Dr. phil., vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

1. Valodas piedzīvojumiun to naratīvi Latvijā Dr. phil., vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

2. Kā pateikt par valodu to, kas vēl nav pateikts ? Kā domāt par valodu, kas vēl nav domāts? Būs grūti, jo pašreizējā valodas situācija (otra/krievu valoda kā valsts valodas, Vladimira Lindermaņa jeb Saskaņas centra projekts) vairāk izvirza emociju un rīcības, ne refleksijas pieprasījumu Atbildība par domāšanu: tomēr ir jādomā, un, ja ne gluži oriģināli, šoreiz arī valodas piedzīvojumu un to stāstu jeb naratīvu aspektā

3. Kāpēc piedzīvojums? Piedzīvojums- spilgts, negaidīts un pārsteidzošs notikums, kas izraisa izbrīnu Reāls un izdomāts vai nosapņots. Pozitīvs, negatīvs, neitrāls Degradējošs, noplicinošs, bagātinošs Piedzīvojums ir notikums, par kuru gribas stāstīt citam un kas pārvēršas naratīvā jeb stāstījumā Kāpēc jāstāsta? Piedzīvojumi atklāj valodas situāciju pagātnē un tagadnē un izraisa atbildīgu darbību

4. Kā izpaužas valodas piedzīvojumi? Atbilde sniegta, lietojot trīs metodes- intervijas un novērojuma metodi, kā arī savas pieredzes analīzi

5. Notikumu/ piedzīvojumu lauki Starpkultūru lauks Valodformu izvēles piedzīvojumi Ikdiena, starppersonālā komunikācija Virtuālā komunikācija

6. Valodformu izvēle Neparasts izteikums Svešvārds Metafora Jaunvārds Parazītvārds

7. Tomass Transtremers.(2011) Dzeja. No zviedru valodas atdzejojuši Juris Kronbergs un Guntars Godiņš. Rīga: Mansards. Vienīgais, ko gribētu teikt, nesasniedzami mirdz kā sudrabs lombardā. ( Aprīlis un klusums, 245. lpp) Svešvārdu piedzīvojums- integritāte (krietnums, godprātība, uzticamība Jaunvārdu sāpīgie piedzīvojumi: slīdītes, saesība “Stulbst auditorija”( Gustavs Terzens lekcijā par mediju ētiku 2011. gada 15. novembrī)

8. Bieži neapzināti lietotie modes izteikumi: tā ir tava problēma; ir tā kā ir. Tagad: tā kā - tā kā miris, tā kā dzīvs.(Kvantitatīvais blīvums pārsteidz) Politiskie piedzīvojumi, atsevišķi nenošķirti: politiķa identifikācija ar teikto: reņģedāji, muļkuzeme , Nothing special, Turi muti u.c. .

9. Starppersonālā komunikācija Pieklājība Humors Agresivitāte, brutalitāte

10. Pusaudžu futbola komandas treneris liek septiņreiz piepumpēties par katru stiprāku vārdu. Pusi no treniņlaika aizņem piepumpēšanās. “Atkal. Nāc pumpējies, Ozoliņ! “Blāviens, par ko, skolotāj! Es taču teicu- zaļibalts”.

11. Virtuālā komunikācija Sociālie mediji Portālu komentāri

12. Starpkultūru piedzīvojumi Latvijā Ārzemēs

15. Vai vēsture atkārtojas? A. Pelše par V. Kalpiņu Latvijas KP CK birojs- 1959. gada 13. oktobrī ar Slepeni un pievienojumu pie protokola Nr 79. 3. paragrāfa: “Kādā no Rakstnieku savienības sapulcēm jūs paziņojāt: “Kad eju pa Rīgas ielām, mani satrauc, ka maz dzirdu latviešu valodu, visur runā krieviski. Mums ir atbildīgi darbinieki- latvieši , kuri savus bērnus sūta mācīties krievu skolās. “ No kurienes radies šis oratora degsmē izteiktais sīkmanīgais paziņojums? Un te nu vajag nogriezt ar asu nazi un nostāties partijas īstenajās pozīcijās, palīdzēt tautu draudzību īstenot...ar tādiem soļiem un rīcību, kurus es kā komunists īstenoju savā dzīvē, savā darbā un darbībā.”( Stāja. Rīga: Pils, 2011, 110. lpp) Nacionālās aprobežotības apzīmējums un atbrīvošana no Kultūras ministra amata ‘par pieļautajām buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdām “. 1961. gada 2.dec. lēmumā.(113.lpp) A.Pelšes runā nepilnās 2 lappusēs 12 reizes minēts vārds partija- identificēšanās pilnīga.

16. Arī šodien Latvijā “Ir tāda partija” un ir līdzīgas pozīcijas, tikai to pamato citādi- ar multikulturālismu, cilvēktiesībām un liberālismu. Ar patiesu cieņu izturoties pret Rietumeiropas racionālajām individuālisma un brīvības tradīcijām, vienlaikus es atzīstu no tām izrietošo kritiskās domāšanas glābjošo vērtību.

17. Valodas ētika: atbildība par valodas lietojumu Latvijā Emanuels Levinass (Levinas, 1906-1995): “Es saprotu atbildību kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība...”( Atbildība par otru. Kentaurs, nr.21, 2000, 82. lpp.) “Saikne ar otru veidojas tikai kā atbildība, turklāt neatkarīgi no tā, vai atbildība tiek pieņemta vai noraidīta... Pateikt: lūk, te es esmu. Izdarīt kaut ko otram. Dot. ....”( turpat, 83)

18. Virzieni, kuros jādomā par latviešu valodu un jāstrādā valoda digitālajā vidē; komentāru valoda portālos; zinātniskās terminoloģijas tulkojumi, pārņemot internacionālismus, ne anglicismus; globālās ietekmes- ja apzinās valodas nozīmi-, neapdraud, jo Eiropa aizstāv nācijvalsti; kultūra un pieklājība; valsts valodas lietojums un prasība to dzirdēt un runāt visur ir atbildīgs nacionālās identitātes, kultūras, savu māju izjūtas un pašcieņas jautājums. Laiks stāstiem, laiks darbiem.