1 / 32

Trombembolijas riska novērtēšana, prevencija un tās efektivitāte pacientiem ar ātriju fibrilāciju

Trombembolijas riska novērtēšana, prevencija un tās efektivitāte pacientiem ar ātriju fibrilāciju. Irina Pupkeviča , MF VI Konsultants: prof. O. Kalējs.

kermit-stevenson
Download Presentation

Trombembolijas riska novērtēšana, prevencija un tās efektivitāte pacientiem ar ātriju fibrilāciju

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Trombembolijas riska novērtēšana, prevencija un tās efektivitāte pacientiem ar ātriju fibrilāciju Irina Pupkeviča, MF VI Konsultants: prof. O. Kalējs

  2. Ātriju fibrilācija ir visplašāk izplatītais aritmijas veids pasaulē. Cilvēkiem ar ĀFib mirstība ir divreiz lielāka nekā cilvēkiem ar sinusa ritmu. Vairāk nekā viena trešdaļa hospitalizācijas gadījumu, kas saistīti ar sirds ritma traucējumiem, ir ĀFib dēļ. Tiek prognozēts, ka laikā posmā no 2010. gada līdz 2060. gadam Eiropas Savienībā pacientu skaits ar ĀFib vecumā virs 55 gadiem dubultosies. • Klīniskā medicīna. Pirmā grāmata. A. Lejniekared. Rīga: Medicīnas apgāds, 2010. 143-145 lpp. • Apostolakis, S., Haesler, K., Oeff, M. et al. Low stroke risk after elective cardioversionafatrial fibrillation: An analysis of the Flec- Sl trial. International Journal of Cardiology, 2013, N 4, vol. 168, p. 3977-3981.

  3. Definīcija Ātriju fibrilācija ir supraventrikulāra aritmija, kam raksturīga nekoordinēta priekškambaru aktivācija ar konsekventu priekškambaru mehāniskās funkcijas pasliktināšanos. • Ērglis, A., Kalvelis, A., Kalējs, O., Jēgere, S. Latvijas Kardiologu Biedrības 2010. gada pavasara konsensus dokuments ātriju mirgošanas ārstēšanā. Rīga: LKB, 2010. 3 -7 lpp.

  4. Izplatība • Biežāk vīriešiem • Sastopamība pieaug līdz ar vecumu: <40 g. -0,1% zem 60 g.- 1% 65 g. - 5% >80 g. – 10% • Klīniskā medicīna. Pirmā grāmata. A. Lejniekared. Rīga: Medicīnas apgāds, 2010. 143,145 lpp. • Ērglis, A., Kalvelis, A., Kalējs, O., Jēgere, S. Latvijas Kardiologu Biedrības 2010. gada pavasara konsensus dokuments ātriju mirgošanas ārstēšanā. Rīga: LKB, 2010. 3 -7 lpp.

  5. ĀFib formas • Pirmreizēja (pirmo reizi fiksēta ĀFib, kas ir dokumentāli vai klīniski pierādīta); • Paroksismāla (spontāni izbeidzas bez ārējo faktoru ietekmes; var ilgt līdz 7 dienām, tomēr parasti nepārsniedz 48 stundas); • Persistējoša (ilgāka par septiņām diennaktīm un spontāni nebeidzas, nepieciešama farmakoloģiskā vai elektriskā kardioversija); • IIgstoši persistējoša (ilgums ≥1 gadu; nepieciešama terapija ritma kontrolei) • Permanenta (sinusa ritma atjaunošana nav iespējama vai iespējama uz īsu laiku, bet nav iespējama tā stabilizācija) Camm, A.J, Kirschhof, P., Gregory, Y. et al. Guidelines for the management of atrial fibrillation: the Task Force for the management of Atrial Fibrillation of the European Society of Cardiology (ESC). European Heart Journal, 2010, N 19, vol.31 p. 2369-2429

  6. Klīniskie iemesli Pamata iemesli • AH (KK hipertrofija diastoliskā sirds mazspēja) • KSS • Dilatācijas kardiomiopātija • Hipertireoze • Sirdskaites Akūti iemesli • Alkohols • Ķirurģiskās operācijas • Akūts MI • Miokardīts, perikardīts • PATE, plaušu slimības 30-40% paroksizmālas, 20-25% persistējošasĀfib ir idiopātiskās. • Ērglis, A., Kalvelis, A., Kalējs, O., Jēgere, S. Latvijas Kardiologu Biedrības 2010. gada pavasara konsensus dokuments ātriju • mirgošanas ārstēšanā. Rīga: LKB, 2010. 3 -7 lpp.

  7. Klīniskās izpausmes • Asimptomātiska līdz 90% • Sirdsklauvju sajūta • Pārsitieni • Vājums • Elpas trūkums • Galvas reiboņi • Retāk sāpes sirdī, plaušu tūska, ģīboņi • Ērglis, A., Kalvelis, A., Kalējs, O., Jēgere, S. Latvijas Kardiologu Biedrības 2010. gada pavasara konsensus dokuments ātriju • mirgošanas ārstēšanā. Rīga: LKB, 2010. 3 -7 lpp.

