Tautas lietišķās mākslas studijas Liepājā. Vīzijas un realitāte.

1. Tautas lietišķās mākslas studijas Liepājā. Vīzijas un realitāte. Baiba Kļava Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra direktore Rīgā, 2011.gada 17.janvārī

2. „Liepāja – lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!“ – šādi ir formulēta 2007.gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Radošuma minēšana pilsētas attīstības vīzijā noteikti nav nejaušība - Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece – brīvdomība – ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas.

3. Liepājas kultūrpolitikas attīstības vīzija 2014 • Liepāja – pilsēta, kurā cilvēks ir vērtība. • Liepāja – labvēlīga vide izvēlei, iespējām un izaugsmei. • Liepāja – spilgta kultūras pilsēta Latvijas un Eiropas kartē.

4. Liepājas kultūrpolitikas misija • Veidot tīkamu kultūrvidi, kas veicina līdzdalību, sadarbību, saprašanos, izcilību un radošās izpausmes. • Veicināt kultūras mantojuma uzkrāšanu un saglabāšanu, nākotnes kultūras mantojuma radīšanu un pieejamību. • Iedvesmot Cilvēku domāt, radīt un baudīt.

5. Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde“Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs” darbojas saskaņā likumiem, tiesību aktiem, dokumentiem • Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra Nolikums (Apstiprināts 2001.gada 5.aprīlī); • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam; • Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts” laika posmam no 2006.līdz 2015.gadam (Apstiprinātas LR Ministru kabinetā 2006.gada 18.aprīlī); • UNESCO “Konvencija par nemateriāla kultūras mantojuma saglabāšanu”; • “Likums par pašvaldībām”; • “Dziesmu un deju svētku likums” (Stājies spēkā 2005.gada 1.jūlijā); • “Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam”. • Liepājas Kultūrpolitikas stratēģija 2009. – 2014.

6. Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra struktūra- 27 amatiermākslas kolektīvi 2010./2011.gadā

7. VĒSTURE • No entuziastu kopas, kurā darbojās audēji, rokdarbnieki, rotkaļi un dzintara apstrādātāji, izveidoja Liepājas Vēstures un mākslas muzeja, kā arī Lietišķās mākslas vidusskolas pamatlicējs, tautas mākslas speciālists un pedagogs Jānis Sudmalis. • Tā ir pirmā un vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā. Ar to mūspusē aizsākās vērā ņemama tautas mākslas tradīciju izzināšana un turpināšana, jaunu studiju veidošanās.

8. 1953.gads LIEPAVA VADĪTĀJI: • Jānis Sudmalis • Emīlija Jaunzeme – tautas daiļamata meistare • Zigrīda Roderte • Anna Beķere • No 1981.g. -profesionāla tekstilmāksliniece Smaida Rubeze

9. LIEPAVA • Studija strauji paplašinājās gan ar dalībnieku skaitu, gan ar tautas mākslas nozarēm – keramiku, ādas apstrādātājiem, pinējiem u.c. • Lielās sazarotības un telpu šaurības dēļ notika pirmā studijas reorganizācija, kad no tekstilniekiem atdalījās dzintarnieki un rotkaļi, dibinot studiju “Dzintars”. • Tomēr šīs pārmaiņas nespēja atrisināt visas problēmas, vēlmes un kaislības, un pienāca brīdis, kad grupa jauno meistaru – audējas un rokadarbnieces – arī aizgāja pa savu ceļu un piedzima studija "Kursa".

10. 1954.gads DZINTARS • Jānis Sudmalis - vadītājs 11 gadus • Helēna Keterliņa – 1 gadu • Mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis vada 22 gadus • Daiļamata meistars un arheoloģisko etnogrāfisko rotu un dzintara pētnieks Oļģerts Grīnbergs – 3 gadi • Anita Kovjazina – vadītāja no 1991.gada

11. Dalībnieki ar saviem darbiem ir piedalījušies izstādēs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Holandē, Beļģijā, Itālijā, Kanādā, Taivānā, Islandē.

12. 1958.gads KURSA • Studiju dibina Erna Ošele • Tautas daiļamata meistare Erna Pumpure studiju vada 28 gadus (no 1965.g.) • No 1993.gada vadītāja - • Tautas daiļamata meistare Ilma Rubene.

