Darbs ar bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem

1. Darbs ar bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem Jānis Pāvulēns, 28.10.2011.

2. Definīcija • Bērni ar uzvedības traucējumiem (angļu children vith behaviour disorders) - visi nepilngadīgie ar problēmām pašregulācijā un /vai soc. mijiedarbībā ar pieaugušajiem un vienaudžiem.

3. Definīcija • Bērnu ar uzvedības traucējumiem kategorijā ietilpst: • a) bērni, kas izjūt uzmanības trūkumu (angļu attention deficit disorder); • b) bērni ar emocionālām problēmām (depresija, bailes, sasprindzinājums, naids, utt.); • c) autiskie bērni; • d) bērni ar psihiskām aizturēm (g.k. intelekta sfērā); • e) bērni ar pazeminātu spēju mācīties; • f) bērni ar soc. uzvedības novirzēm; • g) pusaudži, kuru diagnoze ir anoreksija un bulīmija. Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. (2000) Rīga, SDSPA "Attīstība“

4. SSK - 10 • SSK – 10 - Starptautiskā slimību, traumu un nāves cēloņu slimību (ICD – International Classification of Diseases) klasifikācija • spēkā Eiropā kopš 1994. gada, Latvijā kopš 1996. gada. • F00...F99 Psihiski un uzvedības traucējumi

5. SSK – 10 F00...F99 • F00...F09 Organiski psihiski traucējumi, ieskaitot simptomātiskos • F10...F19 Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ • F20...F29 Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi • F30...F39 Garastāvokļa [afektīvie] traucējumi • F40...F48 Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi

6. SSK – 10 F00...F99 • F50...F59 Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem • F60...F69 Pieaugušo personības un uzvedības traucējumi • F70...F79 Garīga atpalicība • F80...F89 Psihiskās attīstības traucējumi • F90...F98 Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā • F99...F99 Neprecizēti psihiski traucējumi

7. SSK – 10 F90...F99 • F90 Hiperkinētiski traucējumi • F90.0 Aktivitātes un uzmanības traucējumi • F90.1 Hiperkinētiski uzvedības traucējumi • F90.8 Citi hiperkinētiski traucējumi • F90.9 Neprecizēti hiperkinētiski traucējumi

8. SSK – 10 F90...F99 • F91 Uzvedības traucējumi • F91.0 Uzvedības traucējumi ģimenes ietvaros • F91.1 Nesocializēti uzvedības traucējumi • F91.2 Socializēti uzvedības traucējumi • F91.3 Opozicionāri izaicinoši traucējumi • F91.8 Citi uzvedības traucējumi • F91.9 Neprecizēti uzvedības traucējumi

9. SSK – 10 F90...F99 • F92 Jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi • F92.0 Depresīvi uzvedības traucējumi • F92.8 Citi jaukti uzvedības un emociju traucējumi • F92.9 Neprecizēti jaukti uzvedības un emociju traucējumi

10. SSK – 10 F90...F99 • F93 Emocionāli traucējumi ar bērnībai specifisku sākumu • F93.0 Šķiršanās trauksme bērnībā • F93.1 Fobiska trauksme bērnībā • F93.2 Sociāla trauksme bērnībā • F93.3 Brāļu (māsu) sāncensība • F93.8 Citi emocionāli traucējumi bērnībā • F93.9 Neprecizēti emocionāli traucējumi bērnībā

11. SSK – 10 F90...F99 • F94 Sociālas funkcionēšanas traucējumi ar bērnībai vai pusaudža vecumam specifisku sākumu • F94.0 Elektīvs mutisms • F94.1 Reaktīvi pieķeršanās traucējumi bērniem • F94.2 Neapvaldīta pieķeršanās bērnībā • F94.8 Citi sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā • F94.9 Neprecizēti sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā

12. SSK – 10 F90...F99 • F95 Rauste (tic) • F95.0 Pārejoša rauste • F95.1 Hroniska motoriska vai vokāla rauste • F95.2 Kombinēta vokāla un daudzveidīga motoriska rauste • F95.8 Cita veida rauste • F95.9 Neprecizēta rauste

