Iekļaujoša izglītība, Latvijas piemēri

1. Iekļaujoša izglītība, Latvijas piemēri Dita Nīmante LU docētāja, projekta satura koordinatore Konference “Skola visiem 3” Rīga, 2006. gada 2. novembris

2. Mērķis Raksturot situāciju iekļaujošajā izglītībā Latvijā, atsegt iekļaujošas izglītības attīstības tendences un šķēršļus, analizējot 5 vispārizglītojošu skolu piemērus

3. Jautājums Kā tiek nodrošināta izglītība visiem bērniem un jauniešiem 5 vispārizglītojošās izglītības iestādēs? • Kā tiek realizētas katra bērna tiesības mācīties tuvu savām mājām? Vai skola uzņem visus bērnus? • Kurām bērnu grupām ir vislielākie šķēršļi izglītības iegūšanai? • Kā skolās tiek mazināta izstumšana un palielināta līdzdalība, kā tiek veicināta mācīšanās kopā sadarbojoties kopīgā mācību procesā?

4. Metodika • Konteksta izpēte projekta laikā. • Anketēšana - ar mērķi izzināt, kurām bērnu grupām ir vislielākās barjeras izglītības iegūšanai izglītības iestādēs. Anketas uzdevums bija ne vien izzināt skolu pedagogu izpratni par iekļaujošu izglītību, attieksmi, dažādus ar iekļaujošu izglītību saistītus aspektus katrā skolā, bet arī palīdzēt skolām apzināt situāciju, kas raksturīga katrai skolai iekļaujošas izglītības jomā. Anketa tika sastādīta, izmantojot “Iekļaujošas izglītības Indeksu”. • Projekta komandas vizītes uz skolām, tikšanās ar skolas vadību, seminārs - diskusija par “Iekļaujošas izglītības Indeksu”. • Padziļinātās intervijas ar skolas vadības pārstāvjiem. (direktoru vai direktora vietniekiem)

5. Metodika Bāze: Projekta “Vienādas iespējas visiem jeb kā mazināt sociālo atstumtību” ieviešanas fāzē atsevišķu skolu pārstāvji izrādīja iniciatīvu un interesi dziļāk iepazīties ar “Iekļaujošas izglītības Indeksu”, citas izglītības iestādes piekrita diskutēt par iekļaujošas izglītības attīstības iespējām savās izglītības iestādēs. 5 izglītības iestādes no 3 Latvijas reģioniem, kritēriji • skola ir vispārizglītojoša • atsevišķu skolas pārstāvju dalība projektā • līdzšinējā praktiskā darbība un ieinteresētība iekļaujošas izglītības veicināšanā savās skolā • starp 5 izglītības iestādēm ir gan pamatskola (1. un 2. pakāpe) , gan vidusskola • pārstāv dažādus Latvijas rajonus, reģionus

6. Konteksts • Terminoloģija • Izglītības likumdošana • Iespējamie modeļi • Statistika

7. Terminoloģija Kas ir iekļaujoša izglītība? Iekļaujoša izglītība ir izglītība visiem bērniem un jauniešiem neatkarīgi no viņu vajadzībām (Iekļaujošas izglītības indekss, 2002) Iekļaujoša skola – skola, kas savā darbībā un attīstībā balstās uz iekļaujošas sabiedrības vērtībām(Iekļaujošas izglītības indekss, 2002)

8. Terminoloģija Kas ir iekļaujoša izglītība? • Ideāls, uz kuru tiekties, bet nav iespējams pilnībā sasniegt • Process, kas ir nebeidzams • Labāk saprotams, ja pretnostata izslēgšanai. Iekļaujošas izglītības mērķis ir mazināt izslēgšanu un veicināt līdzdalību visos skolas dzīves aspektos (Iekļaujošas izglītības indekss, 2002) • Iekļaujoša skola – iekļaujošas sabiedrības sastāvdaļa

9. Terminoloģija • Kas ir speciālā izglītība Latvijas kontekstā? Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā (Vispārējās izglītības likums, 1999, 49. p) Personām ar speciālajām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība (Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. g.)