13. KURSA • Lietišķās mākslas pulciņš „Kursa” savu darbību Liepājas pilsētas Kultūras namā, kur pirmās divdesmit dalībnieces apguva zināšanas gan latviešu tautas etnogrāfijā un kompozīcijas pamatos, gan rokdarbu un aušanas tehniku. • 1967. gadā, kad pulciņam tiek piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukums, tā izaug un kļūst par lielāko un vienu no vadošajām studijām republikā. Pašlaik studijā vairākās sekcijās darbojas vairāk kā 50 dalībnieku – audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, kokapstrādātāji un rokdarbnieces. „Kursas” dalībnieki saviem darbiem ierosmi rod sevišķi Lejaskurzemes novada tradīcijās. • Darbi izrādīti gan tepat Baltijas valstīs, gan arī tālu pasaulē: Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Skandināvijas valstīs,Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.

14. 1969.gads ZĪTARS • Māksliniece Helēna Keterliņa no 1972.g. • 2008.gadā pārņēma vadību studijas dalībniece Austra Ziemele

15. ZĪTARS • Liepājā izglītības un zinātnes darbinieku  namā sāka darboties dzintara un metāla apstrādes pulciņš. Gandrīz pēc desmit gadu darba tas ieguva studijas „Zītars”, bet 1981.gadā –Tautas studijas nosaukumu. • Pašlaik studijā darbojas 17 dzintara apstrādātāji, lielākā daļa tautas daiļamata meistari. Studijas izstādes notikušas Krievijā (1985.), Bulgārijā (1987.), Japānā (1987.), Austrālijā (1990.), Zviedrijā (1996.), Lietuvā – Klaipēdā (2000.). 2001.gadā pasaules vēstures un aizvēstures simpozija laikā Talsos  organizēta izstāde „Dienvidkurzemes etnogrāfiskās rotas, to atdarinājumu īpatnības”. • Studijas dalībnieki  realizējuši piecus Valsts Kultūrkapitāla atbalstītus projektus, izpētīti muzeju materiāli, darinātas Dienvidkurzemes etnogrāfisko un arheoloģisko rotu kopijas. Liepājas muzejam nodotas 13 rotu kopijas un 4 precīzi darinātas etnogrāfiskās rotas.

16. 1982.Gads SVASTIKA • Darbs ādas mākslinieciskās apdares tautas studijā Svastika sākās1982.gadā un no 1985.gada to vadīja tautas daiļamata meistare Inta Žagata. • Ādas izstrādājumi ar mākslas vērtību Latvijas muzejos maz glabāti. Studiju vadītāji un mākslinieki – konsultanti ir veltījuši daudz pūļu, lai ādas izstrādājumi būtu nevainojami izpildīti un estētiski atbilstu lietotāju mentalitātei, izejmateriāla un priekšmeta savstarpējai loģikai. • Ilgajos gados apgūtās rotājošās tehnikas – veidojumi, siksniņu vērumi, pinumi, ažūrs u.c. daudzveidīgi un izdomas bagāti atspoguļojās studijas darbu izstādēs gan republikā, gan ārzemēs. • Diemžēl radošais darbs studijā ir beidzies. Mazā dalībnieku skaita dēļ.

17. VĒRTĪBASInovācijas un izaicinājumi • "Liepava" allaž atšķīrusies ar drosmi eksperimentēt. Gadsimta sākumā Latvijā tikai "Liepavas" meistares bija tās, kuras adīja pērļu jostas un rokas uzmavas. • Smaida Rubeze un tautas daiļamatmeistare Aina Dzirīte izdomāja kaut ko līdz tam neredzētu, bet organiski piederīgu tautas mākslai un Kurzemes krastam – adīt lina zeķes ar dzintara gabaliņu rotājumu ornamenta joslā. Tā bija absolūta jaunrade, kas izgāja tautās un kuru atzina Rīgas „piekasīgie” etnogrāfijas speciālisti.

18. LIEPAVA nebaidās eksperimentēt • Eksperimenti tautas mākslā parasti tiek noliegti vai arī pieņemti ar lielām iebildēm. • "Liepavas" sievas ir citādās domās un no sākta gala nav baidījušās no jaunrades, turklāt prot arī savu atļaušanos loģiski pamatot. • Tas, protams, nav vienkārši, jo, ķeroties pie kaut kā citāda, vienmēr jāiet kā pa naža asmeni un jādomā, vai tas iederas tautas mākslas tradīcijās, mentalitātē. • "Studijas no eksperimentiem baidās arī tāpēc, ka tie prasa jaunus materiālus un lielus finansiālus ieguldījumus. Jābūt diezgan lielai drosmei gan tā, gan citādi. Mēs tomēr nebaidījāmies un riskējām. Un izskatās, ka vinnējām. Arī viena otra no mūsu raupjajām kā lāčādas tekstīlijām ļoti labi iederas modernā interjerā."

19. KURSAS jaunrade • Krāsaini un smalki rokdarbi izstādē “Mainīgais pavediens”. Jaunā tehnika – tekstilmateriālu kompozīcijas uz ūdenī šķīstošās plēves – atklājums bijis gan skolu audzēknēm, gan pieredzējušām studijas “Kursa” meistarēm.

20. “Mainīgais pavediens” • Pievērst uzmanību ūdenī šķīstošās plēves tehnikas pielietošanai rokdarbos rosinājusi Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Kursa” vadītāja Ilma Rubene. Sagatavots projekts, lai šīs tehnikas apgūšanu mācītu Liepājas pilsētas skolās un Rucavas pamatskolā. Sadarbībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi un Mājturības un tehnoloģiju metodisko apvienību sarīkots konkurss “Mainīgais pavediens”. • Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Agita Bargā atzīst, ka šī tehnika iepatikusies pat tām meitenēm, kurām citi rokdarbu veidi nelikušies pievilcīgi. Pie jaunās tehnikas ķērušās arī studijas “Kursa” meistares, kuras iepriekš strādājušas ar klūdziņām, dzijām un dzintaru.   

21. Kvalitāte • Latvijas mēroga tautas lietišķās mākslas izstādē "Apģērba audumi", ar eksperimentāliem, laikmetīgiem audumiem – septiņiem baķiem – piedalījās arī liepavietes, šokējot etnogrāfus ar savu pārdrošību, bet arī patiesi ieinteresēja. "Bet skeptiķi, beigu beigās nomierinājušies, mūs ļoti cildināja. • Lai arī šie audumi ir ļoti laikmetīgi, tomēr no savām saknēm, no savām krāsām mēs taču nevaram aiziet. Kurzemniekiem vienmēr ir bijušas spilgtas krāsas. Par audumiem ieinteresējās profesionāļi. Visi septiņi baķi nonāca Mākslas akadēmijā, Apģērba dizaina nodaļā, kur diplomēta dizainere tos izmantoja diplomdarbā, bet pēc tam šie tērpu modeļi bija skatāmi Dziesmu svētkos. • Arī sešus liepaviešu darinātos krāšņos kurzemnieču vainagus, kā vienotu kolekciju iegādājies Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. • Liepavietes vienā balsī aizstāv jaunradi tautas mākslā, jo bagātajām un lepnajām kurzemniecēm savulaik pirmajām tautas tērpos parādījušās brokāta lentītes, izšuvumos stikla pērlītes.

22. Sadarbība • Lai popularizētu tautas lietišķo mākslu, tās vērtību izzināšanu un apgūšanu vienai no aktuālākajām mērķa grupām – bērniem un jauniešiem, 2009.gadā "Kursa" aizsāka sadarbību ar Liepājas Izglītības pārvaldes Mājturības metodisko apvienību, veidojot kopīgu projektu "Cimds vakar, šodien, rīt". • Liepājas pilsētas vispārizglītojošo skolu mājturības programma paredz, ka 7. klasē meitenes apgūst cimdu adīšanas prasmes. Plašākam priekšstatam pirmo stundu cimdu adīšanā vadīja studijas "Kursa" vadītāja Ilma Rubene. • "Šajās stundās gribam parādīt, ka cimds nav tikai etnogrāfiska vērtība vai eksponāts muzejos, bet dzīvo savu dzīvi cauri gadsimtiem, attīstoties, mainoties un arī atgriežoties," teic projekta iniciatore Ilma Rubene.

23. “Cimds vakar, šodien, rīt...” Lai stundas būtu interesantākas un meitenēm rastos plašāks priekšstats par cimdu veidiem, to rakstiem un krāsām, īpaši akcentējot Kurzemes novada tradīcijas, tika demonstrēti studijas "Kursa" meistaru radītie gan etnogrāfiskie, gan mūsdienīgie un modernie cimdi.

24. “Dzintara ceļš” • “Dzintars” neatlaidīgi turpina sava pamatlicēja iedibinātās tradīcijas – saglabāt un attīstīt etnogrāfiskās vērtības, tādēļ dalībnieki gatavo gan etnogrāfiskas un mūsdienīgas rotaslietas, gan arī sudraba izstrādājumus. • 2009. gadā studija "Dzintars" realizēja projektu - "Dzintara ceļš...". Jūras svētkos, Liepājas Promenādē, popularizējot dzintara apstrādes un rotu darināšanas un nēsāšanas tradīcijas, sadarbībā ar Antru Pujēnu un modeļu studiju SIA "WWWin", rotkaļu veikums bija redzams modes skatē.

26. Sasniegumi • 1998.gadā Latvijas XXII Dziesmu svētku izstādē Rīgā Pētera baznīcā TLMS “Kursa” bija viens no bagātākajiem darbu klāstiem valstī. Arī 2008. gadā notikušajās XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku izstādēs, „Kursai” bija lielākais dalībnieku skaits no visām studijām valstī un rezultātā arī skaitliski visvairāk izstādes darbu.

27. Sociālā aktivitāte • Liepājas tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" vērienīgais publiskais mākslas darbs – pogu sega. Tā iecerēta 25 metrus gara un gandrīz metru plata. Segai vajadzētu tapt piecu gadu laikā, un, iespējams, nonāks topošajā Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos. • Imanta Ziedoņa "Pasakā par pogu" akcentētā derības un piederības, meklējumu un piepildījuma ideja ir tā, kas rosinājusi veidot tieši pogu segu. Studijas audējas un rokdarbnieces līdzās saviem individuālajiem darbiņiem "pa gadskārtu" iziet tautā arī ar kādu kopīgu projektu.

28. NOLIKUMS “PAR LIEPĀJAS PILSĒTAS TAUTAS MĀKSLAS UN KULTŪRAS CENTRA AMATIERMĀKSLAS KOLEKTĪVU DARBĪBU UN FINANSĒŠANAS KĀRTĪBU” • Liepājas pilsētas amatiermākslas kolektīvi ir brīvprātīgi apvienojušās cilvēku grupas, kuru dalībnieki savā brīvajā laikā aktīvi piedalās kultūras un tautas mākslas mantojuma apguves un jaunrades procesā, par ko viņi nesaņem atalgojumu, un kuras vada profesionāli speciālisti. • Amatiermākslas kolektīvi saskaņā ar šajā nolikumā noteikto kārtību Liepājas pilsētas domes apstiprinātā budžeta ietvaros finansējumu var saņemt: mēģinājumu telpu nodrošinājumam; kolektīva vadītāja un speciālistu darba atalgojumam; mēģinājumu procesam nepieciešamā aprīkojuma, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu, u.c. iegādei; transporta pakalpojumu samaksai, koncertu, izrāžu, izstāžu organizēšanai un projektu īstenošanai.

29. Finanšu līdzekļus sadala, to izlietojumu kontrolē un līgumus ar amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un speciālistiem uz noteiktu laiku slēdz Kultūras centra direktors saskaņā ar šo nolikumu un Liepājas pilsētas Domes 2010.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.189 „Par Liepājas pilsētas pašvaldības amatu klasifikācijas katalogu”. • Kolektīvu darbību katras sezonas beigās izvērtē Kultūras centra direktora izveidota komisija, kuras sastāvā ir Kultūras pārvaldes, Kultūras centra, amatiermākslas nozaru u.c. speciālisti. • Kolektīvu darbības kvalitāti, pamatojoties uz iepriekšējās sezonas atskaitēm un skašu rezultātiem, izvērtē pēc 5 kritērijiem 50 punktu sistēmā, par katru no kritērijiem piešķirot 1 līdz 10 punktus. Atbilstoši iegūto punktu skaitam kolektīvus iedala četrās kvalitātes grupās

