1 / 55

Valsts augu aizsardzības dienests

Valsts augu aizsardzības dienests. 2008. Augu karantīna. Eksports. pārbaudes pirms eksporta un reeksporta kravu nosūtīšanas - 2496 izsniegti fitosanitārie sertifikāti - 25853. Stādāmais un pavairojamais materiāls. Izsniegtas 64458 augu pases stādāmajam un pavairojamam materiālam

lucio
Download Presentation

Valsts augu aizsardzības dienests

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Valsts augu aizsardzības dienests 2008

  2. Augu karantīna

  3. Eksports • pārbaudes pirms eksporta un reeksporta kravu nosūtīšanas - 2496 • izsniegti fitosanitārie sertifikāti - 25853

  4. Stādāmais un pavairojamais materiāls • Izsniegtas 64458 augu pases stādāmajam un pavairojamam materiālam • 44 personām pašām atļauts sagatavot augu pase • 191 tirgus kontrole

  5. Notifikācijas ES dalībvalstīm • 5 notifikācijas Polijai - 4 par Phytophtora ramorum un 1 - daļa produkcijas bija bez augu pasēm un daļai produkcijas bija augu pases, bet nepilnīgas (nebija norādīts ZP) attiecībā uz Erwinia amylovoras saimniekaugiem • 1 notifikācija Vācijai –  par Phytophtora ramorum • 1 notifikācija Beļģijai – nepilnīgas augu pases (trūkst ZP) uz Erwinia amylovoras saimniekaugiem

  6. Pārbaudes • Monitorings 15 organismiem • Saimniekaugu genofonda pārbaudes LVAI un Pūres DIS – 1056 paraugi • Bakteriālo iedegu perēkļu un buferzonu uzraudzība – 615 pārbaudes

  7. Kartupeļu gaišā gredzenpuve • Noņemti un laboratoriski testēti 1565 paraugi • Organisms konstatēts 16 paraugos

  8. Augu aizsardzība

  9. Kārtots un uzturēts AAL reģistrs • Sagatavots novērtējums par 18 augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) • 13 AAL iekļauti reģistrā • 3 AAL paplašināts lietojums (Karatē Zeons- rapsis, kāposti, jaunaudzes, Signum- sīpoli, kartupeļi un 2 x zemenēm, Svičs- gurķi, tomāti, skuju un lapu koki kokaudzētavās) • 18 AAL reģistrēti atkārtoti, 1 precizēts lietojums (10 ķīmiskie un 8 dzīvos organismus saturošie), 9 AAL no reģistra anulēti • 41 AAL apstiprināti marķējumi

  10. Izsniegtas atļaujas nereģistrētu AAL lietošanai • 5 dezinfekcijas līdzekļiem (karantīnas pasākumiem- kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanai) • Nozomi- nezāļu ierobežošanai uz dzelzceļiem • 2 AAL gliemežu ierobežošanai- Metarex un Mesurol • Metabroms- koku mizas apstrādei pirms eksporta (2x) • Talstars- kūdras apstrāde pirms transportēšanas uz ASV • Feromoniem egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai

  11. Izsniegtas atļaujas nereģistrētu AAL lietošanai pētījumos un eksperimentos • bioloģiskās efektivitātes izmēģinājumiem (pirms AAL reģistrācijas) - 80 AAL • pētījumiem un eksperimentiem- demonstrācijas izmēģinājumi -7 AAL

  12. Eiropā • Latvija (VAAD) pilda ES dalībvalsts pienākumus, veicot novērtējumu par atbilstību darbīgās vielas tējas koka eļļas iekļaušanai Eiropā reģistrēto darbīgo vielu sarakstā- direktīvas 91/414/EEK I pielikumā

  13. Lauksaimniecības produktu integrētā audzēšana • Iekļautas integrēto audzētāju reģistrā - 93 personas (juridiskas, fiziskas) • Pieņemti lēmumi par atbilstību prasībām-88 personas- audzē atbilstoši prasībām, 1 neatbilst un 4 daļēji atbilst.

  14. Patlaban strādājam pie bezmaksas, visiem viegli pieejamas datu bāzes izveides, kurā būs ērti sameklējama informācija par augiem kaitīgiem organismiem un reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem to ierobežošanai. Plānots, ka jau ar nākamo sezonu šī datu bāze būs pieejama lietotājiem.

