Vienkāršots skatījums uz nevienkāršu realitāti

1. Vienkāršots skatījums uz nevienkāršu realitāti Kļūdu un neprecizitāšu kopīraiti Helmūtam Ancānam

2. Par ko šodien mēģināsim runāt • Realitāte un tukšums • Kāpēc būtu svarīgi saprast tukšuma jēdzienu? • Kā mēs uztveram lietas un parādības? • Kas ir mentālā marķēšana un kā tā strādā? • Kā meditēt par tukšumu? • Tipiskākie maldi saistībā ar tukšuma izpratni • Laimīgās beigas

3. Realitāte un tukšums • Buddhismā tiek mācīts, ka visu lietu un parādību galējā realitāte, to galējais eksistences veids, ir tukšums (šūnyatā) • Pretēji pirmajām asociācijām šis tukšums noteikti nav ne-eksistence, bet gan brīvība no neiespējamiem eksistences veidiem, šādu eksistences veidu neesamība • Būtībā mēs neapstrīdam,vailietas eksistē; mūs interesē, kātās eksistē • Lietas un parādības eksistē tikai tāpēc, ka tās ir brīvas no neiespējamiem eksistences veidiem -> realitāte • Dažādas buddhisma filozofiskās sistēmas dažādi postulē šos neiespējamos eksistences veidus -> dažādas tukšuma izpratnes

4. Tukšums kā neesamība • Dr. Berzin uzskata, ka termini “voidness” un “emptiness” (tukšums) dod nepareizu izpratni par šo parādību, tuvāks būtu termins “abscence” (neesamība) • Mēs runājam par eksistējošu lietu, un neesamība eksistē – teiksim, mēs redzam ziloņa neesamību šajā telpā • Tukšuma sakarā mēs savukārt runājam par kaut kā tāda neesamību, kas (atšķirībā no iespējamā ziloņa šajā telpā) neeksistē vispār • Toties iedomāšanās vai fantāzija, ka kaut kas tāds pastāv, noteikti eksistē un no tās jātiek vaļā

5. Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu? • Pēc mēneša Dr.Berzin sniegs komentāru par Sirds sutru, kas ir viena no īsākajām sutrām tukšuma izpratnes (vai gudrības pilnveidošanas) žanrā • Dziļākais iemesls: neziņa par realitāti, par to, kā mēs paši un viss ap mums eksistē, ir samsāras sakne • Līdz ar to, nesaprotot tukšumu vai neizprotot to pareizi, nevaram atbrīvoties ne no zināšanu šķēršļiem, ne arī traucējošām emocijām -> ciešanas • Lai kļūtu par buddhām vai arhatiem, nepieciešams atbrīvoties no šīs neziņas

6. Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu? • Bez neiespējamiem eksistences veidiem ir neskaitāmas citas neeksistējošas lietas – zaķa ragi, bruņurupuča vilna, utt. Kāpēc satraukties tieši par tukšumu? • Pieķeršanās lietu eksistencei “no savas puses”, pašām par sevi, ar savu dabisko esenci – šie maldi neskaitāmo dzīvju laikā ir kļuvušu par mūsu redzējumu, par to, kā mēs uztveram sevi un apkārtējo pasauli • Mēs esam pilnībā šīs ilūzijas varā un rīkojamies saskaņā ar šo iluzoro redzējumu, nevis realitāti -> rezultātā daudzveidīgas ciešanas

7. Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu? • Pilnīga atbrīvošanās no neziņas ir garš un darbietilpīgs process, bet... • Zināma tukšuma jēdziena izpratne tagad un tūlīt palīdz dzīvot mierīgāku, laimīgāku dzīvi bez nevajadzīgiem stresiem un pārdzīvojumiem, līdz ar to var uzskatīt par praktiski izmantojamu metodi dzīves uzlabošanā • Jo dziļāka tukšuma izpratne – jo spēcīgāki un paliekošāki rezultāti!

