340 likes | 635 Views
Analītisko ierakstu izveides praktiskie un teorētiskie aspekti Latvijas augstskolu bibliotēkās. Sandra Ranka LU Bibliotēka 17.11.2006. Saturs. Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, vēsturiskā attīstība Latvijā
E N D
Analītisko ierakstu izveides praktiskie un teorētiskie aspekti Latvijas augstskolu bibliotēkās Sandra Ranka LU Bibliotēka 17.11.2006
Saturs • Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, vēsturiskā attīstība Latvijā • Analītiskā apraksta veidošanas standarti un noteikumi, to izmantošana Latvijā • Analītiskā ieraksta izveide MARC formātā • Analītisko ierakstu izveide Latvijas augstskolu bibliotēkās
Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, I • Bibliogrāfiskā aprakstvienība: • patstāvīgs izdevums (grāmata, žurnāls u.c.); • vairāku izdevumu kopums (vairāksējumu darbi, žurnālu un avīžu komplekti) • izdevuma sastāvdaļa (raksts no žurnāla, daļa vai nodaļa no grāmatas u.c.) • Izdevuma sastāvdaļas: • atsevišķas publikācijas (raksts, tēze, referāts u.c.) • izdevuma daļa (daļa, nodaļa u.c.) • Analītiskās bibliografēšanas objekts – izdevuma sastāvdaļa
Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, II • Bibliogrāfiskais ieraksts - ietver bibliogrāfiskās aprakstvienības raksturojošos elementus un pieejas punktus: • bibliogrāfisko aprakstu • klasifikācijas indeksus • atslēgvārdus/priekšmetus • Bibliogrāfiskais apraksts - noteiktā secībā sniegts bibliogrāfisko ziņu kopums izdevuma raksturošanai un identificēšanai
Analītiskās bibliografēšanas teorētiskie aspekti, III • Analītiskais bibliogrāfiskais apraksts raksturo: • analītisko aprakstvienību • avotu, kurā atrodas analītiskā aprakstvienība
Analītiskā bibliografēšana Latvijā • Analītiskās bibliografēšanas sākums – 19. gs. 1. puse, literatūras saraksti seriālizdevumos • “Latviešu (Latvijas) zinātne un literatūra” (1763-1918, 1920-1938) • “Latvijas PSR (Latvijas) preses hronika” • Rakstu kartotēkas: • vispārīgo rakstu kartotēkas • augstskolu mācībspēku publikāciju un vēstures rakstu kartotēkas • novadpētniecības un tematiskās rakstu kartotēkas • Analītisko bibliogrāfisko ierakstu datubāzes
Analītiskā apraksta veidošanas standarti un noteikumi • Starptautiskie bibliogrāfiskā apraksta standarti (ISBD) • Starptautiskā bibliogrāfiskā apraksta standartu piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā • Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi (AACR) • Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem (FRBR) • Vārdu īsināšanas noteikumi bibliogrāfiskajā aprakstā
ISBD • Standartu grupa, kas nosaka izdevumu bibliogrāfisko aprakstu • Mērķis – nodrošināt strukturizēta bibliogrāfiskā apraksta izveidi: • norādīt bibliogrāfiskā apraksta elementus • noteikt to secību un atbilstošās dalītājzīmes
ISBD ISBD apraksta elementus iedala 8 zonās: • nosaukuma un atbildības zona • izdevuma zona • materiāla (vai resursa veida) specifisko ziņu zona • izdošanas, izplatīšanas u.tml. zona • fiziskā raksturojuma zona • sērijas zona • piezīmes zona • standartnumura (vai alternatīvā numura) un pieejamības nosacījumu zona
Bibliogrāfiskā apraksta standartu piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā • Starptautiski akceptēti standartizēti dažāda veida darbu analītisko aprakstvienību jeb sastāvdaļu (monogrāfisko izdevumu nodaļu, seriālizdevumu rakstu u.c.) aprakstīšanas noteikumi • Paredzēti tikai to sastāvdaļu aprakstīšanai, kas nav patstāvīgas un kuras identificēšana ir atkarīga no avota • Noteikumu pamatā ir starptautiskā bibliogrāfiskā apraksta standarti (ISBD)
