160 likes | 349 Views
8.nodarbība: Jēzus daba. 8.1 Ievads. 1 . Tim. 2:5: “ Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus ”.
E N D
8.1 Ievads • 1. Tim. 2:5: “Jo ir viens Dievs, kā arī viensstarpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus”.
Tā kā ir tikai viens Dievs, Jēzus nevar būt Dievs; ja Tēvs ir Dievs un arī Jēzus ir Dievs, tad ir divi Dievi. “Bet mums ir tikai viens Dievs, Tēvs” (1.Kor. 8:6). Dievs Tēvs ir vienīgais Dievs, tātad nepastāv Dievs Dēls. “Tu , Kungs, esi mūsu Tēvs” (Jes. 63:16; 64:8). • Bet bez viena Dieva ir vēl arī starpnieks, cilvēks Kristus Jēzus - “...kāarī viens starpnieks...”. “Kā arī” norāda uz starpību starp Kristu un Dievu. • Tā kā Kristus ir “starpnieks”, tas nozīmē vidutājs. Starpnieks starp grēcīgo cilvēku un šķīsto Dievu nevar būt Pats šķīstais Dievs; tam bija jābūt šķīstam cilvēkam, kas nāk no grēcīgas dabas. “Cilvēks Kristus Jēzus” – pat rakstot jau pēc Jēzus pacelšanās debesīs, Pāvils nerunā par ‘Dievu Kristu Jēzu’.
Atšķirības starp Dievu un Jēzu • Dievs • “Ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams” (Jēkaba 1:13). • Dievs ir mūžīgs – Viņam vienīgam ir nemirstība (Ps. 90:2; 1. Tim. 6:16). • Cilvēks nevar redzēt Dievu (1. Tim. 6:16; 2.Mozus 33:20). • Jēzus • Kristus “tāpat kārdināts visās lietās” (Ebr. 4:15). • Kristus nomira un trīs dienas bija kapā (Mt. 12:40; 16:21). Nāvei tikai reiz bija “vara” pār Viņu (Rom. 6:9). • Cilvēki ir savām acīm redzējuši un aptaustījuši Jēzu (tiek uzsvērts 1.Jāņa 1:1).
Tāpat kārdināts • “Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās” (Ebr. 4:15). • Vēlmes, kas ir mūsu kārdināšanu pamatā, nāk no mums pašiem (Mk. 7:15-23), no mūsu cilvēku dabas (Jēkaba 1:13-15). Tādēļ Kristum bija jābūt cilvēka dabai, lai Viņš varētu piedzīvot un pārvarēt šos kārdinājumus.
Pilnīgi mūsu dabas • Ebr. 2:14-18 : “Tā kā bērniem (mums) ir asinis un miesa (cilvēka daba), tad arī Viņš (Kristus) tāpat to (dabu) ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu… velnu... Jo Viņš jau nepieņem eņģeļus, bet gan Ābrahāma dzimumu.Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.
“Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.” (Mk. 10:18). • Jēzus “visus pazina. Jo Viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.” (Jāņa 2:23-25)
Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas (Jāņa 4:6). • “Jēzus raudāja” par Lācara nāvi (Jāņa 11:35). • Viņš “lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris (ciešanu un nāves biķeris) iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mt. 26:39). Tas norāda uz to, ka brīžiem Kristus miesīgās vēlmes nesakrita ar Dieva vēlmēm. • “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” (Mt. 27:46).
Jēzus izaugsme • “Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā (t.i.garīgajā briedumā, salīdz. ar Efez.4:13) un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem” (Lk. 2:52). • “Bērns auga un tapa stiprs garā” (Lk. 2:40). • “Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību (Dievam) no tā, ko cietis. Un, pilnību sasniedzis (proti, garīgo briedumu), Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku” (Heb. 5:8,9).
Kristus nepieciešamība pēc pestīšanas • Jēzus “ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm” (Ebr. 5:7). Tas fakts, ka Kristum bija jālūdz, lai Dievs Viņu izglābtu no nāves, izslēdz jel kādu iespēju, ka Viņš pats ir Dievs. • Pēc Kristus augšāmcelšanas “nāvei navvairs varas pār Viņu” (Rom. 6:9, kas nepārprotami parāda, ka šī vara izbeidzās tikai pēc tam, kad Dievs bija Viņu augšāmcēlis. • “Dievs ir uzmodinājis Jēzu... Dievs Viņu paaugstinājis Sev pa labo roku par Valdnieku un Pestītāju” (Ap.d. 5:30,31). • “Dievs irgodācēlisSavu kalpu Jēzu... Viņu Dievs ir uzmodinājis no mirušiem” (Ap.d. 3:13,15).
“Ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs” (1.Kor. 11:3). • Tātad Kristus pieder Dievam (1.Kor. 3:23). • “Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs” (1. Pēt. 1:3; Efez. 1:17),pat pēc Kristus pacelšanās debesīs. • “Sava Dieva templī...Sava Dieva Vārdu...Mana Dieva pilsētas vārdu” (Atkl. 3:12). Tas parāda, ka pat tagad Jēzus domā par Tēvu kā par Savu Dievu. Viņš runāja par aiziešanu “pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva” (Jāņa 20:17).
8. nodarbība: Jautājumi • 1. Vai Bībele māca , ka Dievs ir Trīsvienība? • 2. Nosauciet trīs atšķirības starp Dievu un Jēzu. • 3. Jēzus atšķīrās no mums, jo: • Viņš nekad negrēkoja • Viņš bija Dieva vienpiedzimušais Dēls • Viņš nekad nebūtu varējis grēkot • Dievs bija Viņu automātiski darījis taisnu • 4. Kādos aspektos Jēzus līdzinājās Dievam? • Viņam bija Dieva daba Viņa dzīvē uz zemes. • Viņam bija perfekts raksturs, tāpat kā Dievam • Viņš visu zināja, tāpat kā Dievs • Viņš pilnīgi līdzinājās Dievam • 5. Kādos aspektos Jēzus bija tāds pats kā mēs? • Viņam bija visi mūsu kārdinājumi un cilvēku dzīves pieredze • Viņš grēkoja, bērns būdams • Viņam bija nepieciešama pestīšana • Viņam bija cilvēka daba • 6. Kuri no sekojošiem apgalvojumiem atbilst īstenībai? • Jēzum bija perfekta daba un perfekts raksturs • Jēzum bija grēcīga daba, bet perfekts raksturs • Jēzus bija kā Dievs, tā arī cilvēks • Jēzum bija Ādama daba pirms viņa grēkā krišanas • 7. Vai Jēzum bija iespēja grēkot?