvušie, Latgales un Zemgales iedzīvotāji; - izglītības eksperti pozitīvi vērtē darba pieredzi ārzemēs (negatīvs vērtējums, ja izglītība iegūta par valsts budžeta līdzekļiem) • Emigrācija līdz 2010.gadam varētu sasniegt 10 - 16 tūkstošus gadā un visā periodā 50-80 tūkstošus cilvēku. No tiem atgriešanās imigrācijas plūsmā varētu iekļauties 20-45 tūkstoši (optimistiskais variants) • Naudas sūtījumi un investīcijas - tuvākajos 5 gados turpinās pieaugt, bet sāks samazināties līdz ar emigrantu nostabilizēšanos un iedzīvošanos citās valstīs. 2005. gadā ārvalstīs strādājošie pārveda uz LV ap 200-300 milj. LVL (3,5% no IKP). Investē patēriņā, salīdzinoši maz izglītībā. • Produktivitātes pieaugums - pēc atgriešanās Latvijā tiek prognozēts salīdzinoši neliels, jo cilvēki ārvalstīs lielākoties strādā mazkvalificētus darbus. Atgriežoties Latvijā, cilvēkiem būs nepieciešams zināms laiks, lai iekļautos vietējā darba tirgū unapgūtu Latvijas darba tirgū nepieciešamās zināšanas/prasmes.
Nodrošinājums ar darbaspēku tautsaimniecības sektoros (1) • Nelabvēlīga situācija nodrošinājumā ar darbaspēku (darbaspēka nepietiekamība tiek uzsvērta 33,5 -39,8%): • Būvniecība, Apstrādes rūpniecība, Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kur darbaspēka nepietiekamība tiek uzsvērta 33,5 -39,8%. • Situācija, ka darbaspēka trūkums noved pie uzņēmumu atteikuma no pasūtījumiem, kā arī pastiprināta virsstundu darba izmantošana (<3/4 no darba devējiem) liecina par vadītāju nespēju vai arī neprasmi risināt darbaspēka trūkuma problēmas ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas efektivitātes paaugstināšanas faktoru plašāku pielietojumu. • Dažas profesijas, kurās prognozēts darbaspēka pieprasījums 2007.gadā: • Ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri, Vecākie dabaszinātņu speciālisti, Ārsti, Vecākie projektu vadīšanas speciālisti, Elektrotehnikas speciālisti, Kuģu un gaisa kuģu speciālisti, Darba drošības inspektori, Fizioterapeiti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti, Mūrnieki, Betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, Citi būvnieki, montētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, Būvelektriķi. • Nozares, kurās EM prognozēto tautsaimniecības attīstības tempu būs iespējams sasniegt tikai palielinot nodarbināto skaitu: • Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde, Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi, Valsts pārvalde un aizsardzība, Izglītība, Veselība un sociālā aprūpe, kā arī Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi.
Nodrošinājums ar darbaspēku tautsaimniecības sektoros (2) • Tādos tautsaimniecības sektoros kā Rūpniecība, Būvniecība, Transports un sakari iespējams samazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, strauji un plaši ieviešot augstās tehnoloģijas un pārstrukturējot ražošanu. • Nozarē Transports un sakari prognozētā pieauguma sasniegšanai viens no būtiskākajiem veidiem ir IKT plašāka ieviešana, it īpaši – interneta pieejamība. • Transporta un sakaru nozarē straujākās attīstības gadījumā darbaspēka ietaupījums būtu visbūtiskākais no visām nozarēm. • Veidojot valsts budžetu, īpaša uzmanība jāpievērš darba samaksas celšanai veselības un izglītības nozarēs, kas piesaistītu jaunus cilvēkus. • Šajās nozarēs ir vienas no zemākajām algām un lielākais darbaspēka deficīts. • Jāattīsta kvalitatīva profesionālā izglītība, kas nodrošina amata meistaru izglītību atbilstoši tehnoloģiskajam progresam. • Kā rāda darba tirgus analīze pēc faktora ‘vecums’, rūpniecības nozarēs un būvniecībā lielā pārsvarā ir strādājošie 40-59 gadu vecuma grupā. • Veidojot darba tirgus politiku, jāievēro tādi svarīgi aspekti kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām, ievērojot darba pieprasījuma pa profesijām izmaiņas nākotnē, attīstot mūžizglītības sistēmu. • Daudzās nozarēs darbaspēka nodrošinājumu iespējams palielināt ieviešot jaunās darba metodes – teledarbu.
Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozes profesiju grupām 2007. - 2013.gadā Grupa V_58 Būvniecības profesijas Grupa A_52 Inženieri Piezīme: Pieprasījums aprēķināts, ņemot vērā profesiju blakusdarba koeficientus. Avots: Pētnieku aprēķini pēc CSP profesiju apsekojuma un pārskata Nr. 2-darbs datiem.
Profesijas, kurās 2007.gadā prognozēts darbaspēka pieprasījuma nodrošinājums >50%
Profesijas, kurās 2013. gadā prognozēts darbaspēka pieprasījuma nodrošinājums >50%
Tautsaimniecības sektoru izpētes secinājumi un ieteikumi • Darba devēju apsekojuma rezultāti atspoguļo darba devēju orientāciju uz ekstensīvu darbaspēka pieaugumu nākotnē, kas ir pretrunā ar demogrāfisko prognožu atzinumiem par sagaidāmo iedzīvotāju skaita un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos. • Valstiski svarīgi ir panākt izpratni par tuvākajā nākotnē reāli sagaidāmiem demogrāfiskiem procesiem un veicināt pārorientēšanos no ekstensīvas (nodarbināto skaita palielināšanas) uz intensīvu (darba ražīguma kāpināšanas) pieeju darba resursu izmantošanā. • No darba devēju apsekojuma var secināt, ka aktualizējas darbaspēka migrācijas jautājumi. • Darba tirgus sabalansētības nodrošināšanai ilgākā perspektīvā nepieciešama pārdomāta un sabiedrības atbalstīta migrācijas politika, ko varētu izmantot par koriģējošu elementu darba tirgus attīstības prognozēšanā nākotnē. • Latvijas darba tirgū gandrīz 52% strādājošo nav nodarbināti profesijās atbilstīgi viņu iegūtajai izglītībai. • Veidojot darba tirgus politiku, jāievēro tādi svarīgi aspekti kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām, ievērojot darba pieprasījuma pa profesijām izmaiņas nākotnē, attīstot mūžizglītības sistēmu.
Ekspertu viedoklis: profesionālās mācību iestādes • Profesionālās izglītības problēmas: • Nepietiekošā profesionālā orientācija pamatskolā. • Pretruna: pēc pamatskolas profesionālo izglītību vairāk izvēlas jaunieši, kas negrib daudz mācīties, viņi vēlas iegūt profesiju un sākt strādāt, taču mācīties vidējā profesionālā izglītības iestādē ir grūtāk kā vidusskolā. • Profesionālo izglītību jaunieši izvēlas arī ģimenes ekonomisko apstākļu spiesti, viņi vēlas ātrāk apgūt profesiju, lai sāktu strādāt un varētu palīdzēt saviem vecākiem. • Nepietiekošs finansējums, kas atsaucas uz infrastruktūras attīstību. • Absolventu problēmas, iesaistoties darba tirgū: • Absolventi psiholoģiski nav gatavi darba attiecībām, nepakļaujas noteiktas disciplīnas prasībām. Daļa izvirza pārāk augstas prasības darba vietai. • Neatbilstoša aroda izvēle. Daļai jauniešu pēc pamatizglītības ieguves nav vēl skaidra priekšstata par izraudzīto profesiju. • Pārāk šaura specializācija, kam nav iespējams atrast pielietojumu. • Absolventi grib nopelnīt un nevēlas strādāt par minimālo algu. • Neapmierinātība ar piedāvātiem darba apstākļiem. • Jaunāko tehnoloģiju pielietošanai neatbilstoša sagatavotība.
Ekspertu viedoklis: augstākās mācību iestādes • Augstākās izglītības problēmas: • Viena no galvenajām augstākās izglītības problēmām – nepietiekoša interese par dabas un tehniskajām zinātnēm un no tā izrietošais draudošais speciālistu trūkums šajās nozarēs – rodas jau vidējās izglītības līmenī. • Augstākā izglītība kompensē to, kas pietrūkst vidējai izglītībai. Būtu jāpaaugstina valodu apmācības līmenis, eksakto zināšanu pasniegšana un prasību līmenis šajos priekšmetos, komunikāciju prasmju attīstīšana. • Mūsdienu zinātnes prasībām neatbilstoša augstskolu infrastruktūra. • Absolventu grūtības, uzsākot darba gaitas: • Ne visi jaunieši tiek vienādi sagatavoti, sliktāk sagatavotajiem ir arī grūtāk atrast sev pielietojumu (~15%). • Darba pieredzes trūkums, kas vairāk vai mazāk raksturīgs visiem studijas beigušajiem (3 mēneši adaptācijai). • Pārāk šaura specializācija var būt šķērslis darba atrašanai, ja konkrētajā brīdī pēc šīs specialitātes nav pieprasījuma. • Vispārēji izglītības sistēmas trūkumi, kas skar arī augstāko izglītību – nepietiekošas zināšanas dabaszinātņu un tehniskajās jomās un nepietiekošas darba un sevis disciplinēšanas iemaņas.
