Dienas kārtība

1. Dienas kārtība 10.30 – 10.35 Sanāksmes atklāšana – Viesturs Vēzis, ISEC 10.35 – 10.50 Oracle ThinkQuest izaicinājums un iespējas skolēniem un skolotājiem – Reinis Kalviņš, Oracle 10.50 – 11.35 "Microsoft piedāvājumi un iespējas" – Līna Ābola, Dace Stepiņa, Microsoft Latvia 11.35 – 12.20 Atklātā pirmkoda programmatūras izmantošanas iespējas Vispārējās vidējās izglītības standartu Informātikā un Programmēšanas pamatos realizēšanā – Latvijas Universitātes Linux centra pārstāvji 12.20 – 12.30 Ceļā no valsts ieskaites uz eksāmenu Informātikā – Ingrīda Kamarūte, ISEC. 12.30 – 13.00 Grozījumu projekts Vispārējās vidējās izglītības standartā – Viesturs Vēzis, ISEC 13.00 – 13.30 Diskusija

2. Valsts ieskaites rezultāti

3. Valsts ieskaites rezultāti

4. 2009.gada 17.aprīlis NOVITĀTES SKOLĒNU MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBĀ (vispārējā vidējā izglītībā)

5. Vērtēšanas mērķis: • uzlabot mācību procesu (iegūst informāciju gan skolēns, gan skolotājs) • novērtēt skolēnu sasniegumus

6. Vērtēšanas pamatjautājumi: • Kā organizēt mācību procesu, lai iegūtu informāciju (atgriezenisko saikni) gan skolēns, gan skolotājs un to uzlabotu? • Kā daudzveidīgi, objektīvi un atbilstoši izziņas līmeņiem novērtēt skolēnu sasniegumus?

7. Paredzētās izmaiņas • Mērķi • Precizēti iegūtās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas mērķi (noteikt izglītojamā zināšanu, prasmju un attieksmju atbilstību mācību priekšmetu standartiem). • Definēts mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis (mācību procesa sastāvdaļa, lai veicinātu izglītojamā pašizaugsmi, mācīšanās motivāciju, atbildību un pilnveidotu turpmāko izglītošanās procesu).

8. Paredzētās izmaiņas vērtēšanas pamatprincipos • Precizēti iegūtās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi: • prasību atklātības un skaidrības princips; • sasniegumu summēšanas princips; • vērtējuma atbilstības princips; • vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips; • vērtējuma obligātuma princips. • Vērtējuma regularitātes princips: • Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē: regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

9. Paredzētās izmaiņas Precizēti iegūtās pamatizglītības vērtēšanas organizētāji un vērtētāji (pedagogs, izglītības iestādes administrācija, Izglītības satura un eksaminācijas centrs).

10. Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni Precizētas mācību sasniegumu vērtēšanas formas (mutiska, rakstiska, praktiska vai kombinēta). Precizēti mācību sasniegumu metodiskie paņēmieni (vērtēšanā izvēlas daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm, lai nodrošinātu vērtējuma kvalitāti). Skatīt mācību priekšmetu programmu paraugos.

11. Vērtēšanas veidi Veidojošā (formatīvā) vērtēšana Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana

12. Paredzētās izmaiņas mācību sasniegumu vērtēšanā • Precizēts: • 4.-9.klasē vērtē 10 ballu skalā; • veidojošā (formatīvā) vērtēšanā nav izmantojama 10 ballu skala; • vērtējums 10 ballu skalā ir izmantojams, ja izglītojamajam ir iespējams demonstrēt zināšanas, prasmes un attieksmes šādos izziņas līmeņos: • 1. iegaumēšanas un izpratnes līmenī; • 2. zināšanu lietošanas un analīzes līmenī; • 3. produktīvās (radošās) darbības līmenī.

13. Paredzētās izmaiņas mācību sasniegumu vērtēšanā • Precizēta iegūto vērtējumu fiksēšana klases žurnālā; • precizēts par apzīmējumu “nav vērtējuma” (ja izglītojamais pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, tad klases žurnālā izdara ierakstu "n/v“); • precizēts par veidojošajā (formatīvajā) vērtēšanā iegūtiem vērtējumiem (..semestra vērtējumu var ietekmēt vienas balles robežās). • gada vērtējumu mācību priekšmetā izliek, ņemot vērā 1. un 2. semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu un pēcpārbaudījuma vērtējumu (ja tādi ir noteikti).

14. Vērtēšanas organizētājs Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas organizētājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.