8. Terminoloģija, terminoloģija... • Emptiness = voidness = tukšums • Entity = būtība • Self = patiskums (individualitāte), avots: Tildes datorvārdnīca • Selflessness = patiskuma neesamība = pašneesamība(?) • Inherent = raksturīgs, iedzimts, dabisks, avots: Tildes datorvārdnīca • Substantial = reāls • Real = īstens

9. Tukšums budisma pamatnostādņu perspektīvā: 4 dzīves fakti • Pirmais fakts: dzīve ir grūta • Otrais fakts: mūsu dzīves problēmām ir cēloņi • Trešais fakts: no mūsu dzīves problēmām ir iespējams atbrīvoties • Ceturtais fakts: lai atbrīvotos no problēmām, jāatbrīvojas no to cēloņiem -> pamatā jātiek vaļā no neziņas

10. Neziņa – problēmu māte • Mēs nevajadzīgi ciešam neziņas dēļ, precīzāk, nepareizas zināšanas dēļ • Buddhismā tiek runāts par divu veidu neziņu: • Par cēloņu un seku likumsakarībām (Kā?) • Par realitātes būtību – kā mēs paši un viss ap mums eksistē (Kāpēc?) • Neapstrīdami ticot mūsu maņām, mēs uzskatām, ka mēs un viss ap mums ir pašeksistējošs, reāls, autonoms, neatkarīgs un stabils

11. Neziņa – problēmu māte • Balstoties uz šo maldīgo izjūtu, mēs izkopjam pārspīlētu “Es”, kuru cenšamies visos veidos apmierināt, pat nodarot ļaunu citiem • Balstoties uz šo maldīgo izjūtu, mēs jūtam lepnumu, bailes, naidu un iekāri, mēs darām visu, lai iegūtu un noturētu • Tomēr rezultātā mēs nekļūstam laimīgāki –patiesībā mēs tikai stiprinām samsāru: nekontrolējamu dzimšanu/miršanu un cikliski atkārtojošos ķibeļu riņķa danci

12. Neziņa – problēmu māte • Mirkli aiz mirkļa mēs krītam šajos pašu negribot radītajos slazdos • Gluži kā narkotikas, neatkarīgi eksistējoša “Es” maldīgais koncepts rada nopietnas, pastāvīgi atkārtojošās, ilgtermiņa problēmas mums un apkārtējiem

13. Kā mēs uztveram lietas un parādības: 5 agregāti • Dr. Berzinterminoloģijā – mūsu pieredzes 5 agregātfaktori • Pamatideja: katru mūsu eksistences/pieredzes momentu veido 5 agregātfaktori, tas vienkārši ir mūsu pieredzes klasificēšanas veids • “Agregāti” = sastāv no daudzām, nemitīgi mainīgām daļām vai kopām • Parasti pilnībā fokusējamies uz kaut ko vienu, ignorējot visu pārējo • “Es esmu resns” vai “Man sāp galva” • Secinājums: tas, kā mēs lietas uztveram, lielākoties atšķiras no realitātes

14. Kā mēs uztveram lietas un parādības: 5 agregāti • Forma – krāsas un formas, skaņas, smaržas, utt. • Sajūtas – patīkamas/nepatīkamas/neitrālas • Izšķiršana –izdala/atpazīst vienu no uztveres lauka objektiem • Apziņa – 6 primārās apziņas: redzes, dzirdes, ožas, garšas, taustes un mentālā • Kompozicionālie faktori – visi pārējie mentālie faktori: uzmanība, iekāre, dusmas, visas emocijas un konkrētā objekta uztveri pavadošās/”iekrāsojošās” lietas

15. Tukšuma otra puse -atkarīgā rašanās • Ja reiz lietas ir tukšas no neiespējamiem eksistences veidiem, tad kā īsti tās pastāv? Kas ir iespējamie eksistences veidi? • Lietas un parādības pastāv kā ne-neatkarīgas, tās pastāv mijiedarbībā vai rodoties/mainoties atkarībā no citiem faktoriem • Varam runāt par 3 atkarīgās rašanās skaidrojumiem vai līmeņiem: • Atkarīgā rašanās cēloņu un apstākļu kontekstā • Atkarīgā rašanās atkarībā no daļām • Atkarīgā rašanās saistībā ar mentālo marķēšanu

16. Mentālā marķēšana (labeling) A Piemērs: kas tas ir? • Bet kas to padara par “A”, kas nosaka tā identitāti kā “A”? • Vai slīpie sānu nogriežņi? • Vai nogriežņu slīpuma leņķis? • Vai horizontālais nogrieznis? • Vai visi šie elementi kopā?

