STARPTAUTISKAIS MĀRKETINGS

1. STARPTAUTISKAIS MĀRKETINGS • STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA • CĒLOŅI • POLITISKĀS, EKONOMISKĀS UN KULTŪRAS IETEKMES FAKTORI Doc. MBA Zaiga Oborenko Zaiga_oborenko@yahoo.com 29259511

2. CĒLOŅI DARBĪBAS PAPLAŠINĀŠANAI STARPTAUTISKAJĀ MĒROGĀ Uzņēmumi paplašina savu darbību starptautiskā mērogā, jo katrā valstī produkta dzīves cikls var atšķirties. Vienā valstī produkts var būt brieduma fāzē, citā tikai sākuma fāzē, tādējādi uzņēmums var izmantot visas priekšrocības, kas saistīts ar jauna produkta ieviešanu tirgū izpētes un attīstības izmaksām, kuras būtu nepieciešamas, ieviešot jaunu produktu vietējā tirgū. Strādājot ārvalstu tirgos, mārketinga speciālisti saskaras ar grūtībām, kas nav raksturīgas vietējam tirgum, tomēr tai pat laikā iespējamas arī kādas priekšrocības, kuras nav vietējā tirgū

3. CĒLOŅI DARBĪBAS PAPLAŠINĀŠANAI STARPTAUTISKAJĀ MĒROGĀ Uzņēmumi paplašina savu darbību starptautiskā mērogā, jo katrā valstī produkta dzīves cikls var atšķirties. Vienā valstī produkts var būt brieduma fāzē, citā tikai sākuma fāzē, tādējādi uzņēmums var izmantot visas priekšrocības, kas saistīts ar jauna produkta ieviešanu tirgū izpētes un attīstības izmaksām, kuras būtu nepieciešamas, ieviešot jaunu produktu vietējā tirgū. Pārdošanas apjomi Noriets Izaugsme Briedums Ieviešana Laika skala

4. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA CĒLOŅI Cēlonis: MAZI VAI PIESĀTINĀTI VIETĒJIE TIRGI • Ja uzņēmums nespēj tālāk paplašināt savu darbību vietējā tirgū, turpmāka izaugsme iespējama tikai starptautiskā mērogā. • Daudzi uzņēmumi vēlētos paplašināt savu darbību starptautiskā mērogā, pirms vietējais tirgus kļūst pārsātināts, ja vien iespiešanās citu valstu tirgū būtu vienkāršāka nekā peļņas gūšana vietējā tirgū.

5. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA CĒLOŅI Cēlonis: EKONOMIJA UZ APJOMA RĒĶINA • Daudzās nozarēs, īpaši elektronikas un ķīmiskās produkcijas, jauna produkta ieviešanas izmaksas ir milzīgas.To atpelnīšanai nepieciešams ilgāks laiks, tātad izdevīgs ir produkts ar garu dzīves ciklu. • Ražošanas līniju automatizācija un līdz ar to ekonomija uz apjoma rēķina kļūst par nozīmīgu aspektu. • Tādēļ iespiešanās pasaules tirgos kļūst par gandrīz vienīgo veidu, kā atpelnīt ražošanas automatizēšanā ieguldītos līdzekļus.

6. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA CĒLOŅI Cēlonis: STARPTAUTISKĀ RAŽOŠANA • Iespējas piekļūt resursiem un galaprodukta izgatavošanā globālā mērogā ļauj uzņēmumam izmantot priekšrocības, ko rada konkurējošās cenas visā pasaulē. • Transportēšanas izmaksas ir relatīvi zemas salīdzinājumā ar gūtajiem ietaupījumiem

7. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA CĒLOŅI Cēlonis: ATTIECĪBAS AR KLIENTIEM • Ražotājiem, kas piegādā produkciju starptautiskajiem uzņēmumiem, arī pašiem jāspēj veikt piegādi starptautiskā mērogā un par cenām dažādās valūtās, lai varētu piegādāt dažādas detaļas rūpnīcām dažādās valstīs.

8. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA CĒLOŅI Cēlonis: TIRGUS DIVERSIFIKĀCIJA • Jo vairāk tirgu, kuros uzņēmums darbojas, jo mazāks ir risks ciest lielus zaudējumus, ja kādā no tirgiem neveicas. • Ekonomiskā lejupslīde nenotiek visās valstīs vienlaicīgi, starptautisks uzņēmums spēj kompensēt zaudējumus vienā tirgū ar peļņu citā.

9. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA CĒLOŅI Cēlonis: STARPTAUTISKĀ KONKURĒTSPĒJA • Neviens uzņēmums nav imūns pret konkurentiem, kas ienāk no ārējiem tirgiem. • Ja uzņēmums vēlas nodrošināt ilgtermiņa veiksmīgu darbību, tam jācenšas radīt konkurenci citu valstu uzņēmumiem to vietējā tirgū, pirms tie paspējuši ienākt uzņēmuma valsts tirgū.

10. KULTŪRA • Kultūras atšķirības ietver reliģiju, valodu, institūcijas, uzskatus un uzvedību. General Motors markas nosaukums Nova spāņu valodā nozīmē “neiet”. Gerber franču valodā nozīmē “izvemt”, tādējādi radot problēmas bērnu pārtikas ražotājam. Īru Mist liķierim bija jāmaina nosaukums vācu tirgum, jo vāciski tas nozīmē “ekskrements” • Daudzas kultūra problēmas ir daudz grūtāk nosakāmas. Japāņu valodā “jā” nozīmē “jā, es saprotu”, kas ne vienmēr ir “Jā, es piekrītu”. Portugāļiem ir 7 apzīmējumi vārdam “tu”, kas atkarīgs uzrunāto cilvēku skaita un statusa.

11. KULTŪRA • Vienkāršāk ir uzsākt darbību valstīs, ar kurām ir zināma psiholoģiskā līdzība. Angliski runājošās valstis. Spānijai līdzība ar vairums Latīņamerikas valstu Postkomunistiskās Austrumeiropas valstis. Brazīlijai ir labi sakari ar Vāciju, kā arī Portugāli, Angolu, Mozambiku. • Kultūras atšķirības mazinās tādēļ, ka patērētāju uztvere kļūst arvien globālāka.

12. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA POLITISKIE FAKTORI Protekcionisma līmenis • Dažu valstu valdības pasargā savas nozares no ārvalstu konkurences. • Valsts attīsta savu ražošanu un jaunie šie nozaru uzņēmumi nespēj konkurēt vai arī investīciju trūkuma dēļ nozare piedzīvo lejupslīdi. • Šo problēmu risina, piedāvājot iekšējās investīcijas vai piekrītot ierobežot eksportu uz šo valsti, kamēr jaunās nozares attīstās līdz noteiktam līmenim.

13. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA POLITISKIE FAKTORI Nestabilitātes līmenis • Dažās valstīs pastāv lielāka politiskā nestabilitāte nekā citās, tajās var notikt varas pārņemšana militārā vai pilsoņu kara rezultātā. • Eksporta valsts diplomātiskais korpuss var sniegt informāciju attiecībā uz riska līmeni, ar ko jārēķinās, veicot uzņēmējdarbību izvēlētajā valstī.

14. STARPTAUTISKĀ MĀRKETINGA POLITISKIE FAKTORI Attiecības starp uzņēmuma pārstāvēto valsti ar partnervalsts valdību • Dažkārt nesaskaņas starp valstu valdībām var radīt tirdzniecības ierobežojumus vai pat aizliegumus – embargo. • Tas bieži notiek ieroču tirdzniecībā, bet ierobežojumi var attiekties arī uz citiem nedraudzīgo valstu produktiem. Grieķijai un Turcijai ir ierobežojumi attiecībā uz tūrismu un tirdzniecību. ASV tirdzniecībā ar Kubu ir spēkā daudzi aizliegumi

15. EKONOMIKAS IETEKME • Jēdziens “Ekonomikas vide” mērķa tirgus valstī nozīmē vairāk nekā tikai aprēķinu par to, vai šīs valsts iedzīvotāji var atļauties nopirkt uzņēmuma produkciju. • Dažkārt labklājības koncentrācijas līmenis ir tik izteikts, ka valstī ir liels miljonāru skaits, kaut arī vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi, piem. Indijā un Brazīlijā. • Ekonomiskie aspekti ietver arī valsts sabiedrības labklājību: piem., vai tur ir attīstīta ceļu sistēma, telekomunikācijas, iedzīvotāju izglītības līmenis.

