SIA “Mālpils Agro”

1. SIA “Mālpils Agro”

2. No nekustamā īpašuma «Klūgas-Grūbas» (kad. Nr. 8074 001 0225) atdalītā aptuveni 70 ha lielā zemes gabalā tiks izvietotas: • Atšķirto sivēnu ēka – 5000 vietām; • Nobarojamo cūku ēka – 12000 vietām; • Biogāzes ražotne un koģenerācijas stacija (elektriskā jauda 190 kW un termiskā kapacitāte 225 kW); • Graudu kalte (40 t/h) un elevators (12400 t); • Barības cehs Plānotā darbība

3. 36800 cūku/gadā; • 598000 m3/gadā biogāze; • 1520 MWh elektroenerģija; • 1794 MWh siltumenerģija Ražošanas apjomi

4. Uzglabāšanai paredzētā šķidruma daudzums un uzglabāšanas iespējas • Šķidruma daudzums 41263 m3/gadā, tas ir: • 29400 m3/ gadā substrāts; • 3103 m3/gadā mazgāšanai izmantotais ūdens; • 8760 m3/gadā gaisa filtros izmantotais ūdens • Šķidruma uzglabāšanas tilpumi 31098 m3: • 3755 m3 zem nobarojamo cūku ēkas; • 1133 m3 zem atšķirto sivēnu ēkas; • 600 m3 biogāzes priekškrātuvē; • 2250 m3 fermenterī; • 1000 m3 pēcfermenterī • 22360 m3 substrāta glabātavē Vajag 24070 m3

5. Šķidruma 41263 m3 izkliedei nepieciešams 737 ha lauksaimniecības zemes. Uzņēmums noslēdzis līgumus par substrāta izkliedi uz 773 ha lauksaimniecibas zemes, no kuras 767 ha ir piemēroti šim mērķim. Lauksaimniecības zemes

6. Elektroenerģija 835 kW/gadā • Lauksaimniecības zeme 737 ha; • Ūdens 90959 m3/gadā; • Lopbarība 14527 t; • Strādnieki 16. Ražošanai nepieciešamie resursi

7. Kritušie 30t/gadā; • Sadzīves atkritumi 6 t/gadā; • Luminiscentās lampas 100 gb; • Atstrādātā dzinēju eļļa – 2t/gadā; • Veterinārmedicīnas atkritumi – 0,05t; • Šādi notekūdeņi: • sadzīves- 584 m3; • Telpu mazgāšanas – 3103 m3; • No gaisa filtriem – 8760 m3; • No jumtiem lietusūdeņi – 10950 m3; • No asfaltētām virsmām lietusūdeņi – 9000 m3; Saimnieciskās darbības rezultātā radīsies

8. Gaisa piesārņojošo vielu koncentrācija – tieša un pastāvīga ; • Smaku ietekme – tieša un īslaicīga; • Trokšņā ietekme – tieša un pastāvīga; • Notekūdeņu ietekme – neradīs ietekmi; • Atkritumu ietekme – neradīs ietekmi; • Šķidrmēslu ietekme – neradīs ietekmi Secinājumi: Tā kā saimnieciskā darbība radīs ietekmi uz vidi uzņēmuma darbības laikā un nepārsniegs normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības, tad tā jāvērtē kā pastāvīga, normatīviem aktiem atbilstoša un pieļaujama. Ietekme uz cilvēka veselību

9. Saimnieciskās darbības teritorija tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai; • Aizsargājamās teritorijas atrodas veirāku km attālumā; • Nav sastopami īpaši aizsargajami biotopi, mikroliegumi; • Purvu aizsardzībai paredzētas speciālas būvkonstrukcijas. Secinājumi: Nebūs tiešas negatīvas ietekmes Ietekme uz dzīvo dabu

10. Ūdensapgādei paredzēts izmantot D3gj pazemes ūdens horizontu ar ūdenspatēriņu līdz 4 l/s, ko neizmanto tuvējo māju ūdensapgadē. Secinājumi: Ietekme būs nebūtiska un atbildīs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām Ietekme uz ūdens krājumiem