17. Mentālā marķēšana (labeling) • No paša grafisko elementu kopuma puses nav nekādas “A” identitātes, nevienā no tiem nav atrodama “A” esence • Mēs neesam pasīvi novērotāji, kuri uztver “A” identitāti vai tam dabīgi piemītošo esenci, kura kaut kādā veidā būtu atrodama šajā elementu kopumā • “A” ir kaut kas, ko mēs paši radām, tā ir nerakstīta vienošanās, kuras dalībnieki mēs esam – mēs piešķiram identitāti vai marķējam kā “A” noteiktas formas grafisko elementu kopumu

18. Mentālā marķēšana (labeling) Otrais piemērs: kas ir apelsīns? • Vai tā ir sfēra? • Vai tas ir kaut kas oranžs? • Vai tā ir smarža? • Vai tā ir garša? • Vai tā ir taustes sajūta, paņemot doto objektu rokās? • Vai tā ir skaņa, piemēram, nometot doto objektu zemē? Neviena no šīm lietām nav apelsīns, bet, balstoties uz dažādajām sensorām izjūtām, mēs varam piešķirt marķējumu “apelsīns”

19. Mentālā marķēšana (labeling) Trešais piemērs: kas ir smēķēšanas ieradums? • Tā nav pati smēķēšanas fiziskā darbība, tā arī nav mūsu tieksme vai impulss smēķēt (mentālā aktivitāte) • Saskaņā ar buddhismu tā ir atkārtojošos līdzīgu notikumu secība • Uz šīs notikumu secības bāzes, izmantojot abstrakciju mēs sakām: “Tas ir ieradums” -> mēs apzīmējam (marķējam) šo līdzīgo notikumu secību ar terminu “Ieradums” • Ieradums nav vārds, tā arī nav marķēšanas bāze –ieradums ir tas, uz ko attiecas vārds, balstoties uz marķējumu • Protams, līdzīgo notikumu secība var mainīties -> ieradums mainās

20. Mentālā marķēšana (labeling) • Konvencionālais “Es” ir līdzīga konstrukcija: • Mums ir līdzīgu subjektīvas pieredzes notikumu secība - pamošanās, zobu tīrīšana, brokastu ēšana, skrējiens uz darbu, labas un sliktas sajūtas, strādāšana, komunicēšana ar citiem, atpūta pie TV, gulēšana • Tā ir notikumu secība, jo viens pieredzēšanas moments seko nākošajam • Izmantojot abstrakciju vai mentālo marķēšanu, mēs varam teikt: “Tas esmu es”, “Es daru to”, “Es daru šo”, utt. • Konvencionālais “Es” nav kāds mazs kontrolieris, kas sēž mums galvā un izrīko: “Tagad dari to”, “Bet tagad dari šo”

21. Mentālā marķēšana (labeling) • Vēl viens konvencionālā “Es” piemērs: • Es neesmu marķējums, es neesmu mans vārds (teiksim, Helmūts) • Kam tiek piemērots vārds “Helmūts”? Mūsu 5 pieredzes agregātfaktoriem, mūsu ikdienas pieredzei: iešanai, runāšanai, jušanai, ēšanai, utt., kas ir marķēšanas bāze (pamats) • Marķēšanas bāzei jābūt atbilstošai, pretējā gadījumā nepareizs marķējums • “Es” vai “Helmūts” apraksta mani, balstoties uz šiem pieredzēšanas agregātfaktoriem • Tas ir kā ilūzija, jo parādās kā kaut kas “ciets” un konkrēts, lai arī patiesībā tāds nav. Tomēr šis konvencionālais “Es” eksistē!

22. Mentālā marķēšana (labeling) • Būtiski: ja kaut kas eksistē kā mentālais marķējums, tas nav tas pats, kā apgalvot, ka to ir radījis mentālais marķējums! • Teiksim, mazulis eksistē neatkarīgi no tā, vai izrunājam vārdu “mazulis” vai arī mēs redzam to. Mazulis eksistē un to mēs neapstrīdam! • Bet mazulis eksistē kā, teiksim, “Peciņa” uz mentālā marķējuma pamata • Tas pats mazulis eksistē kā “brokastis,” teiksim, odam, vai “bīstams objekts” kaķim