16. EKONOMIKAS IETEKME • Iespēja veikt ārzemju valūtu maiņu. • Ja mērķa tirgus valstij nav pietiekami liela sava eksporta tirgus, tā nebūs spējīga iepirkt ārvalstu produktus, jo potenciālie importētāji nevarēs samaksāt par precēm nepieciešamajā valūtā. • Šī ir problēma, ar ko pēc komunistisko režīmu sabrukšanas saskārās Austrumeiropas valstis. Tā rezultātā notika atgriešanās pie maiņas darījumiem

17. DEMOGRĀFISKĀ VIDE Ietver tādus faktorus kā • ģimenes lielums, • urbanizācijas līmenis, • migrācijas tendences, Migrācijas tendences var radīt nozīmīgas izmaiņas valsts patēriņa struktūrā. Indonēziešu ēdienu patēriņš Nīderlandē, taizemiešu ēdiens – Austrālijā, indiešu – Lielbritānijā, alžīriešu ēdiena patēriņš Francijā ir daudz lielāks nekā to varētu sagaidīt, ņemot vērā to minoritāšu lielumu šajās valstīs.

18. GLOBĀLĀ SEGMENTĒŠANA Kaut arī kultūras atšķirības ir svarīgs aspekts, tomēr ir iespējams noteikt arī transnacionālus pircēju segmentus. Šos segmentus var noteikt atbilstoši • valstīm, • individuālajām iezīmēm ( tās lielā mērā tādas pašas kā vietējā tirgū) Valstis var sagrupētatbilstoši • ekonomikas attīstības kritērijiem, • kultūras iezīmēm, • ekonomisko, politisko un izpētes un attīstības faktoru kombinācijai

19. GLOBĀLĀ SEGMENTĒŠANA Viens no pazīstamākajiem pētījumiem ir Hofsteda darbs, kurā valstis tiek klasificētas atbilstoši • varas centralizācijai valstī, • individuālismam (cik lielā mērā cilvēki rīkojas patstāvīgi), • tam, cik lielā mērā cilvēki ir gatavi uzņemties risku, • patriarhālismam (cik lielā mērā sabiedrībā dominē vīrieši) Var apšaubīt šādas klasifikācijas lietderīgumu, tomēr nevar noliegt, ka atšķirības starp indivīdiem dažādās valstīs ir daudz izteiktākas nekā starp vienas valsts iedzīvotājiem.

20. GLOBĀLĀ SEGMENTĒŠANA Transnacionālā patērētāju segmentēšana ietver: • dzīvesveidu, • uzvedību kopumā, • rīcību noteiktās situācijās. Dzīvesveida segmentēšanas piemērs ir transnacionālais tīņu tirgus, pastāv arī tā sauktais elites tirgus. Konkrētu situāciju segmentēšanas piemērs ir attieksme pret dāvināšanu, kas daudzām kultūrām ir kopīga. Lielākā problēma transnacionālo segmentu identificēšanā saistīta ar grūtībām veikt nepieciešamos pētījumus mērķa tirgus valstīs.

21. STARPTAUTISKAIS MĀRKETINGS Kopumā uzņēmuma starptautiskās darbības stratēģiskās vadības lēmumi būs atkarīgi no šādiem faktoriem: • Uzņēmuma lieluma vietējā tirgū, • Uzņēmuma priekšrocībām salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem, • Uzņēmuma vadības pieredzes starptautisko darījumu veikšanā, • Uzņēmuma ilgstoša attīstības mērķa.

22. DARBĪBA STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ UN 7P MODELIS

23. DARBĪBA STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ UN 7P MODELIS