Reģionālās politikas pamatnostādnes 2012-2018

1. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2012-2018 Ilona Raugze Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece

2. Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam Politikas virzieni: • Sasniedzamība un mobilitātes iespējas • Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji) • Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)

3. Latvija 2030 īstenošana vidējā termiņā: galvenie uzstādījumi Lielāka pašvaldību un reģionu rīcībspēja • Investīciju plānošanas pieejas maiņa • Uzņēmējdarbība un inovācija • Plašāks reģionālās attīstības veicināšanā iesaistīto pušu loks (nozaru ministrijas, uzņēmēji, NVO, sabiedrība)

4. Jauna investīciju plānošanas/ atbalsta sniegšanas sistēma teritoriju attīstībai • Pamatprincipi: • Latvija 2030 mērķteritorijas (teritoriju atbalsta pasākumi) • Pašvaldību attīstības programmas (investīciju pieprasījums) • Pakalpojumu “grozs” katram apdzīvojuma līmenim (kritēriji) • Finansējuma kvotēšana (konkurencessamazināšana)

5. Atbalsta virzieni Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķteritorijām Atbalsta virzieni attīstības centriem Atbalsta virzieni lauku teritorijai Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei Atbalsta virzieni austrumu pierobežai

6. Atbalsta pasākums attīstības centriem Atbalsta virzieni: • uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investoru piesaistei (t.sk. industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai specializācijai • transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie autoceļi, kas ir pašvaldību pārziņā) • publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” • infrastruktūras bāze inovācijas un kultūras un radošo industriju potenciāla un pakalpojumu attīstībai Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: Nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kas noteikti Latvija 2030 (t.i. republikas pilsētas un novadi, kuros ietilpst reģionālas nozīmes centri)

7. Atbalsta pasākums lauku teritorijai Atbalsta virzieni: • uzņēmējdarbības konkurētspēja, produktivitāte, modernizācija, kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un pārstādē • lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c. • dabas resursu, vides, tradicionālās lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, integrētās augu aizsardzības ieviešanai • vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana) • infrastruktūras sakārtošana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam pakalpojumu „grozam” • Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:: • Novadi, kuros neietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs un novadu, kuros ietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs, teritorija ārpus attīstības centra

8. Atbalsta pasākums Rīgas metropoles areālam Atbalsta virzieni: • Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana • kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana • kultūras mantojuma, kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstība • radošas vides veidošana – radošo kvartālu attīstība Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: Rīgas pilsēta un Pierīgas pašvaldības (Rīgas metropoles areālā ietilpstošās pašvaldības)

9. Atbalsta pasākums Baltijas jūras piekrastei Atbalsta virzieni: • atbalsts piekrastes biznesa infrastruktūrai, mazinot sezonalitātes ietekmi uz teritorijas ekonomiku; • mazo ostu un piestātņu attīstīšana; • veselības tūrisma attīstīšana, aktivizējot kūrortresursu izmantošanu; • atjaunojamo energoresursu izmantošana (vēja enerģija, pilotprojekti jūras resursu izmantošanā); • vides kvalitātes uzlabošana – klimata pārmaiņu seku mīkstināšana jūras krastā un upju ietekās, Baltijas jūras un piekrastes piesārņojuma mazināšana; • kuģošanas drošības uzlabošanas pasākumi. Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: Republikas pilsētas un novadi, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru

10. Atbalsta pasākums Austrumu pierobežai Atbalsta virzieni: • transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu (pašvaldību ceļi un ielas, kas ir daļa no robežšķērsošanas infrastruktūras, dzelzceļa infrastruktūra (piemēram, stacijas), ja tā ir pašvaldības pārziņā) • loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un objektu attīstība Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: Krievijas un Baltkrievijas pierobežas pašvaldības

11. Pašvaldības attīstības programma kā investīciju pieprasījums • attīstības programma — vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidējā termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai • vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus • vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību • termiņš – līdz 2013.gada 31.decembrim

12. Nozaru politiku vadlīnijas pašvaldībām Vadlīniju mērķis – informēt par nozaru politiku prioritātēm, kas būtu jāievēro plānojot un īstenojot vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošana dokumentus Pielikums VARAM izstrādātajos metodiskajos ieteikumos attīstības programmu izstrādei Plānots izstrādāt līdz 12.2011 Aktualizēšanas biežums pēc izstrādes – reizi gadā