Ekspertu viedoklis: izglītības saistība ar darba tirgu, darbs atbilstoši izglītībai • Nav pamata satraukumam par bezdarbu augstskolu absolventu vidū. • Darbs ārzemēs: pozitīvi vērtē to, ja tiek strādāts darbs atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai un izglītībai, nevis vienkāršie darbi, kas neprasa nekādu sagatavotību. Negatīvi tiek vērtēts tas, ja uz ārzemēm aizbrauc strādāt jaunieši, kas izglītību ieguvuši par valsts budžeta līdzekļiem. • Tiešu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām vispār nav iespējams nodrošināt. Tāpēc jāsagatavo speciālisti, kas elastīgi spētu piemēroties darba tirgus prasībām. Mūsdienu situācijā tehnoloģijas mainās ļoti strauji un pārmaiņas izglītības sistēmā pastāvīgi atpaliek no pirmajām. Izglītības sistēmai būtu jābūt daudz elastīgākai un spējīgai mainīties. 2.Ir iespējams nodrošināt izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, bet Latvijā pašlaik pie tā vēl netiek pietiekami strādāts (nav prognožu par darba tirgus attīstību, izglītības programmu plānošanu un ieviešana bieži notiek stihiski u.tml.). Uzsver nepieciešamību pēc informācijas, pētījumiem, pamatotām prognozēm par speciālistu pieprasījumu darba tirgū.
Augstskolu absolventi Absolventu dzīves ceļš pēc mācību iestādes beigšanas Profesionālo mācību iestāžu absolventi
Augstskolu absolventi 78% strādāja jau studiju laikā t.sk.: 70% pilna laika studentu un 62% budžeta studentu 67% bakalaura studentu 72% koledžu studentu Iekļaušanās darba tirgū jau mācību laikā • Profesionālo mācību iestāžu absolventi • 21% strādāja jau mācību laikā • 56% gadījumu darbs mācību laikā bijis saistīts ar prakses vietu • 61% darbs, bija pilnībā bija saistīts ar viņu profesionālajā mācību iestādē iegūto kvalifikāciju Iekļaušanos darba tirgū mācību laikā ietekmē: • izglītības tematiskā joma • izglītības līmenis • pilna / nepilna laika izglītība • budžeta / maksas izglītība • respondenta vecums • respondenta dzīvesvietas tips • respondenta tautība • izglītības tematiskā joma • izglītības līmenis • respondenta vecums • respondenta dzīvesvietas tips • respondenta tautība
Augstskolu absolventi 75% izglītības tematiskā joma budžeta/ maksas izglītība darbs studiju laikā respondenta dzimums respondenta vecums Darba atrašanas ātrumu pēc mācību beigšanas ietekmējošie faktori Profesionālo mācību iestāžu absolventi 39% • izglītības tematiskā joma • darbs studiju laikā • respondenta dzimums • respondenta vecums • respondenta vecāku izglītības līmenis No tiem, kas pēc mācību iestādes beigšanas neturpināja mācības un nestrādāja, pusgada laikā darbu atrada: Darba atrašanas ātrumu ietekmē:
Augstskolu absolventi Absolventu pašreizējā nodarbošanās Profesionālo mācību iestāžu absolventi
Augstskolu absolventi Arhitektūra un būvniecība; veselības aprūpe un sociālā labklājība; ražošana un pārstrāde; pakalpojumi; pedagogu izglītība un izglītības zinātnes. Humanitārās zinātnes un māksla. Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas; inženierzinātnes un tehnoloģijas; arhitektūra un būvniecība; lauksaimniecība. Dažādu izglītības tematisko jomu absolventu iekļaušanās darba tirgū Profesionālo mācību iestāžu absolventi Arhitektūra un būvniecība; veselības aprūpe un sociālā labklājība. • Lauksaimniecība, humanitārās zinātnes un māksla. • Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas; humanitārās zinātnes un māksla; komerczinības un administrēšana. Visbiežāk darba tirgū veiksmīgi iekļaujas: Retāk darba tirgū veiksmīgi iekļaujas: Mācības visbiežāk turpina:
Augstskolu absolventi Profesionālo mācību iestāžu absolventi Darba atbilstība iegūtajai izglītībai Atbilstoši iegūtajai izglītībai Atbilstoši iegūtajai izglītībai 73% 57% Visbiežāk atbilstoši izglītībai strādā: Veselības aprūpes un sociālās labklājības (89%), arhitektūras un būvniecības (72%) specialitāti ieguvušie. Visretāk: Lauksaimniecības (29%) specialitāti ieguvušie. Visbiežāk atbilstoši izglītībai strādā: Arhitektūras un būvniecības (90%), pedagogu izglītības un izglītības zinātņu (86%), veselības aprūpes un sociālās labklājības (81%), komerczinību un administrēšanas 76%) absolventi. Visretāk: Humanitāro zinātņu un mākslas (54%), ražošanas un pārstrādes (59%), inženierinātņu un tehnoloģiju (60%) absolventi.
