Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

1. Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips2. nodaļa, 2.daļaSadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

2. Saturs Ievads vides komunikācijā Sadarbības komunikācijas modelis Vides komunikācijas kā sadarbības komunikācijas instrumenti pašvaldībā Vides informācijas instrumenti Vides izglītības instrumenti Sabiedrības līdzdalības instrumenti Videi draudzīgas rīcības instrumenti Sadarbības instrumenti 4. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās

3. Sadarbības komunikācijas modelis

4. Sadarbības komunikācijas četrdimensiju modelis (R. Ernšteins) Vides komunikācija - daudzpusējs informācijas apmaiņas, izpratnes veidošanas un sadarbības paplašināšanas process: - kurā iesaistītas visas puses jeb mērķgrupas - Vides ministrija un tās pakļautības iestādes, citas ministrijas un institūcijas, pašvaldības, sabiedrība un sabiedriskās organizācijas, uzņēmējus, plašsaziņas līdzekļi, izglītības un zinātnes sektors - kurš sevī ietver četras savstarpēji komplementāras dimensijas: 1) vides informāciju; 2) vides izglītību; 3) sabiedrības līdzdalību; 4) videi draudzīgu rīcību. • Šāds vides komunikācijas process ir nepieciešams visu vides pārvaldības etapu (problēmu identifikācija – politikas plānošana – rīcībprogrammēšana - politikas ieviešana un pārbaude) veiksmīgai realizācijai.

5. Pēctecīgas vides komunikācijas process – četrdaļīga cikla modelis (R.Ernšteins)

6. Pēctecīgas vides komunikācijas process – četrdaļīga cikla modelis (R. Ernšteins) • Shēma attēlo saistību starp vides komunikācijas uzdevumiem jeb cikliskajiem komunikācijas procesa pamatsoļiem un pedagoģiskajiem/ praktiskajiem rezultātiem, kas katrā konkrētajā ciklā nodrošina lietišķu un konkrētu, praktiski orientētu vides apziņas attīstību, bet kopējā multiciklu integrācijā – atkārtojošās un savstarpēji papildinošas pašpieredzes attīstības procesu, kas sekmē vispārējās vides apziņas paplašināšanos. • Attiecīgie vides komunikācijas rezultāti tika mērīti kā zināšanas un praktiskās prasmes, izpratne un spēja risināt vides problēmas, pašregulācijas attieksmes, motivācija un gatavība konkrētai rīcībai un ar konkrēto problēmsituāciju saistīto mērķgrupu iegūtā pieredze (gan katram individuāli, gan visiem kopumā).

7. Jēdzieni • Mērķgrupa ir konkrētā gadījumā apskatāma sabiedrības daļa, kuru vieno kādas kopējas intereses un kura kopumā noteiktā veidā ietekmē vides stāvokli un politiku. Viena un tā pati persona var piederēt dažādām mērķgrupām dažādos gadījumos vai vienlaicīgi (Vidm). • Vides informācija ir rakstīta, vizuāla, audio, elektroniskā vai cita veida pieejama informācija par vides elementu stāvokli un to mijiedarbību, kura nepieciešama vides politikas izstrādē, īstenošanā un monitoringā, ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un realizācijā • Vides izglītība ir vides un cilvēka mijiedarbības izziņas process un iegūto zināšanu, izpratnes, prasmju un attieksmju kopums. • Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības gatavība un iesaistīšanās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, veidojot un pārstāvot savu viedokli, intereses un vēlmes. • Videi draudzīga rīcība ir sabiedrības un katra indivīda motivēta rīcība profesionālajā un ikdienas dzīvesdarbībā vides problēmu identifikācijā un novēršanā. • Vides apziņa ir videi draudzīgu attieksmju kopums, kas nosaka indivīda un sabiedrības uzvedības izvēli un rīcību ieviešot ilgtspējīgas attīstības principus ikdienas darbībās mājā, darbā, atpūtā un sociālajās aktivitātēs. • Ilgtspējīga attīstībair attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanai (ANO).

8. Vides komunikācijas dimensijas: vides informācija Vides informācija — informācija par: a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību, b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē), c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem videsjomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidiietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citāmekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām, d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu, e) cilvēku veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, kādā tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori vai minētie pasākumi (VAL)

9. Vides komunikācijas dimensijas: vides/ilgtspējības izglītība Vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai — izglītība, kura sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām (VAL)

10. Vides komunikācijas dimensijas: Sabiedrības līdzdalība VAL, 8.pants. Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā (1) Sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos (turpmāk šajā pantā — dokumenta sagatavošana), kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments, tai skaitā attiecībā uz: 1) plānošanas dokumentiem — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē teritorijas plānošanu, stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu vai konkrētu vides jomu, uz ko attiecas dokuments, arī tādiem plānošanas dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem [...] 2) paredzētu darbību — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ietekmes uz vidi novērtēšanu un būvniecību; 3) iecerētu būvniecību — saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 4) piesārņojošu darbību — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē piesārņojošu darbību veikšanu un attiecīgu atļauju izsniegšanu [...]

