Mācību grāmata cittautu skolēniem: mūsdienu mozaīka

1. Mācību grāmata cittautu skolēniem: mūsdienu mozaīka Arvils Šalme Sigulda 2010.gada 23.aprīlis

2. Padomju skolas mantojums • Nodarbībās diezgan nemainīgi ir izcelti trīs valodas mācīšanas aspekti: • fonētiskais (izruna), • gramatiskais (kontrolētu formālo likumu iegaumēšana un to pielietojums vienveidīgos vingrinājumos), • leksiskais (skaitliski fiksētu leksisko vienību iegaumēšana, tulkošana, pareizrakstība, noteikšana teikumos vai tekstā).

3. Valodas parādības tiek aplūkotas izolētā veidā vai grupētas atbilstoši valodas sistēmas tradicionālajiem apraksta principiem. Mācību materiāla atlasi un sistematizāciju gan nodarbībās, gan mācību grāmatās nosaka lingvistiskie, nevis komunikatīvie valodas apguves mērķi.

4. Noteiktā posmā secīgi mācās vienas vai vairāku vārdšķiru pilnas paradigmas, ar tām saistītu vārdu krājumu, paraugteikumus un tekstus.

5. Leksiku un gramatiskās formas apgūst izolētā veidā, dažkārt tās aplūkojot ārpus valodas tiešā lietojuma konteksta.

6. Valodas jautājumus nereti mācās tikai teorētiskā veidā, secīgi izpildot leksiskus vai gramatiskus vingrinājumus, “iemācoties” atstāstīt noteiktu tekstu un mehāniski iegaumējot iepriekš noteiktas leksiskās vienības.

7. Skolotāji praktizē valodas parādību zinātnisku izskaidrošanu un valodas elementu kontrastīvu analīzi. Dažkārt “pabeigtas un pilnīgas valodas sistēmas” apguves dēļ skolēniem ir jāmācās ar praksi maz saistīti valodas fakti un dažādi gramatiskie izņēmumi, jāveic lingvistisko parādību teorētiska analīze, “jāiekaļ” gramatikas likumi un definīcijas.

8. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tekstu lasīšanai un atstāstīšanai. Lasīšanas uzdevumus mācību stundās saista ar tulkošanu un tekstā sastopamo gramatikas formu noteikšanu. Izpratni par izlasīto noskaidro ar vienveidīgu, formālu jautājumu palīdzību.

9. Komunikācijas uzdevumi klasē bieži vien aprobežojas tikai ar skolotāja uzdotajiem jautājumiem un skolēnu atbildēm. Runātās valodas formas apguva no daiļliteratūras stila tekstiem, mākslīgi veidotiem dialogiem vai atsevišķiem teikumiem.

10. Jauna satura meklējumos ... (90. gadi) 90. gadu sākumā iznāca vēl daži citi neliela apjoma mācību līdzekļi pieaugušajiem un tajos jau izpaudās funkcionāla un komunikatīva ievirze. Šīs grāmatas bija paredzētas galvenokārt valodas kursu vajadzībām, ietvēra apjoma ziņā mazāku valodas materiālu, tām nebija metodisko pielikumu un papildmateriālu.

11. E.Lauriņa, Ā.Liepa Sarunas latviešu valodā (1993) Tā kā attīstīt runas prasmi tika uzskatīts par svarīgāko integrācijas programmas uzdevumu, tam mācību procesā sāka pievērst daudz lielāku uzmanība nekā metodiski sarežģītākai rakstīšanas un lasīšanas prasmju attīstīšanai. “Sarunu metode” varēja veicināt vismaz elementāras komunikācijas prasmes attīstību, tāpēc jaunu metožu un paņēmienu meklējumi turpinājās tieši šajā virzienā.

12. Konstruktīva attieksme pret valodas apguvi samērā ātri uzmanības centrā izvirzīja atsevišķus valodas funkcionālos aspektus, kas varēja nodrošināt valodas lietošanas prasmi komunikācijas vajadzībām. Kaut arī sākotnēji šī pieeja tika praktizēta bez pienācīga teorētiska pamata un metodiski izkoptas komunikācijas procesa vadīšanas pieredzes, jaunā mācīšanas filozofija nodrošināja interesantāku un radošāku mācību stundas norisi un, galvenais, labākus mācību sasniegumus..

13. Gramatikas mācīšanas pieeja S.Lazdiņa Latviešu valoda 10 klasei mazākumtautību skolā (2001)Latviešu valoda 8.klasei (2005) A.Šalme, P.Ūdrs Dialogs jauniem cilvēkiem 1. daļa (1998) Mācību saturā sāka meklēt iespējas, kā samazināt teorētiski apgūstamo likumu skaitu un pēc iespējas vairāk šos likumus integrēt runātā tekstā.

14. Zinātniskā bāze

15. Moderno valodu apguves pieredze D. Šīlss Komunikācija svešvalodu mācīšanā (1998) Latviešu valodas prasmes līmenis (1997)

16. Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana (2006) Lielākais valodu mācīšanas vēsturē publicētais kopdarbs ir radīts ar mērķi, lai Eiropas Savienības valstīs attīstītu vienotu skatījumu uz svešvalodu apguves jautājumiem, mācību programmām, vadlīnijām un mācību līdzekļiem, kā arī lai noteiktu vienotus prasmju un zināšanu novērtējuma kritērijus.

17. Pamatnostādņu galvenais saturs • Pamatnostādnes, to politiskais un izglītības konteksts • Izraudzītā pieeja • Valodas prasmes līmeņi • Valodas lietošana, valodas lietotājs/apguvējs • Valodas lietotāja/apguvēja kompetences • Valodu mācīšanās un mācīšana • Uzdevumu/vingrinājumu loma valodas mācīšanā • Mācību programma • Vērtēšana

18. Izglītības pārmaiņu rezultātā tradicionālo valodas teorijas apguvi un analītisko pieeju faktiem pakāpeniski nomainīja komunikatīvi orientēta valodas apguves prakse. Jaunākās nostādnes paredz valodu apskatīt kā funkcionālu parādību un to apgūt praktiskā lietojuma procesā.

19. LAT2 mācību satura optimāla izveide izpaužas tajās mācību programmās, kurās šis saturs ir zinātniski pētīts, sistematizēts un piemērots noteiktu valodas lietotāju spējām, interesēm un vajadzībām. Veidojot jaunu mācību saturu (t.sk. mācību līdzekļos) ir jāapzinās latviešu valodas sistēmas unikālais raksturs, jānosaka dažādu struktūras elementu mācīšanas taksonomija, pakāpenība, valodas elementu savstarpējā mijiedarbība, komunikatīvā un tematiskā lietderība.