Download
1 / 12
120 likes | 296 Views
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes. Anita Kleinberga, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja. Rīgā, 2013.gada 20.septembrī.
E N D
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes Anita Kleinberga, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Rīgā, 2013.gada 20.septembrī
Dokumenti, kas nosaka sabiedrības integrācijas politiku • MK 20.10.2011 rīkojums Nr.542 “Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018.gadam”; • Informatīvais ziņojums "Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu" MK 2012.gada 29.maija sēdes protokollēmums (Nr.30, 41.§); • Valdības rīcības plāns.
Politikas virsmērķis Stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.
Pamatprincipi • Atvērtā latvietība • Atbildība un līdzdalība • Piederība Eiropai • Mazākumtautību savpatnības saglabāšana • Katra cilvēka brīvā izvēle tiek respektēta, cilvēktiesības ievērotas • Identitātes ir papildinošas, nevis izslēdzošas
Pamatnostādņu rīcības virzieni • Pilsoniskā sabiedrība un integrācija • Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa • Saliedēta sociālā atmiņa
Identificētās problēmas • Liela Latvijas iedzīvotāju daļa netic savām spējām ietekmēt sociālos un politiskos procesus. • Latvijas nevalstiskās organizācijas nav pietiekami finansiāli un administratīvi nostiprinātas un ilgtspējīgas. • Nav izveidota visaptveroša diskriminācijas pārraudzības un novēršanas sistēma. Trūkst regulāru pētījumu un informatīvo kampaņu par sociālo atstumtību un diskriminācijas problēmām Latvijas sabiedrībā.
Identificētās problēmas • Latvijas bērniem un jauniešiem ir nepietiekams pilsoniskās izglītības līmenis, tāpēc nepietiekamas savstarpējās sadarbības un līdzdalības prasmes. • Pašreizējais pilsonības tiesiskais regulējums rada šķēršļus valstiskās saiknes saglabāšanai ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. • Nepilsoņiem samazinās motivācija iegūt Latvijas pilsonību, naturalizācijas tempi palēninās, politiskās līdzdalības iespējas, kuras sniedz Latvijas pilsonība, nav pietiekama motivācija, lai naturalizētos.
Identificētās problēmas • Lai gan latviešu valodas prasmes ir nozīmīgi pieaugušas, tomēr vairākas tendences norāda, ka latviešu valodas lietošana publiskajā telpā neuzrāda līdzīgus panākumus. Krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā, jo īpaši pilsētās, kurās liels mazākumtautību īpatsvars, ir acīmredzama. Sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata ietekmē arī latviešu pasivitāte komunikācijā ar cittautiešiem runāt latviski. • Nostiprinās prakse nepamatoti pieprasīt krievu valodas prasmes, kur tas nav attaisnojams darba specifikas dēļ. Tas latviešiem darba tirgū rada diskriminējošus šķēršļus.
Identificētās problēmas • Mazākumtautību pedagogu centieni latviešu valodas prasmes pilnveidē ir atšķirīgi. Savukārt vispārējās izglītības iestādēs un augstākās izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, pedagogiem nav pieredzes darbam ar dažādas etniskas izcelsmes izglītojamiem. • Formālās un neformālās izglītības programmās latviskā kultūrtelpa neparādās tās daudzveidībā, kur cittautieši var atrast savu piesaisti Latvijai. Iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanos un integrāciju vienotā kultūrtelpā kavē arī etniskie aizspriedumi.
Identificētās problēmas • Nav mērķtiecīgas valsts programmas, kas atbalstītu ārzemēs dzīvojošo latviešu iespējas apgūt un saglabāt latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Ierobežota pieejamība Latvijas profesionālajai mākslai. • Daļā sabiedrības valda uz nepatiesiem vēsturiskajiem faktiem balstīti priekšstati par Latvijas okupāciju un tās sekām. Tas šķeļ Latvijas sociālo atmiņu un kavē saliedētas sabiedrības veidošanos. • Vairumam iedzīvotāju nav priekšstata par Latvijas vēsturi līdz 20.gadsimtam. Tas sašaurina nacionālās identitātes izpratni plašākā Eiropas identitātes kontekstā.