23. Mentālā marķēšana (labeling) Grūts punkts: mentālās marķēšanas process • Mentālā marķēšana sevī ietver 3 atšķirīgas lietas: • Marķēšanas bāzi • Marķējumu (label) • Mērķobjektu (referent object) • Piemērā ar apelsīnu marķēšanas bāze ir sfēriskā forma, oranžā krāsa, atbilstošā smarža, garša, utt. • Vārds “apelsīns” ir marķējums –apzīmējums • Apelsīns ir mērķobjekts - tas, uz kuru attiecas marķējums

24. Mentālā marķēšana (labeling) • Apelsīns nav marķēšanas bāze - forma, krāsa, smarža, utt. Ja forma būtu apelsīns, tad tikai sfēra būtu apelsīns, krāsa un smarža nevarētu būt apelsīns • Ja forma, krāsa un smarža būtu apelsīns, tad mums būtu trīs dažādas lietas, trīs dažādi apelsīni • Apelsīns nav vārds, skaņu kombinācija “apelsīns” • Apelsīns ir mērķobjekts – konvencionālais mūsu ikdienas pieredzes objekts, uz kuru attiecas skaņu kombinācija “apelsīns”. Tas ir kā ilūzija

25. Mentālā marķēšana (labeling) Vēl viens piemērs: sarkana krāsa • No gaismas spektra puses nav nekādu zīmju, robežu vai kā cita, kas iedalītu gaismu oranžā, dzeltenā un sarkanā • Līdz ar to vienīgais, kas to iedibina ir koncepti, vārdi un marķējumi – būtībā cilvēku kopas arbitrāra vienošanās, bet nekas no objekta paša puses • “Krāsa ir vizuāla uztveres īpašība, kas cilvēkos atbilst kategorijām, ko sauc sarkans, dzeltens, zils, utt.” - avots: Wikipedia

26. Mentālā marķēšana (labeling) • Runājot par tukšumu, mēs analizējam to, kas tieši nosaka vai iedibina kāda objekta eksistenci • Būtībā tukšums pasaka, ka nav nekā no paša mērķobjekta puses, kas nosaka vai iedibina objektu kā šo objektu, kā pareizi izzināmu objektu • Un tikai tāpēc, ka lietas ir tukšas no “no savas puses”, ka tās ir pašneesošas, ka tās ir iedibinātas caur mentālo marķēšanu, lietas var eksistēt kā dažādas, atšķirīgas lietas vienlaicīgi – piemēram, kā pulkstenis vienam cilvēku kopumam, bet, teiksim, kā rotaļlieta bērnu pulciņam

27. Mentālā marķēšana (labeling) • Ja mēs pieķeramies vīzijai par to, ka lietas eksistē “no savas puses”, teiksim, kā pulkstenis – mēs nikni raujam doto priekšmetu bērnam no rokām, dusmīgi brēcot: ”Muļķa sīkais, tā nav nekāda rotaļlieta!” • Bet no bērna viedokļa dotais priekšmets ir pavisam pareizi nomarķēts kā rotaļlieta, bērnam tā ir rotaļlieta • Būtībā varam teikt, ka lietu eksistence ir relatīva: man – pulkstenis, bērnam – rotaļlieta

28. Buddhisms un fizika • Homer J. Simpson: “What is mind? No matter. What is matter? Never mind!“ • Mūsdienu zinātne un buddhisms pieiet realitātes analīzei no atšķirīgiem skatu punktiem: • Buddhisms cenšas kvalitatīvā veidā saprast mūsu pieredzes pasauli (ieskaitot gan fiziskās, gan mentālās parādības), lai atbrīvotos no ciešanām un sasniegtu garīgu atmošanos • Fizika kvantitatīvā veidā analizē fizisko parādību dabu, pieņemot, ka tās eksistē objektīvā pasaulē neatkarīgi no subjektīvās pieredzes, un šīs zināšanas tiek izmantotas tehnoloģiskiem uzlabojumiem un apkārtējās pasaules iekarošanai

29. Buddhisms un fizika • Par cik mūsdienu zinātne pamatā balstās uz fizikas paradigmu, tad zinātniskajā skatījumā uz Visumu subjektīvās mentālās parādības ir noreducētas uz kaut ko visnotaļ nenozīmīgu, kas rodas no matērijas objektīva rakstura konfigurācijām • Agrīnajam buddhismam un klasiskajai fizikai raksturīgi pieņēmumi par striktu objekta-subjekta dualitāti, starp mērīšanas sistēmu un mērāmo parādību • Abas sistēmas pieņēma, ka fiziskā pasaule sastāv no nedalāmām pamatdaļiņām, kas eksistē pašas par sevi, neatkarīgi no novērojumiem un mērījumiem