13. SSK – 10 F90...F99 • F98 Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas parasti sākas bērnībā un pusaudža gados • F98.0 Neorganiska enurēze • F98.1 Neorganiska enkoprēze • F98.2 Ēdināšanas procesa traucējumi zīdaiņu vecumā un bērnībā • F98.3 Ēšanas perversijas (pica) zīdaiņiem un bērnībā • F98.4 Stereotipi kustību traucējumi • F98.5 Stostīšanās

14. SSK – 10 F90...F99 • F98 Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas parasti sākas bērnībā un pusaudža gados • F98.6 Runas juceklis • F98.8 Citi precizēti uzvedības un emociju traucējumi, kas parasti sākas bērnībā un pusaudža gados • F98.9 Neprecizēti uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākas bērnībā vai pusaudža gados • F99 Citur neklasificēti psihiski traucējumi

15. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

16. UDHS un uzvedība 1

17. UDHS un uzvedība

18. UDHS un uzvedība 2

19. UDHS un uzvedība 3

20. UDHS vēsture • 1845.g. vācu ārsts Heinrihs Hofmans dzejolī “Nemierīgais Filips” (Fidgety Phil) aprakstīja hiperaktīvu bērnu

21. UDHS simptomi • Neuzmanība (vismaz 6 no minētajiem regulāri izpaužas vismaz pusgadu) • 1. bieži nepievērš uzmanību detaļām vai pieļauj neuzmanības kļūdas, pildot skolas darbus un citus uzdevumus;2. ar grūtībām notur uzmanību, izpildot uzdevumu;3. atstāj iespaidu, ka neklausās, kad tiek runāts tieši ar viņu;4. nespēj sekot instrukcijām vai pabeigt iesākto darbu;

22. UDHS simptomi • Neuzmanība (vismaz 6 no minētajiem regulāri izpaužas vismaz pusgadu) • 5. ir neorganizēts;6. ar grūtībām izpilda uzdevumus skolā un mājasdarbus;7. zaudē savas lietas (grāmatas, burtnīcas, pildspalvas utt.);8. viegli novērš uzmanību ārēju stimulu iespaidā;9. ir aizmāršīgs attiecībā pret saviem ikdienas pienākumiem.

23. UDHS simptomi • Hiperaktivitāte un impulsivitāte(vismaz 6 no minētajiem regulāri izpaužas vismaz pusgadu) • 1. Nemierīgs, nepārtraukti dīdās, grozās sēdvietā.2. Staigā pa klasi stundas laikā.3. Bieži skraida un lēkā nepiemērotā situācijā.4. Bieži šūpojas un trokšņo nepiemērotā situācijā.5. Pārmērīgi daudz runā.6. Nepārtraukta kustību aktivitāte, kuru nesamazina ne aizrādījumi, ne sodi.

24. UDHS simptomi • Hiperaktivitāte un impulsivitāte(vismaz 6 no minētajiem regulāri izpaužas vismaz pusgadu) • 7. Bieži atbild pirms jautājums ir uzdots.8. Nespēj sagaidīt savu kārtu rotaļās vai sporta stundās.9. Bieži pārtrauc un iejaucas citu darbā vai sarunās.10. Bez nepieciešamības sāk skaļi runāt stundas laikā.

25. UDHS simptomi • Diagnozes uzstādīšanas nosacījumi: • Sindroms sācies līdz 7 gadu vecumam (parasti pamana 3 – 4 gadu vecumā). • Uzvedība ir būtiski atšķirīga no tā paša dzimuma un vecuma bērnu uzvedības • Simptomu ilgums ir vismaz 6 mēneši. • Simptomi konstatēti divās vai vairākās vietās (ģimenē, mājā, skolā) dažādās situācijās. • Uzvedība ir sociālās mijiedarbības un mācību traucējumu cēlonis

26. UDHS iemesli • Iedzimtība • Dzemdētājas jaunākas par 19 gadiem, vecākas par 30 gadiem, tēvi vecāki par 30 gadiem • Priekšlaicīgas, novēlotas dzemdības, hipoksija, asfiksija • Saindēšanās ar svinu, benzodiazepīniem, barbiturātiem • Alkoholatkarīgi vecāki, disociatīvas personības, ar UDHS

