Innovation Relay Centre - IRC Hessen / Rheinland-Pfalz

1. Pasaules Bankas seminārs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru2004. gada 9. jūnijs, Rīga Intelektuālā īpašuma pārvaldīšana sabiedriska finansējuma pētniecības organizācijās: Virzība uz Eiropas direktīvām Tomass Švings IMG Innovations-Management GmbH, Germany Izpilddirektors Šajā prezentācijā pausti tikai prezentācijas pasniedzēja viedokļi un uzskati Innovation Relay Centre - IRC Hessen / Rheinland-Pfalz

2. Prezentācijas struktūra • Pamatojums • Situācija Eiropā un pētniecības politika • Virzība uz Eiropas direktīvām • Intelektuālā īpašuma pārvaldīšanas modeļi • Secinājumi un ieteikumi

3. Kā tiek nodotas zināšanas starp SPO (sabiedriskā finansējuma pētniecības organizācijām) un ražotnēm? • Absolvējušie studenti • Ražotņu finansēti pētījumi • Publikācijas & prezentācijas & Internets! • Neformāla & augstskolu sadarbība • Konsultācijas ar mācību spēkiem • Dalīšanās ar bioloģisko pētījumu materiāliem • Intelektuālā īpašuma licences • Blakusuzņēmumi • …

4. Situācija Eiropā • Tikai dažas valstis ir pieņēmušas Beja-Dola noteikumiem līdzīgus noteikumus • IĪ pārvaldīšana tiek vāji atzīta un finansēta • Eiropā nepastāv salīdzināma likumdošanas struktūra • Eiropas SPO nepastāv salīdzināma laba prakse • Nav pietiekami daudz tehnoloģijas nodošanas/licencēšanas profesionāļu • Licencēšanas (lineārais) modelis nedarbojas labi – to nepietiekami pieņem ražotnes (MVU) • Partnerattiecības ar ražotnēm darbojas, bet tās jāattīsta kā “atbildīgas un godīgas partnerattiecības” • Nepietiekama spontāna blakusuzņēmumu dibināšana: šajā procesā nepieciešama palīdzība

5. Eiropas innovāciju aina • 1/3 visu pētniecības un attīstības darbu Eiropā veic SPO • 2/3 visu pirmskonkurences pētniecības darbu veic SPO • Ražotnēm ir tendence koncentrēties uz attīstību • Attīstība patērē vairāk resursu nekā pētniecība • 70% visu patentu balstās uz SPO rezultātiem • Nepastāv attīstība bez pētniecības ierosmes • Tomēr liela daļa pētījumu rezultātu netiek izmantoti innovācijai

6. Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) un innovācijas jautājumi Eiropas pētniecības politikā • Politiskie jautājumi: • Lisabonas mērķis kļūt par augstas konkurētspējas zināšanu ekonomiku • 3 % darbības plāns (Komisijas ziņojums “Ieguldījumi pētniecībā: darbības plāns Eiropai”) • Komisijas ziņojums “Universitāšu loma zināšanu Eiropā” • Praktiskie jautājumi Sestajā ietvara programmā: • IĪT noteikumi • Pasākumi saistībā ar innovāciju

7. IĪP un innovācijas jautājumi Eiropas pētniecības politikā - 3 % darbības plāns 2003 • Komisijas ziņojums “Investīcijas pētniecībā: darbības plāns Eiropai”; mērķis - paaugstināt P&A investīcijas līdz 3 % no IBP līdz 2010. gadam, 2/3 no privātā sektora • P&A regulēšanas vides uzlabošana Eiropā attiecas ne tikai uz P&A par sevi, bet arī uz cilvēku resursiem, naudas & finanšu jautājumiem, utt. … un IĪ/TT jautājumiem • Plašs atbalsts no Dalībvalstīm, ražotnēm, Komisijas prezidentūras (jaunā “Izaugsmes iniciatīva), ... • 46 jaunas darbības/ieteikumi, kas jāīsteno Komisijai, Dalībvalstīm un/vai attiecīgi iesaistītajām pusēm (universitātēm, …) • no kurām 5 tieši vai netieši attiecas uz IĪP

8. IĪP jautājumi attiecībā uz sabiedriski finansētiem pētījumiem Paaugstināta uzmanība: • starptautiskā līmenī: piem. nesenais OECD pārskats/rziņojums “Zinātnes pārvēršana biznesā” • valsts līmenī: piem. „profesoru privilēģiju“ atcelšana Vācijā (2002. g.) • ES līmenī: • ieteikumi 3% darbības plānam • paziņojumi Savienībā par universitāšu lomu • EURAB ieteikumi • Turpinošās aktivitātes DG Pētījumi un DG Uzņēmējdarbība (Ekspertu grupas, pētījumi, ProTon tīkls)

