SIA “Firma L4”

1. SIA “Firma L4” Apmācību kurss: “Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām” (Ūdenssaimniecības operatoru apmācības) • Līguma „FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJU SPECIFISKO APMĀCĪBU TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS” • (IEPIRKUMS IDENTIFIKĀCIJAS NR. VARAM 2011/30, KF/ERAF) ” • Apmācības tiek finansētas no projekta Nr. VSID/TP/CFLA/08/22/017 • „Tehniskā palīdzība Vides projektu uzraudzībai, publicitātei, efektīvai ieviešanai un pētījumu veikšanai” līdzekļiem. Lektore: Gudruna Vectirāne SIA”Aizkraukles ūdens” valdes locekle IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

2. SIA “Firma L4” Sadaļa Nr.1. Dzeramā ūdens (DzŪ) sagatavošanas saimniecība 2

3. Dzeramā ūdens (DzŪ) sagatavošanas saimniecība Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām • Ūdensapgādes nozīme • Ūdens apgādes veidi • Centralizētai ūdensapgādei izvirzītās prasības • Ūdensapgādes sistēmas uzdevumi 3

4. Ūdensapgādes nozīme Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens nozīme cilvēku dzīvē īpaši tika uzsvērta 1968.gada maijā pieņemtajā Eiropas ūdens hartā. Tajā tika formulēti šādi pamatprincipi: • Bez ūdens nav dzīvības, ūdens ir cilvēkiem nepieciešama bezmaksas dabas bagātība; • Laba ūdens krājumi nav neizsmeļami , tāpēc tie ir jāsaglabā, ar tiem jāapietas taupīgi un, cik vien iespējams, tie ir jāvairo; • Ūdeni piesārņot nozīmē kaitēt cilvēkiem un visām dzīvām būtnēm; • Ūdens kvalitātei ir jāatbilst iedzīvotāju veselības prasībām un tai ir jāgarantē paredzētā ūdens izmantošana; • Izmantotais ūdens atbilstošā stāvoklī ir jāatgriež dabiskajos ūdeņos, lai to atkal varētu izmantot atkal gan sabiedriskām, gan privātām vajadzībām; • Ūdens atradņu uzturēšanā būtiska loma ir augu valstij, it īpaši mežam; • Ūdens atradnes ir jāsaglabā esošajā stāvoklī;

5. Ūdensapgādes nozīme Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām • Ūdens apsaimniekošanā nepieciešamā kārtība jāuztur kompetentām iestādēm. • Ūdens aizsardzībai nepieciešams pastiprināt zinātniskus pētījumus, izglītot speciālistus un sabiedrību. • Katra cilvēka sabiedriskais pienākums ir saudzīgi un rūpīgi apieties ar ūdeni. • Plānojot ūdenssaimniecību, galvenokārt ir jāvadās pēc dabiskām ūdens ieguves apgabalu robežām, nevis pēc pārvaldes tehniskām vai politiskām robežām. • Ūdens nepazīst valstu robežas, tas prasa internacionālu sadarbību. Jebkurā valstī, labu dzīves apstākļu garantēšanai, sevišķi svarīga ir iedzīvotāju un ražošanas nodrošināšana ar ūdeni. Ūdensapgāde ir ūdenssaimniecības sastāvdaļa.

6. Ūdens apgādes veidi Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens apgādē izšķir: centralizētu ūdensapgādi un decentralizētu ūdensapgādi.

7. Ūdens apgādes veidi Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Decentralizētā ūdens apgāde 1. Vietējā ūdensapgāde. Lielie rūpniecības uzņēmumi un siltumelektrostacijas ražošanai un dzesēšanai vajadzīgo ūdeni pārsvarā nodrošina ar savām vietējām ūdensapgādes sistēmām. 2. Individuālā ūdensapgāde. Nomaļas mājas lauksaimniecības uzņēmumi vai citi nelieli, atsevišķi stāvoši patērētāji tiem vajadzīgo dzeramo ūdeni bieži iegūst ar individuālām ūdensapgādes iekārtām, visbiežāk tās ir piemājas akas.

8. Ūdens apgādes veidi Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Centralizētā ūdens apgāde Daudzu patērētāju apgāde ar dzeramo ūdeni tiek dēvēta par sabiedrisko ūdens apgādi un ūdens piegādi realizē centralizēta ūdens apgādes sistēma, kuru ekspluatē ūdensapgādes uzņēmums. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, par sabiedrības nodrošināšanu ar dzeramo ūdeni ir atbildīga pašvaldība. Līdz ar to lielais vairums ūdenssaimniecību ir vai nu SIA kura 100% kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, vai akciju sabiedrība ar pašvaldības līdzdalību vai pašvaldību aģentūras.

9. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens apgādes uzņēmums Ūdensapgādes uzņēmuma galvenais uzdevums ir dzeramā ūdens sagāde. Uzņēmums strādā nevainojami, ja tas piegādā labas kvalitātes dzeramo ūdeni uz jebkuru ūdensapgādes apgabala vietu pietiekošā daudzumā, ar pietiekošu spiedienu jebkurā laikā. Šīs ūdensapgādei uzstādītās augstās prasības var izpildīt tikai tāds ūdensapgādes uzņēmējs, kura rīcībā ir nepieciešamās ierīces un kurš dzeramā ūdens apgādes iekārtu ekspluatācijā iesaista profesionāli zinošu personālu.

10. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens apgādes uzņēmums Ūdens apgādes uzņēmums apkalpo ūdensapgādes sistēmu, kuras galvenie uzdevumi ir sekojoši: • ūdens ieguve; • ūdens sagatavošana; • ūdens piegāde. Ir gadījumi, ka ir iespējams atteikties no atsevišķiem uzdevumiem, bet kopumā visas centralizētās ūdensapgādes sistēmas ekspluatē tā, lai apmierinātu dzeramajam ūdenim izvirzītās drošības un higiēnas prasības.

11. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens ieguve Latvijā, galvenokārt, dzeramā ūdens apgādei tiek izmantots pazemes ūdens. Ir pilsētas, kurās tiek izmantoti arī virszemes ūdeņi. Ūdensgūtnes, kuras izmanto centralizētai ūdensapgādei, ir īpaši aizsargājamas. Pamatojoties uz to, MK noteikumi prasa ap ūdensgūtnēm ierīkot ūdens aizsardzības zonas. Ūdens aizsardzības zonās kaitīgās darbības ir noliegtas vai ierobežotas.

12. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens ieguve Ūdens ieguvei centralizētās sistēmās izmanto artēziskās akas jeb urbtās akas. Tās ierīko ūdens ņemšanai no bieziem un samērā dziļiem pazemes horizontiem. Aku konstrukcija atkarīga no dziļuma, kādā atrodas izmantojamais pazemes ūdens horizonts, urbšanas paņēmiena, vietas ģeoloģijas un ūdens īpašībām.

13. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens sagatavošana Ūdens sagatavošanas svarīgākie mērķi ir: • piesārņojuma samazināšana • smaržu un piegaršu samazināšana • stabilizācija – pasākumi, ar kuriem jāpanāk, lai sagatavotais ūdens neradītu koroziju un nosēdumus ražošanas un piegādes iekārtās.

14. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens sagatavošana Ūdens sagatavošanai ir dažādas metodes. Tas var tikt izmantotas gan atsevišķi , gan dažādās kombinācijās. Piesārņojuma samazināšanas metodes: filtrācija, aerācija, koagulācija, izgulsnēšana, pagrieztā osmoze, ozonēšana, jonu apmaiņa, bioloģiskā denitrifikācija, elektrodialīze. Smaržas un piegaršas novēršanai kā arī dezinfekcijai:apstrāde ar UV stariem, ozonēšana, hlora šķīduma piedeva, hlora dioksīda šķīduma piedeva. Stabilizācijas metodes: aerācija, mīkstināšana, fosfāta sāļu šķīduma piedeva u.c.

15. Ūdens piegāde Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Pēc ūdens sagatavošanas tas tiek uzkrāts tīrā ūdens rezervuāros un piegādāts patērētājiem. Šo rezervuāru uzdevums ir: • izlīdzināt īslaicīgas ūdens padeves un patēriņa atšķirības; • nodrošināt avārijas ūdensapgādi no uzkrājumiem tvertnēs; • garantēt pastāvīgu piegādātā ūdens spiedienu, izmantojot augstuma starpību starp ūdens tvertni un cauruļvadu tīklu; • uzglabā ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo ūdens rezervi.

