330 likes | 687 Views
“SĒKŠANAS” DIAGNOSTIKA, DIFERENCIĀLDIAGNOSTIKA, TERAPIJA. Ineta Granti ņ a , El īna Aleksejeva , Līga Zvirgzde BKUS pulmonolo ģijas un alergoloģijas nodaļa. “ S ēkšana ” krūtīs - ir spalga ska ņa, svilpjoša (kā vējš p ūšot dūmvadā), kas rodas elpceļu sašaurinājuma dēļ . DIAGNOSTIKA.
E N D
“SĒKŠANAS” DIAGNOSTIKA, DIFERENCIĀLDIAGNOSTIKA, TERAPIJA Ineta Grantiņa, ElīnaAleksejeva, LīgaZvirgzde BKUS pulmonoloģijas un alergoloģijasnodaļa
“Sēkšana”krūtīs -irspalgaskaņa,svilpjoša (kā vējš pūšot dūmvadā), kas rodas elpceļu sašaurinājuma dēļ
DIAGNOSTIKA • anamnēze - jānovērtē sēkšanas raksturs, sēkšanu provocējošie faktori, • atopija bērnam un ģimenes anamnēzē, • vai bērns ir pakļauts pasīvajai smēķēšanai • Pārējie izmeklējumi jāveic tikai tajos gadījumos, ja sēkšana ir ārkārtīgi smaga, nepadodas terapijai vai to pavada neparasta, neraksturīga klīniskā simptomātika • Alerģiskās sensibilizācijas testi jāveic visos gadījumos, kad būs nepieciešama ilgtermiņa terapija un novērošana. • Radioloģiskā izmeklēšana. • Visos iespējamajos gadījumos ārstam ir jāapstiprina vecāku ziņojumi par sēkšanu
“SĒKŠANAS” DIFERENCIĀLDIAGNOSTIKA • Vīrusi • RSV, • adenovīruss, • rinovīruss, • metapneimovīruss, • gripas
Diferenciālā diagnoze(0-3 mēn.) • Bronhopulmonālā displāzija - neiznestiem jaundzimušiem, kuriem bijusi intensīva terapija neonatālā periodā, HOPS, “sēkšanas” epizodes • Iedzimtas balsenes pataloģijas • Trahejas un lielo elpceļu iedzimtās anomālijas
Iedzimtasbalsenespataloģijas Elpceļu iedzimtas patoloģijas parasti manifestējas drīz pēc piedzimšanas un biežāk kā stridors nevis čīkstēšana • Balsssaitesparalīze • Inspiratorsstridors • Subglotiskastenoze ( pēcintubācijas) • Balsenesobstrukcija ( cista, audzējs, hemangioma)
Iedzimtas trahejas un lielo elpceļu anomālijas Simptomi kā tipiskai “ sēkšanai” • Ciliārā klīrensa pataloģija • Traheomalācija, bronhomalācija • Asinsvadu pataloģija (labais aortas loks) • Traheoesofageālā fistula Dg- CT, fibrobronhoskopija
Diferenciālā diagnoze3-12 mēn. • Laringīts • GEAS • CF • Iedzimtās sirdskaites ( Ekg, EHOKS)
GEAS “Sēkšana” aspirācijas dēļ elpceļos • sēkšana, • persistējoša žāvas hiperēmija, • klepus pēc ēšanas, atgrūšana, čāpstināšana, bērna barošana guļus stāvoklī, • lielākiem bērniem- sāpes aiz krūšu kaula, nepatīkama garša mutē
Diferenciālā diagnoze1-6 gadi • Svešķermeņa aspirācija • Primārā ciliārā diskinēzija (Kartagenera s.)-situs iversus parcialis, bronhektāzes, sinusīti) • Obliterējošais bronhiolīts • Iedzimtās plaušu/ elpceļu anomālijas
Svešķermenis • Biežāk pēkšņs sākums uz pilnīgas veselības fona, • Ja aizrīšanās, bez vecāku klātbūtnes – klīnikā neizskaidrojams klepus, temp, recidivējošapneimonija- auskultējot “svilpjoši” trokšņi, vienpusēji, bet kurus grūti lokalizēt ( nav atopijas anamnēzē ne bērnam , ne vecākiem) Th- bronhoskodija ar rigido bronhoskopu
Tuberkuloze • Jaundzimušiem, iemesls čīkstēšanai krūtīs ir limfmezglu palielināšanās tuberkulozes gadījumā. Ja ir aizdomas: • Mantoux prove un Rtg plaušām, • papildus iespējams veikt kuņģa skalojumu agri no rīta, • bronhoskopiju un brohoalveolāro lavāžu. • T-spot tests
BRONHIĀLĀS ASTMAS UZLIESMOJUMS • Astmas uzliesmojums tiek definēts kā BA gaitas klīniska pasliktināšanās, kas var izpausties ar progresējošu elpas trūkumu, klepu, “sēkšanu”, tahipnoju, tahikardiju, elpošanas palīgmuskulatūras iesaistīšanos, cianozi, apziņas traucējumiem, SpO2, PEF samazināšanos. • Šādā gadījumā ir nepieciešama veselības aprūpes speciālista apmeklēšana un nekavējoties jāveic izmaiņas terapijā.
