INFLĀCIJA LATVIJĀ: RĀDĪTĀJI UN TENDENCES Ilmārs RIMŠĒVIČS Latvijas Bankas prezidents

1. INFLĀCIJA LATVIJĀ: RĀDĪTĀJI UN TENDENCES Ilmārs RIMŠĒVIČS Latvijas Bankas prezidents 2003. gada 12. februārī

2. Prezentācijas plāns • Mērķis: sniegt labāku priekšstatu par vienu no galvenajiem rādītājiem, kas ietekmē monetāro politiku valstī, t.i., – inflāciju • Galvenie secinājumi: • 2002. gadā gada vidējā inflācija veidoja 1.9%. Latvijā zems inflācijas līmenis ir nodrošināts visu pēdējo piecu gadu laikā; • Stabilā makroekonomiskā vide un zemā inflācija nodrošina iekšzemes pieprasījuma pieaugumu un stimulē ārvalstu investīcijas; • Veicot nepieciešamos priekšdarbus un stingri kontrolējot eiro ieviešanas procesu, nav pamata bažām, ka, ieviešot eiro Latvijā, var notikt būtisks cenu līmeņa lēciens

3. Atkarībā no ekonomiskās analīzes mērķa tiek aprēķināti dažādi inflācijas rādītāji • Mēneša inflācija skaidro cenu līmeņa atšķirības divos secīgos mēnešos. Šo rādītāju ietekmē sezonālās cenu svārstības, tāpēc monetārās politikas vajadzībām to izmanto reti. • Lai izvairītos no sezonālām svārstībām, katru mēnesi tiek aprēķinātas cenu indeksa izmaiņas pret šo pašu mēnesi iepriekšējā gadā. Tomēr šis ir drīzāk esošās situācijas rādītājs un nav izmantojams gadu ilga perioda raksturošanai kopumā. • Tātad decembra inflāciju nevar izmantot, lai raksturotu cenu dinamiku gadā kopumā! Arī IKP gada pieaugumu rēķina, ņemot vērā visu ceturkšņu datus, nevis tikai 4. ceturksni. • Lai iegūtu objektīvāku inflācijas rādītāju, aprēķina gada vidējo inflāciju, t.i., vidējā cenu līmeņa konkrētajā gadā izmaiņas pret vidējo cenu līmeni iepriekšējā gadā.

4. 2002. gada vidējā inflācija Latvijā bija 1.9%

5. Zema inflācija Latvijā ir saglabājusies kopš 1998. gada Gada vidējā inflācija Latvijā (%)

6. Faktori, kas būtiski ietekmēja inflāciju 2002. gadā • Globālais inflācijas samazinājums, kas ietekmēja Latvijas importa cenas; • Pārtikas cenu dinamika; • Konkurences sekmēts cenu samazinājums atsevišķos pakalpojumu sektoros; • Administratīvi regulējamās cenas

7. Ņemot vērā augsto atvērtības pakāpi, Latvijas inflāciju ietekmē cenu pārmaiņas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un valūtas kursa izmaiņas

8. Inflācijas kritums 2002. gadā bija novērojams arī citās CAE valstīs

9. Inflācijas tempu samazināšanās Latvijā notika līdz ar inflācijas kritumu lielākajās ES valstīs

10. 2001. gada straujais pārtikas cenu kāpums noteica to, ka 2002.gada otrajā pusē pārtikas preču inflācija bija zema Pārtikas preču cenu izmaiņas (% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

11. Pārtikas cenu izmaiņas Latvijas inflāciju ietekmē spēcīgāk nekā vidēji ES valstīs Produktu grupu svari PCI grozā (%)

12. Konkurences rezultātā krītas mobilo sakaru tarifi, tādējādi pazeminot kopējo inflācijas līmeni Sakaru sektora cenu izmaiņas (% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

13. 2002. gadā administratīvi regulējamo preču cenu izmaiņas bija niecīgas

14. Zemais inflācijas līmenis sekmēja reālās darba samaksas pieaugumu un stimulēja iekšzemes pieprasījumu

15. Reālās algas kāpums atbilst produktivitātes pieaugumam un nerada inflācijas draudus nākotnē

16. Zemais inflācijas līmenis un stabilā makroekonomiskā vide sekmē investīciju ieplūdi valstī Ārvalstu investīcijas pašu kapitālā un reinvestētā peļņa Latvijā

17. Galvenie secinājumi par inflāciju Latvijā 2002. gadā • Latvijā jau ilgstoši ir zems un stabils inflācijas līmenis, kas sekmē reālās pirktspējas līmeņa celšanos un investīciju ieplūdi; • Lai arī 2002. gadā inflācija nedaudz samazinājās, nav pamata bažām, ka tā var kavēt ekonomikas attīstību. Inflācijas samazināšanos pagājušajā gadā noteica vairāki iekšējie un ārējie faktori: • pasaules ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās ietekmēja Latvijas importa cenu kritumu; • administratīvi regulējamo cenu stabilitāte; • pasaules naftas tirgus svārstību rezultātā gada vidējā cena degvielai Latvijā samazinājās; • kopējo uztura produktu cenu pieaugumu mazināja: • 2001.gada augstā bāze • gaļas un gaļas produktu cenu pazemināšanās Polijas subsidētā importa, kā arī konkurences pieauguma starp ražotājiem dēļ • gada vidū bija vērojami “cenu kari” mobilajiem sakariem; • pazeminājās dzelzceļa un aviobiļešu cenas