16. Ūdenspiegāde Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens piegāde cetralizētajās ūdens apgādes sistēmās notiek ar sūkņiem pa cauruļvadu tīklu. Zemē ieguldītie cauruļvadi ir ūdensapgādes sistēmas daļas ar visaugstākām izmaksām, tāpēc ir ļoti svarīgi cauruļvadu iekārtas rūpīgi plānot, būvēt un ekspluatēt. Caurulēm un cauruļvadu sastāvdaļām jābūt nevainojamām ne tikai no higiēnas viedokļa ,bet tām jābūt arī ar pietiekamu mehānisko izturību, noturīgām pret koroziju un ērti lietojamām.

17. Ūdens piegāde Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens piegādes beigu posms ir patērētājam piegādātā ūdens daudzuma noteikšana. Šim nolūkam tiek izmantoti ūdens patēriņa mērītāji. Ūdens patēriņa mērītājs konstatē ūdens daudzumu jebkurā laika periodā un uzrāda patēriņu m3.

18. SIA “Firma L4” Sadaļa Nr.2. Dzeramā ūdens (DzŪ) kvalitātes prasības

19. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdensapgādes jomā izšķir tehnoloģisko ūdeni un dzeramo ūdeni. Tehnoloģisko ūdeni izmanto ražošanā, lauksaimnieciskiem vai citiem mērķiem. Tā kvalitāte var būt visdažādākā- ieskaitot dzeramā ūdens kvalitāti. Tā kā ūdens pielietojums ir ļoti daudzveidīgs, pat vienas patērētāju grupas ietvaros ir grūti izvirzīt vienotas prasības.Līdz ar to ir saprotams, ka šī ūdens kvalitātes prasības ir ļoti atkarīgas no tā pielietojuma specifikas.

20. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Dzeramais ūdens ir vissvarīgākais uzturlīdzeklis. To nevar ne ar ko aizstāt. Dzeramajam ūdenim kā uzturlīdzeklim ir jābūt patērētāju veselībai nekaitīgam. Dzeramā ūdens nekaitīguma prasības Latvijā ir noteiktas: MK noteikumi Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātāsnekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

21. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām MK noteikumi nosaka kvalitātes prasības, kas tiek ņemtas vērā izvērtējot esošu ūdenssaimniecības objektu ekspluatācijā kā arī paredzot jaunus attīstības projektus. Dzeramā ūdens kvalitātes kontroli un monitoringu veic ūdensapgādes uzņēmums. Monitoringa programma tiek saskaņota ar Veselības inspekciju.

22. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Biežākās neatbilstības MK noteikumu Nr.235 prasībām • Neatbilstības organoleptisko rādītāju prasībām • Neatbilstības ķīmisko rādītāju prasībām • Neatbilstības bakterioloģisko rādītāju prasībām

23. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Neatbilstību identificēšana • Testēšanas rezultāti • Patērētāju sūdzības • Ūdens sagatavošanas un tīklu apkalpošanas personāla novērojumi

24. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens kvalitātes pasliktināšanās galvenie iemesli Nepietiekama atdzelžošana (Fe> 0,2 mg/l), kas ietekmēs: • krāsu, garšu, smaržu!!! • kopējo Fe saturu. Ūdensvada bojājumi un nepietiekama to tīrīšana. Patērētāja attieksme pret ūdensapgādes sistēmu.

25. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Patērētāju sūdzību iemesli • Ūdens kvalitātes pasliktināšanās • Ūdensvada plīsumi • Nepietiekama ūdens cirkulācija • Patērētāju uzstādītie filtri, māju iekšējie tīkli

26. Kvalitātes prasības Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Pasākumi, kas veicami ūdens kvalitātes uzlabošanai • Rūpīga ūdens sagatavošanas iekārtu darbības pārbaude • Ūdens sagatavošanas iekārtu labošana, tīrīšana • Tīklu skalošana

27. Derīgi padomi Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām

28. SIA “Firma L4” Sadaļa Nr.3 SIA ”Aizkraukles ūdens” ūdens apgādes saimniecība

29. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Aizkraukles novada SIA ”Aizkraukles ūdens” • Ieskats vēsturē • Īpašumu piederība • Darbības licence un atļauja • Uzņēmuma struktūra

30. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām SIA “Aizkraukles ūdens”

31. SIA “Aizkraukles ūdens”

32. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām “Aizkraukles ūdens”

33. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens ieguve Valsts ģeoloģijas dienestā akceptētie pazemes ūdeņu krājumi Aizkraukles ūdensgūtnes atradnei ir 4000 m3/dnn no Arukilas-Amatas ūdens kompleksa un 1500 m3/dnn no Pļaviņu- Daugavas ūdens kompleksa. Ūdens ņemšanai tiek izmantoti 9 artēziskās akas, kuru dziļums ir no 64m līdz 230m. Ūdens sastāvā ir dzelzs no 0,4 līdz 2,3mg/l.

34. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens sagatavošana Tā kā dzelzs saturs pārsniedz normatīvo rādītāju, ir nepieciešama ūdens atdzelžošana. Vienkāršas atdzelžošanas iekārtas Aizkrauklē bijušas no 60.gadiem, bet 2002.gadā ekspluatācijā tika nodota jauna ūdens atdzelžošanas stacija, kuras līdzfinansējumā piedalījās Eiropas institūcijas.

35. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām

36. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām “Aizkraukles ūdens”

37. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām “Aizkraukles ūdens”

38. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām

39. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām “Aizkraukles ūdens”

40. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Ūdens piegāde Aizkrauklē centralizēti ūdeni saņem 99% iedzīvotāju. 1% tiek nodrošināta iespēja pieslēgties ūdensvada tīklam. No 2010.gada pilsētas ūdensvadam tika pievienoti Aizkraukles pagasta centra tīkli. Materiāls klasiskais- čuguns, polietilēns. Tīklu garums- 25,8km. Norēķinu kārtība- tiešie līgumi ar patērētāju, pēc ūdens daudzuma skaitītāju rādījumiem.

41. SIA “Aizkraukles ūdens” Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Projektu īstenošana Ūdenssaimniecības attīstība ir noritējusi strauji. 1996.-2002.gados tika īstenota I kārta Aizkraukles ūdenssaimniecības attīstībai un no 2003.līdz šim brīdim norit II attīstības kārtas projekta ieviešana. Par tālāku dalību ES fondu atbalstītos projektos šobrīd neesam domājuši, jo jātiek galā ar jau uzsākto.

42. Iršu pagasts Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Iršu pagasts ir Kokneses novada sastāvā. Visa Iršu pagasta komunālā infrastruktūra izvietota Iršu ciema teritorijā. Iršu ciema ūdensapgādes projektu 1984.gadā izstrādājis SIA “Agroprojekts” un šajā gadā arī ir uzsākta ūdensapgādes sistēmas ierīkošana. Nodota ekspluatācijā 1985.gadā. Faktiskā ūdens padeve līdz 460 m3/dnn, bet vidējais ūdens patēriņš līdz 70m3/dnn. Ūdens apgādei ir ierīkotas 2 artēziskās akas. Vajadzīgo spiedienu ūdensvadā nodrošina divi dziļurbuma sūkņi ar automātisko vadības sistēmu. Ir uzstādīti divi spiedfiltri. Ielu tīklu kopējais garums sastāda 3,04km, no kura ir 62 māju pievadi 1,02km.Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām uzstādīti kopējie ūdens patēriņa skaitītāji. 2006.gadā realizēts ERAF un Nacionālās programmas ”Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Iršu pagasta Iršu ciemā”.

43. Apmācības par ūdensapgādes sistēmu attīstību labākiem tehniskiem risinājumiem un iespējamām alternatīvām Bebru pagasts Bebru pagasts ir Kokneses novada sastāvā. Vecbebru ciema ziemeļrietumu daļā atrodas ūdens ņemšanas vieta. Ir divi artēziskie urbumi,: urbti 1976.gadā un 2000.gadā. Vidēji diennaktī paredzēts izmantot 116,6m3 ūdens. Ūdens tiek uzkrāts ūdenstornī. 2004.gadā pagastā IK ”Avots VV” bija izstrādājis TEP ūdenssaimniecības attīstībai. Šajā atbalsta periodā tas realizācijai netika pieņemts. Arī atkārtoti pēc TEP aktualizācijas tas nesaņēma atbalstu tikt iekļautam ES fondu atbalsta saņēmējos. 2007.gadā pagasta padome par savu aizņēmumu īstenojusi projekta “Ūdenssaimniecības attīstības projekta Bebru pagasta Vecbebru ciemam realizācija” 1. etapu- “Ūdenstorņa renovācija un ūdens atdzelžošanas iekārtu uzstādīšana.”

44. Jautājumi un komentāri 44

45. Paldies par uzmanību! Jelgavas iela 90, Rīga Tālr. 67500180, Fakss: 67500181, E-pasts: firmaL4@L4.lv http://www.L4.lv Filiāle Jelgavā 45