Bibliogrāfiskā apraksta standartu piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā • Analītiskā apraksta segmenti: • sastāvdaļas apraksts • savienojošais elements • identificējamā avota apraksts • sastāvdaļas atrašanās vieta
Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi (AACR) • Detalizēts noteikumu kopums dažāda veida materiālu aprakstīšanai, aprakstgalvu un unificēto nosaukumu standartformu noteikšanai • Sastāv no 2 daļām: • Apraksts • Aprakstgalvas. Unificētie nosaukumi. Norādes
Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi (AACR) 13.5. sadaļa ““//” (iekļāvuma) analītika” – apraksta un atsauces uz pamatvienību apraksta elementu raksturojums
Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem (FRBR) • Bibliogrāfiskais ieraksts – datu kopums par entītijām: • aprakstošie datu elementi (pēc ISBD standarta) • personu, institūciju, darbu nosaukumu aprakstgalvas • priekšmetu aprakstgalvas • citi datu elementi, kurus lieto ierakstu datņu organizēšanai (klasifikācijas indeksi) • anotācijas (atreferējumi, kopsavilkumi) • eksemplāru ziņas (inventāra numuri, plauktu šifri)
Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem (FRBR) • FRBR segmenti: • entītiju, to atribūtu un attiecību definēšana un analīze • pamatprasības datiem nacionālās bibliogrāfijas ierakstos • Entītiju sastāvdaļu ierakstu modelēšana: • sastāvdaļas un tās avota attiecību atainošana veseluma/daļas attiecību modelī darba un izteiksmes līmenī • atkarīgās daļas • neatkarīgās daļas
Vārdu īsināšanas noteikumi bibliogrāfiskajā aprakstā • Vārdu īsināšana: • jālieto konsekventi standartizēti un vienādi • pieļaujama noteiktās bibliogrāfiskā apraksta zonās • “Latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu īsināšana bibliogrāfiskajā aprakstā”
Analītiskā apraksta standarti un noteikumi Latvijā, I • Standartizācijas aizsākumi Latvijā 20. gs. 20.-40. gados • “Vienotie iespieddarbu aprakstīšanas noteikumi nelielu bibliotēku katalogiem un bibliogrāfiskajiem rādītājiem” (1960) • “Vienotie iespieddarbu aprakstīšanas un alfabētiskā kataloga organizācijas noteikumi nelielām bibliotēkām” (1972) • “Iespieddarbu bibliogrāfiskais apraksts masu bibliotēkās” (1979) • “Bibliogrāfiskā aprakstīšana. Alfabētiskais katalogs” (1990)
Analītiskā apraksta standarti un noteikumi Latvijā, II • “LVS 50. Dokumenta bibliogrāfiskais apraksts” (1994) • No 2000. gada pieejami visi ISBD standarti (tulkoti un adaptēti) • “Bibliogrāfiskā apraksta standartu (BA:ISBD) piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā” (2000) • “Latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu īsināšana bibliogrāfiskajā aprakstā” (1998, 2002) • “AACR: Angļu un amerikāņu kataloģizācijas noteikumi” (2005) • “FRBR : funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem” (2005)
MARC • MARC – MAchine Readable Cataloging • Standartizēts mašīnlasāmās kataloģizācijas formāts ierakstu izveidei ar noteiktu un vienveidīgu struktūru, kas nodrošina datu ievadi, glabāšanu, informācijas atlasi un datu apmaiņu mašīnlasāmā formā
MARC • Nodrošina pilnīgu, kvalitatīvu, standartizētu jebkādu materiālu veidu bibliogrāfisko ierakstu izveidi, glabāšanu un izguvi • Ļauj ieviest darbā jebkuru bibliotēku informācijas sistēmu, konvertēt datus • Nodrošina bibliotēku sadarbības iespējas datu apmaiņā un izmantošanā
UKMARC • Analītiskais ieraksts sadalīts 2 daļās: • sastāvdaļas bibliogrāfiskā apraksta lauki • avota bibliogrāfiskā apraksta lauki • Detalizēta apakšlauku izmantošana katram bibliogrāfiskā apraksta elementam • Nodrošina automātisku interpunkcijas ievadīšanu • Latvijas augstskolu bibliotēkas izmanto no 1995.-2001. g.
MARC21 • Nodrošina autoritatīvo ierakstu izveides iespējas • Plašas datu kodēšanas iespējas • Ziņas par apraksta avotu iekļautas 773 laukā jeb saistītā ieraksta laukā • Interpunkcijas zīmes ievada kataloģizētājs • Latvijas augstskolu bibliotēkas izmanto no 2002.- g.
Latvijas augstskolu bibliotēku datubāzes • Latvijas Universitātes bibliotēkas • “LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāze” • Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālās bibliotēkas • “LLU mācībspēku publikāciju datubāze” • Latvijas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas • “RTU mācību spēku un darbinieku publicēto darbu datubāze”
Augstskolu datubāzu ierakstu analīzes secinājumi • Ieraksti veidoti pārsvarā atbilstoši MARC21 formātam un analītiskā bibliogrāfiskā apraksta standartiem un noteikumiem • Atšķirības, neprecizitātes un nepilnības MARC lauku aizpildīšanā • Atsevišķu MARC apraksta lauku aizpildīšanas grūtības (773 lauks) • MARC apraksta lauku aizpildīšanas piemērošana bibliotēkas lokālajām vajadzībām • Pareizrakstības un neuzmanības kļūdas • Rediģēšanas nepieciešamība • Ierakstu ievadīšanas un izguves kvalitātes atkarība no Kataloģizācijas un OPAC moduļa konfigurācijas
Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās • Autoritatīvo ierakstu datnes • ieraksti paredz personvārdu, institūciju nosaukumu, priekšmetu u.c. apraksta elementu vienas atzītas formas jeb aprakstgalvas izveidošanu, sasaistot to ar citām iespējamām formām • Latvijas bibliotēkās analītisko bibliogrāfisko ierakstu veidošanā netiek izmantotas
Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās • Sadarbības un datu apmaiņas trūkums • augstskolu bibliotēkas ↔Latvijas Nacionālā bibliotēka • augstskolu bibliotēkas ↔ publiskās bibliotēkas
Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās Analītisko ierakstu indeksēšana, I • Priekšmeti/atslēgvārdi • dabiskās valodas izmantošana meklēšanas procesā • meklēšanas iespējas precīzi pēc izvēlētā temata • pārlūkmeklēšanas iespējas • meklēšanas iespējas tikai noteiktu valodā • vispārīga pārskata trūkums par konkrēto nozari
Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās Analītisko ierakstu indeksēšana, II • UDK • neatkarība no valodas • iespēja skatīt zinātņu nozari kopumā • sarežģīta un mākslīga informācijas klasificēšanas metode, kas prasa dabiskās valodas terminus pārveidot klasifikācijas indeksos • samērā lēna attīstība un atbilstība salīdzinoši ar zinātnes un sabiedrības attīstības tempu
Analītiskā bibliografēšana augstskolu bibliotēkās Analītisko ierakstu indeksēšana, III • Priekšmeti/atslēgvārdi • Personvārdu, kolektīvu nosaukumu, ģeogrāfisko nosaukumu un tematiskie priekšmeti/atslēgvārdi • augstskolu bibliotēkās – personvārdi, kolektīvu nosaukumi • UDK • pievienoti viens vai vairāki klasifikācijas indeksi • pārsvarā aptver lielās tematiskās iedaļas
Metodiskais darbs analītiskajā bibliografēšanā • Metodiskais darbs • metodiskie materiāli un izstrādnes analītiskajā bibliografēšanā, vienotu metodisku ieteikumu izstrāde Latvijas bibliotēkām • koordinācijas centra izveidošana analītisko ierakstu standartizētas izveides un attīstības veicināšanai • analītisko ierakstu analīzes nepieciešamība • pieredzes apmaiņa un citu bibliotēku bibliografēšanas prakses izpēte • Tālākizglītība • regulāru apmācību kursu nepieciešamība