10. Terminoloģija • Kas ir bērni ar speciālajām vajadzībām Latvijas kontekstā? Izglītības likumā definētas 8 apakšgrupas (vājredzīgie/ neredzīgie, vājdzirdīgie/nedzirdīgie, izglītojamie ar fiziskās attīstības traucējumiem, izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem, izglītojamie ar somatiskām saslimšanām, izglītojamie ar valodas traucējumiem, izglītojamie ar psihoneiroloģiskām saslimšanām, izglītojamie ar psihiskās attīstības aizturi un mācīšanās grūtībām. Bērni, kuriem pedagoģiski medicīniskā komisija sniegusi šādu atzinumu

11. Terminoloģija • Kas ir bērni ar īpašām vajadzībām Latvijas kontekstā? Bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ kādā savas dzīves posmā nespēj pietiekamā līmenī apgūt vispārizglītojošo izglītības programmu. Arī tie bērni, kuru vecāki nav piekrituši bērnu aizvest uz pedagoģiski medicīnisko komisiju pēc atzinuma.

12. Izglītības likumdošana • Izglītības Likums paredz, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi saviem bērniem, arī to, kas atrodas vistuvāk dzīves vietai. • Izglītības reglamentējošie dokumenti nepieļauj skolām pamatskolas 1. posmā rīkot bērnu atlasi, skolēnu voluntāri nevar izslēgt no skolas līdz 18 gadiem. • Izglītību bērni var iegūt gan speciālās, gan vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, mācoties vai nu pēc vispārizglītojošām vai speciālām programmām vai pedagoģiskās korekcijas programmām, ilgstoši slimojošie bērni iegūst izglītību mājās. • Skolās var tikt pieņemts atbalsta personāls, kas strādā gan ar bērniem ar speciālajām, gan īpašajām vajadzībām (logopēds, psihologs, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, medmāsa, fizioterapeits, sociālais darbinieks), skola var dibināt atbalsta centrus.

13. Izglītības likumdošana • Skolās atbalsta personāla tarificēšana atkarīga no skolēnu skaita (piemēram, speciālais skolotājs: uz 700 bērniem ir 1 slodze). • Licencējot integratīvās programmas, skola var tarificēt pedagoga palīgu. • Veidojot speciālās klases pie vispārizglītojošajām skolām, skolotājs strādājot šajās klasēs, saņem līdzvērtīgu piemaksu kā skolotājs, kas strādā speciālā skolā. • Ir izstrādāti noteikumi, kas nosaka, kādai jābūt skolai, kas uzņem bērnus ar speciālajām vajadzībām. • Bērniem var piedāvāt alternatīvu izglītības iegūšanu (e-mācības) • Skolu akreditējot, skolām pašvērtējumā jāizvērtē, kā skolā tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība, lai nodrošinātu katra bērna izglītošanās vajadzības.

14. Iespējamie modeļi • Mājmācība • Ilgstoši slimojošie bērni mājās • Institucionālās iestādes/ aprūpes centri • Speciālā skola • Korekcijas iestāde • Vispārizglītojošā skola, speciālā klase • Vispārizglītojošā skola, korekcijas klase • Vispārizglītojošā skola, vispārizglītojošā klase

15. Vispārizglītojošās dienas skolās Pedagoģiskās korekcijas programmās Sociālās korekcijas programmās Bērni ar speciālajām vajadzībām speciālajās skolās un speciālajās klasēs Bērni ar speciālajām vajadzībām, kas mācās vispārizglītojošajās klasēs Tai skaitā invalīdi Ilgstoši slimojošie bērni Bērni mājmācībā 2005./2006. 2000./2001. 283947 344822 2958 1414 103 79 9691 10250 1663 1287 909 1431 1386 27 24 Statistika(IZM Politikas koordinācijas departamenta,Statistikas un analīzes nodaļas dati)

16. Sabiles vidusskola (Sabile, Talsu rajons) • Skolēnu skaits – 362 • Skolotāju skaits – 52 • Licencētas programmas – 8 (Pamatizglītības, vispārizglītojošā vidējās izglītības, pirmsskolas, pedagoģiskās korekcijas 1.- 9., pedagoģiskās korekcijas (9. klases izlīdzinošā), speciālās pamatizglītības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (A-B līmenis), speciālās pamatizglītības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (C līmenis), mazākumtautību pamatizglītības 1. posma( 1. – 6.) izglītības programma.) • Bērni ar speciālajām vajadzībām - 34 • Apzināti bērni ar īpašām vajadzībām

