Eiropas Teritoriālās Sadarbības Pārrobežu sadarbības programmu projektu pieredze

1. Eiropas Teritoriālās Sadarbības Pārrobežu sadarbības programmu projektu pieredze Kurzemes plānošanas reģionā Rīga, 21.01.2013, VARAM, ETS Konsultatīvā darba grupa

2. Pārrobežu sadarbības programmas – platforma reģionāla līmeņa projektu idejām – galvenie principi un ieguvumi • Visaptverošāks partneru institucionālais, ģeogrāfiskais un tematiskais pārklājums; • Efektīvāka projekta administratīvā sagatavošana un ieviešana; • Izvairīšanās no liekas konkurences atsevišķu mazu projektu starpā; • Kopīgi risinājumi un rezultāti, ko izmanto viss reģions; • Pilnīgāks un mērķtiecīgāks projekta informatīvais pārklājums; • Lokālas problēmas tiek risinātas pārrobežu gaisotnē; • Investīciju komponente (ja attiecināms) vismaz 60%; • Pilotu / testa teritorijas reģiona pašvaldībās dažādās jomās (vides aizsardzība, sociālā nozare, alternatīvā enerģija)

3. ETS Programmu projekti KPR administrācijā 2007 - 2013 2 projekti 4 projekti 8 projekti Vides aizsardzība Kultūrvēsturiskais mantojums un tūrisms Uzņēmējdarbības atbalsts Vides aizsardzība Vides aizsardzība Transports Tūrisma attīstība Profesionālā izglītība Alternatīvā enerģija Uzņēmējdarbības atbalsts Sociālā joma Mūžizglītība KPR kā vadošais partneris KPR kā vadošais partneris KPR kā vadošais partneris KPR kā partneris KPR kā partneris KPR kā partneris

4. Jūras un piekrastes plānošana Vides aizsardzība Ventas upe pirms un pēc tīrīšanas • Izstrādāts Ventas upju baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāns, kura mērķis ir sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina pārrobežu apgabalā; • Ezeru un upju tīrīšanas darbi, vides izglītības infrastruktūras izveidošana, apmācības, paaugstinot reģiona pašvaldību speciālistu kapacitāti un sekmējot zivju resursu aizsardzību, vides aizsardzības un zivju resursu aizsardzības kampaņas, dabas aizsardzības plāni un tehniskā dokumentācija tālākai investīciju piesaistei; • Risinātas ezeru apsaimniekošanas problēmas –apsaimniekošanai nepieciešamā infrastruktūra (ceļi, caurteces, labiekārtotas peldvietas un pieejas vietas – 4 ezeros), ieviesti dabas aizsardzības plānos paredzētie apsaimniekošanas pasākumi; • Sabiedrības iesaistīšanu ezeru apsaimniekošanā (sabiedriskais vides monitorings, rokasgrāmata par ezeru ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ezeru e-katalogs u.c.), veikti pētījumi, lai nodrošinātu datus un jaunāku informāciju labākai ezeru apsaimniekošanai un ezeru teritoriju attīstībai, aktivitātes vēršot uz 17 ezeriem Kurzemē; • Jaunu e-pakalpojumu ieviešana reģionā, nodrošinot licenču realizāciju ar interneta starpniecību, tādējādi uzlabojot licenču pieejamību makšķerniekiem makšķerēšanai ezeros un citās ūdenstilpēs, kurās tiek veikta licenzētā makšķerēšana Kurzemes reģionā; • Pētījums un vadlīniju izstrāde erozijas ietekmju novēršanai jūras piekrastē, dabas aizsardzības plānu izstrāde īpaši aizsargājām dabas teritorijām piekrastē (dabas liegumi „Užava” un „Ovīši”); • Pilotaktivitātes pieejamības nodrošināšanai jūras piekrastē civilās aizsardzības pasākumiem – noejas līdz jūrai, glābšanas dienestu darbībai nepieciešamā aprīkojuma iegāde – Pāvilostā un Rojā.