  15. Mēslošanas plānu uzraudzība un kontrole MK 18.12. 2001 noteikumi Nr. 531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”

  16. Mēslošanas plānu izstrāde saistoša personām, kuras īpaši jūtīgajā teritorijā lieto mēslošanas līdzekļus 20 ha un lielākā platībā; augļu kokiem, ogulājiem un dārzeņiem - 3ha un lielākā platībā. Saistošie dokumenti • Mēslošanas plāni un to kopsavilkums • Lauku vēsture • Augšņu agroķīmiskā izpēte (kartēšana) • Kūtsmēslu uzskaite • Minerālmēslu uzskaite

  17. VAAD priekšlikumi grozījumiem MK 18.12.2001 noteikumos Nr. 531 • Mēslošanas plānus un to kopsavilkumus dienestā iesniedz 1x gadā (pašreizējos noteikumos 2x gadā) • ,,Organiskie mēsli” aizstāti ar “kūtsmēsli”, t.i., nav obligāta salmu, zaļmēslojuma u.c. organisko mēslu uzskaite • Grozījumi 12.23. apakšpunktā • Pieļaujamo N normu (1. pielikums) drīkst pārsniegt, t.i., pieļaujamā bilances intensitāte ir 120% (saskaņā ar pašreizējo redakciju – 100%)

  18. Mēslošanas plānu uzraudzība un kontrole 2009. gadā • - Tikai SA ietvaros t.i., pie personām, kuras pieteikušās - vienotajam platību maksājumam - atsevišķam maksājumam par cukuru - atbalstam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību - atbalstam par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām - Tikai ĪJT (Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajoni) • 1% no pretendentiem • Par pārbaužu rezultātiem VAAD būs jāsniedz informācija LADam.

  19. Nākotnes plāni Paredzēts piedalīties projektā par e-pakalpojumiem, kas radītu iespēju personām ievadīt informāciju datu bāzē tiešā veidā ( bez iesūtīšanas).

  20. Sēklu kontrole

  21. Sēklu sertifikācija Sēklaudzēšanas lauku apskates 20082007 Platības, ha 10230 9627 Lauku skaits 1030 957 Klientu skaits 180 200 Noņemti sēklu sertifikācijas paraugi 1523 1363 Sēklu partiju pēcpārbaude uz lauka 20082007 Pārbaudītās sēklu partijas 762 772

  22. Klientu iesniegto sēklu paraugu analīzes 20082007 Paraugi 5217 2880 Vikima Seed, DLF 447 329 Trifolium (Dānija) Bioloģisko sēklu datu bāzes uzturēšana, atļauju piešķiršana 20082007 Izsniegto atļauju skaits 908 2112 Atļauju saņēmēju skaits 450 950

  23. Latvijas augu šķirņu kataloga uzturēšana20072008 Iekļauto šķirņu skaits29 28 Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana 20072008 Pieteiktas šķirnes iekļaušanai katalogā 27 36 Šķirņu skaits pavisam SĪN izmēģinājumos193 206 Selekcionāra tiesību aizsardzība (aizsargāto šķirņu reģistrā ir 267 šķirnes) 20072008 Reģistrēto licenču skaits233 221 Personu skaits 128 107

  24. Uzraudzība

  25. 2007.gadā • Visās jomās kopā veiktas 12447 pārbaudes • Ierosinātas 89 administratīvā pārkāpuma lietas (0,71%)

  26. 2008.gada 9 mēnešos • Visās jomās kopā veiktas 10688 pārbaudes • Ierosinātas 143 administratīvā pārkāpuma lietas (1,34%)

  27. Augu aizsardzības jomā • 2007.gadā veiktas 2998 pārbaudes (kopā lietotāju un tirgotāju pārbaudes) • Ierosinātas 37 administratīvā pārkāpuma lietas (1,23%)

  28. Augu aizsardzības jomā 2008. gada 9 mēnešos • Veiktas 2652 pārbaudes (2128 – augu aizsardzības līdzekļu lietošana, 524 – izplatīšana) • Ierosinātas 73 administratīvā pārkāpuma lietas: - 24 par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu (1,13%) - 49 par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu (9,35%)

  29. Augu karantīnas jomā 2008. gada 9 mēnešos • Veiktas 6558 pārbaudes • Ierosinātas 29 administratīvā pārkāpuma lietas (0,44%): - 12 par augu karantīnas prasību pārkāpšanu - 15 par augu, augu produktu izplatīšanu ar nederīgu augu pasi vai bez tās - 2 par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu

  30. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu tirgū laišanu un direktīvai,ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

  31. Eiropas Komisija: • 2006.gada 12.jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai • 2006.gada 19.jūlijā nāca klajā ar Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

  32. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

  33. Regulas projekts paredz: Kritērijus darbīgo vielu, drošinātājvielu, sinerģistuiekļaušanai pozitīvajā sarakstā, kas noteikti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes prasīto augsto cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni.Darbīgo vielu apstiprina tikai tad, ja tā nav klasificēta kā: • 1. vai 2. kategorijas mutagēna, kancerogēna, reproduktīvai sistēmai toksiska viela; • endokrīnās sistēmas ietekmētāja viela; • POP (persistent organic pollutant), • PBT (persistent, bioaccumulative and toxic); • vPvB (very persistent and very bioaccumulative substance). Rezultātā no tirgus ārā iet aptuveni 20 % AAL

