1 / 47

Augu valsts raksturojums

shaquana
Download Presentation

Augu valsts raksturojums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

    1. Augu valsts raksturojums Augu valstij pieder 500 000 sugu Fotosintezes procesa veido organiskas vielas Izdala skabekli Augi fotosintezes reaktors, kas nodrošina dzivibu uz Zemeslodes

    2. Augu atškiriba no dzivniekiem Ar šunas uzbuvi Nekustigu dzives veidu ( ir ari kustigi augi) Neierobežotu augšanu vegetativaja faze Vegetativa kermena diferenciaciju organos (iznemot laponaugus).

    3. Laponaugi (Thallophyta) Organisms nav diferencets organos Pieder alges, kerpji, aknu sunas

    4. Dzivo organismu iedalijums Pec šunas strukturas uzbuves Prokariotos un eikariotos Prokariotiem pieder apm. 6000 sugu – bakterijas, zilalges Kodolam nav apvalka

    5. Eikarioti Šunas ir ar apvalku norobežots kodols Pieder apm. 2 milj. sugu Pieder augi, senes, dzivnieki

    6. Moneru valsts Pieder prokariotiski organismi, bakterijas, zilalges

    7. Protistu valsts Eikariotiski organismi Pieder visas alges (iznemot zilalges), ka ari vienšuni

    8. Augu valsts Pieder sporaugi – sunas, kosas, staipekni, papardes Seklaugi – kailsekli, segsekli

    9. Senu valsts Pieder asku, bazidiju, pelejumu u. c. senes, kerpji

    10. Dzivnieku valsts Pieder sukli, zarndobumaini, tarpi, gliemji, posmkaji, adatadaini, hordaini

    11. Augu klasifikacija Klasifikacijas vieniba ir suga (species) Sugas nodališanas pazimes: Morfologiskas, fiziologiskas, biokimiskas, genetiskas pazimes, vairošanas organu uzbuve un attistibas cikli.

    12. Sugu raksturo šadas pazimes Norobežota individu kopa (populacija) Kopeja izcelšanas Noteikts izplatibas apgabals – areals Ar noteiktiem auga dzives apstakliem Strukturala lidziba un pecteciba Individu speja brivi krustoties Dot normalus, augligus sugai raksturigus pecnacejus

    13. Taksanomiskas vienibas Nodalijums (divisio) –phyta Chlorophyta Klase (clasis) –opsida Pteropsida - mycetes Gasteromycetes - phyceae Chlorophyceae Rinda (ordo) - ales Volvocales Dzimta (familia) -aceae Cladoniaceae Gints (genus) - Cladonia Suga (species) - Cladonia gracilis Varietate (varietas) - var. Cl.gracilis var. Gracilis Forma (forma_ - f. Cl.pyxidata f. pyxidata

    14. Taksonu rakstiba Nosaka starptautiskais botanikas nomenklaturas kodekss Sugas nosaukumu veido pec binaras nomenklaturas Gints nosaukuma un sugas epiteta, kas raksturo sugu vai dots par godu kadam zinatniekam, vietas nosaukumam Gints nosaukumu raksta ar lielo burtu , bet sugas epitetu ar mazo burtu. Aiz sugas epiteta seko autora uzvards vai ta saisinajums, kurš devis sugas nosaukumu

    15. Piemeri Clamydomonas rigensis Skuja sp. n. Mougetia maltae Skuja sp. n. Cetraria islandica (L.) Ach. (= Lichen islandicus L. Usnea filipendula Stirt. Sin. Usnea dasypoga (Ach.) Shirley Usnea subfloridana Stirt. Sin.: Usnea comosa (L.) Vain. Em. – emendare – labots papildinats Mycoporum elabens Flot. ex Nyl. Sugas aprakstam jabut latinu valoda

    16. Alges Alges nav sistematiskas jedziens, bet biologisks Izcelušas dažados laikposmos un no dažadiem senciem Talakaja evoucijas gaita attistijas patstavigi Alges ir heterogena grupa

    17. Algu lapona uzbuve Monada uzbuve Organismi kustigi vegetativa stavokli Pieder cenobiju un koloniju alges Raksturiga zoosporam un dzimumšunam

    18. Rizopodiala (amebveida) Šunam nav cieta apvalka Raksturigi rizopodiji

    19. Palmelas uzbuve Nekustigas alges, kas ietvertas kopeja glotu apvalka – veido kolonijas Dažam algem ta ir islaiciga stadija attistibas cikla Šada stadija verojama daudzam algem

    20. Kokoida uzbuve Pieder vienšunas, koloniju un cenobiju alges Raksturiga desmidijam, kramalgem u. c.

    21. Pavedienveida uzbuve Daudzšunu lapona vienkaršakais veids Katra šuna spejiga augt un dalities Dažam algem augšana notiek noteikta zona – augšanas zona vai meristemas zona Dažam ta atrodas vidusdala – interkalara augšana

    22. Platnveida uzbuve Atvasinata no pavedienveida uzbuves Šunu dališanas notikusi 2 virzienos Gareniski un škersam Dažreiz izveidojas caurulveida laponis, piem. Enteromorpha

    23. Heterotrihala uzbuve Laponim izškir horizontalo un vertkalo dalu

    24. Sifonala uzbuve Laponis nav diferencets šunas Laponis ir daudzkodolains

    25. Algu šunas uzbuve Algu šunam ar monado uzbuvi, zoosporam, gametam ir tikai citoplazmas membrana –plazmolemna Vairumam algu ir šunapvalks (šunas sienina) No hemicelulozes un pektinvielam Matriksa, kura atrodas celulozes mikrofibrillas Taja ir kalcija sali (mieturalgem, sartalgem), silicija dioksids (kramalgem) Alginskabe, fukoidins – brunalgem Hitins – Cladophora sugam

    26. Citoplazma Aiznem šunas parietalo dalu Centralo aiznem vakuola ar šunsulu Endoplazmatiskais tikls Ribosomas Mitohondriji Goldži komplekss Centriolas Kodols Hloroplasti (hromatofori)

    27. Hloroplasti (hromatofori) Kausveida, platnveida, spiralveida, cilindrveida, gredzenveida, zvaigžnveida Klati ar apvalku, zem kura atrodas graudains matrikss, kas ietver tilakoidus vai diskus, kas satur pigmentus Matriksa ir ribosomas, DNS, lipidu ieslegumi Pirenoidi ap kuriem veidojas cietes graudini

    28. Algu bezdzimumiska vairošanas a) Vegetativa 1. Šunu dališanas 2. Fragmentacija 3. Ar akinetam 4. Ar ilgsporam 5. Ar cistam 6. Pamelas stavokli b) Bezdzimumiska Ar zoosporam Aplanosporam Autosporam hipnosporam

    29. Dzimumiska vairošanas Hologamija – Dunaliella salina Konjugacija raksturiga Spirogyra gints sugam u. .c.

    30. Konjugacija

    31. Vairošanas ar gametam Izogamija (gametas vienadas,atškiras fiziologiski + un – Anizogamija (heterogamija) Oogamija

    32. Gametu saplušana Veidojas zigota ar 2n Parklajas ar biezu apvalku Taja ir daudz rezerves vielu Digst tulit vai pec miera perioda Zigotai digstot seko mejoze, tad augi ir haploidi. Tos apzime par haplontiem. Zalalgem tikai zigota ir 2n, augi ir haploidi Citam algem vegetativa faze ir diploida, tikai gametas ir haploidas. Tos sauc par diplontiem

    33. Algu dzimumu sadalijums Homotaliskas alges – divdzimumu alges Heterotalliskas alges – škirtdzimuma alges Zigota 2n dod diploidu augu, kas veido bezdzimumvairošanas organus, kur veidojas zoospras No zoosporam attistas dzimumpaaudze – gametofits, kas dod gametas

    34. Paaudžu maina Diploida (bezdzimuma) sprorfits Haploida (dzimumpaaudze) gametofits Izškir izomorfo un heteromorfo paaudžu mainu Izomorfa raksturiga ulvam, enteromorfam, kladoforam, brunalgem, dartalgem Heteromorfa – brunalgem, zalalgem, sartalgem

    35. Algu ekologija Algu izplatiba – saldudens un juras Sauszemes alges Algu cenozes – juras un saldudens Abiotisko faktoru ietekme – gaisma, temperatura, Temperatura – stenotermas un eiritermas alges Udens kimiskais sastavs (mineralsali, organiskas vielas u.c.) Pec baribas vielu daudzuma udenstilpes dalas –oligotrofas, eitrofas, saprotrofas, distrofas No mineralvielam nozimigi ir P un N

    36. Biotiskie faktori Attiecibas starp vienas sugas ipatniem Algu attiecibas ar citiem augiem un dzivniekiem Vienas sugas algu ietekme uz citam

    37. Alges udens tiribas indikatori Polisaproba zona Mezosaproba a - mezosaproba ß – mezosaproba Oligosaproba

    38. Algu ekologiskas grupas Planktosns Augu – fitoplanktosn Dzivnieku – zooplanktons Fitoplanktona maina pa sezonam Saldudens fitoplanktons – zalalges,zilalges, zeltainas, eiglenalges Juras – centriskas kramalges, peridinijas, maz zalalgu un zilalgu Neistons Epineistons hiponeistons

    39. Bentosa alges Izškir mikro- un makrobentosu Fitobentosu ietekme – gaisma, temperatura,pamatnes raksturs, baribas vielu daudzums, piesarnojums Algu augšanas dzilumu ietekme udens dzidriba Saldudens bentoss –zalalges,kramalges,zilalges,mieturalges u.c. Juras bentoss – brunalges,sartalges, Ziemeljura 40- 50 m dziluma

    40. Aerofitiskas alges Krasas temperaturas svarstibas, islaiciga samitrinašana Biezi šunapvalki, glotu apvalki Pleurococcus vulgaris, Trentepohlia, Cosmarium Alas - zilalges

    41. Augsnes alges Apdzivo augsnes augšejos slanus dažu cm dzili Pazistams 2000 sugu

    42. Karsto avotu alges Dzivo 0 – 50 º C, dažas – 85,2º C Kramalges, zalalges lidz 50,7º C Zilalges lidz 85,2º C Vairums dzivo 35 – 40º C Pie tº no 85 - 90º C ir zinamas 2 sugas Mastigocladus laminosus Phormidium laminosum

    43. Sniegaju un ledus alges Apzime par kriofitonu vai kriofilam algem Vairojas pie zemas temperaturas Sarkano sniegu rada Chlamydomonas nivalis, šunas daudz astaroksantina Dzeltenu – chlamydomonas flavo-virens Sniegaju algu ir 100 sugu (zalalges, kramalges, zilalges)

    44. Salsbaseinu un kalkakmens alges Salsbaseinu alges Apzime par halobiontiem Dzivo udeni lidz sals koncentracija sasniedz 285g/l Dunaliella salina Kalkakmens alges Iedala 2 grupas A) ieurbjas substrata B) apdzivo poras Pazistams ap 20 sugu Piedalas šunakmens veidošana Zilalges u.c.

    45. Algu kopdzive ar citiem organismiem Simbioze - kerpji Epifitisms – uz citiem organismiem Endofitisms – zoohlorella, udensziedos Parazitisms – barojas no saimniekauga Mutualisms – viens organims otra, nenodara launumu

    46. Algu nozime daba Organisko vielu ražotajas Skabekla ražotajas udens vide Udens biocenožu komponenti Alges udens pašattirišanas oganismi Augsnes indikatori Alges N fiksetajas (zilalges) Augsnes auglibas celšana

    47. Algu izmantošana Partikas produktu iegušanai Olbaltumvielu, vitaminu u. c. fiziologiski aktivo vielu iegušanai Ietekme augsnes fizikali-kimisko sastavu Ietekme augsnes mikrobiologisko aktivitati Algu izmantošana medicina

More Related