18. Latvijas PCI prognozes 2003. gadam – 2.4%(2002. g. – 1.9%) • Galvenie faktori, kas ietekmēs inflāciju šogad: • Importa cenas: • ES valstīs vidēji 2003. gadā inflācija būs zemāka nekā 2002. gadā. Tas var sekmēt Latvijas importa cenu pieauguma tempu kritumu; • Eiro vērtības kāpums pret ASV dolāru var sekmēt Latvijas importa cenu kāpumu. • Administratīvi regulējamās cenas: • iespējams siltumenerģijas, ūdens un gāzes tarifu pieaugums, kas paaugstinās kopējo inflāciju; • cenu kritums sakaru sektorā un 2002. gada beigās novērotais cenu kritums transporta sektorā ierobežos strauju inflācijas pieaugumu. • Nodokļu izmaiņas: • pazeminātās PVN likmes ieviešana ūdens piegādei un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī akcīzes nodokļa pieaugums atsevišķām preču grupām paaugstinās kopējo inflācijas rādītāju. • Degvielas cenas: • Militārā konflikta Irākā dēļ šogad vidējās degvielas cenas Latvijā, iespējams, būs augstākas nekā 2002. gadā.

19. Cenu līmeņa izmaiņas Latvijā ilgtermiņā • Pašlaik saskaņā ar ECB aprēķiniem vidējais cenu līmenis Latvijā veido aptuveni 50% no ES vidējā līmeņa; • Cenu līmenis starptautiski tirgojamām precēm ir tuvs vidējam ES cenu līmenim, tādēļ tam nav iemesla strauji pieaugt; • Zema ES inflācija noteiks zemu importa cenu pieaugumu un līdz ar to – zemu pamatinflāciju Latvijā; • Cenu līmenis nākotnē var paaugstināties administratīvi regulējamo cenu, kā arī nodokļu izmaiņu ietekmē; • Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, kā arī starptautiski netirgojamo preču (komunālie pakalpojumi, nekustamo īpašumu cenas utt.) īpatsvaram patēriņa grozā, kopējais cenu līmenis pakāpeniski pieaugs, jo izlīdzināsies cenu līmenis Latvijā un ES; • Tādējādi nākotnē inflācija Latvijā būs augstāka nekā ES valstīs (uz netirgojamo preču rēķina). Tomēr tik ilgi, kamēr inflācijas tempi ir zemāki par darba algas pieauguma tempiem un reālā pirktspēja pieaug, tā nav negatīva parādība

20. Eiro ieviešana un tā ietekme uz inflāciju • Ieviešot eiro pašreizējās EMS dalībvalstīs, cenu noapaļošanas rezultātā kopējais eiro zonas cenu līmenis paaugstinājās par aptuveni 0.2-0.4% punktiem. Tātad objektīvi vērtējot, šis efekts kopumā nav sevišķi liels. • Cenu izmaiņas bija atšķirīgas dažādos sektoros – starptautiski tirgojamo preču cenas būtiski nepieauga. Lielākais cenu kāpums bija pakalpojumu grupās – piemēram, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem. • Efekta lielums ir atšķirīgs dažādās valstīs. Pieredze liecina, ka valstīs, kurās valda spēcīga konkurence pakalpojumu sektorā un valdība stingri kontrolē precīzu eiro ieviešanas gaitu, cenu līmeņa izmaiņas noapaļošanas rezultātā ir daudz mazākas nekā valstīs, kurās eiro ieviešanas process netiek stingri kontrolēts (piem., Vācijā)

21. Latvijā būs iespējams izvairīties no nepamatota cenu līmeņa kāpuma • Lai novērstu apjukumu, kas saistīts ar eiro ieviešanu Latvijā, tirgotājiem vismaz 2 gadus pirms faktiskās eiro ieviešanas būtu jānosaka preču cenas gan latos, gan eiro; • Valdībai drīzumā būtu jāizstrādā šo procesu reglamentējoši noteikumi un jāparedz kontroles mehānismi, kas nodrošinātu stingru noteikumu ievērošanu

22. Galvenie secinājumi • Pašreizējais zemais inflācijas līmenis sekmīgi nodrošina tautsaimniecības attīstību. Nav pamata bažām, ka pašreizējais inflācijas līmenis ir pārāk zems. • 2003. gadā inflācijas līmenis varētu būt nedaudz augstāks nekā 2002. gadā (~2.4%). To ietekmēs administratīvi regulējamo cenu pieaugums un iespējamais degvielas cenu kāpums. • Ilgākā laika posmā gaidāms, ka inflācijas līmenis Latvijā būs nedaudz augstāks nekā ES valstīs (netirgojamo preču cenu izlīdzināšanās dēļ). Tomēr nav gaidāms, ka cenas pieaugs straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. • Līdzšinējā prakse rāda, ka eiro ieviešanas un ar to saistītās cenu noapaļošanas dēļ kopējais cenu līmenis var pieaugt par 0.2-0.4% punktiem. Ja valdība stingri kontrolēs eiro ieviešanas procesu, šis efekts būs daudz mazāks, un iedzīvotāju pirktspēja no tā necietīs.