9. Virzība uz Eiropas direktīvām • ES nokomplektēta ekspertu grupa (Ražotnes, Pētījumi, IĪ pārvaldītāji) • Ziņojumā sniegtie secinājumi: http://europa.eu.int/comm/research/era/pdf/iprmanagementguidelines-report.pdf • Atbalsta Valensijas deklarācija par ProTon Europe (Sabiedrisko pētniecības organizāciju tehnoloģijas iestāžu tīkls-Eiropa) • Kalpos kāpamats rokasgrāmatas izdošanai un direktīvu un darbarīku izstrādei

10. Galvenās tēmas • Vai universitātēm un citām SPO jāieņem aktīva pozīcija innovācijas procesā, vai tām jāatstāj šī loma ražotnēm? • Kā to visefektīvāk panākt Eiropā? • Kādi IĪ modeļi ir noderīgi? • Kāpēc stratēģiskās partnerattiecības ar ražotnēm ir tik svarīgas? • Ko mēs varam darīt, lai tās uzlabotu?

11. I Z P Ē T E UNIVERSITĀ T E Ražotņu Sponsorēšana Sabiedr. finansējums Izglītības programmas Dotācijas PĒTĪJUMI Atklājumi Infrastruktūra Zinātnieki Īpašuma tiesības Atvērtās zinātnes modelis PUBLIKĀCIJA UNIVERSITĀ `T E + R A Ž O T N E IZGUDROJUMI I N N O V Ā C I J A Sabiedr. finansējums Ekonomikas programmas EC FP AIZSARDZĪBA Intelektuālais īpašums SĀKUMA KAPITĀLS ZINĀTNES INKUBATORI PĒTĪJUMI SADARBĪBĀ AR RAŽOTNĒM PRINCIPA PĀRBAUDE Innovāciju modelis A T T Ī S T Ī B A R A Ž O T N E S BLAKUSUZŅĒMUMI & STUDENTU UZŅĒMUMI Jauni produkti Jauni pakalpojumi Licences Autortiesības Blakusuzņēmumu modelis Mijiedarbības modelis Licences modelis

12. Atvērtās zinātnes modelis • Universitāte (SPO) nepatur nekādas tiesības uz IĪ (patenti netiek pielietoti) • Nav nepieciešamības pēc aktīvas IĪ pārvaldīšanas • Nav stimula ieguldīt izgudrojumu pielietojumā • Bieži nav tiešas ietekmes uz reģiona ekonomiku • Joprojām visizplatītākais modelis Eiropā • Innovācija balstās uz ražotnēm • Vairums SPO izgudrojumu nepārvēršas innovācijās • Izgudrotāja atbildība par IĪ

13. Licenču (lineārais) modelis • SPO var izvēlēties paturēt īpašumā izgudrojumus (un citas IĪT), bet tai cītīgi jāaizsargā IĪ un jāmeklē licencējamie • Ir svarīga agrīnā (stratēģiskā) patentēšana, jo rada līdzsvaru starp publicēšanu ar investīcijām • SPO nepieciešama profesionāla IĪ pārvalde • SPO var izsniegt ekskluzīvas licences • Izplatīta ASV pēc Beja-Dola akta (1980. g.) • Ļoti veiksmīga ASV, attiecībā uz: • Licenču ienākumiem SPO un izgudrotājiem • Jauniem produktiem licenču saņēmējiem • Jaunu uzņēmumu spontānu radīšanu • Tomēr tik labi nedarbojas Eiropā (izņemot Lielbritāniju)

14. 1 licence rada > $1M 15 licences rada < $1M 16 licences rada ieņēmumus 34 licences rada licenču izdošanas ienākumus 50 izgudrojumi nav licencēti 50 izfudrojumi ir licencēti 100 patentu pieteikumi reģistrēti 300 izgudrojumi noraidīti Terrence Feuerborn, Former Executive Director University of California System, Office of Tech Transfer

15. Kas traucē licenču modelim darboties Eiropas Savienībā? • SPO īpašuma tiesības uz rezultātiem Eiropā nepastāv (IĪ likumdošana) vai netiek uzskatītas par labu praksi • Patentēšanas izmaksas ir pārāk augstas (salīdzinot ar ASV) • Eiropā nav atvieglojumu perioda • Eiropā nav vienotas IĪ likumdošanas • Nepietiekama Eiropas ražotņu līdzdalība • Vairums licenču darījumu notiek ar partneriem ārpus Eiropas : tas nenāk par labu Eiropas ekonomikai

16. Mijiedarbības modelis • Balstās uz licenču modeli un IĪ pārvaldīšanu • Principa pierādījums tiek sniegts partnerattiecībās ar ražotnēm • Demonstrācija daļēji finansēta no sabiedrības līdzekļiem (piemēram, ES ietvara programmas) • Veicina innovāciju kā mijiedarbības procesu • Savienojams ar SPO uzdevumiem: • Dod ieguldījumu zinātnē • SPO var gūt kapitālu jau sākumā • Godīga ieņēmumu sadale • Dod ieguldījumu reģiona ekonomikā • Sāk darboties Eiropā, bet varētu darboties daudz labāk