  34. Regulas projekts paredz: • Dalībvalstu iedalījumu 3 zonās, lai izvairītos no darba dublēšanas, samazinātu nozares un dalībvalstu administratīvo slodzi un nodrošinātu saskaņotāku augu aizsardzības līdzekļu pieejamību, vienas valsts izsniegtās atļaujas jāatzīst citām dalībvalstīm, kurās lauksaimniecības, augu veselības, vides, t.sk. klimatiskie apstākļi ir relatīvi līdzīgi; • Ieviest salīdzinošo novērtējumu (regulas IV pielikums) un AAL aizstāšanas principu, gadījumos, kad darbīgā viela ir identificēta kā kandidāte aizstāšanai; • Vienkāršākus nosacījumus datu aizsardzības prasībām; • Nosacījumus AAL ražotājiem, piegādātājiem, izplatītājiem un profesionāliem lietotājiem veikt AAL uzskaiti par saražotiem, izlietotiem daudzumiem u.c.

  35. LV pozīcija par regulas projektu: • I Latvija neatbalsta regulas projektu attiecībā par AAL reģistrāciju vienas zonas ietvarā esošajā redakcijā, jo šāda AAL reģistrācijas kārtība radīs draudus Latvijas lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai un pastāvēšanai. Latvijā būs apdraudēta tādu nozaru kā augļkopība, dārzeņkopība un citu pastāvēšana, jo jau patlaban Latvijā trūkst AAL lietošanai kultūraugos iepriekš minētajās nozarēs. • Latvija uzskata, ka mazajās lauksaimnieciskajās kultūrās Ziemeļu zonas dalībvalstīm jābūt tiesībām izmantot Centrālās zonas dalībvalstu augu aizsardzības līdzekļu lietojumus.

  36. LV pozīcija par regulas projektu: • II Latvija neatbalsta regulas projektu attiecībā par AAL salīdzinošo novērtējumu. Rezultātā varētu izveidoties situācija, ka AAL var tikt aizstāts ar videi un cilvēku veselībai drošāku AAL, taču neefektīvu AAL, kas nespēs ierobežot kaitīgo organismu. • Latvija uzskata, ka regulas projektu jāpapildina, paredzot, ka esošais AAL vai neķīmiskā kontroles vai profilakses metode ir tik pat efektīva kaitīgo organismu ierobežošanā, cik aizstāšanai paredzētais AAL.

  37. LV pozīcija par regulas projektu: • III Latvija ierosina: • regulā iekļaut prasību, ka marķējuma projektu reģistrācijas pieteicējs iesniedz dalībvalsts valodā, kurā tas tiek reģistrēts; • ka pieņemot lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, jāapstiprina arī augu aizsardzības līdzekļa marķējuma teksts; • regulas projektā jāiekļauj procedūra un nosacījumi augu aizsardzības līdzekļu paralēlajam importam.

  38. Regula: • Padomes darba grupās tika skatīta Somijas, Vācijas, Portugāles, Slovēnijas un Francijas prezidentūras laikā (sākot no 2006.gada septembra); • 2007.gada 23.oktobrī notika regulas pirmais lasījums Eiropas Parlamentā- Parlamentam bija 222 grozījumi regulai-rezultātā no tirgus ārā ietu aptuveni 80 % AAL; • 2008.gada 11.martā Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei labotu regulas projektu; • Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē 2008.gada 23.jūnijā tika panākta politiska vienošanās; • 2008.gada 15.septembrī – panākta Padomes kopējā nostāja.

  39. Padomes kopējā nostājā papildus Komisijas priekšlikumam iekļauti: • Nosacījumi AAL paralēlajai tirdzniecībai; • Nosacījums, ka uz brīvprātības principiem dalībvalstis var atzīt citas zonas dalībvalsts AAL reģistrāciju; • Nosacījumu, ka izņēmumu gadījumos uz noteiktu laiku līdz 5 gadiem, ar iespēju šo termiņu pagarināt vēl uz 5 gadiem, var tikt izmantotas darbīgās vielas, kas neatbilst darbīgo vielu apstiprināšanas kritērijiem (t.sk. endokrīnās sistēmas nomācējas u.c. vielas) u.c.

  40. Regula: • Parlaments paliek pie sava un Kopējā nostājā ierosina: • - nedalīt dalībvalstis zonās- viena Eiropa, viena zona; • - stingrākus kritērijus darbīgo vielu apstiprināšanai- attiecībā uz cilvēku veselību (endokrīnās sistēmas nomācēji), ietekmi uz bitēm, noturību vidē u.c.; • - nepiekrīt juridiskajam pamatojumam; • - vēlas regulatīvo kontroles procedūru parastās regulatīvās procedūras vietā; • - papildus definīcijas u.c. grozījumus.

