INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2007. gada novembris

1. Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izmantošanas ētiskās problēmas INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2007. gada novembris

2. ĢMO izmantošanas ētiskās problēmas • Lekcijā paredzēts: • Atsvaidzināt zināšanas par • gēnu inženierijas pamatprincipiem; • ĢM augu, dzīvnieku un pārtikas iegūšanas metodēm; • zinātniskās darbības radītā riska un ētiskā novērtējuma principiem. • No biomedicīnas ētikas principu viedokļa analizēt ĢM pārtikas un ĢM organismu izmantošanas • bīstamību veselībai, • bīstamību videi, • sociāli-ekonomisko risku; • tikumiskās problēmas; • ētiskā vērtējuma metodiku. • Iepazīties ar ES valstu iedzīvotāju attieksmi pret ĢM pārtiku un ĢM augu audzēšanu.

3. GĒNU INŽENIERIJA RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI

4. Transgēnu dzīvnieku iegūšana • Transgēnie dzīvnieki tiek iegūti, izmantojot trīs metodes: • gēnu mikroinjekciju apaugļotas olšūnas pronukleusā, • embrionālo cilmes šūnu injekciju blastocistā, • apstrādi ar retrovīrusiem. http://www.ag.uiuc.edu/~vista/html_pubs/irspsm91/transfor.html

5. Transgēnu dzīvnieku iegūšana

6. DZĪVNIEKU KLONĒŠANA

7. ĢM AUGA IEGŪŠANA Transformācija ar agrobaktēriju palīdzību

8. ĢM AUGA IEGŪŠANA Balistiskā transformācija

9. ĢM AUGA IEGŪŠANA Auga organisma reģenerācija

10. ĢM augu šķirņu attīstība 1983 – pirmais ĢM augs – Km-rezistenta tabaka 1992 – sēņu un baktēriju infekciju rezistence augiem 1996 – pirmais ĢM augstirgū – FS tomāti 1996 - Bt-kokvilna, kukurūza 1996 - Herbicīda (gliofosāta)-rezistanta sojakokvilna, kukurūza un rapsis 2002 – cilvēkam un dzīvniekiem izmantojami medicīniskie preparāti

11. Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2005

12. ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE AUGI

13. ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE AUGI

14. ĢM augu izplatība Kopējā ražas apjomā ĢM augi veido: • 55 % sojas pupu • 11% kukurūzas • 16 % rapša • 21 % kokvilnas • ~ 1 % papaijas (maizes koks)

15. Kas ir risks? • Risks (risk):dažāda rakstura zaudējumus nesošs nejaušs notikums vai parādība http://www.politika.lv/index.php?id=14&stp=13 • Risks:nevēlamas iedarbības varbūtība organismā, sistēmā vai populācijā, kuru noteiktos apstākļos rada izraisītāja bīstamība (Joint OECD/IPCS Project on the Harmonisation of Hazard/Health Risk Assessment Terminology, 2003) • Bīstamība (hazard):noteiktos apstākļos izraisītajam piemītoša spēja radīt nevēlamu ietekmi uz organismu, sistēmu vai populāciju, ja šis organisms, sistēma vai populācija ir pakļauti izraisītāja vai tā veidoto apstākļu iedarbībai (Joint OECD/IPCS Project on the Harmonisation of Hazard/Health Risk Assessment Terminology, 2003)

16. Riska analīze Riska paziņošana Riska vadība Riska novērtēšana

17. ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS Fakti un vērtības: • Fakti: • Eksperimentāli mērāmi ar fizikālām metodēm un instrumentiem. • Faktam nav morālas vērtības. • Vērtības: • Labā un sliktā, taisnīgā un netaisnīgā, atbildības, pienākumu, tiesību, ideālu morāliskais novērtējums. • Nav iespējams eksperimentāli novērtēt. Saprotamas filozofiskas analīzes, pārdomu rezultātā.

18. ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS Četri principi biomedicīnas ētikā(T. Beauchamp, J.Childress) • cieņa pret cilvēka autonomiju • nekaitēšana – pienākums nedarīt ļaunu • laba darīšana – pienākums darīt labu un ievērot līdzsvaru starp labas un ļaunas rīcības vai arī bezdarbības sekām • taisnīgums – pienākums ievērot taisnīgumu gan labuma, gan ļaunuma sadalē

19. Komunitārisms (D.Callahan) ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS • Cilvēks kā sociāls dzīvnieks • Nav iespējams precīzi nošķirt privāto un publisko (sabiedrisko) sfēru • Lēmumus pieņemot svarīgi • racionālie argumenti (principisms) • iztēle (spēja paredzēt sekas) • iejūtīgums un jūtība • analīze kultūras, reliģijas, sociālo tradīciju kontekstā

20. ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS Tikumu un pienākuma ētika (A.Campbell) • Rīcības morālo vērtību nosaka tās atbilstība prāta un audzināšanas noteiktiem rīcības un uzvedības modeļiem – tikumiem • Rīcības morālo vērtību nosaka tās atbilstība pienākumam (Dieva pavēle, morāles likums – kategoriskais imperatīvs)

21. ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS • Desmit baušļi • Tev nebūs citus dievus turēt. • Tev nebūs Dieva Vārdu nepareizi lietot. • Tev būs svēto dienu svētīt. • Tev būs savu tēvu un māti godāt. • Tev nebūs slepkavot. • Tev nebūs laulību pārkāpt. • Tev nebūs zagt. • Tev nebūs nepatiesi liecināt. • Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. • Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

22. ĢMO radītā iespējamā riska veidi • risks veselībai • vides risks • sociālais risks • tikumiskās problēmas

23. ĢM PĀRTIKAS PROBLĒMAS IESPĒJAMAIS RISKS VESELĪBAI Jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā Esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums Antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā Nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām Jaunu vielu kombināciju parādīšanās ar neparedzētām īpašībām

24. ĢM pārtikas drošuma vērtēšana Tieša ĢM un tradicionālās pārtikas salīdzināšana • Identitāte, avots, transformācijas process • Rekominantās DNS raksturojums (stabilitāte, gēnu pārneses iespēja) • Jaunajai DNS atbilstošais proteīna ekspresijas produkts (ietekme uz funkcijām, iespējamais toksiskums un alergenitāte) • Iespējamie blakusefekti saimniekšūnas DNS ekspresijas izmaiņu rezultātā, kas var radīt metabolisma ceļu modifikācijas, būtisko mikro-, makro- un anti-uzturvielu sastāva izmaiņas, endogēno toksisko, alerģijas izraisošo un fizioloģiski aktīvo vielu uzkrāšanos • Ķīmiskais sastāvs • Iespaids uz apstrādi un gatavošanu • ĢM pārtikas izmantošanas apjomi un vieta ikdienā lietojamajā pārtikas sastāvā

25. Vides un ekoloģiskais risks • ĢM daļas pārvietošanās un ekspresija citos organismos • ĢM augs kopumā • Bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem • Rezistences evolūcija kaitēkļu populācijā

26. Bīstamība saistībā ar gēnu plūsmu • Sēklu nejauša izkliede un zaudēšana ĢM augu pārvadāšanas procesā • Horizontālā gēnu pārnese neseksuāla ceļā no viena organisma uz citu • Putekšņu pārnese uz tā paša auga citām šķirnēm, radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas sugām.

27. Bīstamība sakarā ar ĢM augu • ĢM augs pats var kļūt bīstams videi, ja tā jaunās īpašības uzlabo tā konkurētspēju un piemērotību ekoloģiskajai nišai • Jauniegūtie gēni var uzlabot kādu auga īpašību, kas padara to invazīvāku, palielina iespējamību pāriet savvaļas jeb “nezāļu” formā

28. Bīstamība iedarbībā ar citiem objektiem • Tiek apdraudētas sugas, kas nav ĢM tiešais mērķis • Noderīgās sugas, tai skaitā kaitēkļu dabiskie ienaidnieki; • citi kaitēkļi; • augsnes organismi; • aizsargājamās sugas • biodaudzveidību un sugu daudzveidību veidojošais organismu spektrs

29. Rezistences izveidošanās bīstamība • Kaitēkļu populācijā, kuru paredzēts apkarot ar ĢM auga palīdzību var veidoties rezistence • kukaiņu rezistence pret Bt augiem tiek uzskatīta par nenvēršamu ļaunumu; • vīrusu rezistence ĢM augos līdz šim nav plaši izmantota, taču vīrusi ātri pielāgojas parastās selekcijas ceļā iegūtajās šķirnēs; • sēņu un baktēriju rezistenti ĢM augi pagaidām vēl netiek komercializēti, bet kaitēkļi pielāgojas parastās selekcijas rezult’tā iegūtajām šķirnēm vidēji piecu gadu laikā • erbicīdu rezistentie ĢM augi tiek veidoti, lai atvieglotu cīņu ar nezālēm, taču tās ātri attīsta rezistenci pret herbicīdu iedarbību.

30. Biedējoši fakti • Nemodificēta rapša audzēšana Kanādā tīrā veidā vairs nav iespējama • Rekombinējošu, pret vairākiem herbicīdiem rezistentu augu parādīšanās (gēnu sablīvēšanās) • Sēklas atrodamas augsnē pat 13 gadus pēc izsēšanas, Lielbritānijas lauksaimniecības ministrija aizliedz stādīt rapsi agrākajos ĢM rapša izmēģinājumu lauciņos • Krustošanās gadījumi pat 26 km attālumā no ĢM augu augšanas vietas; • Krustošanās biežums nav lineāri atkarīgs no attāluma • ASV atrasts būtisks nemodificēto graudu piesārņojums ar modificētajiem • "Starlink"-kukurūza ASV atrasta 12% kontrolēto paraugu un pat starp Meksikā augošām savvaļas sugām trīs gadus pēc aizlieguma to izmantot un pēc izņemšanas no tirgus.

31. ĢMO brīvas zonas un reģioni • Desmit ES reģionu valdības vēlas kļūt par ĢMO brīvām zonām. • Aquitaine, Basque Country, Limousin, Marche, Salzburg, Schleswig-Holstein, Thrace-Rodopi, Tuscany, Upper-Austria, Wales • Simtiem municipalitāšu un rajonu ES ir paziņojuši sevi par “ĢMO brīvām zonām” • Zemnieki brīvprātīgi paraksta līgumus nelietot ĢMO augus • EK nepiekrīt valstu vai autonomiju tiesībām aizliegt ĢMO audzēšanu, piekrītot, ka veidojot “ĢMO brīvas zonas” • var būt tikai brīvprātīgas vienošanās. • Karintijas (Austrija) reģionālās valdības izveidotais ĢMO-piesardzības likums, kas faktiski aizliedza ĢMO audzēšanu līdz ar nemodificētām šķirnēm, netika atzīts EK

32. Sociāli – ekonomiskais risks: ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā: 1. palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem 2. veicina monopolu veidošanos 3. apdraud investoru naudu 4. neatrisina bada problēmas 5. apdraud patērētāju intereses un tiesības

33. Papildu riska faktori: • Ilgs laiks no zinātniskās izstrādes līdz ieviešanai • Ļoti stingri valsts kontroles un regulācijas pasākumi • Intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas

34. Tikumiskas dabas iebildumi – ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā: 1. ir pret Dieva gribu 2. tiek radīta ar tehnoloģiju, kurai līdzīgas nav bijis 3. pārkāpj sugu robežas 4. izmanto vairošanu bez seksa 5. izjauc dabas kopību un skaistumu 6. dara pāri just spējīgām dzīvām būtnēm

35. Gēnu inženierija – ĢMO iegūšanas pamats “ noved cilvēci jomā, kas pieder vienīgi un tikai Dievam” - princis Čārlzs

36. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Nespēlēt Dieva lomu Pretarguments: Dievs grib, lai mēs ražotu ĢM pārtiku, radītu augsti tehnoloģisku medicīnu

37. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Nebijusi tehnoloģija Pretarguments: lauksaimniecība

38. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Sugu robežu pārkāpšana Pretarguments: • mūļi • kviešu hibrīdi

39. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Neseksuāla vairošanās Pretarguments: • meristēmu kultūras • spraudeņi

40. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Dabas līdzsvara, skaistuma un veseluma apdraudējums Pretarguments: civilizācija

41. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Dabu postīt ir slikti ! Pretarguments: teorija un prakse

42. Iebildumi no labo tikumu viedokļa Nedarīsim pāri just spējīgiem organismiem Pretarguments: kā ar gaļas ēdājiem ?

43. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO 1998. g. karikatūra, “Aug bažas par ģenētiski modificētajiem organismiem…”

44. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO 1802. g. karikatūra, kas izsmej vakcinēšanu “Govju bakas –vai – jaunās potes brīnišķīgā iedarbība !”

45. Ētiskā vērtējuma metodika 1. Lietojiet neitrālu morālo intonāciju 2. Cik iespējams labi iepazīstiet vērtējamos faktus un filozofiskos principus 3. Spriediet pēc labākās sirdsapziņas, ievērojot atbilstošus morālus principus un likumus, kā arī ņemot vērā faktu kontekstu. Veids, kādā jūs sākotnēji aprakstāt faktus, ietekmēs ētisko vērtējumu, kurus jūs tam dosiet.

46. SINONĪMI ĢENĒTISKI MODIFICĒTS = TRANSGĒNS = REKOMBINANTS = VIEDI SELEKCIONĒTS = FRANKENŠTEINISKS

47. Zinātnieka ētika Kādus morāles principus, jāievēro, veicot zinātnisko darbu? • Akadēmiskā darba godīgums (kā pretmets datu viltošanai, “pielabošanai”, plaģiātismam) • Godīgums pret kolēģiem (piem., favorītisma, seksisma, rasisma noraidīšana)

48. ĢMO IESPĒJAMĀ IEDARBĪBA UZ IMŪNSISTĒMU Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) 1998. gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, smazinās to augšnas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk Prof.Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci. Pēc tam Dr. Puštai atlaida no darba. ARPĀDA PUŠTAI GADĪJUMS

49. FIRMAS REKLĀMA Klientiem, kas pasūta testu, iespējams, noslēgt līgumu, kurā paredzēts piegādāt sojas pupas ar ĢMO piemaisījumu, kas ir mazāks par 0,9 %. Ja tiem ir viena pupu partija ar 1,5% ĢMO piemaisījumu, bet otra ar 0,1%, laikā novērojamā PCR testa rezultāti dos iespēju samaisīt šīs partijas pareizās proporcijās, lai panāktu kopējo pieļaujamo koncentrāciju ar vismazākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. http://www.genetic-id.com/pages/services_test_quantitative.asp

50. Eiropiešu ieskati par ĢM pārtiku • Eirobarometrs 2001 (www.europa.eu.int) • Vai ĢM pārtika ir bīstama ? jā(56.5%), nezina (26.5%) • Ja runājam par ĢMO, man jābūt tiesībām izvēlētiesjā (94.6%) • Es gribu zināt vairāk par pārtiku, pirms to ēst • jā (85.9%) • ĢMO var izmantot tikai tad, ja zinātniski pierādīts, ka tie nav kaitīgijā (85.8%)