17. Blakusuzņēmumu modelis • Tāpat balstās uz licenču modeli un IĪ pārvaldīšanu • Pamatā esošā tehnoloģija tiek izmantota kā platforma jaunu uzņēmējdarbības koncepciju attīstībai • Principu pierāda paši zinātnieki • Attīstība finansēta no sākuma kapitāla un finansējuma (grūti) • Vienīgā alternatīva, ja nav ražotnes partnera • Dod ieguldījumu reģiona attīstībā ar darbavietām • Dod ieguldījumu Eiropas un valsts ekonomikā • Lēns process: vairāk par 10 gadiem nobriedušiem uzņēmumiem • Darbojas Eiropā, bet ne spontāni (akcionāri?) • Bieži nepieciešams vairāk atbalsta un palīdzības no SPO

18. Kopsavilkums: « Innovāciju» modelis • Innovācija nav lineārs process. Tā ir “jaunu zināšanu pārvēršana ekonomiskos un sociālos labumos – tagad atzīts, ka tā notiek kā rezultāts sarežģītai ilgtermiņa mijiedarbībai starp daudziem dalībniekiem»(Avots: Cordis glossary of innovation) • SPO var dot efektīvu ieguldījumu innovācijā tikai tad, ja tiek apvienoti 3 modeļi: • IĪ pārvaldīšana & licencēšana kā kopīgs kodols • Mijiedarbība ar ražotnēm kā vidēja termiņa innovācijas un ekonomikas attīstības pamats • Atbalsts jaunu uzņēmumu dibināšanai kā ilgtermiņa investīcija un ekonomikas atjaunošanas faktors.

19. Secinājumi SPO • SPO būtu nopietni jāapsver aktīvas lomas uzņemšanās innovācijā, vadot IĪT no pētījumiem. • Galvenais mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai. • SPO ieguvumi būs studentu piesaiste, labu zinātnieku saglabāšana, pētījumu finansējums. Tas nav alternatīvs finansējuma avots. • Nepietiek ar tiešu licencēšanu. Nepieciešams vairāk mijiedarbības ar ražotnēm un blakusuzņēmumu veidošana. • Galvenais ir pieņemt un apmācīt profesionālus KTO.

20. Kāpēc tik svarīgas ir stratēģiskas partnerattiecības ar ražotnēm? • Tās var izrādīties par efektīvāko zināšanu nodošanas formu • Ar mijiedarbību veicina innovāciju • Dod labumu reģiona ekonomikai • Zināmā laikposmā var sniegt ievērojamu labumu (pētījumu rezultātiem) • Piešķir lielāku konkurētspēju Eiropas uzņēmumiem • Mijiedarbība nāk par labu ražotnēm un zinātnei (jaunas idejas un pētījumu tēmas)

21. Visbiežāk sastopamās problēmas • Īpašumtiesības uz rezultātiem • Projektu vadība un izpilde • Netiešo izdevumu atlīdzināšana • Attiecību nepastāvība • Citas pagaidu lēmumu darba grāmatā uzskaitītās • Negodīgi vai „slikti“ līgumi • Bīstamība no trešo personu iesaistīšanas (nepieredzējušas tehnoloģiju nodošanas sabiedrības) • Neprofesionāla/nepieredzējusi SPO administrācija

22. Kā izveidot atbildības pilnas partnerattiecības? • Izprast un pieņemt vienam otra ierobežojumus un mērķus un atrast veidus, kā apvienot intereses un radīt situāciju, kad iegūst abi • Definēt savstarpēji pieņemamas vadlīnijas ar pārstāvošām profesionālajām apvienībām • Īstenot skaidri noteiktu politiku uzņēmuma un SPO līmenī attiecībā uz «atbildības pilnām» partnerattiecībām, kas saskan ar šīm vadlīnijām

23. Secinājumi ražotnēm un SPO 6. Ir nepieciešamas ciešākas partnerattiecības, lai sasniegtu vidēja termiņa izmērāmus «zināšanu ekonomikas» innovāciju rezultātus. Jāpārskata esošās partnerattiecības, piešķirot aktīvāku lomu SPO 7. Ražotnēm un SPO pēc savstarpējas vienošanās jāpieņem un jāīsteno brīvprātīgi uzvedības kodeksi un vadlīnijas

24. IĪ un tehnoloģiju komercializācija Latvijas SPO • Pasaules Bankas ziņojuma „21. gadsimta valsts innovāciju sistēmas radīšana 21. gadsimta Latvijas ekonomikai“ ieteikumi (3-7) • RIS Latvijas projekta ieteikumi un pilotaktivitātes (galīgā versija 2004. g.) • Partnerattiecībās un labākās prakses apmaiņa ar citiem Eiropas reģioniem un tehnoloģiju nodošanas (licencēšanas) centriem/iestādēm • Dalība Eiropas un profesionālajos sadarbības tīklos (SPOTON, ASTP, LES, AUTM)

25. BEIGAS! Thank you for your attention! Paldies! Vielen Dank! Vairāk informācijas: http://europa.eu.int/comm/research/era/ipr_en.html http://europa.eu.int/comm/research/era/3pct http://www.ipr-helpdesk.org