27. UDHS iemesli • Mātes trauksmainība (stresa hormonu ietekme uz augli), depresija • Mātes siltuma, mīļuma trūkums, emocionālā un fiziskā kontakta trūkums • B grupas vitamīnu, īpaši B12 arī magnija, dzelzs, polinepiesātināto taukskābju trūkums • Streptokoku infekcija (Trimda, 2010)

28. Bērns ar UDHS un vienaudži • Bērni ar UDHS reti spēj sasniegt kompromisu, kopdarbību un sadarbību, kas raksturīga citiem bērniem(Dumas, 1998; Henker & Whalen, 1999). • Attiecību ar vienaudžiem problēmas ir individuālas, ar atsevišķām kopīgām iezīmēm (Whalen & Henker, 1985, 1992) Bērni bērnus ar UDHS raksturo kā apnicīgus, ietiepīgus, neiejūtīgus, sadarboties nespējīgus. • Bērni ar UDHS ir trokšņaini, pārāk aktīvi, tomēr aktivitātes izpausmes neiederas sociālajā kontekstā, kas izraisa citu bērnu neizpratni un noraidīšanu

29. Bērns ar UDHS un vienaudži • Problēmas bieži rodas gan pozitīvas gan negatīvas uzvedības gadījumā, uzvedība bieži vien ir bez iepriekšēja nodoma, apdomas • Neprasme regulēt emocijas (Melnick & Hinshaw, 2000)un ar UDHS biežisaistītie agresivitātes uzplūdi ne tikai paaugstina konfliktējamību, bet arī nodrošina sliktu reputāciju (Bicket & Milich, 1990; Erhardt & Hinshaw, 1994). • Vientuļi, atstumti un nesaprasti ir arī neagresīvie bērni(Milich & Landau,1989). • Sic! Medikamentoza ārstēšana mazina negatīvos simptomus, bet nepaaugstina ne sociālo kompetenci ne arī uzlabo reputāciju.

30. UDHS terapija

31. UDHS sākumterapija

32. UDHS sākumterapija

33. UDHS pamatterapija

34. UDHS papildterapija

35. UDHS papildterapija

36. UDHS un citi traucējumi • Vairāk kā 80% bērnu ar UDHS konstatēti citi uzvedības un emocionālie traucējumi (Jensen,Martin & Cantwell, 1997; Plizska, 2000) • 50% zēnu (7 gv. un vecāki) ar UDHS konstatēti opozicionāri izaicinoši uzvedības traucējumi (Barkley, 1998; Biederman, Faraone & Lapey,1992).UDHS ir nozīmīgākais opozicionāri izaicinoši uzvedības prediktors (Loeber, 1990;Mannuzza & Klein, 1992; E.Taylor, 1995). • 30 – 50% bērnu ar UDHS konstatēti uzvedības traucējumi (F91.1, F91.2) (Barkley,1998; Biederman et al., 1992)

37. UDHS un citi traucējumi • Aptuveni 25% bērnu ar UDHS (lielākoties jaunākiem zēniem) konstatēts paaugstināts trauksmes līmenis (Mennin,Biederman, Mick & Faraone, 2000; Tannock, 2000). • Vismaz 20% bērnu ar UDHS cieš no depresijas (Jensen et al.,1997; Willcutt, Pennington, Chhabildas,Friedman & Alexander, 1999). P.S. Hipotēze, ka UDHS un uzvedības traucējumiem ir kopīga izcelsme neapstiprinās, UDHS saistīts ar kognitīvo iemaņu trūkumu un neironu struktūras attīstības traucējumiem, uzvedības traucējumi – ar nelabvēlīgu ģimenes un sociālo vidi un vecāku psihiskajām patoloģijām (Schachar & Tannock, 1995).

38. Uzvedības traucējumi (conduct disorders)

39. Uzvedības traucējumi

41. Opozicionāri izaicinoši traucējumi (F91.3) • Negatīvi noskaņotas, naidīgas un opozicionāras uzvedības modelis, kurš tiek īstenots vismaz6 mēnešus, kurā izpaužas vismaz 4 no minētajām pazīmēm, ja • to izpausme ir biežāka kā tā paša dzimuma, vecumagrupas un attīstības pakāpes bērniem tajā pašā kultūrā!! • netiek konstatētas uzvedības traucējumiem raksturīgās pazīmes (F91.0...F91.2)!!