17. Rīgas 84. vidusskola(Rīga, Vidzemes priekšpilsēta) • Skolēnu skaits – 895 • Skolotāju skaits – 108 • Licencētas programmas – 4 (Pamatizglītības, vispārizglītojošā vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena, vispārizglītojošā vidējās izglītības humanitārā soc. virziena, vispārizglītojošā vidējās izglītības profesionālā virziena programma.) • Bērni ar speciālajām vajadzībām - 34 • Apzināti bērni ar īpašām vajadzībām Skolā darbojas: Ilgstoši slimojošo izglītojamo apmācības centrs Bērnu attīstības un izglītības centrs

18. Šķibes pamatskola(Nākotne, Jelgavas rajons) • Skolēnu skaits - 183 • Skolotāju skaits - 28 • Licencētas programmas – 5 Pamatizglītības, mazākumtautību pamatizglītības, speciālā pamatizglītības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (A-B līmenis), speciālā pamatizglītības mazākumtautību bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (A –B līmenis), speciālā pamatizglītības izglītības programma bērniem ar speciālajām vajadzībām, kuri integrēti vispārizglītojošā skolā. • Bērni ar speciālajām vajadzībām - 7 • Apzināti bērni ar īpašām vajadzībām Skolā darbojas: Atbalsta centrs

19. Vaivaru pamatskola(Jūrmala, Rīgas rajons) • Skolēnu skaits - 222 • Skolotāju skaits - 30 • Licencētas programmas – 6 Pamatizglītības, pirmsskolas, pedagoģiskās korekcijas 1.- 9., speciālās pamatizglītības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (A-B līmenis), speciālās pamatizglītības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (C līmenis), speciālā pamatizglītības izglītības programma bērniem ar kustību traucējumiem, kuri integrēti vispārizglītojošā skolā, speciālā pamatizglītības izglītības programma bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri integrēti vispārizglītojošā skolā izglītības programma. • Bērni ar speciālajām vajadzībām - 19

20. Smiltenes ģimnāzija(Smiltene, Valkas rajons) • Skolēnu skaits – 631 • Skolotāju skaits – 51 • Licencētas programmas – 4 (Pamatizglītības 2. posma, vispārizglītojošā vidējās izglītības, pedagoģiskās korekcijas 2. posma., neklātienes vispārizglītojošā vidējās izglītības programma.) • Bērni ar speciālajām vajadzībām - nav • Apzināti bērni ar īpašām vajadzībām

21. Rezultāti • Visas 5 skolas uzņem visus bērnus, kuru vecāki ir izteikuši vēlmi, lai bērni mācās šajās skolās pamatizglītības posmā. Skolās pamatizglītības posmā nav bērnu atlase. To ir noteikuši vairāki faktori: reglamentējošie dokumenti; katras skolas politika; vecāku ieinteresētība.

22. Rezultāti • Bērnu grupas, kurām pedagogi identificē vislielākās barjeras izglītības iegūšanā: • Ilgstoši slimojošie bērni • Bērni ar speciālajām vajadzībām • Bērni invalīdi • Bērni ar īpašajām vajadzībām:bērni, kas nespēj apgūt pamatizglītības standartu; bērni ar zemāku apmācību līmeni; cittautu bērni, kuri izglītību iegūst latviešu valodā; bērni ar “lēnāku” domāšanu; “klusie” bērni; bērni ar zemām sociālajām pamatprasmēm; materiāli nenodrošinātie.

23. Rezultāti • Visas skolas, sastopoties ar dažādu bērnu dažādām vajadzībām, meklē individuālus risinājumus esošās likumdošanas ietvaros, kā nodrošināt izglītību visiem savas skolas bērniem. • Individuāli novēro bērnus, izpēta, iesaistot dažādus speciālistus, meklē risinājumu skolas līmenī, cenšas rast vecāku atbalstu. • Ja problēma ir nopietna, mudina vecākus doties uz pedagoģiski medicīnisko komisiju pēc atzinuma (tam ir noteikti iemesli). • Skolas licencē daudzveidīgas izglītības programmas – speciālās un pedagoģiskās korekcijas, neklātienes programmas. • Domā, kā pozicionēt ,piemēram, korekcijas klasi vietējās sabiedrības acīs, lai vecāki to neuztvertu, kā “segregāciju”, kā speciālu, sliktāku. • Skolas pieņem darbā daudzveidīgu atbalsta personālu. • Skolas veido atbalsta centrus bērnu izglītībai un attīstībai, iesaista atbalsta personālu darbā gan ar bērniem ar speciālajām vajadzībām, gan bērniem ar īpašām vajadzībām.

