LIETU TIESĪBAS

1. LIETU TIESĪBAS ievadlekcija 05.02.2008.

2. LITERATŪRA • Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000 • Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Rīga: Tiesu namu aģentūra 2002 • Balodis K., Višņakova G., Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans Īpašums1998

3. Konradi F., Valters A. Civillikumi ar paskaidrojumiem. Otrā grāmata. Lietu tiesības, Rīga 1935 • Zemesgrāmatas Latvijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003 [Zemesgrāmatu likums. Likuma teksts ar paskaidrojumiem. Sastādījis J.Gobziņš, 1938.g.] • Vīnzarājs N. Civiltiesību problēmas. Raksti (1932.-1939.), Rīga: , 2000

4. Kavass N. Zemesgrāmata Latvijā Rīga, 1939 • Kreišmanis A. Rokasgrāmata nekustamo īpašumu ieguvējiem. Rīga: 1938 • Čakste K. Civiltiesības Rīga, 1937 • Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats Rīga: 1996

5. Буковский В. Сводъ гражданскихъ узаконений губерний Прибалтийскихъ. Р.,1914 • Башмаковь А. А. Остновныя начала ипотечнаго права. Либава: 1891 • Чешихин В. Сводь гражданскихь узаконений губерний Прибалтийскихь вь разяснениях Правительствующаго сената Рига, 1900

6. Horn N., Kőtz H., Leser H., German Private and Commercial Law: an Introduction, Clarendon Press, Oxford, 1982 • Priidu Pärna “The Law of Property Act – Cornerstone of the Civil Law Reform” JURIDICA INTERNATIONAL VI/2001 99 http://www.juridica.ee/get_doc.php?id=306

7. Likumi • Civillikums. Trešā daļa. Lietu tiesības • Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību • Zemesgrāmatu likums

8. Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās • Par dzīvokļa īpašumu • Par nekustama īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām  • Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums

9. Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās • Par zemes privatizāciju lauku apvidos • Komercķīlas likums • Finanšu nodrošinājuma likums

10. Pētījumi, apkopojumi • Pētījums par ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanu - http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/imateriali/petijumi.html • LR Augstākās tiesas veidots tiesu prakses apkopojums: 12.2006. Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām – www.at.gov.lv

11. Lietas 841. Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas.

12. Ķermeniskas lietas: • Kustamas un nekustamas (ja tās var pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru) • Atvietojamas (visas tās lietas, ko noteic ar skaitu, mēru un svaru) un neatvietojamas • patērējamas (lietojot iznīcina) un nepatērējamas • dalāmas (nezinīcinot lietas būtību var sadalīt pastāvīgās lietās) un nedalāmas

13. lietu kopība (CL 846.) - vairāku patstāvīgu, vienas vai dažādu šķiru, ķermenisku vai bezķermenisku lietu sakopojums zināmam nolūkam vienā sastāvā un ar vienu kopīgu nosaukumu, kuras šajā sastāvā atzīstamas tiesiskā ziņā par vienību jeb vienu pašu lietu

14. Galvenās un blakus lietas • Galvenās lietas - patstāvīgi tiesību priekšmeti • Blakus lietas (pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts)

15. blakus lietas: 1) galvenās lietas būtiskas daļas; 2) galvenās lietas augļi; 3) galvenās lietas piederumi; 4) galvenai lietai taisītie izdevumi un uz to gulošās nastas.

16. Kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās, uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi; tādēļ nekustamas lietas kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām, bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām. Asavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien nav tieši noteikts pretējais.

17. Galvenās lietas būtiskās daļas - atrodas nesaraujamā sakarā un ietilpst galvenās lietas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.

18. Augļi - katrs labums, ko var iegūt galveno lietu lietojot: • dabiskie ražojumi, • ienākumi - civilie augļi (nomas un īres maksas un kapitāla procenti)

19. Piederumi – kalpo galvenai lietai un ir pastāvīgi ar to saistīta (nav jābūt tieši, cieši, fiziski savienotām). 859. Lieta atzīstama par ēkas piederumu, kad tā nolemta nevis tam nolūkam, lai kalpotu vienīgi īpašnieka personīgiem vai viņa amata mērķiem, bet lai atrastos pastāvīgi sakarā ar ēku, padarot to pēc sava rakstura noderīgāku un patīkamāku. Ko ēkas īpašnieks ieguvis šajā pantā norādītam mērķim, bet kas šim mērķim vēl nav izlietots, nav ēkas piederums. Šis noteikums attiecas arī uz būvmateriāliem. 860. Par rūpniecības uznēmuma piederumiem uzskatāmi ražošanai vajadzīgie darba rīki un mašīnas, kā arī vēl darbā esošie ražojumi, bet piederumiem nav jāpieskaita ne sagādātie neapstrādātie materiāli, ne arī jau pabeigtie un pārdošanai nolemtie izstrādājumi.

20. Nastas un izdevumi 863. Kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. 864. Visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.

21. Izdevumi: • Nepieciešamie – uztur lietas būtību vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, • Derīgie – uzlabo lietu, pavairo ienākumu no tās, • Greznuma – padara lietu tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.

22. Izdevumu atlīdzināšana: • Nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā. • Derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tam, kas valdījis svešu lietu labā ticībā [..], tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību. Bet ja šis paaugstinājums pārsniedz pašu izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos izdevumus.

23. Ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest tos atlīdzināt; bet tādā gadījumā pretējā puse var atņemt svešajā lietā izdarītos uzlabojumus, ciktāl tas iespējams tai nekaitējot. • 868.Kas bez uzdevuma taisījis svešai lietai greznuma izdevumus, tas nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet arī var atņemt savus izdaiļojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to var izdarīt nekaitējot galvenai lietai.

24. Lietu vērtības: • Parastā vērtība – labums, kādu lieta var dot katram valdītājam pati par sevi; • Sevišķā vērtība – sevišķais labums, kādu lietas valdītājs gūst no tās sakarā ar savām personīgām attiecībām; • Ar personīgām tieksmēm pamatotā vērtība – atkarīga no priekšrocības, kādu lietas valdītājs tai piešķir vai nu tās īpatnību dēļ, vai savu sevišķo attiecību dēļ pret to, neatkarīgi no labuma, kādu tā dod pati par sevi.