  41. Regula: • 2008.gada 6.oktobrī Parlaments paliek pie 80 % AAL samazinājuma; • Zemkopības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests, Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūta Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā aicinājumu pārstāvēt Latvijas intereses 2008.gada 5.novembra Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas sēdē; • No 2008.gada novembra Briselē notiek intensīvas atašeju/vēstnieku sanāksmes, trīspusējas tikšanās, lai panāktu kompromisu par regulas projektu;

  42. Regula: • Šobrīd gatavojamies 18.decembra vēstnieku/atašeju sanāksmei. • Patlaban dalībvalstīm būtiski ir piekāpties mazāk svarīgos jautājumos, lai vienotos ar Parlamentu par būtiskāko- atbilstošākās komitoloģijas piemērošanu. Ja vienošanās netiek panākta, tiek pielietota Samierināšanas procedūra. Pieredzējušākās dalībvalstis brīdina, ka tā ir smaga procedūra ar dalībvalstīm parasti nelabvēlīgu iznākumu , jo var tikt zaudētas iepriekš panāktās vienošanās, kompromisi u.t.t.

  43. Regula: • 2009.gada janvārī- regula tiks skatīta Eiropas Parlamentā 2.lasījumā. Regula ir jāpieņem koplēmuma procedūrā- Padomei un Parlamentam ir vienāda ietekme lēmuma pieņemšanas procesā- Padome nevar pieņemt lēmumu, ja Parlaments to neakceptē un otrādi.

  44. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

  45. Direktīva paredz: • trīs gadu laikā no direktīvas spēkā stāšanās, dalībvalstīm jāpieņem rīcības plāns, kurā ir izvirzīti mērķi, līdzekļi un termiņi, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina apdraudējums, risks un atkarība no pesticīdu lietošanas; • jāgādā, lai augu aizsardzības līdzekļu profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti saņemtu atbilstošu apmācību (tēmas I pielikumā); • visi izplatītāji, kas pārdod augu aizsardzības līdzekļus, kuri ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kurš būtu izgājis apmācības kursu un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu; • jāgādā, lai augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas, kuras ekspluatē profesionāli lietotāji, un attiecīgos lietošanas piederumus regulāri pārbaudītu;

  46. Direktīva paredz: • jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa, taču pastāv iespēja ārkārtas gadījumos šādu atļauju izsniegt; • jāgādā, lai lietojot augu aizsardzības līdzekļus blakus ūdenstvertnēmpriekšroka tiktu dota produktiem, kas nav bīstami ūdens videi un visefektīvākajām augu aizsardzības lietošanas metodēm, lai tiktu noteiktas aizsargjoslas ūdensceļu tuvumā, aizsargjoslas izmērus nosakot atkarībā no piesārņojuma apdraudējuma un attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām; • jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana vai jāsamazina tā cik iespējams teritorijās, kuras izmanto sabiedrība vai jutīgas grupas- parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļu laukumos, aizliegt vai ierobežot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu īpaši aizsargātās teritorijās;

  47. Direktīva paredz: • integrētās augu aizsardzības sekmēšanu- jānodrošina, ka augu aizsardzības līdzekļu profesionālie lietotāji pievēršas videi draudzīgākām kultūraugu aizsardzības metodēm un līdz 2014.gada 1.janvārim ir ieviesuši integrētās augu aizsardzības standartus.

  48. LV pozīcija par direktīvas projektu: • Latvija neatbalsta direktīvas projekta pieņemšanu pašreizējā redakcijā, jo nepiekrīt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjoma samazināšanai, kas jāparedz, izstrādājot valsts rīcības plānu. • Latvijā augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti optimālā daudzumā un Latvijas mērķis būtu saglabāt un noturēt šādu lietošanas apjomu un neplānot samazinājumu. Patreizējā redakcija nostāda nevienlīdzīgā situācijā tās dalībvalstis, kurās 90.gados notika būtiskas izmaiņas ekonomikā.

  49. LV pozīcija par direktīvas projektu: • Latvija uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāizstrādā noteikts slieksnis, jāiestrādā tas direktīvas projektā, un tikai sasniedzot dalībvalstīm šo slieksni, tām būtu jāizstrādā valsts rīcības plāns. • III Latvija nepiekrīt direktīvas projektā paredzētajam aizliegumam vai samazinājumam pesticīdu lietošanai gar ceļiem un dzelzceļiem, parkos u.c. (direktīvas projekta 10.pants Specifiskie pasākumi ūdens vides aizsardzībai un 11.pants Pesticīdu lietošanas samazināšana jutīgajās teritorijās).

More Related