11. Atkritumu daudzums nebūs būtisks un tie tiks nodoti specializētos uzņēmumos pārstrādei vai utilizācijai. Secinājumi: Saimnieciskā darbība ilgtermiņā būtiski nepalielina atkritumu daudzumu, kaut arī tiem ir tieša nebūtiska ietekme Ietekme uz atkritumu rašanos

12. Skatīt «ELLE» sagatavoto prezentāciju Secinājumi: Tā kā gaisa kvalitātes normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības netiks pārsniegtas, jo piesārņojošo vielu ietekme uz gaisa kvalitāti ir neliela. Līdz ar to lai arī piesārņojošām vielām būs tieša pastāvīga ietekme, tomēr saimnieciskajai darbībai nav paredzama negatīva būtiska ietekme un tā atbildīs normatīvo aktu prasībām. Ietekme uz gaisa kvalitāti

13. Celtniecība neparedz būtiski pārveidot reljefu un ražošana paredzēta slēgtos ciklos. Tāpēc ietekme uz piegulošo hidroģeoloģisko režīmu, drenāžu un esošajiem ūdens objektiem būs minimāla. Substrata izkliede notiks ievērojot aizsargjoslas. Secinājumi: Uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nebūs ietekme uz virszemes ūdens kvalitāti. Ietekme uz virszemes ūdens kvalitāti

14. Esošais ausnes slānis tiks pārvietots. Teritorija tiks apzaļumota.Ietekme uz vidi izkliedētajām piesārņojošām daļiņām to zemās koncentrācijas dēļ nav paredzama. Ražošana notiks slēgtos ciklos. Substrata izkliede plānota saskaņā ar normatīvajiem aktiem (170 kg/N/ha). Secinājumi: Būvniecības procesa ietekme uz augsni Objekta teritorijā vērtējama kā nebūtiski negatīva un paliekoša, bet izkliedes laukos – nebūtiska, vidēji ilglaicīga un pozitīva. Ietekme uz augsni

15. Plānotā Objekta teritorija paredzēta lauksaimnieciskās darbības zonā. Ekspluatācija neskar kultūrvēsturiskos, dabas un apskates objektus. Secinājumi: Objektam būs ilglaicīga, tieša ietekme uz ainavu, bet substrāta izkliedei uz dažiem kultūrvēsturiskajiem objektiem pie izkliedes laukiem – būs tieša īstermiņa ietekme Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturiskajiem, dabas un apskates objektiem

16. Plānotā Objekta saimnieciskā darbība notiks teritorijā, kuru patreiz izmanto intensīvai lauksaimniecībai. Infrastruktūra Objekta vajadzībām tiks veidota no jauna. Secinājumi: Objektam nebūs būtiska ietekme uz teritorijas izmantošanu un infrastruktūras pieejamību Ietekme uz pašreizējo teritorijas izmantošanu un infrastruktūras pieejamību

17. Paredzēts ražošanas cikls, kur vienas ražotnes ražošanas blakusprodukti tiek izmantoti kā izejviela nākamajā. Pasaulē pieaug pieprasījums pēc pārtikas. Jaunas 16 darba vietas. Secinājumi: Uzņēmuma saimnieciskā darbība pastāvīgi pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, veicinās ekonomisko izaugsmi. Ietekme uz sociālekonomiskajiem aspektiem

18. Substrāta uzskaite nepārtraukti • Šķidrmēslu analīzes 1 x gadā (N-kop, P2O5, K2O, mitrums, organiskās vielas, ph); • Gruntsūdens 2x gadā (ph, elektrovadītspēja, BSP5, Ķsp, NO3, NH4, Pkop, Nkop); • Virszemes ūdens monitorings 2 x gadā (ph, elektrovadītspēja, BSP5, Ķsp, NO3, NH4, Pkop, Nkop); • Gaisa emisiju limita projekts Vides monitorings

19. Anita Lancmane SIA Mālpils Agro direktore Kontaktinformācija: Anita Lancmane 29242881 Paldies par uzmanību!

20. www.skov.dkhttp://www.skov.com/EN/Components/air%20cleaning/Pages/Default.aspxwww.skov.dkhttp://www.skov.com/EN/Components/air%20cleaning/Pages/Default.aspx Filtru shēmas