42. Opozicionāri izaicinoši traucējumi (F91.3) ... vismaz 6 mēnešus, ...vismaz 4 pazīmes • nespēj sevi kontrolēt, zaudē savaldību, • bieži strīdas ar pieaugušajiem, • atsakās pakļauties citu pieaugušo noteikumiem vai prasībām vai aktīvi tos noliedz, • tīši traucē (kaitina) citus, • dusmīgs un aizvainots, • vaino citus par savām kļūdām vai slikto uzvedību, • jūtīgs, viegli aizkaitināms un aizvainojams, • ļauns un atriebīgs.

43. Uzvedības traucējumi (F91.0...2) • Pastāvīgs un noturīgs uzvedības modelis, kurā tiek pārkāptas citu cilvēku tiesības un/vai vecumam atbilstošās sociālās normas un noteikumi, un, ja konstatētas 3 pazīmes gada laikā un vismaz viena pazīme iepriekšējo 6 mēnešu laikā. • Pazīmju grupas: • Agresija pret cilvēkiem un/vai dzīvniekiem • Īpašuma bojāšana vai iznīcināšana • Krāpšana vai zagšana • Noteikumu pārkāpšana

44. Uzvedības traucējumi (F91.0...2) • Agresija pret cilvēkiem un/vai dzīvniekiem: • Bieža huligāniska uzvedība, draud un iebiedē • Uzsāk kautiņus • Ir izmantojis/-jusi ieročus, ar kuriem iespējams nodarīt būtisku kaitējumu (nūja, nazis, ķieģelis, “rozīte”) • Ir cietsirdīgs pret cilvēkiem • Ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem • Apzog uzbrukuma upurus, izspiež naudu, aplaupa • Piespiež veikt netiklas darbības • Īpašuma bojāšana vai iznīcināšana • Tīša dedzināšana ar mērķi nodarīt būtisku kaitējumu • Tīša sveša īpašuma iznīcināšana

45. Uzvedības traucējumi (F91.0...2) • Krāpšana vai zagšana: • Iekļūšana citas personas dzīvoklī (mājā) vai auto. • Bieži melo lai iegūtu mantas, labvēlību vai lai izvairītos no noteiktu pienākumu pildīšanas • Nenodarot fizisku kaitējumu piesavinās vērtīgas mantas, nodarbojas ar viltojumu izgatavošanu • Būtisku noteikumu pārkāpumi • Neskatoties uz vecāku aizliegumiem nenakšņo mājās (no 13 gadu vecuma) • Vismaz 2x naktī atstājis vecāku vai aizbildņu mājas (vai 1x, bet uz ilgu laiku) • Bieži neapmeklē skolu (no 13 gadu vecuma)

46. Uzvedības traucējumi (F91.0...2) • Kopīgais: • Uzvedības nopietnība – sāpju nodarīšana, vandalisms, uzvedības asociālais un delinkventais raksturs • Bieži – uzmanības deficīts, hiperaktivitāte, mācīšanās traucējumi • Vecāku bezpalīdzības izjūta nespējot kontrolēt bērnu (pusaudzi) • Bieža saistība ar paaugstinātas spriedzes situāciju ģimenē, vecāku psihiska un psiholoģiska rakstura problēmām

47. Uzvedības traucējumi (F91.0...2)

48. Uzvedības traucējumi (F91.0...2) • Vecumam ir nozīme: • Bērniem, kuriem traucējumi izpaužas agrā bērnībā (childhood-onset CD) (biežāk – zēniem), tiek konstatēti agresīvākas uzvedības simptomi, kas izpaužas neproporcionāli lielā likumpārkāpumu skaitā un saglabājas uzvedībā bērnam pieaugot • Pusaudžu vecuma traucējumiem (vienādi zēniem un meitenēm) raksturīga mazāka agresivitāte un traucējumu samazināšanās pusaudžiem pieaugot (Waldman, Lilienfield & Lahey, 1995; Lahey, Goodman et al., 1999).

49. Uzvedības traucējumu izplatība

50. Uzvedības traucējumu izplatība Pacientu skaits, kam pirmo reizi mūžā uzstādīta diagnoze 2009. gadā. Absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem.