1 / 30

Latvijai - 92

Latvijai - 92. Talsu 2. vidusskola Daina Iesalniece 2010./ 2011.m.g.

monte
Download Presentation

Latvijai - 92

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Latvijai - 92 Talsu 2. vidusskola Daina Iesalniece 2010./ 2011.m.g.

  2. Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir Eiropas Savienības valsts tās ziemeļaustrumu daļā. Tā viena no trijām Baltijas valstīm. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidaustrumos Baltkrieviju, bet dienvidos ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km², un tajā 2010. gada jūnijā dzīvoja 2 239 800 iedzīvotāji. Trīs piektdaļas no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi, latviešu valoda ir oficiālā valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (protestantisms-luterisms, katoļticība un pareizticība). Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Valsts galva ir prezidents, bet valdības galva ir Ministru prezidents.

  3. 1918.gada 18.novembris – Neatkarīgas Latvijas proklamēšana Tikai vienu dienu pirms neatkarīgas Latvijas proklamēšanas izveidoja Tautas padomi. Šajā pašā dienā Tautas padome ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību un pieņēma lēmumu, ka nākamajā 1918.gada 18.novembra dienā tiks sasaukta kārtējā Tautas padomes sēde Nacionālajā teātrī, lai proklamētu neatkarīgu Latviju.

  4. Laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

  5. Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

  6. Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti – latviešu karavīru drosme un varonīgums; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

  7. Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenisar devīzi „Par Latviju”. Lāčplēša kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

  8. Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gadā 16. jūlijā. Autors ir grafiķis, profesors Rihards Zariņš. Lecoša saule ar 19 stariem simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem. Sarkanā lauva sudrabā izteic spēku, stiprumu, izturību. Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir agrākās Aizdaugavas hercogistes ģerbonis un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu. Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali. Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari - sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.

  9. Latvijas karogs ir tumši sarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem karogiem pasaulē.

  10. Karogs radīts, iedvesmojoties no Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes karoga. Sakarā ar zemgaļu vadoņa Namejauzbrukumu Rīgai1280. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu ("To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija. To pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj. Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru, tas letu karogs ir paties"). Letgaļiem piešķirtie karogi pirmo reizi pieminēti 1209. gadā Jersikas ķēniņam Visvaldim dotajā lēņu grāmatā.

  11. Karoga izkāršanas dienas 16. februāris — Lietuvas neatkarības diena 24. februāris — Igaunijas neatkarības diena 25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā) 1. maijs — Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 4. maijs — Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena (1990. gads) 14. jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā) 17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena (sēru noformējumā) 4. jūlijs — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā) 11. novembris — Lāčplēša diena 18. novembris — Neatkarības diena (1918. gads) Decembra pirmā svētdiena — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā)

  12. Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas tiek uzskatīts par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu. Piemineklis, kas tika atklāts 1935. gadā ir 42 metrus augsts un veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara. Piemineklis tika uzcelts par tautas saziedotajiem līdzekļiem un atklāts 1935. gada 18. novembrī, 17. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā.

  13. Dievs, svētī Latviju ir Latvijas Republikasvalsts himna. Vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1834-1904). Pirmo reizi tika izpildīta I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873. gada 26. jūnijā Rīgā. Ar laiku "Dievs, svētī Latviju" kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu nacionālā himna. "Dievs, svētī Latviju" par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1991. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja "Dievs, svētī Latviju" par Latvijas himnu. "Dievs, svētī Latviju, Mūs' dārgo tēviju, Svētī jel Latviju, Ak, svētī jel to! Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mums tur laimē diet, Mūs' Latvijā!“

  14. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920. gada 1. maijā tika pieņemta Latvijas Satversme. Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. Pēc 1939. gada PSRS un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova-Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība Latviju okupēja, bet 1940. gada 5. augustā to iekļāva PSRS sastāvā kā padomju republiku. Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības okupēta līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts 1991. gada 21. augustā atguva neatkarību. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

  15. Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, jurists Jānis Čakste. Viņu valsts vadītāja amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā.

  16. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists Alberts Kviesis.

  17. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms Kārlis Ulmanis, kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā.

  18. 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja tautsaimnieku Gunti Ulmani, kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus - līdz 1999. gadam.

  19. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Republikas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga.

  20. 2007. gadā par Latvijas Republikas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu Valdi Zatleru.

  21. Vilis PlūdonisTev mūžam dzīvot, Latvija!Tev mūžam dzīvot, Latvija,Kā saulei, kas mirdz debess klajā!Tu jauna zvaigzne zvaigznājā, Kas uzlekusi nule tajā!Tev mūžam dzīvot, Latvija,Kā jūrai, kas Tev šalc pie kājām!Pats Dievs sen senis svētījaŠe Tavas āres mums par mājām!Tev mūžam dzīvot, Latvija,Kā jūrai lepni, saulei cēli.Tu mūsu māte dārgaja, Mēs Tavas meitas, Tavi dēli.Tev mūžam dzīvot, Latvija,Tu tēvzeme mums Dieva dota!Lai Latvju tauta vienota,Aug spēkā, slavā, daiļumā!

More Related