Lauksaimnieku kooperācijas attīstība Latvijā

1. Lauksaimnieku kooperācijas attīstība Latvijā Linda Bille Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore

2. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) • LLKA – viena no ietekmīgākajām lauksaimnieku organizācijām Latvijā, arī zemkopības ministres L.Straujumas konsultatīvās padomes locekle. • LLKA – biedrība, kura veic lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) atbilstības izvērtēšanu. • LLKA – savas darbības laikā sakārtojusi LPKS atbilstības izvērtēšanas sistēmu, panākot arī dažāda veida atbalstu un priekšrocības atbilstīgiem kooperatīviem.

3. Atbilstīgu LPKS atbalsts / priekšrocības (1) • Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” atbalsts. • Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” atbalsts. • Lauku attīstības programmas pasākuma „Ražotāju grupas” atbalsts (tikai uzņemtajām saistībām). • Valsts subsīdiju atbalsts atbilstīgām LPKS ilgtermiņa investīciju (būvniecības projektu) un īstermiņa kredīta, līzinga un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai. • Atbilstīgas LPKS tiek atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas. • Atbilstīgas LPKS nodokli par kravas automobili, maksā 50 procentu apmērā.

4. Atbilstīgu LPKS atbalsts / priekšrocības (2) • LPKS ir atbrīvotas no dienesta auto nodokļa maksāšanas. • Atbilstīgām LPKS ir pieejamas Lauku attīstības fonda kredītgarantijas. • Atbilstīgām LPKS ir pieejamas Latvijas garantiju aģentūras kredītgarantijas. • Atbilstīgām LPKS ir pieejamas Latvijas garantiju aģentūras eksporta kredītgarantījas. • Atbilstīgas LPKS var saņemt Hipotēku bankas kredītus saskaņā ar noteikumiem par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai. • Saskaņā ar Komercķīlas likuma 3.pantu LPKS var reģistrēt kā komercķīlas priekšmetu lietu kopību.

5. Atbilstīgu LPKS atbalsts / priekšrocības (3) • Atbilstīgas LPKS var saņemt Hipotēku bankas kredītus apgrozāmo līdzekļu iegādei . • Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” lauksaimnieks, nododot paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju atbilstīgai LPKS, saņem no tā kompensāciju 14 % apmērā. Kompensāciju var saņemt arī atbilstīga LPKS, ja tā nav apliekamā persona un tā saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam. • Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” LPKS attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi - dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabīgais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, graudaugu produkti, eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi – pievienotās vērtības nodokļa norēķinos ar valsti var piemērot „kases principu”.

6. Kooperācijas attīstība Latvijā dažādās nozarēs (1) • Visveiksmīgāk kooperācija attīstījusies piena un graudu nozarēs – arī skaitliskā ziņā visvairāk kooperatīvu. • Neveiksmīga kooperācijas pieredze gaļas nozarē – pelēkā tirgus īpatsvars, citu kooperatīvu sliktā pieredze. • Augļu un dārzeņu nozare – lielas attīstības perspektīvas pieejamā Eiropas Savienības atbalsta dēļ.

7. Kooperācijas attīstība Latvijā dažādās nozarēs (2) • Lielākā daļa lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības nodarbojas tikai ar izejvielas tirdzniecību, nevis biedru saražoto produkcijas pārstrādi. • Piena nozarē veiksmīgi piemēri – 4 piena ražotāju kooperatīviem pieder savi pārstrādes uzņēmumi, 3 piena ražotāju kooperatīvi aizvadītā gada otrajā pusē uzsāka kopīga piena pārstrādes uzņēmuma būvniecību.

8. LPKS neto apgrozījuma pieaugums 2000. – 2011.gadā *prognoze

9. LPKS biedru skaita pieaugums 2000. – 2011.gadā *prognoze

10. Taču.............. • Pašreiz liela daļa kooperatīvu savā darbībā “stagnē”. • LLKA nav skaidra kooperatīvu vajadzība un mērķi /kooperatīvi vēlas tieša veida atbalstu, kas pēc būtības bija domāts tiem, kas tikko uzsākuši savu darbību/. • LLKA lobē sīkas un atsevišķiem kooperatīviem aktuālas lietas, bet ne stratēģiski svarīgus jautājumus kooperācijas attīstības veicināšanai. • Nākamo kooperācijas attīstības “vilni” Latvijā varētu veicināt lieli kooperatīvu projekti.

11. Ko darīt? • Pašiem kooperatīviem jānodefinē savas nozares kooperatīvu stratēģiskās vajadzības un instrumenti, kā šīs vajadzības realizēt. • LLKA jāstrādā pie labvēlīgas vides radīšanas, lai palīdzētu kooperatīviem realizēt stratēģiskās vajadzības. • Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, šodien aicinām izstrādāt katras nozares kooperatīvu stratēģiskās vajadzības!

12. Virzieni, kuros domāt (1) • Valstiskā līmenī lauksaimniecībā kooperācijas veicināšana nodefinēta kā prioritārs darbības virziens. Valsts politika vērsta uz kooperācijas veicināšanu. • Graudu un piena nozarēs nepieciešams attīstīt otrā līmeņa kooperāciju, saglabājot mazo kooperatīvu identitāti. Tas nozīmē, ka katrā no šīm nozarēm darbojas viens vadošais kooperatīvs, kurā kā biedri iestājušies mazāki kooperatīvi. • Kooperatīvu skaitam graudu un piena nozarēs jāsamazinās, no tirgus izstājoties kooperatīviem, kuri nav konkurētspējīgi. Nav atbalstāma situācija, ka kooperatīvs ir dzīvotspējīgs pie nosacījuma, ka administratīvo resursu nosegšanai tiek maksāts valsts un/vai Eiropas Savienības atbalsts.

13. Virzieni, kuros domāt (2) • Lauksaimniecības kooperatīvi savā starpā nekonkurē. Katrā Latvijas novadā darbojas ne vairāk par vienu nozares kooperatīvu. • Jāattīsta kooperatīvu pārstrāde (1-2 nozares kooperatīviem piederoši pārstrādes uzņēmumi, kurā pakāpeniski iesaistās visi kooperatīvi). • Kooperatīvu kopīgu tirdzniecības vietu organizēšana. • Jāattīsta kooperācijas Baltijas valstu līmenī. • LPKS atbilstības izvērtēšanas saņemšana darbojas kā apliecinājumam zemniekam, ka konkrētajam kooperatīvam var uzticēties, nevis kā instrumentam valsts un/vai Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.

14. Virzieni, kuros domāt (3) • Lauksaimniecības mašīnu ringu attīstība (lauksaimniecības mašīnu rings — lauksaimniecības uzņēmumu apvienība, kuras biedri var saņemt mašīnu pakalpojumus un arī paši tos var piedāvāt (mašīnas pieder atsevišķiem biedriem)). • Kooperācijas attīstība gaļas nozarē, kā arī netradicionālās nozarēs (piemēram, linkopība, slieku audzēšana u.tml.). Tāpat nepieciešams attīstīt bioloģisko lauksaimnieku kooperāciju. • Kā prioritāte lauksaimnieku kooperācijas veicināšanā ir kooperatīviem labvēlīga banku politika, investīciju tipa atbalsta pieejamība, nodokļu atvieglojumi. • Profesionāls darba spēks – kvalificētu kooperatīvu vadītāju pieejamība.

15. Virzieni, kuros domāt (4) • Zemnieku izpratnes veidošana par kooperācijas nepieciešamību. Zemnieki paši jūtas kā īpašnieki un noteicēji kooperatīvā, zinot savas tiesības un pienākumus. • Profesionāls darba spēks – kvalificētu kooperatīvu vadītāju pieejamība.

16. Paldies par uzmanību! Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija Republikas laukums 2 – 519, Rīga Tel.+371 67027546, e-pasts: birojs@llka.lv www.llka.lv