24. Rezultāti • Skolas attīsta dažādas darba formas un pieejas darbā ar bērniem ar speciālajām un īpašajām vajadzībām kā atbalstu viņu attīstībai. • Skolas strādā ar bērniem ar speciālajām un īpašajām vajadzībām gan grupā, gan individuāli. • Bērna individuālās attīstības/ sekmju monitorings (p. bērna portfolio, dinamikas mapes, sistēmisks sekmju izvērtējums). • Darbs ar vecākiem (individuāli, grupās), lai mudinātu vecākus strādāt ar bērniem. • Skola strādā ar pedagogiem, lai identificētu bērnu problēmas un kopīgi meklētu risinājumus. (Piemēram, Saruna pie speciālā skolotāja, Sarunas ar direktori un direktora vietnieku, Atbalsta komisijas darbs, psihologa darbs ar skolotājiem, metodiskās komisijas darbs).

25. Rezultāti 5. Attīstošās un motivējošās sarunas ar skolēniem. 6. Skola piedāvā skolēniem pagarinātās dienas grupas. 7. Skolotāji klasē strādā diferencēti. 8. Skolēniem palīdz apgūt pamatprasmes, kā arī māca mācīties. 9. Pašvaldība sedz izdevumus mācību ekskursijām vienu reizi gadā bērniem no korekcijas klasēm. 10. Informāciju tehnoloģiju pielietošana stundās.

26. Rezultāti • Katrai skolai ir savas individuālas problēmas un barjeras visu bērnu līdzdalības palielināšanai un izstumšanas mazināšanai, lai tiktu veicināta mācīšanās kopā sadarbojoties kopīgā mācību procesā. Izglītības iestādes identificē šādus šķēršļus visu bērnu pilnīgai līdzdalībai savās izglītības iestādēs: 1.Skolotājam ir jārealizē Standarts un programma, tas ir viens visiem bērniem. Ja būtu pakāpju standarts, tad arī no skolas izstumto būtu mazāk, tad varētu mācīt bērnu. 2.Skolās nav atvērtas speciālās programmas.

27. Rezultāti 3. Nepietiekošs zinātnisks un teorētisks pamats skolas darbā ar bērniem ar speciālajām un īpašajām vajadzībām – viss balstās empīriskā darbībā. Skola vēlētos jau gatavus, zinātniski pamatotus iespējamos darbības modeļus bērnu ar speciālajām un īpašajām vajadzībām atbalstam skolā. 4. Nepietiekošs speciālo klašu nodrošinājums ar mācību grāmatām. 5. Nepietiekoša informācija - vispārizglītojošās skolas nav iekļautas speciālās izglītības informācijas apritē. 6. Nepietiekošas izglītības iespējas – specifiski skolotājiem, kas strādā vispārizglītojošajās skolās ar bērniem ar speciālajām un īpašajām vajadzībām. 8. Tālākizglītības kursos netiek runāts par iekļaujošu izglītību, netiek piedāvātas metodikas darbam iekļaujošās klasēs, līdz ar to skolotāji praktiski nezina, kā strādāt šādās klasēs. 9. Problēmas ar skolotāju attieksmi pret bērniem ar speciālajām un īpašām vajadzībām – dažās skolās tā mainās, taču tas notiek pakāpeniski. 10. Nepietiekošs laiks stundu plānošanai, lai saplānotu darbu stundā, lai nodrošinātu atbalstu dažādiem bērniem, īpaši ar mācīšanās traucējumiem.

28. Rezultāti 11. Skolotājam, kas ir iekļāvis 1 bērnu ar speciālajām vajadzībām savā klasē, netiek nodrošināta nekāda īpaša piemaksa, kaut arī papildus darbs tiek ieguldīts identisks kā speciālā klasē, kur piemaksa ir. 12. Pārējās sabiedrības dažādā attieksme. Vecāku protests pret speciālajām programmām. Arī to organizāciju, kas izsludina projektus, neinformētība par problēmām, kas ir skolām. 13. Nepiemērotas telpas, nepieejamība, lifta nepieciešamība. 14. Problēmas ar asistentiem, nepietiekams skaits. 15. Nepietiekošs vecāku atbalsts. 16. Nepietiekoša institūciju izpratne un atbalsts skolai (p. Darbā ar bērniem, kas neierodas skolā). 17. Birokrātija (iesniegumi, atļaujas, rīkojumi, utt) 19. Problēmas ar ilgstoši slimojošo bērnu izglītību. 20. Nepietiekoši daudzveidīgas iespējas bērniem mācību procesā.

29. Secinājumi Visās 5 projektā iesaistītajās izglītības iestādēs • tiek realizētas visu bērnu tiesības uz izglītību pēc iespējas tuvāk katra dzīves vietai, kas ir viens no iekļaujošas izglītības kritērijiem. • skolas identificē pavisam 4 lielas bērnu grupas, kurām ir barjeras pilnīgai līdzdalībai mācību procesā un skolas dzīvē (Ilgstoši slimojošie bērni, bērni ar speciālajām vajadzībām, bērni invalīdi un bērni ar īpašajām vajadzībām) • tiek meklēti risinājumi, kā likvidēt barjeras izglītībai bērniem ar dažādām vajadzībām – katra izglītības iestāde individuāli, ejot “pieredzes, izmēģinājumu un kļūdu ceļu” esošās likumdošanas un iespēju robežās • Skolas vēlētos lielāku metodisku (zinātniski pamatotu, aprobētu) vadību un atbalstu savā darbā ar bērniem ar dažādām vajadzībām.

30. Secinājumi • Efektīvāk skola var palīdzēt bērniem ar speciālajām vajadzībām, kā arī bērniem, kuri atrodas korekcijas klasēs, tā kā šo bērnu atbalstam ir radīta finansiālā nodrošinājuma sistēma, kuru var skola izmantot, lai atbalstītu šo bērnu izglītību. Savukārt, bērniem ar īpašām vajadzībām (ja vien bērns nenonāk korekcijas klasē) un bērniem, kuru vecāki viņus nav aizveduši uz pedagoģiski medicīnisko komisiju pēc “speciālo vajadzību” diagnozes, ir problemātiski rast nepieciešamo finansējumu atbalsta nodrošināšanai. Skolām nākas meklēt dažādus “robus” un radīt “iespējas” reglamentējošo dokumentu ietvaros. Ja pat tādas iespējas ir, tad nav bijusi pietiekama informācija, kā šīs problēmas risināt. Nereti skolas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām balstoties tikai uz entuziasmu. Tas nozīmē – Latvijā joprojām aktuāls ir medicīniskais modelis, kur primāri skolēnu “apzīmogo” ar diagnozi, lai viņš saņemtu nepieciešamo pakalpojumu, kas izpaužas kā speciālā izglītības sistēma, kas balstās uz izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju.

31. Secinājumi • Skolās nav skaidrības terminoloģijā - bērni ar speciālajām/ īpašām vajadzībām/citas grupas – nav skaidru un vienotu, visiem saprotamu definīciju. Taču tas netraucē meklēt skolām risinājumus un atbalstīt bērnus. • Esošā likumdošana netraucē, bet arī nestimulē iekļaujošas izglītības attīstību izglītības iestādēs.Skola var “darīt” un var arī “nedarīt”, nereti par “darīšanu” skola saņem vairāk pārmetumus nekā par “nedarīšanu”. • Visās izglītības iestādēs ir vērojama virzība uz iekļaujošu izglītību. Katra izglītības iestāde ir iekļaujošas izglītības procesā – cita vairāk, cita mazāk, citas vairāk apzināti, citas mazāk apzināti. • Ja iekļaujoša izglītība tiek plānota un virzīta, tad arī tiek rasts lielāks atbalsts tās nodrošināšanai, mazināta spontanitāte un viļņveidīga darbība, sasniegti labāki rezultāti.

32. Secinājumi Lai nodrošinātu iekļaujošu izglītību, nepietiek ar to, ka visi bērni tiek uzņemti skolā - skolai ir nepieciešama piemērota infrastruktūra, atbalsts (dažādos līmeņos – politisks, likumdošanas, finansiāls, metodisks), kā arī skolā ir jāstrādā profesionāliem, izglītotiem pedagogiem un atbalsta personālam, kas zina un prot nodrošināt katra bērna izglītošanās vajadzības un attīstību.