380 likes | 1.11k Views
Barikāžu laiks. Kulturoloģija 12.klasei. Spēle vidusskolniekiem – Latvijas neatkarības atgūšana 2011.gads. http://www.youtube.com/watch?v=J0Jr7BL518E. OMON vienības (PSRS Iekšlietu ministrijas kaujinieki) padzen no Preses nama redakciju un tipogrāfijas darbiniekus;
E N D
Barikāžu laiks Kulturoloģija 12.klasei
Spēle vidusskolniekiem – Latvijas neatkarības atgūšana 2011.gads http://www.youtube.com/watch?v=J0Jr7BL518E
OMON vienības (PSRS Iekšlietu ministrijas kaujinieki) padzen no Preses nama redakciju un tipogrāfijas darbiniekus; • Interfrontiski noskaņoti PSRS piekritēji mītiņā pie Ministru padomes prasa I. Godmaņa valdības atkāpšanos; • Naktī PSRS tanki aplenc Lietuvas parlamentu, ieņem televīziju, radio telegrāfu. Nogalināti 14, ievainoti 110 neapbruņoti Lietuvas iedzīvotāji. Agri no rīta radio pārraida Latvijas tautas frontes aicinājumu iedzīvotājiem pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai un aizsargātu savas valsts stratēģiski svarīgākās celtnes; • Zemkopības ministrs aicina baļķvedējus, smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku ierasties Rīgā barikāžu celšanai. Daugavmalā tautas manifestācijā piedalās 500 000 – 700 000 cilvēku;
1991.gada notikumi Lietuvā, Viļņa; http://www.youtube.com/watch?v=I2SvhDY23So&feature=related
Rīgā pie Augstākās Padomes, Ministru padomes, radio, televīzijas, telefona un telegrāfa centrāles tiek celtas barikādes, OMON uzbrūk cilvēkiem, kuri devušies sargāt Vecmīlgrāvja tiltu, šauj uz barikāžu dalībnieku mašīnām; • OMON vēlreiz uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem, apšaudē nāvējoši ievainots šoferis Roberts Mūrnieks. Vakarā OMON uzbrūk arī Brasas tilta sargiem; 13.01.1991. http://www.youtube.com/watch?v=1y4wLPgTxwk
Īsi pēc deviņiem vakarā sākas Iekšlietu ministrijas (IeM) apšaude, kas turpinās arī Raiņa bulvārī, Bastejkalnā, Vecrīgā un ilgst aptuveni stundu. Apšaudes laikā tiek nogalināti milicijas leitnanti Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. Ap desmit ievainoto, viņu vidū Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja IeM – Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renār Zaļais, Valērijs Markūns. Šī diena noteikta par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Gvido Zvaigzne Andris Slapiņš
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu pārrunātu politisko situāciju Latvijā; • Iekšlietu darbinieki nosūta vēstuli PSRS Augstākajai Padomei un prezidentam, pieprasot “nekavējoties izbeigt bruņoto iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās”, izvest PSRS IeM OMONno Latvijas un tiesāt; • Tiek izveidots Ministru Padomes Sabiedrības drošības departaments, noslēdzas barikāžu laiks.
Gorbačova pretinieki sarīkoja apvērsumu 1991.gada 19.augustā. Atkal sākās Omoniešu uzbrukumi Latvijas Republikas iestādēm. Vēlreiz uz Rīgu atbrauca tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, lai atkal aizstāvētu Latvijas neatkarību. Tautas apsardzībā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti 1991.gada 21.augustā pieņēma Konstitucionālo likumu, kas noteica, ka pāreja uz pilnīgu neatkarību ir pabeigta, 1922.gada Satversme atjaunota pilnībā un visas saistības ar Padomju Savienību ir pārtrauktas.
1991.gada 23.augustā Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas atjaunoto neatkarību un nodibināja oficiālas starpvalstu attiecības. Nākamajās dienās Latvijas neatkarību atzina arī citas valstis, to starpā arī ASV un Borisa Jelcina vadītā Krievijas Federatīvā Padomju Sociālistiskā republika. 6.septembrī Latvijas neatkarību atzina arī Gorbačovs un Padomju Savienības centrālā valdība, tā beidzot Latvijas 51 gadu ilgo okupācijas vēstruri. Latvijas Augstākā Padome (AP) pieņēma likumu “Par Latvijas zemessardzi”. Likums noteica, ka zemessardzes priekšnieks ir LR AP priekšsēdētājs. Tobrīd tas bija Anatolijs Gorbunovs. Nākamajā dienā, izdotajā pavēlē Nr.1 viņš kā zemessardzes priekšnieks uzdeva sākt zemessargu kā brīvprātīga militāra sabiedrības pašaizsardzības formējuma kandidātu reģistrāciju. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos brīvprātīgi iestājās vairāk kā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17000 un ZS kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju.
1991.gada 18.septembris Apvienoto Nāciju Organizācija uzņem Latviju kā pilntiesīgu brīvo valstu saimes locekli. Lai gan Latvijas okupācija bija beigusies, tomēr ilgās okupācijas ekonomiskās, ekoloģiskās, politiskās, sabiedriskās un garīgās sekas saglabājās. Krievijas Federācijas bruņotie spēki – okupācijas karaspēka pēcteči, atstāja Latviju tikai 1994.gadā. Jauno, pēc skaita 5.saeimu ievēlēja 1993.gadā. Gadiem ilgi palika spēkā okupācijas laika demokrātijas apstākļiem nepiemērotā likumdošana. Latvijas sabiedrības daļas atšķirīgi vērtēja pagātnes mantojumu un mācības. 20.gadsimta totalitāro okupāciju seku pārvarēšana ir Latvijas tautas svarīgākais uzdevums 21.gadsimtā.
Neatkarības cīņu atspoguļojums kultūrā: Diskusija...
Literatūras avoti • Latvijas 1985. – 1996.gadā Notikumu hronika, IeM preses centrs • http://www.lvportals.lv/index.php?menu=fotoreportazas&fid=171&pid=4060&offset=0#foto • http://www.omip.lv/iss-vestures-parsk/12-neatkaribas-atjaunosana