Jaunatnes politikas pamati

1. Jaunatnes politikas pamati Jaunie cilvēki sapņo par mīlestību, naudu un veselību. Kādreiz viņi teiks “veselība, nauda un mīlestība”. Paul Géraldy

2. Jaunatnes politika... “Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.” Jaunatnes likuma grozījumu likumprojekts Jauniešu īpatsvars 2009.gadā – 18.66% (2005.gadā – 19.85%)

3. Jaunatnes politikas mērķis... ...ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.” Jaunatnes likums

4. Darbs ar jaunatni... ...ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos. • Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni: • atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus jauniešu intelektuālai un radošai attīstībai; • 2) nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālajā izglītībā; • 3) nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku; • 4) nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.

5. Jaunatnes likums Ministru kabineta 02.12.2008. noteikumi Nr.985 "Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums“ Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr.1018 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni". Normatīvie akti jaunatnes politikas nozarē Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr.1047 „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība”. Ministru kabineta 28.05.2009. rīkojums Nr.345 “ParJaunatnes konsultatīvās padomes personālsastāvu“ Normatīvie akti, kas nosaka konkrētu atbalsta mehānismu vai pakalpojumus jauniešiem (visu jaunatnes politikas virzienu ietvaros) Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts iekļauts „Profesiju klasifikatorā” 20.01.2009

6. Jaunatnes likuma grozījumi... • nosaka jaunatnes politikas pamatprincipus; • definē Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas; • uzliek papildus pienākumus pašvaldībām; • precizē jaunatnes organizācijas statusu; • iekļauj plānošanas reģionus jaunatnes politikas sistēmā.

7. Jaunatnes likuma grozījumu ietekme... • pašvaldībai ir pienākums atspoguļot darbu ar jaunatni attīstības plānošanas dokumentos; • pašvaldība institucionālās sistēmas darbam ar jaunatni ietvaros var: • noteikt atbildīgo institūciju; • pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu; • izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju; • izveidot jauniešu centru; • izveidot jauniešu domi; • paredzēt citu kārtību.

8. Attīstības plānošanas dokumenti līdz 2008.gadam Attīstības plānošanas dokumenti no 2009.gada Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gads (aizstāj koncepciju, apstiprinātas ar MK 20.04.2009 rīkojumu Nr.246) Valsts jaunatnes politikas koncepcija (2002) Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (Pamatnostādņu ieviešanas instruments, apstiprināta ar MK 2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr.589) Ikgadējās BM ministra apstiprinātas Jaunatnes politikas valsts programmas Ikgadējās IZM ministra apstiprinātas Jaunatnes politikas valsts programmas Konkrēti pasākumi, projekti un programmas (pielāgotas jaunatnes politikas jaunajam ietvaram) Attīstības plānošanas sistēma jaunatnes politikā Attīstības plānošanas dokumenti, kas nosaka konkrētu atbalsta mehānismu vai pakalpojumus jauniešiem (visu jaunatnes politikas virzienu un būtiskāko aspektu ietvaros)

9. Jaunatnes politikas koordinācija un darba ar jaunatni attīstība • Atbalsts darba ar jaunatni • īstenošanai pašvaldībās • Jauniešu informētība • Iesaistīto personu sadarbība un • darbības saskaņotība un izpratne par • jaunatni • Starptautiskā sadarbība Koordinācija saistībā ar jauniešu līdzdalību un brīvo laiku Koordinācija saistībā ar jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi Līdzdalības, brīvā laika un sociāli ekonomiskās izaugsmes dimensijas savstarpējā mijiedarbība Jaunatnes politikas trīs dimensijas • Jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana • Līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes organizācijās • Jauniešu brīvprātīgais darbs • Jauniešu iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē • Bērnu un jauniešu nometnes • Jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā • Jauniešu veselība • Izglītošanās aspekti un mobilitātes programmas • Jauniešu nodarbinātība • Jauniešu uzvedības tiesiskie aspekti un vardarbība pret jauniešiem • Jauniešu sociālā aizsardzība, tajā skaitā atbalsts jaunajām ģimenēm, mājokļu politika.

10. Kā radās ES sadarbība jaunatnes jomā? • Sadarbība ES jaunatnes jomā notiek kopš 1988.gada, kad tika izveidota programma “Jaunatne Eiropai”, radot iespējas Eiropas jauniešu apmaiņām un Eiropas Brīvprātīgajam darbam, tomēr dalībvalstu politiska sadarbība norisinās kopš 2001.gada. • 2001.gada novembrī Eiropas Komisijā tika pieņemta Baltā grāmata „Jauns impulss Eiropas jaunatnei", kas ir pamatnostādnes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. • Saskaņā ar Balto grāmatu 2002.gada 27. jūnijā tika pieņemta ES Padomes rezolūcija atvērtās koordinācijas metodes ieviešanai Eiropas sadarbībā jaunatnes politikas jomā 2002-2009un vienlaicīgi apstiprināja četras tematiskās prioritātes: līdzdalība, informācija, brīvprātīgais darbs un labāka izpratne par jaunatni un zināšanas par to.

11. Atjaunotais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010 – 2018)ES Padomes 27.11.2009 rezolūcija (2009/C 311/01) Laikā līdz 2018. gadam (ietverot 2018. gadu) izvērstas Eiropas sadarbības jaunatnes jomā galvenie mērķi ir: i) visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū radīt vairāk iespēju, turklāt vienādu iespēju; un ii) veicināt jauniešu aktīvu pilsonību, sociālo iekļaušanu un solidaritāti. Atjauninātais sadarbības regulējums attiecas uz deviņu gadu ilgu posmu (2010–2018), kas būs iedalīts trijos trīs gadu darba ciklos.

12. Atjaunotais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010 – 2018)ES Padomes 27.11.2009 rezolūcija (2009/C 311/01) • brīvprātīgas darbības • sociālā iekļaušana • jaunatne un pasaule • radošums un kultūra Rezolūcijā noteikts, ka galvenās darbības jomas, kurās būtu jānāk klajā ar ierosmēm, ir šādas: • izglītība un apmācība • nodarbinātība un uzņēmējdarbība • veselības aizsardzība un labklājība • līdzdalība

13. Principi un prioritātes...ES sadarbība jaunatnes jomā no 2010.gada Līdzdalība Veselība un labklājība Radošums un kultūra BRĪVPRĀTĪGAIS darbs UZLABOT PIEEJAMĪBU NODARBINĀTĪBA un uzņēmējdarbība Jaunatne un PASAULE IZGLĪTĪBA un apmācības STIPRINĀT solidaritāti SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA RADĪT IESPĒJAS

14. Kas īsteno jaunatnes politiku? Valsts jaunatnes politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši kompetencei, kā arī jaunatnes organizācijas un citas fiziskas un juridiskas personas saskaņā ar līgumu.

15. Kas īsteno jaunatnes politiku vietējā mērogā? Pašvaldībās jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni īsteno galvenokārt pašvaldības administrācija un tās iestādes (jauniešu centri, dienas centri, bērnu un jauniešu centri u.c.), valsts pārvaldes institūciju teritoriālās struktūrvienības, jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas, kā arī citas biedrības, nodibinājumi, kas veic darbu ar jaunatni.

16. Pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori Pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori Latvijā (47) Kopā 2010.gadā ir 47 personas, kuras uzskatāmas par pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem