Pašvaldību sadarbība Latvijā

1. Pašvaldību sadarbība Latvijā Dina Bite Latvijas Universitāte Promocijas darbs socioloģijas programmā «Pašvaldību sadarbība Latvijā» 2011

2. Sadarbība - • «strādāšana kopā, lai radītu daudz pārāku rezultātu par to, kādu atsevišķi darbojušies indivīdi jebkad varētu sasniegt» (D.Pollard, 2004) • Sadarbības augstākā pakāpe – apvienota struktūra, kompleksa kultūra, integrētas stratēģijas, kolektīvi mērķi (Gajda, 2004) • Sadarbība kā resurss, iespēja.

3. Vispārējas sadarbības priekšrocības: • Ļauj pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām, viegli un ātri ieviest izmaiņas valsts pārvaldē; • Ļauj apvienot divas būtiskas vērtības – racionāla pārvaldība un vietēja pārvaldība (Hulst, van Monfort, 2007) • Efektivitāte, laika un izmaksu ietaupījums, inovatīvi, ekstraordināri rezultāti(Pollard, 2005) • Apvienošanās, lai konkurētu lielākā mērogā (van den Berg, Braun, 1999)

4. Specifiskas sadarbības priekšrocības: • efektīvākais un lētākais veids, kā ieviest jaunu pakalpojumu (vairākas pašvaldības kopā algo noteiktas, relatīvi sarežģītas jomas speciālistu); • samazinās pakalpojumu izmaksas un, iespējams, paaugstinās pakalpojumu sniegšanas līmenis; • vienkāršāk risināmas problēmas, kas saistītas ar pierobežu (piemēram, piesārņojuma jautājumi jārisina plašākā mērogā); • atsevišķas pašvaldību struktūrvienības var koordinēt savu darbību noteiktā jomā; • pašvaldībām ir iespēja sakārtot nevienlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem (Lawrence, 2007).

5. Sadarbības pazīmes: • Informācijas apmaiņa; • Kopīga mācīšanās, labo prakšu pārņemšana; • Kopīga plānošana; • Kopīga rīcība; • Kopīgs risks (Gordon, 2007)

6. Pašvaldību sadarbība Latvijā • Kvalitatīvā pētījuma pieeja (2006-2011) • Daļēji strukturētas intervijas ar pašvaldību vadītājiem, speciālistiem, citiem sociālajiem aģentiem (60 intervijas 40 pašvaldībās)

7. Sadarbības iemesli: • Likumdošanā noteikti (savstarpējie norēķini, ES projekti); • Brīvprātīgi (dalība apvienībās, asociācijās, funkciju deleģēšana, noteiktas problēmas risināšana, pieredzes apmaiņa).

8. Sadarbības īpašības: • Informatīva rakstura apmaiņa; • Atšķirīga attieksme pret sadarbību politiķiem un speciālistiem; • Ciešāki kontakti ar līdzīga lieluma pašvaldībām, bijušo rajonu robežās; • Relatīvi maznozīmīgas jomas; • Sadarbība, pirmkārt, tiek asociēta ar sadraudzības pilsētām ārvalstīs; • Racionāli determinēta, epizodiska “Viss ir atkarīgs tomēr no tās politiskās gribas. Kad vajag, tad mēs to atceramies, kad nav izdevīgi, mēs to piemirstam” (pašvaldības vadītājs, 2010) • Neformālu kontaktu nozīmība.

9. sadarbība/konkurence/norobežošanās • Norobežošanās kā pamatstratēģija «kaimiņi pie mums ..., bet mēs ar viņiem nesadarbojamies. Nevajag sadarboties» (sociālā dienesta darbinieks, 2010) • Sadarbība kā rezerves variants «neviens to labprātīgi nedarīs» (eksperts, 2011) • Konkurence par iedzīvotājiem, investīcijām, dotācijām, projektiem, valsts pārvaldes iestādēm.

10. Sadarbības stimuli: • Atsevišķu indivīdu iniciatīva, harizma; • Iespēja «mācīties» (apgūt, pieņemt) sadarbību; • ES finansējuma pieejamība „Mums ir šausmīgi smags birokrātiskais šķērslis – pat projektos ejot vienai jābūt galvenai. Līdz ar to pazūd vispār sadarbības jēga. Ja viena pašvaldība ir galvenā, tad sadarbības nav!”(eksperts, 2011) • Reģionālā identitāte; • ATR (rajonu padomju likvidēšana); • Ierobežoti finansiāli resursi.

11. Sadarbības šķēršļi I • Pašvaldību finansiāla atkarība no politiskajām partijām; Kad es nolēmu, ka es arī gribu nevis skatīties, ka citiem dāvā, tad es sāku atsaukties uz partiju uzaicinājumiem par zināmu samaksu” (pašvaldības vadītājs, 2009) • Valsts institūciju radīti šķēršļi (pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, ienākumu nodokļa sadale starp pašvaldībām, «darbības imitēšana» valsts institūcijās, kontrolējošo funkciju dominēšana, nekonsekventa plānošanas prakse, nesakārtota valsts iestāžu struktūra un funkcijas;

12. Sadarbības šķēršļi II • Neformālu kontaktu nozīmība «Ja uzraksti projektu un augšā nav, kas aizstāv, starp koalīcijām kaut kādas saskaņas, kas pavirza viens otru, tad nav jēgas rakstīt.. nav jēgas» (pašvaldības vadītājs, 2010) • Sociāli faktori (grūti vienoties, neuzticēšanās, skaudība, «mentalitāte»);

13. Sadarbības ieguvumi: • Ekonomiski (lētāki, efektīvāki, kvalitatīvāki pakalpojumi, paaugstinās konkurētspēja, var piesaistīt nozīmīgākus projektus); • Politiski (varas pārdales mehānisms); • Sociāli (paplašinās, nostiprinās sociālie kontakti, paaugstinās cilvēkkapitāls un sociālais kapitāls, veidojas kopiena)

14. Secinājumi: Sadarbības izmaksas > sadarbības ieguvumi Sadarbības potenciāls: • Izmantot tos iemeslus un stimulus, kuri pašlaik pastāv; • Paraugs – atsevišķas pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem, NVO (savās robežās) • Kādi ir plašākas teritorijas (reģiona) mērķi?

15. Paldies par uzmanību! Komentāriem, jautājumiem: Dina.Bite@llu.lv Mob.t. 29729356