13. Nozaru politiku vadlīniju tematiskais aptvērums • 1. Vispārējā izglītība un pirmsskolas izglītība • 2. Pieaugušo izglītība • 3. Sports • 4. Jaunatnes politika • 5. Profesionālā izglītība • 6. Kultūra • 7. Nodarbinātība • 8. Bērnu un ģimenes politika • 9. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība • 10. Vienlīdzīgu iespēju politika (personu ar invaliditāti tiesības) • 11. Vienlīdzīgu iespēju politika (dzimumu līdztiesība) • 12. Veselības aprūpe un veselības veicināšana • 13. Vides aizsardzība • 14. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana pakalpojumu sniegšanā • 15. Satiksme un sakari • 16. Enerģētika un energoefektivitāte • 17. Uzņēmējdarbības attīstības programmu izstrāde (Inovācija) • 18. Investīcijas un eksports • 19. Tūrisms • 20. Uzņēmējdarbības vides sakārtošana • 21. Mežu apsaimniekošana un zemes pārvaldība • 22. Lauksaimniecība un lauku attīstība

14. Jautājumi Kuri ir būtiskākie normatīvie akti, kas būtu jāizvērtē, plānojot vietējo attīstību, un to saturs attiecībā uz pašvaldībām? Kur publiski ir pieejamas visas aktuālākās normatīvo aktu redakcijas? Kādi galvenie nozares politikas plānošanas dokumenti būtu jāizvērtē, plānojot vietējo attīstību, un to saturs attiecībā uz pašvaldībām, norādot konkrētus uzdevumus, par kuru izpildi pašvaldība ir noteikta kā atbildīgā / līdzatbildīgā? Kur publiski ir pieejami plānošanas dokumenti? Kādas ir nozares prioritātes, atbalsta virzieni 2014.-2020.gadam, t.sk. Eiropas līmeņa iniciatīvas / aktualitātes?

15. Jautājumi Kādi ir ieteikumi pašvaldībām pasākumu un rīcību plānošanā (ieteikumi nozares atspoguļošanai attīstības programmā (terminoloģija, nozares attīstību raksturojošie rādītāji, saistītās nozares utt.))? Kādi ir ieteikumi pašvaldībām prioritāro projektu noteikšanai, ieteikumi sadarbības projektiem / formām, ieteikumi pasākumu / investīciju projektu teritoriālajai diferenciācijai, t.sk. pakalpojumu teritoriālajam izvietojumam? Sadarbībā ar nacionāla līmeņa institūcijām risināmie jautājumi (nacionāla mēroga problēmu / risinājumu atspoguļošana pašvaldību attīstības programmās) Ar kuriem ministrijas darbiniekiem var konsultēties, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas?

16. Pakalpojumu klāsta noteikšana Latvijas apdzīvojuma struktūrā: pamatojums un pielietojums • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas telpiskā perspektīva nosaka apdzīvojuma (attīstītības centru) līmeņus • Pakalpojumu minimālais klāsts (t.s. „grozs”) – attīstības centru piepildījums • Pakalpojumu minimālais klāsts kā pamats jeb kritēriju kopums publisko investīciju plānošanai un veikšanai Latvijas teritorijās turpmākajos gados

17. Pakalpojumu “grozs” atspoguļo • pakalpojumu klāstu noteiktās jomās (veselība, kultūra, sports, izglītība, sociālā aprūpe utt.) atkarībā no apdzīvojuma līmeņa • pakalpojumu klāsta hierarhiju, t.i., augstākā līmenī tiek piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts, kas ietver arī zemākajiem līmeņiem noteikto pakalpojumu apjomu • gan ar valsts, gan pašvaldību funkcijām saistīto pakalpojumu nodrošinājumu NB! Pakalpojumu «grozs» neatspoguļo tos pakalpojumus / jomas, kurās teritoriālā diferenciācija nav lietderīga

18. Pakalpojumu klāsta noteikšana Latvijas apdzīvojuma struktūrā: izstrādes process • VARAM priekšlikums principiem pakalpojumu minimālā groza noteikšanai: • līdzšinējais pakalpojumu teritoriālais izvietojums valsts apdzīvojuma sistēmā • pakalpojumu saņemšanasbiežums/ regularitāte (biežāk saņemamie pakalpojumi jānodrošina pēc iespējas zemākā apdzīvojuma līmenī) • pakalpojumu raksturs (pamatpakalpojums, kas svarīgs visām iedzīvotāju grupām, vai specializēts pakalpojums, kas svarīgs noteiktām iedzīvotāju grupām) • nozaru politiku prioritātes un kritēriji pakalpojumu apjomam un izvietojumam reģionos (piem., pakalpojuma ņēmēju skaits, lai nodrošinātu optimālu pakalpojuma pieejamību un iestādes uzturēšanas rentabilitāti) • Sarunas ar nozaru ministrijām, LPS

19. Finansējuma kvotēšana pašvaldībām • Kvotu noteikšanas mērķis: izskaust neveselīgu konkurenci starp pašvaldībām teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ieviešanā un dot pašvaldībām iespēju uzņemties lielāku atbildību par savas teritorijas attīstību • Kvotu noteikšanas būtība: noteikt finansējuma apjomu, kas iezīmēts katrai pašvaldībai tās attīstības programmā paredzētu investīciju projektu īstenošanai teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ietvaros

20. Principi kvotu aprēķināšanai • Finansējuma sadalījums pa reģioniem, lielāko finansējuma apjomu iezīmējot attīstībā atpalikušajiem reģioniem • Finansējuma koncentrācija attīstības centros

21. Kvotēšanas variantos izvēlētie rādītāji • IKP uz 1 iedzīvotāju statistikas reģionos (lielākas investīcijas reģioniem ar zemākiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, mazinot Rīgas pilsētas dominanti investīciju piesaistē) • Iedzīvotāju skaits (lielāki ieguldījumi attīstības centros kā teritoriju attīstības virzītājspēkos) • Nodokļu ieņēmumi (lielākas investīcijas pašvaldībām, kurām ir mazāki pašu rīcībā esošie resursi attīstībai) • Iedzīvotāju koncentrācija pilsētās (lielāki ieguldījumi pašvaldībām, kurās lielākais iedzīvotāju īpatsvars koncentrējas pilsētās) • Pašvaldību ceļu tīkla kopgarums (lielāki ieguldījumi teritorijās, kurās ir jāuztur lielāks ceļu tīkls)

22. Investīciju pieprasījuma apzināšana • Vajadzības, kas izriet no pakalpojumu „groza” • Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai nepieciešamais finansējums • Nepieciešamība rekonstruēt/izbūvēt ceļus, kas nodrošina attīstības centru sasniedzamību • Papildus specifiskās vajadzības austrumu pierobežā (transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu, loģistikas kompleksu attīstība u.tml.)

23. Iespējamie atbalsta pasākumi 2014.-2020.gada periodā Tematiskie atbalsta pasākumi Teritoriju attīstības atbalsta pasākumi

24. Principi finansējamo darbību nošķiršanai (I) Tematisko atbalsta pasākumu ietvaros finansējamās darbības: • kas saistītas ar valsts nacionālo interešu īstenošanu Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanai • kas attiecas uz visu valsts teritoriju • kas saistītas ar nepieciešamību visā Latvijas teritorijā nodrošināt vienotus pakalpojumu standartus • kas saistītas ar nepieciešamību atbalstīt „ekselences” iniciatīvas un projektus konkrētās nozarēs/ jomās • kas izriet no valsts (nacionālā līmeņa) funkcijām • kas paredz investīcijas to pakalpojumu grozā ietverto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām investīcijām, kas ir valsts pārziņā • kas paredz investīcijas to pakalpojumu sniegšanai, kuru nodrošināšanas nepieciešamību nosaka normatīvo aktu prasības, kas nav saistītas ar pakalpojuma sniegšanas vietas teritoriālo izvietojumu vai attīstības centra līmeni

25. Principi finansējamo darbību nošķiršanai (II) Teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ietvaros finansējamās darbības: • kas ir kritiskas reģionālo atšķirību mazināšanai • kas attiecas uz izaicinājumiem, kas ir aktuāli tikai noteiktā reģionālās politikas mērķteritorijā (piem., izaicinājumi un iespējas, kas raksturīgas Austrumu pierobežā ES ārējās robežas tuvuma dēļ u.tml.) • kurās nepieciešama teritoriāli diferencēta pieeja pakalpojumu nodrošināšanai reģionos • kurās nepieciešama un iespējama pašvaldību sadarbība, kā arī pašvaldību un uzņēmēju sadarbība pakalpojumu un darba vietu nodrošināšanā reģionos, risinot kopīgus jautājumus/ problēmas • kas izriet no pašvaldību un reģionu funkcijām, kas noteiktas normatīvajos aktos • kas paredz investīcijas to pakalpojumu grozā ietverto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām investīcijām, kas ir pašvaldībupārziņā

26. Sistēmā iesaistītās puses un to loma • Nozaru ministrijas: • tematiskie atbalsta pasākumi • metodisks atbalsts pašvaldībām • investīciju pieprasījumu novērtējums • Reģioni • līdzdalība teritoriju atbalsta pasākumu izstrādē • reģionālie projekti, • pasvaldību sadarbības veicināšana • Vietējās pašvaldības • attīstības programmas kā investīciju pieprasījumi

27. Ceram uz Jūsu atbalstu un sadarbību!ilona.raugze@varam.gov.lv