5. Mūžizglītība un profesionālā izglītība CoopEdu-Ship VocEdu • Rekomendācijas mūžizglītības sistēmas pilnveidei un mūžizglītības likumdošanas uzlabošana (2011.gadā LR Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Republikas Augstskolu likumā, iekļaujot 59. 2 (Studijas ārpus studiju programmām) pantu, kura priekšlikums sagatavots projekta ietvaros); • Izstrādāts Mūžizglītības rīcības plāns 2011.-2015. gadiem; • Izstrādāti pētījumi, rīcības plāns, prasmju sertificēšanas metodoloģija, izstrādāti un adaptēti e-apmācību materiāli, paaugstināta iesaistīto cilvēkresursu kapacitāte; • Ieguldījums infrastruktūras attīstībā, kas visā Kurzemē nodrošina pieaugušo izglītību un sniedz mūžizglītības pakalpojumus (veicot telpu remontus, kā arī iegādājoties aprīkojumu kvalitatīvāku apmācību nodrošināšanai - Liepājā, Talsos, Ventspilī un Kuldīgā; • Izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitātes celšana, iegādājoties un adaptējot dažādas apmācību programmas; • Analīze par pieaugušo izglītības institūciju darba efektivitāti ar uzņēmējiem, kas palīdzēs šīm institūcijām uzlabot un pārveidot savas darbības metodikas attiecībā uz uzņēmēju apmācību, to ieinteresēšanu mācību un kvalifikācijas paaugstināšanas procesā; • Uzņēmumu un izglītības institūciju datu bāze; • Inovāciju dienas, apaļā galda diskusijas kopā ar zinātniekiem un uzņēmējiem, video konferences, jaunām idejām un uzņēmējdarbības inovēšanai; • Praktisko apmācību bāzes uzlabošana - jaunas un darba tirgum atbilstošas iekārtas, aprīkojums 7 mācību programmās Profesionālajās izglītības iestādēs Kurzemei būtiskās nozarēs – enerģētika, tekstilrūpniecība, metālapstrāde, lauksaimniecība, būvniecība, sabiedriskā ēdināšana, autotransports; • Pasākumi, kas vērsti uz darba tirgus vajadzību iekļaušanu teorētisko un praktisko apmācību saturā un dialoga veidošanu starp nozaru pārstāvjiem, izglītotājiem, attīstības plānotājiem.

6. Alternatīvā enerģija • Pētīts, kuri ir piemērotākie kultūraugi rūpnieciskai biomasas ražošanai Ziemeļkurzemē, kādas ir biomasas rūpnieciskās ražošanas iespējas un tās potenciāls, kā arī tiek izvērtētas rūpnieciski ražotas biomasas priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar mežistrādes koksnes atkritumiem. Tāpat arī plānots izvērtēt biomasas potenciālo pieprasījumu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā Kurzemes reģionā; • Ventspils pilsētas dome ir ierīkojusi izmēģinājuma plantāciju Ventspils novadā 20 ha platībā, lai pētītu biomasas ikgadējo pieaugumu, agrotehniskās īpatnības un ražas novākšanas īpatnības divām kokaugu sugām (kārkli un apse) un trim lakstaugu sugām (ziloņzāle, mieža brālis un kaņepes). Izmēģinājumu rezultātā plānots noskaidrot, kura no kultūrām ir vispiemērotākā biomasas ražošanai Ziemeļkurzemē; • Notiek biomasas resursu kartēšana izmantojot kosmisko satelītu uzņemtos attēlus un ekonomiskā potenciāla izvērtēšana, veicot gan biomasas izmantošanas izmaksu – ieguvumu analīzi, gan veicot biomasas izmantošanas tiesisko aspektu izpēti valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

7. Uzņēmējdarbības atbalsts • Biznesa konsultantu apmācības un tīkla izveide, paplašinot to zināšanas par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām iziet starptautiskajos tirgos un noteikt pareizos starptautiskos tirgus potenciālajiem produktiem un pakalpojumiem - internacionalizācijas pakalpojumi; • Dažādu partneru organizāciju un reģionālo sadarbības modeļu attīstība, lai nodrošinātu augstas kvalitātes internacionalizācijas pakalpojumus katrā valstī; • Atbalsts MVU, kas ir ieinteresēti internacionalizācijas pakalpojumu saņemšanā. Meklētas arī jaunas pieejas, kā aktivizēt MVU iziešanu starptautiskajos tirgos; • Izpētītas iespējas, tirgus potenciālu un sociālekonomisko ietekmi gliemju komerciālai audzēšanai Baltijas jūrā; • Radīti priekšnoteikumi gliemju komerciālai audzēšanai Baltijas jūrā – izstrādāti attiecīgi priekšlikumi nacionālajai likumdošanai, izstrādātas vadlīnijas biznesa plāniem, novērtēts tirgus potenciāls, izstrādāta metodoloģija un kārtība saimniecību darbības novērtēšanai un uzraudzībai, nodrošināta mērķa grupu (zvejnieku, akvakultūrā nodarbināto, zinātnieku un produkcijas izmantotāju) apmācība un pieredzes apmaiņa; • Izpētīts, ka gliemju audzēšanai Baltijas jūrā ir pozitīva ietekmes uz jūras ūdens kvalitāti, kā arī tas potenciāli varētu būt viens no zvejnieku nodarbošanās veidiem, nodrošinot jaunu darba vietu radīšanu zivsaimniecības sektorā. Iegūto gliemju produkciju iespējams izmantot biogāzes ražošanā, kā kvalitatīvu barības bāzi putnkopībā vai citos sektoros; • Tā kā Kurzemes reģionam ir garākā Baltijas jūras piekraste, vairākas nozīmīgākās ostas un zivsaimniecība ieņem nozīmīgu lomu piekrastes ekonomikā, šī projekta rezultātiem būs pozitīva ietekme uz zivsaimniecības sektora saglabāšanu un nodarbinātības veicināšanu reģionā.

8. Sociālā joma My response • izveidoti un pilotēti 2 sociālie pakalpojumi Kurzemes reģiona (pārrobežu) līmenī: 1) īslaicīgās uzturēšanās vietas kā iespēja tuviniekiem nepieciešamības gadījumā personas ar garīga rakstura traucējumiem uz īsu periodu atstāt speciālistu uzraudzībā; 2) pavadonis – asistents kā palīgs cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem ikdienas gaitās; • investīcijas infrastruktūras uzlabošanā 7 Kurzemes pašvaldībās (tai skaitā arī īpaši mazajās pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000): lifti un pacēlāji ēkās un sabiedriskās atpūtas vietās, pilnveidotas pludmales piekļūšanai ar riteņkrēsliem, bērnu ratiņiem, velosipēdiem u.tml. (laipas, ģērbtuves); • sniegts ieguldījums sociālās nozares speciālistu izglītošanā (institūcijām parasti grūtības atrast finanšu līdzekļus): 1) apmācīti vairāk kā 140 cilvēku par personu ar invaliditāti vajadzībām un integrācijas iespējām; 2) apmācības par universālo dizainu kā rīku cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem integrācijai un visiem pieejamas vides veidošanas principiem pašvaldību sociālās, izglītības un citu jomu darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem; • sniegts ieguldījums plašas sabiedrības informēšanā par Universālā Dizaina principiem un to nozīmi sabiedrības integrācijas uzlabošanā: sociālā kampaņa, informācija Internetā, apmācības, TV rullīši, forums, konference; • visiem pieejamāka vide un informācija: riteņkrēsli ”peldei’’ jūrā, audiobojas cilvēku ar redzes traucējumiem „peldei” un taktilās kartes ar informāciju par apkārtni; Kurzemē pieejamo sociālo pakalpojumu datu bāze un virtuālā karte; publisko ēku lielāka pieejamība vietējiem iedzīvotājiem.

9. Kultūrvēsturiskais mantojums un tūrisms Riverways • Apzinātas senās dabas svētvietas reģionā un veiktas ekspedīcijas uz 110 objektiem ar mērķi novērtēt konkrētās vietas tūrisma potenciālu un apkopot informāciju, kas nepieciešama objektu iekļaušanai tūrisma plūsmās; • Izveidota mājas lapa www.cultsites.eu (www.kultavietas.lv) - informācija par svētvietām un funkcionēs kā virtuālais muzejs tūristiem; • Izstrādātas apsaimniekošanas vadlīnijas svētvietu īpašniekiem. • Izveidoti 5 tūrisma maršruti pa svētvietām reģionā; • Veikti mārketinga pasākumi tūrismam piemēroto svētvietu popularizēšanai (dalība izstādēs, tūrisma firmu pārstāvju informēšana par maršrutiem, preses relīzes, bukleti); • Radīti priekšnoteikumi jaunu kultūras tūristu piesaistei reģionam. Šī projekta rezultātiem būs pozitīva ietekme uz tūrisma sektora attīstību un ekonomiskās aktivitātes veicināšanu reģionā; • 13 upes Kurzemē ar tūrismu veicinošām infrastruktūras aktivitātēm – Venta, Abava, Ciecere, Škēde – Ēda, Tebra, Durbe, Saka, Vārtāja, Bārta, Engure, Roja un Liepājas cietokšņa kanāls – upju tīrīšanas, piestātņu un atpūtas vietu izveide, norādes zīmes un informācijas stendi, lai piemērotu laivotāju vajadzībām un veicinātu tūrisma uzņēmējdarbību upju baseina teritorijās; • Kopīgu laivu maršrutu tīkla izveide un tūrisma produktu attīstība dažādām mērķauditorijām - ārvalstu tūristiem, ģimenēm, piedzīvojumu un atpūtas tūristiem un mārketings;

10. Paldies par uzmanību! Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš