Nodokļu iniciatīvas uzņēmējdarbības veicināšanai

1. Nodokļu iniciatīvas uzņēmējdarbības veicināšanai Ilona Raugze VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

2. Reģionālās politikas uzstādījumi • Ekonomiskās aktivitātes palielināšana un bezdarba mazināšana reģionos • Pašvaldību lomas palielināšana uzņēmējdarbības veicināšanā • Pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšana un dažādošana

3. Aktuālie jautājumi uzstādījumu īstenošanai • Ar kādiem pasākumiem stimulēt uzņēmējdarbības attīstību teritorijās, kur nav dabisko priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai? Vai būtu lietderīgi atsevišķās teritorijās ieviest īpašu nodokļu režīmu? • Kā palielināt pašvaldību motivāciju veicināt uzņēmējdarbību? Kā sasaistīt pašvaldību ieņēmumus ar saimnieciskās darbības rezultātiem?

4. ĪAT kā reģionālās politikas mērķa teritorija • Netiešais atbalsts uzņēmējdarbības aktivitātes saglabāšanā, piešķirot ienākuma nodokļa atlaides: • īpaša pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība • īpaša zaudējumu pārnešanas kārtība

5. nodokļu politikai ir zināms fokusa trūkums, jo nodokļu atvieglojumi tika attiecināti uz teritorijām, kas ir mazāk attīstītas pēc sociāli ekonomisko attīstību raksturojošajiem rādītājiem, nevis uz teritorijām, kurām to ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ nav dabisku priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piem., ierobežots tirgus lielums, zema iedzīvotāju pirktspēja, augstas transporta izmaksas utt.) daļa atbalsta saņēmēju veiktu savu darbību arī bez UIN atvieglojumiem, jo uzņēmumi strādā ar vietējiem resursiem ĪAT atbalsta instrumenti nesniedz kompleksu atbalstu teritoriju attīstībai, jo atbalsts ir orientēts tikai uz uzņēmējiem ĪAT darbības novērtējums * * FM izstrādātais informatīvais ziņojums par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa

6. Valsts atbalsta stimuli: citu valstu prakse I • Somija: paātrināta PL norakstīšanas kārtība MVU, kas veic investīcijas mazāk attīstītos reģionos laika posmā no 1998. līdz 2011.gadam. Attiecas uz PL, kas iegādāti, lai nodibinātu vai paplašinātu ražošanu vai tūrisma uzņēmumu. Norakstīšanas kārtību palielina par 50% • Francija: speciāli UIN atvieglojumi atsevišķās teritorijās, kā arī teritorijās, lai veicinātu dažu reģionu attīstību (Korsika, kolonijas, dažu pilsētu beznodokļu zonas) • Īrija: • speciāli atvieglojumi uzņēmumiem speciālajās zonās (lidosta, finanšu centrs), piem., 10 gadu atbrīvojums no vietējiem nodokļiem, atbrīvojums no nodokļa par atsevišķu kapitāla pieaugumu • speciāli atvieglojumi zonās, kurās tiek piedāvāta paātrinātā PL norakstīšanas kārtība un dubultās nomas maksas atvieglojums apvienotā piemērošana

7. Valsts atbalsta stimuli: citu valstu prakse II • Itālija: UIN atvieglojums par investīcijām jaunos PL no 2007.-2013.gadam mazāk attīstītajos reģionos valsts dienvidos • Lietuva: UIN atvieglojums par investīcijām brīvajās ekonomiskajās zonās – pirmos 6 gadus ir atbrīvots no nodokļa maksājumiem un nākamos 10 gadus tam piemēro samazināto nodokļa likmi (par 50%), investīciju apjomam jābūt vismaz 1 milj. EUR un vismaz 75% no ikgadējiem ienākumiem veido ienākumi no ražošanas, apstrādes vai noliktavām, kas atrodas šajās zonās

8. Priekšlikumi izmaiņām • ĪAT režīmu attiecināt uz Latvijas austrumu pierobežas teritorijām, kurās trūkst dabisku priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai • piedāvāt atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai un darbaspēka sagatavošanai • citu fiskālo instrumentu teritoriālā diferenciācija, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur nav dabisko priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piemēram, īpaša nodokļu maksājumu kārtība, veicot nodokļu maksājumus vēlāk, atvieglojumi ražošanas un transporta izmaksu samazināšanai utt.)

9. Diskusijas jautājumi • Vai ir lietderīgi atsevišķās teritorijās ieviest speciālo nodokļu režīmu? Kādās teritorijās? Ar kādiem nosacījumiem? • Vai nodokļu atvieglojumi varētu kompensēt dabisko priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai trūkumu?

10. Pašvaldību motivācija veicināt uzņēmējdarbību • Pastāv tieša sasaiste starp pašvaldības ieņēmumiem un ekonomisko aktivitāti • Atslodze novada pašvaldības sociālam budžetam • Teritorijas atpazīstamība • Pozitīvs migrācijas saldo (“cilvēki seko darba vietām”)

11. Sasaiste starp pašvaldības ieņēmumiem un ekonomisko aktivitāti

12. Ietekme uz pašvaldību sociālo budžetu iedzīvotāju skaitu

13. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides: pielietojums  Pašvaldību pēdējo trīs gadu laikā pielietotie atbalsta veidi un neizmantotās iespējas

14. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides: pielietojums   Pašvaldību pēdējo trīs gadu laikā pielietotie atbalsta veidi uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībā

15. Priekšlikumi NĪN piemērošanai 2012.gadā un turpmākajos gados • 2012.gadā: • dot tiesības pašvaldībām pašām lemt par NĪN pieauguma ierobežojumu zemei, t.sk. procentuālo apmēru, vai par nodokļa apmēra saglabāšanu iepriekšējā gada līmenī • paredzēt pašvaldībām tiesības aplikt ar nodokli inženierbūves (laukumus), kas tiek izmantotas kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi un valsts, pašvaldības, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā esošās inženierbūves, kas iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai • 2013.gadā: • deleģēt pašvaldībām noteikt likmi likumā noteikta koridora ietvaros (0,2-3%). Esošās likmes kā bāzes likmes (0,2%, 0,4%, 0,6% dzīvojamām mājām, pārējiem objektiem – 1,5%) tiks saglabātas tām pašvaldībām, kuras nebūs pieņēmušas lēmumu SN veidā par atšķirīgu nodokļa likmju piemērošanu • normas, lai veicinātu sakārtot teritorijas, kuru izmantošanu apgrūtina, kā arī bojā vidi uz tām esošie grausti, nosakot max nodokļa likmi par būvi (3%) no zemes kadastrālās vērtības

16. Diskusijas jautājumi • Kāpēc ne visas pašvaldības pielieto NĪN kā instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai? • Vai pašvaldība labprāt sniedz atbalstu uzņēmējiem, piem., nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, apzinoties, ka tas mazinās pašvaldības budžeta ienākumus? • Ko uzņēmējs ir gatavs darīt par pašvaldības sniegtajiem atvieglojumiem /atbalstu, piem., par pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā (kritēriji atbalsta sniegšanai)?

17. UIN pārdale starp pašvaldību un valsts budžetu lielākai pašvaldību motivācijai veicināt uzņēmējdarbību Pretargumenti: • Tiks samazināti valsts pamatbudžeta ieņēmumi • UIN saistīts ar starptautiskiem aspektiem, kuru ievērošanu Latvija ir uzņēmusies, pievienojoties ES • Problēmas ar ienākumu attiecināšana uz konkrēto pašvaldības teritoriju, jo uzņēmumam var būt filiāles vai ražotnes dažādās pašvaldībās • Nesamērīgs administratīvais slogs administrētajiem, uzņēmumiem, lai izsekotu ienākumu teritoriālajai piederībai

18. Diskusijas jautājumi • Vai ir atbalstāma UIN pārdale pašvaldībām? • Ko uzņēmējs varētu darīt, lai motivētu pašvaldību aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbības veicināšanā?

19. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides • Vai nevajadzētu pašvaldībām dot iespējas ietekmēt IIN (pašvaldību nodokļa likmes, atvieglojumi utt.)? • Kādi varētu būt nosacījumi IIN atlaižu sniegšanai, lai kompensētu iztrūkumu pašvaldības budžetā?