  8. http://www.medvarsity.com/content/DEM/Module1/1_3_6.aspx

  9. http://lifeinthefastlane.com/ecg-library/atrial-fibrillation/http://lifeinthefastlane.com/ecg-library/atrial-fibrillation/

  10. http://www.osceskills.com/e-learning/subjects/electrocardiography-ecg/http://www.osceskills.com/e-learning/subjects/electrocardiography-ecg/

  11. ĀFib komplikācijas: • išēmiskie insulti • sistēmiskās embolijas • ASM attīstība/HSM negatīva dinamika • demences attīstība • 2x augstāka mirstība Apmēram 20-25% no cerebrāliem infarktiem ir kardioemboliski, galvenokārt saistībā ar ĀFib. Latvijā kardioemboliski insulti sastopami biežāk un sastāda 44% no visu cerebrāla infarkta pacientu īpatsvara. • Ērglis, A., Kalvelis, A., Kalējs, O., Jēgere, S. Latvijas Kardiologu Biedrības 2010. gada pavasara konsensus dokuments ātriju • mirgošanas ārstēšanā. Rīga: LKB, 2010. 3 -7 lpp.

  12. Trombembolijas risks pacientiem ar ĀFib nav vienāds. Tādēļ katram pacientam ir ļoti svarīgi to individuāli izvērtēt, lemt par antitrombotiskās terapijas nepieciešamību un noteikt ar to lietošanu saistīto asiņošanas risku • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  13. Trombembolijas riska izvērtēšanas skalas • CHADS2 • CHA2DS2- VASc • Riska pakāpju skalas • Klīniskā medicīna. Pirmā grāmata. A. Lejniekared. Rīga: Medicīnas apgāds, 2010. 143,145 lpp.

  14. CHADS2 CHADS2 riska skala • C-hroniska sirds mazspēja (1 punkts) • H- arteriāla hipertensija (1 punkts) • A- vecums > 75 gadiem (1 punkts) • D- cukura diabēts (1 punkts) • S-insults/TIL (2 punkti) Kopā: 6 punkti • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  15. CHA2DS2- VASc Kopā: 10 punkti • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  16. Riska pakāpju skala • Klīniskā medicīna. Pirmā grāmata. A. Lejniekared. Rīga: Medicīnas apgāds, 2010. 143,145 lpp.

  17. Viena pētījumā tika atrasta korelācija starp CHADS2 riska skalā aprēķināto punktu skaitu un transezofagealā ehokardiogrāfijā (TEE) konstatētajiem trombiem kreisajā priekškambarī (KP) vai kreisā priekškambara austiņā (KPA) AFib pacientiem pirms EKV. Trombu prevalence KP vai KPA pieauga līdz ar CHADS2 riska skalas punktu pieaugumu (2.3%, 7%, 8.5%, 9.9%, 12.3% un 14.1% atbilst 0, 1, 2, 3, 4, 5 un 6 punktu skaitam, p=0.01). Tomēr zīmīgam pacientu skaitam ar CHADS2 riska skalas punktu skaitu 0 vai 1 TEE tika konstatēti trombi KP vai KPA. • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  18. CHA2DS2- VASc skalas efektivitāte salīdzinājumā ar CHADS2 skalu tika pierādītā pētījumā, kurā tika konstatēts, ka pacienti, kam CHADS2 punktu skaits ir nulle, ne vienmēr atbilst zema riska grupai. Insultu/trombemboliju skaits šiem pacientiem pēc gada svārstās no 0,84% (CHA2DS2- VASc=0) līdz 3,2% (CHA2DS2- VASc=3). [19] • Pašlaik Eiropā lielākajā daļa klīniku (93,2%) trombembolijas riska izvērtēšanā pielieto CHA2DS2-VASc skalu un CHADS2 skala joprojām tiek izmantota 6,6% klīniku. [20] • Tavernier, R., Duytschaever, M. Cardioversion for atrial fibrillation in the real world: there is room for improvement. • Europace, 2012, N. 5, vol.14, p. 617-618 • Tendera, M., Syzdół, M., Parma, Z. ARISTOTLE RE- LY onthe ROCKET. What’snewinstokepreventioninpatientswith • atrialfibrillation? Cardiology Journal, 2012, N 1, vol. 19, p. 4-10.