Neatbilstoši izglītībaistrādājošie absolventi Izglītības tematiskās grupas
Augstskolu absolventi attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā un līmenī sagaidāmais atalgojums izglītības tematiskās jomas: Izglītība, pedagogu un izglītības zinātnes, Lauksaimniecība, Veselības aprūpe un sociālā labklājība, Tiesību zinātne, Inženierzinātnes un tehnoloģijas izglītības līmenis – akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds) studiju valoda studiju turpināšana pēc dotās izglītības iestādes beigšanas respondenta vecums respondenta vecāku izglītība Darba atbilstību iegūtajai izglītībai ietekmējošie faktori Profesionālo mācību iestāžu absolventi • attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā un līmenī sagaidāmais atalgojums • izglītības tematiskās jomas: Veselības aprūpe un sociālā labklājība; Ražošana un pārstrāde • izglītības līmenis – arodizglītība • darbs ārzemēs • respondenta vecums • dzīvesvietas tips Pašreizējā darba atbilstību iegūtajai izglītībai ietekmē:
Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām (1)(Darba ņēmēju aptaujas galvenie rezultāti) • Viszemāk tiek novērtētas tādas prasmes kā: personīgās izaugsmes plānošana, iniciatīvas izrādīšana, prasme strādāt ar datoru un datorprogrammu pārzināšana, prezentāciju prasme un svešvalodu zināšanas. • Visaugstāk tiek vērtēta izglītības praktiskā pielietojamība – vērtējums 3,5, bet viszemāk – konkurētspēja ES darba tirgū – vērtējums 2,9 (no 4).
Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām (2)(Nepieciešamo zināšanu novērtējums)
Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām (3)(Nepieciešamo zināšanu novērtējums)
Finanšu resursu ieguldīšana darbinieku izglītošanā atkarībā no uzņēmuma/iestādes darbības sektora
Politikas alternatīvas (1) Pētījuma “Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas” rezultāti dod pilnīgu pamatu noraidīt sākotnēji izvirzīto hipotēzi, ka valstī esošas absolventu datu bāzes, datu ieguves normatīvais pamats un uzskaite ir pilnīga un veicina absolventu iegūtās izglītības kvalitātes un turpmākās profesionālās darbības izvērtēšanu. Politikas alternatīva: • Efektīvas uz darba tirgus vajadzību izpēti balstītas augstākās un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu un beidzēju monitoringa sistēmas izveide • Regulāra augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālās darbības izpēte, lai noskaidrotu viņu sagatavotības atbilstību darba tirgus vajadzībām un palīdzētu augstskolām pilnveidot studiju un prakšu programmas.
Politikas alternatīvas (2) Augstskolu absolventi Profesionālo mācību iestāžu absolventi • Informācijas pieejamība par absolventu nodarbinātības iespējām izvēlētajā jomā: Politikas alternatīva: • Augstāko un profesionālo mācību iestāžu beidzēju profesionālās sagatavotības pastiprināšana, ieviešot karjeras izglītības un karjeras konsultāciju nodrošinājumu augstākajās un profesionālajās mācību iestādēs. Īstenot ”Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” koncepcijā plānotās aktivitātes visos izglītības līmeņos; resursu un telpu nodrošinājums; kvalificētu speciālistu apmācība.
Politikas alternatīvas (3) Politikas alternatīva: • Augstāko un profesionālo mācību iestāžu audzēkņu motivācijas paaugstināšana darbam izvēlētajā profesijā pēc mācību beigšanas • Esošo politikas mehānismu pilnveidošana: studiju kreditēšana un kredītu dzēšana; kredītam pielīdzināmas stipendijas un to dzēšana; no budžeta finansētu studiju vietu palielināšana; • Audzēkņu nodrošināšana ar profesijai atbilstošām prakses vietām; • Valsts budžeta finansējuma paredzēšana, lai segtu nepilna laika studējošā darba samaksu prakses un mācību atvaļinājumu laikā.