11. Sabiedrības līdzdalības kāpnes(Arnstein)

12. Vides komunikācijas dimensijas: Videi draudzīga rīcība • Paralēles ar uzvedības komunikāciju, kas attiecas uz cilvēku ikdienas uzvedību kā sava veida komunikācijas formu un pauž attieksmes, uzskatus utml. • Jebkura rīcība (vai tās trūkums) var tikt uzskatīta par komunikatīvu, ja tās mērķis ir paust kādu vēstījumu. • Ilgtspējīgs dzīvesveids (mājoklis, transports, pārtika u.c.), ilgtspējīga uzņēmējdarbība kā labās prakses popularizēšanas instruments • Orientēta uz vides apziņas attīstību Vides apziņa ir videi draudzīgu attieksmju kopums, kas nosaka indivīda un sabiedrības uzvedības izvēli un rīcību ieviešot ilgtspējīgas attīstības principus ikdienas darbībās mājā, darbā, atpūtā un sociālajās aktivitātēs.

13. Vides komunikācijas partneri (mērķgrupas) Valsts pārvaldes iestādes NVO Plašsaziņas līdz. Izglītības sektors Zinātnes sektors Pašvaldības Uzņēmējdarbības sektors Sabiedrība

14. Vides komunikācijas mērķgrupas Mērķgrupa ir konkrētā gadījumā apskatāma sabiedrības daļa, kuru vieno kādas kopējas intereses un kura kopumā noteiktā veidā ietekmē vides stāvokli un politiku. Viena un tā pati persona var piederēt dažādām mērķgrupām dažādos gadījumos vai vienlaicīgi (Vidm). Nacionālās vides saziņas un izglītības stratēģijā (2001) pirmoreiz tikušas identificētas, kā arī aprakstītas astoņas galvenās vides komunikācijā iesaistītās puses jeb mērķgrupas: • valsts pārvaldes institūcijas, • pašvaldības un to pakļautības organizācijas, • iedzīvotāji, • uzņēmējdarbības organizācijas, • sabiedriskās organizācijas, • plašsaziņas līdzekļi, • sabiedrības izglītības organizācijas, • zinātne un tehnoloģija, augstākās izglītības iestādes

15. Pašvaldības administrācija • Pašvaldība ir kā vienojoša institūcija starp visām pārējām mērķgrupām, t.sk. iedzīvotājiem un augstākā līmeņa valsts pārvaldes institūcijām, jo tieši pašvaldību līmenī notiek politikas izstrāde un īstenošana. • Tādēļ tā ir noteicošais spēks arī vides komunikācijā un tās politikas veidošanā. • Pašvaldība kā mērķgrupa nav viendabīga: Dome, kuru pārstāv deputāti, dome kā administratīvā iestāde, pašvaldības iestādes un uzņēmējsabiedrības. Ventspils piemērs: Pašvaldības administrācijas, kā arī Reģionālās vides pārvaldes, rīcībā atrodas visa informācija par vides jautājumiem pašvaldībā. Tāpēc tieši no šīs mērķgrupas lielā mērā atkarīga vides komunikācijas attīstība pašvaldībā. Domes Mārketinga nodaļa ir tā struktūrvienība, kas veido saikni starp masu medijiem un citām Ventspils domes nodaļām, tai skaitā arī Vides uzraudzības nodaļu. Viens no galvenajiem mārketinga nodaļas informācijas plūsmas nodrošināšanas instrumentiem ir Ventspils pašvaldības portāls www.ventspils.lv, ar kura starpniecību iespējams nodrošināt atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citām mērķgrupām. Pašvaldības vides komunikācijas kanāli ir arī Ventspils televīzija, kā arī laikraksts „Ventas Balss”, kurā ir rubrika „Hallo, Ventas Balss”, kura nodrošina atgriezenisko saiti ar lasītājiem. Viens no mērķgrupu sadarbības veidiem, kuru nodrošina pašvaldība, ir darbība Vides aizsardzības komisijā un Ārkārtējo situāciju komisijā. Ventspils pašvaldība ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kas izveidojusi vides aizsardzības licencēšanas sistēmu. Tā sadarbojas ar uzņēmējiem vides licencēšanas sistēmas ieviešanas un uzraudzības jautājumos.

16. Valsts iestādes Valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst vides jautājumi, ir VVD, SVA, VDI, VUGD, LVĢMA teritoriālās struktūrvienības. Valsts pārvaldes iestādes lielākoties veic kontroles funkcijas, izsniedzot atļaujas, tehniskos noteikumus, atzinumus. Ventspils piemērs: • Sadarbība ar pašvaldību un uzņēmumiem notiek vides licencēšanas sistēmas ietvaros. • Valsts iestādes Ventspilī kopumā nav aktīvi vides komunikācijas dalībnieki, informāciju sniedz tikai, ja tā tiek pieprasīta. • Informācijas pasniegšanas veids ir saprotams tikai speciālistam, jo statistikas dati ir ļoti standartizēti. Piem., no attiecīgo reģionālo vides pārvalžu vides pārskatiem nav iespējams saņemt informāciju tieši par Ventspils pilsētu (nav pieejami dati par Ventspils pilsētā savākto atkritumu daudzumu , ir tikai kopējais reģionālajā poligonā apglabāto atkritumu daudzums). • Šāda veida informācija reizēm rada nepareizu izpratni un rezultātā - pārpratumus.

17. Uzņēmumi No vietējo uzņēmumu darbības lielā mērā atkarīga vides kvalitāte pašvaldībā, tādēļ tiem ir būtiska loma kā vides komunikācijas partneriem. Ventspils piemērs: • Uzņēmumi nozīmīgi ietekmē vides kvalitāti Ventspilī, pie tam, ostas teritorijā atrodošies uzņēmumi ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji. • Nozīmīgākā ekonomikas nozare Ventspilī ir transports un sakari. Transporta nozarē darbojas lielākie pilsētas uzņēmumi, kā a/s „Ventspils nafta", a/s „Ventbunkers", a/s „Ventamonjaks", a/s „Kālija parks", a/s „Ventspils tirdzniecības osta", SIA „Ostas flote", SIA „Noord Natie Ventspils termināls" u.c. • Sadarbība ar pašvaldību izpaužas, iesaistoties Vides rīcības programmas izstrādē, kā arī saņemot vides aizsardzības licences. • Licenču izstrāde un saņemšana ir vairāku mērķgrupu iesaistīšanas process–pašvaldība–uzņēmumi-valsts iestādes (sniedz savus priekšlikumus prasību iekļaušanai licencēs)-iedzīvotāji (piedaloties sabiedriskajās apspriešanās)–plašsaziņas līdzekļi. • Lai gan lielākie uzņēmumi cenšas ieviest efektīvas un videi draudzīgas tehnoloģijas, un cenšas īstenot gaisa kvalitātes atbilstību normatīviem, tomēr komunikācija un atvērtība iedzīvotājiem ir zema.

18. Iedzīvotāji Iedzīvotāji kā mērķgrupa ir visdaudzveidīgākā, jo tiek iedalāmi vairākās grupās – par pamatu ņemot gan teritoriālo faktoru (pilsētas centrs, priekšpilsēta, pagasts utt.), gan nacionālo statusu, gan vecuma, sociālos un citus faktorus. Ventspils piemērs: • Interese par vides jautājumiem iedzīvotājiem ir liela, tomēr samērā maza ir izpratne par šiem jautājumiem. • Jūtama neuzticība valsts un pašvaldības iestādēm un bieži vien tās tiek uztvertas atsvešināti. • Par galvenajām vides problēmām ventspilnieki uzskata smakas, kas rodas naftas produktu pārkraušanas rezultātā, kā arī ogļu putekļus. • Sabiedrība neiesaistās nevalstiskajās organizācijas, jo neredz problēmu risinājumu caur nevalstiskajām organizācijām (parasti mediatorsektora grupa), gan sociālu, gan vides aspektu jomā. Lai gan ir biedrības (piem., biedrība “Liedags”), kuras aktīvi iesaistās domes komisijās, galvenokārt sociālu jautājumu risināšanā.

19. Nevalstiskās organizācijas Mediatorgrupa – starpnieks starp vietējo administrāciju un iedzīvotājiem, pārstāv dažādas interešu grupas Ventspils piemērs: • Ventspilī ar vides aspektiem saistītas nevalstiskās organizācijas ir trīs: biedrība “Zaļā nagla”, biedrība “Mazupītes”, Latvijas ornitoloģijas biedrības Ventspils nodaļa. • Viena no būtiskākajām problēmām nevalstisko organizāciju sektorā ir cilvēkresursu trūkums. Trūkst jaunu biedru, kas iesaistītos ar savu iniciatīvu. • Ventspils nevalstiskās organizācijas koordinē Ventspils Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs.

20. Izglītības sektors Mediatorgrupa: – formālā izglītiba - skolas un mācību vide ir viena no vides komunikācijas pamatvidēm (līdztekus mājsaimniecību videi, darba videi u.c.), • neformālā izglītiba – ārpusskolas iestādes, organizācijas, t.sk. arī bibliotekas, muzeji, kultūras nami utml, arī NVO u.c. • komunikatīvā izglītība – plašsaziņas līdzekļi un visa veida informatīvie materiāli/kanāli.

21. Zinātnes un tehnoloģiju sektors, augstākās izglītības iestādes Mediatorgrupa – starpnieks starp visām interešu grupām un vides komunikācijas satura veidotājs Ventspils piemērs: • Ventspils augstskola kā lielākais VK resurss • Pētnieciskās organizācijas nesniedz vides informāciju nemaz, ja par to nesaņem atlīdzību, kā arī, ja informācija saistīta ar augsto tehnoloģiju attīstību. Šīs institūcijas ir uzkrājušas lielus vides informācijas resursus, īpaši inovatīvo tehnoloģiju, bez atlikumu tehnoloģiju jomā, kā arī vides piesārņojuma jomā, tomēr šāda specifiska informācija citām mērķgrupām ir pieejama tikai ierobežotā apjomā.

22. Plašsaziņas līdzekļi Mediatorgrupa Ventspils piemērs. • Ventspilī masu medijiem ir ārkārtīgi nozīmīga loma, jo sabiedrība tiem uzticas, tiem ir liela auditorija. • Svarīgākie mediji Ventspilī ir laikraksts „Ventas Balss”, Ventspils reģionālā televīzija un Radio SWH Ventspils studija, Avīzei ir rubrika „Hallo, Ventas Balss”, kura nodrošina atgriezenisko saiti ar lasītājiem. Mārketinga nodaļa ir tā Ventspils domes nodaļa, kas veido saikni starp masu medijiem un citām Ventspils domes nodaļām, tai skaitā arī Vides uzraudzības nodaļu. Viens no galvenajiem mārketinga nodaļas darba rīkiem ir Ventspils pašvaldības portāls www.ventspils.lv. • Kopumā masu medijiem ir laba sadarbībā ar pašvaldību un pašvaldības uzņēmumiem, visos medijos regulāri ir atrodama informācija par vides jautājumiem, dažādām sabiedriskajām apspriešanām, jaunumiem domē un pašvaldības uzņēmumos. • Tomēr trūkst atgriezeniskās saites no iedzīvotājiem, nav mehānisma, kā to iegūt. Masu medijos atspoguļotā informācija ir vairāk informējoša, nekā izglītojoša.

23. Vides komunikācijas 4-dimensiju darbības lauks Valsts pārvaldes iestādes NVO Plašsaziņas līdz. Izglītības sekt. Zinātnes sekt. Pašvaldības Uzņēmēj- darbības sektors Sabiedrība Vides informācijas dimensija Vides izglītības dimensija Sabiedrības līdzdalības dimensija Videi draudzīgas rīcības dimensija

24. Sadarbības komunikācijas modelis(R. Ernšteins) • Visaptveroša sistēmiska pieeja vides komunikācijas plānošanā un realizācijā, uzsverot šo 4 dimensiju savstarpēji papildinošo efektu • Uzsvars šajā modeļpieejā tiek likts uz pašpieredzes attīstības procesu, kas sekmē vispārējās vides apziņas paplašināšanos, taču, līdz ar to arī uz rezultātu – uz vides apziņu kā šī komunikācijas procesa „produktu”, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības un vides kvalitātes saglabāšanas galvenajiem priekšnosacījumiem. • Modelis paredz to, ka caur šīm 4 dimensijām, iesaistot visas stratēģiskās mērķgrupas, tiek realizēts gan dialogs, gan sadarbība, gan pašpieredze, kas nozīmē, ka tas pirmām kārtām ir lietišķi orientēts komunikācijas process, kurā caur katru no elementiem tiek iegūts kāds konkrēts lietišķs rezultāts, savukārt visā kopējā ciklā – šo rezultātu kopums jeb lietišķā vides apziņa, t.i., gūtās zināšanas un pieredze, izpratnes pieaugums, lietišķās rīcības prasmes, motivācija un gatavība konkrētai rīcībai. • Efektīvi izmantojams kā lietišķi orientēts vides komunikācijas, dialoga un sadarbības iniciācijas mehānisms, kā instruments, ar kuru tiek veicināta vietējo mērķgrupu sadarbība un tuvināšanās.