  19. Asiņošanas riska vērtēšanas skalas • HAS-BLED • HEMMORR2AGES (nieru/aknu slimība, pārmērīga alkohola lietošana, onkoloģiskās saslimšanas, vecums <75 gadi, samazināts trombocītu skaits vai izmainīta to funkcijas, atkārtotas asiņošanas risks, arteriāla hipertensija (nekontrolēta), anēmija, ģenētiskie faktori, palielināts kritiena risks, insults) • ATRIA (anēmija, smaga nieru slimība, vecums, asiņošana anamnēzē, hipertensija)

  20. HAS-BLED skala • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  21. Trombembolijas profilakse Atkarība no aprēķināta trombembolijas riska, tiek rekomendēta šāda taktika: • CHA2DS2- VASc ≥2 ir absolūti indicēta POAK lietošana regulāri un ilgstoši • CHA2DS2- VASc =1 ir ļoti ieteicama POAK lietošana regulāri un ilgstoši izņemot sievietes < 65 gadiem). Individuāli jāizvērtē riskus un ieguvumus • CHA2DS2- VASc =0 nav indicēta nekāda antitrombotiskā terapija • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  22. Kardioembolijas profilakses nolūkos ir izmantojama viena no 4 POAK alternatīvām: • varfarīns • dabigatrāns • rivaroksabāns • apiksabāns • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  23. Perorālo antikoagulantu izvēles algoritms • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  24. Pacientiem pirms plāna EKV vismaz 3 nedēļas pirms un 4 nedēļas pēc (vēlams 3 mēn.) jālieto POAK- varfarīnu ar nosacījumu, ka INR ir robežās starp 2,0 un 3,0 vai dabigatrānu (pārliecinoties par līdzestību) • Citiem JPOAK pašreiz nav publicēto pētījumu par EKV drošumu bez transezofagālāsehokardiogrāfijas veikšanas • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  25. Taktika pie augsta asiņošanas riska HAS – BLED ≥3 – augsts asiņošanas risks • Nav indikāciju atcelt POAK, pāriet uz antiagregantiem Avveroes pētījumā apixaban pret aspirīnu līdzīgs smagas asiņošanas risks (1.4% pret 1.2%) pie izteikti samazināta cerebrāla infarkta incidence apixaban grupā • Indikācija izvērtēt iespēju ietekmēt potenciāli koriģējamos riska faktorus • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta • novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp.

  26. Lip, G. Y. H., Bongiorni, M. G., Dobreanu, D. Novel oralanticoagulantsforstrokepreventioninatrialfibrillation: results • of the European HeartRhythmAssociationsurvey. Europace, 2013, N 10, vol. 15, p. 1526-1532.

  27. Nozīmīgās asiņošanas definīcija Klīniski atklāta asiņošana ar: 1)Hg kritums ≥2 g/dL 2)Transfūzija >2 devām eritrocītu masas 3)Fatāla asiņošana 4)Asiņošana kritiskajā vietā 5)Paliekošā invaliditāte • Lip, G. Y. H., Bongiorni, M. G., Dobreanu, D. Novel oralanticoagulantsforstrokepreventioninatrialfibrillation: results • of the European HeartRhythmAssociationsurvey. Europace, 2013, N 10, vol. 15, p. 1526-1532.

  28. Literatūras saraksts • Klīniskā medicīna. Pirmā grāmata. A. Lejniekared. Rīga: Medicīnas apgāds, 2010. 143,145 lpp. • Ērglis, A., Kalvelis, A., Kalējs, O., Jēgere, S. Latvijas Kardiologu Biedrības 2010. gada pavasara konsensus dokuments ātriju mirgošanas ārstēšanā. Rīga: LKB, 2010. 3 -7 lpp. • Ērglis, A., Latkovskis, G., Kalējs, O. u.c. Antikoagulantu lietošana pacientiem ar ātriju fibrilāciju kardioemboliskā insulta novēršanai. Rīga, 2013 5, 7-9,15, 18lpp. • Camm, A.J, Kirschhof, P., Gregory, Y. et al. Guidelines for the management of atrial fibrillation: the Task Force for the management of Atrial Fibrillation of the European Society of Cardiology (ESC). European Heart Journal, 2010, N 19, vol.31 p. 2369-2429 • Camm A. J., Lip, G.Y.H., De Caterina, R. et al. 2012 focused update of the ESC Guidelines for the management of atrial fibrillation. An update of the 2010 ESC Guidelines for the management of atrial fibrillation. Developed with the special contribution of the European Heart Rhythm Association. Europace, 2012, N 10, vol. 14, p. 1385-1413. • Olesen, J. B., Torp-Pedersen, C., Hansen , M. L. etal. Thevalue of the CHA2DS2-VASc scoreforrefiningstrokeriskstratificationinpatientswithatrialfibrillationwith a CHADS2 score 0–1: A nationwidecohortstudy. ThrombosisandHaemostasis, 2012, N 6, vol. 106, p.1172-1179. • Yarmohammadi, H., KlostermanT., Grewal, G. at al. Efficacy of the CHADS2 scoring system to assess left atrialthrombogenic milieu risk before cardioversion of non-valvularatrial fibrillation. The American Journal of Cardiology, 2013, N 5, vol. 112, p. 678–683.

  29. PALDIES PAR UZAMNĪBU!

More Related