30. Buddhisms un fizika • Savukārt Madhjamakas filozofiskā skola apgāž subjektīvu un objektīvu parādību neatkarīgu eksistenci • Saskaņā ar šo redzējumu visas parādības eksistē kā atkarīgi saistīti notikumi, kas ir tukši no jebkādas pašeksistējošas identitātes • Visām parādībām piemīt tikai konvencionāla eksistence, kas ir relatīva attiecībā pret prātu, kas tās uztver

31. Buddhisms un fizika • Vienīgā nemainīgā patiesība dažādo uztveres līmeņu ietvarā ir tas, ka visas parādības ir tukšas no “iedzimtas” vai tajās esošas dabas • Līdz ar to var teikt, ka visu parādību dabiskas būtības ir šādas dabiskas būtības neesamība • Kvantu mehānikas eksperimentālie fakti liecina, ka fiziskā visuma pamatvienībām – matērijas un enerģijas kvantiem – nepiemīt dabiska daļiņu vai viļņu būtība • Īpašības, kuras šie kvanti uzrāda, atkarīgas no izvēlētās mērījumu sistēmas

32. Buddhisms un fizika • Vēl vairāk – kvantu parādību eksistence pirms mērīšanas ir dziļi abstrakta un tikai mērījuma rezultātā tās iegūst “reālu” eksistenci • Līdz ar to tā vietā, lai aplūkotu fiziskā visuma elementārdaļiņas kā diskrētas, neatkarīgas, lokālas “lietas”, tās drīzāk var raksturot kā nelokālus, atkarīgi saistītus notikumus, kas rodas atkarībā no mērījumu sistēmas, ar kuru tās tiek fiksētas • Kā vienkāršoti varētu formulēt t.s. kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju: ”Atomi veido potenciālu un iespēju pasauli, nevis lietas un faktus”

33. Buddhisms un fizika • Kā teicis viens no kvantu mehānikas tēviem Šrēdingers: “Ir pareizāk uzlūkot daļiņu ne kā nemainīgu būtību, bet gan kā acumirklīgu notikumu. Dažkārt šie notikumi sasaistās kopā, radot nemainīgas būtības ilūziju” • Bet amerikānu kvantu fiziķis Stapps rakstīja: “Elementārdaļiņa nav neatkarīgi eksistējoša, neanalizējama būtība (entity). Tā ir, būtībā, attiecību kopa, kas stiepjas uz citām lietām”

34. Buddhisms un fizika • Īsi apkopojot, var teikt, ka gan Madhjamaka, gan kvantu mehānika uzskata, ka fenomena īpašības nav dabiski piemītošas fenomenam, tās nav “iedzimtas” • Tomēr starp Madhjamaku un kvantu mehāniku ir arī atšķirības – teiksim, kvantu mehānikā tiek postulēts, ka elektrona miera masa ir tam dabiski piemītoša īpašība • Madhjamaka un kvantu mehānika abas noliedz, ka novērotājam būtu tikai pasīva loma • J.A.Wheeler: “Neviens elementārfenomens nav fenomens, pirms tas ir reģistrēts fenomens” • Tomēr Madhjamaka iet tālāk par kvantu mehāniku, postulējot, ka pilnīgi nekam nav “objektīvas”, neatkarīgas, pašsaturošas eksistences vai dabiskās būtības

35. Buddhisms un fizika • Protams, jāpatur prātā, ka Madhjamaka (tāpat kā viss buddhisms) ir atbrīvošanās līdzeklis, bet fizikas mērķi ir piezemētāki • Buddhisms un rietumu fizika nāk no atšķirīgām kultūrām, tiem ir atšķirīgi sākumpunkti, metodes un mērķi • Tāpēc vēl jo interesantāk ir tas, ka tie ir radījuši ļoti līdzīgas idejas

36. 2.daļaKā atbrīvoties no neziņas un realizēt tukšumu?