30. Amatiermākslas kolektīvu četras kvalitātes grupas • A grupa augsta mākslinieciskā līmeņa kolektīvs, ar pārliecinošu sniegumu, pilsētas, reģiona un valsts mēroga skatēs, regulāri piedalās festivālos, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā un iespēju robežās arī konkursos ārvalstīs; • B grupa Laba mākslinieciska līmeņa kolektīvs, ir labi rezultāti pilsētas, reģiona mēroga skatēs, piedalās festivālos, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā, kolektīva vadītājs rosina aktīvai darbībai; • C grupa Kolektīvs, kas piedalās amatiermākslas kolektīvu skatēs, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā un to esamība pilsētā ir nepieciešama, lai veicinātu aktīvu un saturīgi piepildītu dzīvesveidu; • D grupa Kolektīvi, kas darbojas pēc pašfinansējuma principa, piedalās skatēs, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā, saņemot telpas (noslēdzot bezatlīdzības telpu nomas līgumu) mēģinājumu procesa un iespēju robežās arī koncertu, izrāžu, izstāžu organizēšanai.

31. Finansējums pašvaldības budžeta ietvarosTautas lietišķās mākslas studiju darbības nodrošināšanai • Telpu noma un komunālie maksājumi par studiju “Kursa” un “Liepava” darbnīcām audējām un rokdarbniecēm; • 4 Vadītāju un 1 vadītāja asistenta atalgojums; • Komandējuma izdevumi (ne vairāk kā 1x gadā vienam vadītājam); • Transporta izdevumi (minimāli) izstāžu darbu nogādāšanai; • Izstāžu telpu noma.

32. Šķēršļi nozares attīstībai • Nesabalansēta infrastruktūra: viens no būtiskākajiem kavēkļiem kultūrasnozares potenciāla atraisīšanai Liepājā ir dažādā tipa un mēroga infrastruktūras trūkums kultūras līdzdalības izpausmēm; • Nepietiekama iedzīvotāju kultūras līdzdalība: Liepājas praktiski īstenotajā kultūrpolitikā (tāpat kā caurmērā valstī) ir dominējis kultūrpolitikas uzsvars uz profesionālās kultūras radīšanu un piedāvāšanu, veidojot patērētāju gaumi, mazāku svaru piešķirot sabiedrības kultūras līdzdalības veicināšanai un radošai pašrealizācijai. Tas liedz izmantot nozares un iedzīvotāju radošo potenciālu.

33. Komunikācijas trūkums ar klientu: Liepājā (tāpat kā caurmērā valstī) dominē pašvaldības kultūrpolitikas uzsvars uz piedāvājuma radīšanu – profesionālu kultūras institūciju subsidēšanu. Tajā pašā laikā mazāku vērību un atbalstu saņem inovatīvas nozares, amatiermāksla, mūžizglītība u.c. nozares. • Finansējums: Esošais finansējums bieži nesedz attīstības vajadzības – gancilvēkresursu un kultūras produktu attīstībā, gan infrastruktūrā. Primārie pieaugumi notiek neizbēgamo pieaugumu režīmā (piem.pieaugošas energoresursu cenas).

34. Tautas lietišķās mākslas studiju attīstība iespējama, ja ir: • Efektīva pārvaldība un sadarbība • Izglītoti un kompetentivadītāji • Finanšu pieejamība • Attīstīta un atbilstoša infrastruktūra • Pievilcīga biznesa vide • Kvalitatīvs izglītības un pētniecības piedāvājums • Augsts inovāciju līmenis • Iedzīvotāju augsta dzīves kvalitāte

35. Laiki mainījušies, un tagad nodarbošanos ar savas identitātes apzināšanu un saglabāšanu daudzi uzskata par lieku greznību vai par niekošanos, kas neatmaksājas, savukārt citi – par savu dzīvesveidu. Pateicos par uzmanību!