Ieteikumi uzlabojumiem izglītības jomā • Samazināt darba tirgus reakcijas uz izmaiņām tautsaimniecības struktūrā kopējo aizkavēšanās laiku: • informējot sabiedrību (darba devējus un potenciālos darba ņēmējus) par tendencēm darba tirgū; • palielinot izglītības sistēmas elastību (nodrošinot profesionālo mobilitāti). • Nodrošināt adekvātu darbaspēka kvalitāti: • pilnveidojot izglītības programmas; • organizējot prakses (ieviešot stažēšanos); • paredzot izglītības iestāžu sadarbību ar darba devējiem; • paaugstinot pedagogu darba kvalitāti; • ieviešot profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu kreditēšanas sistēmu. • Attīstīt karjeras attīstības atbalsta sistēmu: • pilnveidojot karjeras izglītību jau pamatskolā; • palielinot izglītības un profesionālās izvēles konsultāciju, karjeras plānošanas, darba meklēšanas pakalpojumu pieejamību. • Nodrošināt darbaspēku tautsaimniecībai nepieciešamākajās profesijās: • ieviešot kredītam pielīdzinātu stipendiju prioritāro jomu programmās studējošajiem.
Darba tirgus prognozēšana Mērķis • darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanas iespējas Rezultāti • statistiskās prognozēšanas modelis • dinamiskās optimizācijas modelis • prognozēšanas metodoloģija • ieteikumi IT risinājumam • sistēmas ieviešanas plāns Ieteikumi • veikt regulāru darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanu • izveidot regulāru sadarbību ar darba devējiem, profesionālajām asociācijām, izglītības iestādēm • izveidot Konsultatīvo padomi darba tirgus analīzes un prognozēšanas jautājumos (EM, LM, IZM, RAPLM, ZM, KM, VeM)
Nodokļi un nereģistrētā nodarbinātība Mērķis • darbaspēka izbraukšanas ierobežošana; vietējās uzņēmējdarbības attīstība; nedeklarētās nodarbinātības mazināšana Rezultāti • Bez darba līguma: - visbiežāk pārstāvētais vecums ir 37 gadi (otrs visbiežāk pārstāvētais vecums ir 19-20 gadi); - dzimumu griezumā dominē vīrieši - 68,2%; - pārstāvētākās nozares ir būvniecība (33,7%) un sabiedriskie pakalpojumi (23,4%). • 16% vecuma grupā 15-24 gadi strādā bez darba līgumiem. Jaunieši labprātāk iesaistās darbā bez darba līguma, lai iegūtu pirmo darba pieredzi, kā arī stājoties pirmajās darba attiecībās, jaunieši bieži vien nav informēti par savām tiesībām un nav informēti par nepieciešamību noslēgt darba līgumus. Ieteikumi • pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežojumu attiecībā uz izglītības izdevumiem; • samazināt darba nodokļu slogu (īpaši zemu atalgotajam darbaspēkam); • samazināt esošo 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi; • samazināt uzņēmējdarbības administratīvās barjeras.
Bezdarba samazināšana un ekonomiskās aktivitātes paaugstināšana Mērķis • bezdarbnieku un darba meklētāju iesaiste darba tirgū, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara pieaugums Rezultāti • bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācijas programmu efektivitātes novērtējums liecina, ka šo programmu ietekme uz nodarbinātību ir pozitīva un statistiski nozīmīga (turklāt programmas efektivitāte pieaug laikā gaitā) • izdevumi bezdarbnieku apmācībai ātri atmaksājas tautsaimniecības līmenī, ņemot vērā nodarbināto– bijušo bezdarbnieku - radīto pievienoto vērtību • iemesli, kuru dēļ ekonomiski neaktīvas personas nemeklē darbu: pensija, mācības un pārējie (t.i., ar darba pieprasījuma un piedāvājuma nesaskaņotību saistītie iemesli, invaliditāte, ar bērnu kopšanu saistītie iemesli) • pietiekami daudz personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma strādātu, ja tiktu piedāvāts piemērots darbs (elastīgs vai nepilns darbalaiks) • invalīdiem trūkst piemērotu darba vietu piedāvājuma Ieteikumi • palielināt bezdarbnieku iespējas apgūt apmācības un pārkvalifikācijas programmas (vienlaikus paaugstinot NVA iespējas reaģēt uz darba devēju prasībām): • veicināt iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību ekonomiskā dzīvē (personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma , cilvēku ar invaliditāti u.c. nodarbināšana) • pielāgot darba pieprasījumu atsevišķu iedzīvotāju grupu darba piedāvājuma specifikai
Paldies par uzmanību! www.darbatirgus.gov.lv