37. Tukšuma izpratnes līmeņi • Buddhisma filozofiskās skolas var studēt pakāpēs, iegūstot arvien smalkāku un niansētāku izpratni par noliegšanas objektu, jo katra nākošā skola noliedz smalkāku un smalkāku neiespējamās eksistences veidu • Nav zināms, vai Indijā šīs filozofiskās sistēmas tika apgūtas šādā veidā, tomēr tā tas notiek Tibetas buddhisma ietvaros • Tas ir visnotaļ efektīvs veids, jo mēs pakāpeniski, soli pa solim fokusējamies uz arvien precīzāku izpratni

38. Tukšuma izpratnes līmeņi • Mēs analizējam to veidu, kā mēs iedomājamies lietas un parādības eksistējam, un caur loģiku un citiem instrumentiem pārliecināmies, ka šie veidi ir neiespējami • Izslēdzot šīs neiespējamo eksistences veidu projekcijas, mēs nonākam pie pārpalikuma • Būtiski: jāpārliecinās, ka neskatoties uz to, ka noteikta veida neiespējamais eksistences veids tiek noliegts, pārpalikušais nodrošina lietu un parādību funkcionēšanu

39. Tukšuma izpratnes līmeņi • Tad mēs ņemam pārpalikumu un atmetam/noliedzam nākamo, vēl smalkāku neiespējamās eksistences veidu, un atkal pārliecināmies par to, ka lietas un parādības joprojām funkcionē • Tādā veidā mēs secīgi, pakāpienveidīgi nonākam pie smalkākās tukšuma izpratnes • Uzreiz ķeroties pie smalkākā izpratnes līmeņa, mēs riskējam lietas trivializēt, pārlieku vienkāršot, tādejādi negūstot pareizu izpratni

40. Tukšuma izpratnes secība Kopsavilkums: • Saprotam bāzi, t.s. konvencionālo “Es”, kurš eksistē • Noskaidrojam iluzoro “Es”, neiespējamo eksistences veidu, kas tiek projicēts uz konvencionālo “Es” • Atbrīvojamies no iluzorā, neiespējamā “Es” Šīs secības neievērošana var būt psiholoģiski bīstama, jo nestabilas konvencionālās identitātes gadījumā riskējam palikt ar “neko” un, teiksim, pilnīgi nepareizu viedokli par jebkādas darbības bezjēdzību

41. Buddhisma filozofiskās skolas • Vaibhašika • Sautrantika • Čittamatra • Madhjamaka • Svatantrika • Prasangika • Nianse: dažādo Indijas filozofisko skolu pieņēmumu interpretācijas atšķiras dažādās Tibetas buddhisma skolās!

42. Buddhisma filozofiskās skolas • Svarīgi saprast, ka šīs interpretācijas nav pretrunīgas, tās vienkārši izmanto nedaudz atšķirīgas definīcijas, vai analizē problēmu no nedaudz cita leņķa • Vienlaikus būtiski “nesapīties” atšķirīgos skaidrojumos, paturot prātā noteiktas skolas uzstādījumus un nejaucot to ar citām sistēmām... • ...kā arī neieslīgt sektantismā un “vienas pareizās teorijas” pašpārliecinātībā, uzskatot pārējos skaidrojumus par nepareiziem, “zemākiem”, bērnišķīgiem vai muļķīgiem • Visas šīs sistēmas mācījis Buddha un komentārus šīm mācībām rakstījuši sava laika gaišākie prāti!

43. Buddhisma filozofiskās skolas Piemērs: “Visas parādības ir kā ilūzija” • Šo teicienu akceptē visas Buddhisma filozofiskās sistēmas, interpretācijas gan ir dažādas, bet pamatideja – lietas nepastāv tā, kā viņas parādās • Vaibhašika, nosacīti vienkāršākā sistēma, pieņem, ka, lai arī objekti izskatās cieti, patiesībā tie sastāv no sīkām daļiņām • Prāts “padara” mūsu uztveres objektus cietus, tomēr patiesībā tie sastāv no atomiem un elementārdaļiņām un liela apjoma tukšas telpas • Līdz ar to lietas ir kā ilūzijas: tās izskatās cietas, bet patiesībā tādas nav

44. Buddhisma filozofiskās skolas • Līdz ar to Vaibhašikas sistēmas ietvaros mēs varam teikt, ka lietas un parādības ir tukšas no eksistēšanas kā kaut kas ciets • Mēs tam piekristu arī no rietumu zinātnes viedokļa • Neskatoties uz to, ka lietas (mūsu ķermenis un visi apkārtējie objekti) nepastāv kā cieti objekti, tie tomēr pilda noteiktas funkcijas – teiksim, mēs neizkrītam cauri krēslam vai grīdai • To saprast ir grūtāk nekā pašu noliegšanas objektu (neiespējamo eksistences veidu)

45. Buddhisma filozofiskās skolas Vēl viens piemērs: valoda • Vienā noteiktā laika momentā viss, ko mēs dzirdam, ir tikai viena skaņa – patskanis vai līdzskanis • Šis skaņa izbeidzas, kad sāk skanēt nākošā skaņa, kura savukārt izbeidzas, uzsākot skanēt aiznākošajai, utt. • Mēs nekad nedzirdam vārdu vai visu teikumu pilnībā, līdz ar to nav nekā “cieta” vai fiksēta attiecībā uz vārdu vai teikumu • BET, neskatoties uz to, teikums pilda savu funkciju – mēs saprotam jēgu un komunicējam

46. Buddhisma filozofiskās skolas Kāpēc gan to būtu noderīgi zināt un saprast? • Piemērs: kāds mūs nosauc par idiotu • Mēs saprotam, ka tā ir bijusi gaisa svārstību secība, šo īso skaņu virkne. Tā ir tikai skaņa, - nu un kas?! Tas palīdz mums neģenerēt sevī dusmas • No otras puses, mēs saprotam skaņu virknē iekodēto jēgu un izvērtējam, vai tas varētu raksturot kādu mūsu rīcību, un vai varbūt mūsu uzvedībā nepieciešamas kādas korekcijas

47. Buddhisma filozofiskās skolas • Aplūkojot buddhisma skolu uzskatu secību, redzams, ka sākotnējās pieņem, ka personām piemīt cita veida pašneesamība nekā objektiem (ne-personām) • Neapstrīdot iepriekšējo sistēmu identificētos neiespējamās eksistences veidus, Madhjamaka-Prasangika pieņem, ka šī pašneesamība vai neiespējamie eksistences veidi ir vienādi personām un objektiem, atšķiras tikai bāzes, kuru pašneesamību mēs analizējam • Protams, Madhjamaka-Prasangikas identificētais neiespējamās eksistences veids ir vissmalkākais, tas ir plašāks nekā jebkurā citā sistēmā

48. Neziņas apkarošanas pakāpes • Tātad, balstoties uz mūsu pieredzes agregātfaktoriem, tiek marķēts “es”. Šis konvencionālais “es” ir tas, uz ko attiecas marķējums “es” • Uz šo konvencionālo “es” mūsu neziņas ieradumu dēļ tiek projicēti dažādi neiespējami “es” eksistences veidi • No tiem jāatbrīvojas pakāpeniski, izbeidzot šādos veidos domāt, projicēt un ticēt šīm projekcijām

49. Neziņas apkarošanas pakāpes • Pirmā pakāpe: jāatbrīvojas no doktrināli radītas neziņas vai apmulsuma • Tie ir iemācīti priekšstati par to, kā mēs eksistējam, un specifiski attiecas uz ne-buddhistu Indijas filozofiskajām skolām, kuras vienā vai otrā veidā proponē patiskumu vai atman • Tie ir iemācīti veidi, mēs nepiedzimstam ar tiem, kādam bija tos mums jāiemāca • Lai arī šie filozofiskie viedokļi ir atšķirīgi dažādās skolās, tiem ir vairākas kopīgas pazīmes

50. Neziņas apkarošanas pakāpes • Neatkarīgi no tā vai mēs to saucam par patiskumu vai atman vai dvēseli (kas patiesībā ir citas sistēmas jēdziens), tam ir vairākas pazīmes, kas ir kopīgas ar rietumos bieži sastopamo dvēseles aprakstu • Dr.Berzin to sauc par “viltus “es”” un vienmēr atgādina, ka tas, ko mēs noliedzam ir “konvencionālā “es”” eksistēšana kā “viltus “es”” –t.i., “konvencionālais “es”” eksistē, bet “viltus “es”” neeksistē un nekad arī nav eksistējis