Jebkura uzliesmojuma gadījumā jāpārliecinās, ka uzturošā terapija tiek pareizi lietota. • Kaut arī pacientiem ar klīniski kontrolētu astmu ir mazāks uzliesmojumu risks, tomēr tas var būt vienu vai vairākas reizes gadā, īpaši vīrusu infekciju laikā
BA uzliesmojuma smaguma pakāpes novērtēšana • Pirms ārstēšanas uzsākšanas vienmēr precīzi jānovērtē astmas simptomi, uzliesmojuma smaguma pakāpe. • Uzmanība jāpievērš gan klīniskajām pazīmēm, gan objektīvajiem izmeklējumiem • Pulss,elpošanas frekvence, sēkšana, apziņas līmenis, palīgmuskulat.iestīšanās
BA uzliesmojuma smaguma pakāpes novērtēšana * Nav obligāti (netiek minēts visās vadlīnijās)
Indikācijas hospitalizācijai • Vieglas un vidēji smagas pakāpes BA uzliesmojuma gadījumā hospitalizācija nav absolūti nepieciešama (izvērtēt individuāli!) un iespējama ambulatora terapija • Smagas pakāpes BA uzliesmojuma gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija un dzīvību apdraudoša uzliesmojuma gadījumā apsverama stacionēšana IT nodaļā • Papildus kritēriji stacionēšanai: • Neefektīva sākotnēja terapija • Neapmierinoši sociālie apstākļi • Pavadoša blakus slimība
BA uzliesmojuma ārstēšana atkarībā no smaguma pakāpes (I) NB! Šķidruma deficīta (p/o vai i/v) un elektrolītu disbalansa korekcija, ja nepieciešams !!!
Bērniem ar smagu BA uzliesmojumu vai dzīvību apdraudošu stāvokli (SpO2 <92%) jāsaņem bronhodilatatori caur miglotāju kopā ar skābekli 2,5-5 mg salbutamola. 7 • Ja ir slikta atbilde uz sākotnējo β2 agonistu devu, turpmāk salbutamolu būtu jādod caur miglotāju kopā ar ipratropija bromīdu (Atrovent). 7 • Dati par nepārtrauktu β2 agonistu inhalāciju ir pretrunīgi, jo efekts ir līdzvērtīgs, pēc vienāda zāļu daudzuma saņemšanas stundas laikā. 7
BA uzliesmojuma ārstēšana atkarībā no smaguma pakāpes (II) *Alternatīva Fluticosona propr. 100- 250 µg/dn vai turpina uzturošo terapiju
Bērniem ar hronisku astmu, kuri nav saņēmuši regulāru uzturošo terapiju ir jāpievieno inhalējamie kortikosteroīdi.7 • Inhalējamo kortikosteroīdu devas dubultošana paasinājuma laikā neuzlabo plaušu funkcijas un simptomu kontroli.10 • Bērniem, kas jau saņem kortikosteroīdus uzturošajā terapijā, tos būtu vēlams turpināt lietot tādā pašā devā.7
Biežāk lietotais glikokortikosteroīds ir prednizolons, bet nav daudz salīdzinošu pētījumu par citu hormonpreparātu lietošanu.10 • Orāli un intravenozi saņemtiem steroīdiem ir līdzīga efektivitāte. Orāli lietojot, terapija ir lētāka, ērtāka, bet ir atkarīga no pacienta spējas uzņemt zāles- kas bieži nav iespējams bērniem, smagas BA uzliesmojuma gadījumā.10 • Deva nav jāsamazina pakāpeniski, ja vien terapijas ilgums nepārsnedz 14 dienas.7
NB! • Daudziem bērniem astmas lēkmei pievienojas vemšana, drudzis un eksikoze. Visi šie faktori kopā ar aizdusu izraisa dehidratāciju. Tāpēc būtiska ir šķidruma deficīta korekcija, ja nepieciešams - parenterāli. • Elektrolītu aizstāšana noris atbilstoši bioķīmiskās analīzes rezultātiem.
Nedrīkst nozīmēt BA uzliesmojuma laikā! • Sedatīvus līdzekļus un klepus nomācējus. 7., 10 • Mukolītiķus (var pasliktināt klepu). 7., 10 • Krūškurvja fizikālas terapijas/ fizioterapiju (var palielināt diskomfortu pacientam). 7., 10 • Antibiotikas (izņemot gadījumos, ja ir pneimonija vai bakteriāla infekcija). 7., 10 • Epinefrīns (adrenalīns) –tikai akūtas anafilakses vai angioedēmas gadījumā. 7., 10 • 3% NaCl inhalācijas (tikai akūta bronhiolīta, CF, HOPS, gadījumā, krēpu inducēšanai)
Pirms izrakstīšanas no stacionāra I • Jāpārliecinās par pareizu inhalāciju tehniku; • Jāapsver uzturošās ārstēšanas nepieciešamība; • Jāsniedz pacientam rakstisks rīcības plāns kā rīkoties uzliesmojuma gadījumā ar skaidrām instrukcijām par bronhodilatatoru lietošanu un nepieciešamību steidzīgi griezties pēc palīdzības, ja simptomi netiek novērsti ar 2-4 (max.10) pūtieniem salbutamola ik 4 stundas
Pirms izrakstīšanas no stacionāra II • Jāorganizē atkārtota apskate 48 h laikā primārās aprūpes iestādē; • Jāorganizē atkārtota apskate 1-2 mēnešu laikā pēc paasinājuma pie bērnu astmas speciālista, ātrāk, ja ir bijušas dzīvību apdraudošas pazīmes;
Pirmspulmonologavizītes • Slimībasanamnēze • Iepriekšizdarītieizmeklējumu ( asinsaina, RTg, spec.IgE) • Potēšanaspase, RM • Saņemtāterapija
Vecāku un pacientu izglītošana. • informēt par astmas un sēkšanas izraisītāj faktoriem, • par iespējām no tiem izvairīties, • pareizu inhalāciju tehniku, • pietiekami ilgas uzturošās terapijas ilguma nozīmi, • iemācīt atpazīt slimības uzliesmojuma tuvošanos un pareizi to ārstēt. • Gan uzturošās terapijas, gan uzliesmojuma ārstēšanas plānam jābūt gan izskaidrotam, gan rakstveidā pie pacienta