15. Vērtēšanas organizētājs Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

16. Vērtēšanas veidu salīdzinājums

17. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana uzlabot mācību procesu Piemērs: rakstzīmju formatēšana Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana konstatēt rezultātu Piemērs: Liela sarežģīta dokumenta sagatavošana, noformēšana un izplatīšana Vērtēšanas veidu salīdzinājums

18. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana mācību procesa laikā Piemērs: jautājumi/atbildes, uzdevumu risināšana un prasmju novērošana u.c. Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana loģiskas temata daļas, visa temata, gada vai izglītības pakāpes noslēgumā Piemērs: rakstisks, mutisks vai kombinēts pārbaudes darbs Vērtēšanas veidu salīdzinājums

19. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana pārbauda kā apgūta viena programmas prasība Piemērs: objekta ievietošana dokumentā un tā noformēšana. Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana pārbauda skolēnu mācību sasniegumus atbilstoši programmas/standarta prasībām Piemērs: Sagatavo un demonstrē prezentāciju par skolotāja norādīto tēmu. Vērtēšanas veidu salīdzinājums

20. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana ietverti uzdevumi no viena vai diviem izziņas līmeņiem Piemērs: prot standarta operācijas rindkopas formatēšanai Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana ietverti uzdevumi visos izziņas līmeņos Piemērs:izvēlas piemērotāko(-ās) lietotni(es) lietotnes konkrētā uzdevuma atrisināšanai un atrisina to. Vērtēšanas veidu salīdzinājums

21. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana izpildāmi 5-15 minūtēs Piemērs: pēc dotā parauga izveido vienas datu bāzes datu tabulas struktūru un ievada tajā dažus ierakstus Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana izpildāmi 30-40 minūtēs vai ilgākā laikā Piemērs: sagatavo nelielu datu bāzi ar vismaz divām tabulām, veido saistību starp tabulām, vaicājumus, formas un pārskatus, lai atrisinātu skolotāja doto uzdevumu Vērtēšanas veidu salīdzinājums

22. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana ātri pārbaudāmi Piemēri: atrisinājums- salīdzināšanai, pašpārbaude, savstarpējais novērtējums u.c. Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana pārbaude aizņem ilgāku laiku Piemērs: skolēni prezentē savu darbu. Iespējamie vērtēšanas kritēriji: Runā skaidri, saprotami. Saturu izklāsta secīgi. Pareizi lieto terminus. Ievēro prezentācijai atvēlēto laiku. Prezentācijā iesaistīti visi grupas dalībnieki. Vērtēšanas veidu salīdzinājums

23. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana vērtē aprakstoši vai i/ni Piemērs: 1. formatē datu nesēju; 2. sagatavo un nosūta e-pastu Darbs tiek ieskaitīts, ja skolēns ieguvis noteiktu punktu skaitu. Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana vērtē ballēs Piemērs: sagatavo tīmekļa lappusi par skolotāja doto tēmu Tiek noteikts maksimālais punktu skaits. Atbilstoši uzdevuma vērtēšanas kritērijiem un vērtējuma skalai tiek izteikts vērtējums ballēs. Vērtēšanas veidu salīdzinājums

24. Veidojošā (formatīvā) vērtēšana skolēni nav jāinformē iepriekš Piemērs: izveidot uz datu nesēja mapju struktūru pēc dotā parauga Apkopojošā (summatīvā) vērtēšana skolēni jāinformē iepriekš Piemērs: izveido prezentāciju par savu ģimeni, iekļaujot slīdos skolotāja pieprasīto informāciju un tās pasniegšanas formu Vērtēšanas veidu salīdzinājums

25. Ieteicamā literatūra • Pārbaudes darbi. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana pamatskolā. Metodisks līdzeklis. ISEC. R. 2005. • E.Liepiņš. Kā labāk? Vispārējā izglītība 1997. g. 4.decembrī. Pielikums. • Dž. Betels. Rokasgrāmata pārbaudes darbu veidotājiem.R.2003. • Pamatizglītības mācību priekšmetu standartu ieviešana. Atbalsta materiāli skolotājiem. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana. IZM, ISAP 2004. • R.Hahele, A.Cābelis.Vērtēšana dabaszinātņu mācību priekšmetos. Skolotājs. 5(71) 2008. • P.Black. The Nature and Value of Formative Assessment for Learning. King’s College London, 2004. • Watkins, A. (Editor) (2007) Assessment in Inclusive Settings: Key Issues for Policy and Practice. Odense, Denmark: European Agency for Development in Special Needs Education.www.european-agency.org/site/info/publications/agency/ereports/docs/19docs/assessmentLV.doc

26. Paldies par uzmanību!