Tēma: Pamatbrīvības kā ES (EK) regulēšanas objekti

1. Tēma: Pamatbrīvības kā ES (EK) regulēšanas objekti 1) EK līgums (Romas līgums) par kopējo un iekšējo tirgu 2) Brīva preču kustība EK līgumā 3) Personu pārvietošanās brīvība EK līgumā 4) Brīva pakalpojumu kustība EK līgumā 5) Brīva kapitāla kustība EK līgumā

2. Galvenais Eiropas Kopienas uzdevumi irkopējā tirgus izveide(EK 2.panta) Kopienas Tiesa kopējo tirgu definē kā “visu tirdzniecības šķēršļu novēršanu Kopienas iekšējā tirgū, lai nacionālie tirgi tuvināti patiesam iekšējām tirgum” Iekšējais tirgus ir kopējā tirgus daļa, ... kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite (EK 3.p. un 14.p.)

3. Pamatbrīvības Kopienas līgumā “Palīg brīvība” vai 5.brīvība – maksājumu aprites brīvība (EK 56.p.)

4. Brīva preču* kustība Kopienas līgumā Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums Muitas ūnija Kopējā muitas tarifu ieviešana (EK 23., 26., 27.panti) Normas piemērojami, ja pastāv noteikumi: • jābūt skartām precēm; • jābūt Kopienas precēm; • jāšķērso EK iekšējās robežas Savstarpēju muitas nodevu aizliegums (EK 23., 25.p.) EK 28.-31.panti * Preces iz visi ķermeniski priekšmeti, kuru vērtību var izteikt naudā un kuri tādēļ var būt par komercdarījumu objektu.

5. Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība (EK 39.-42.p.) Uzņēmējdarbības brīvība (EK 43.-48.p) Brīva personu kustība Kopienas līgumā garantē nodarbināto personu pārvietošanas brīvību • garantē: • Pašnodarbināto, • Brīvo profesiju pārstāvju, • Uzņēmumu • pārvietošanas brīvību ir tiesības uz tādiem pašiem nosacījumiem (nodarbinātība, atlīdzība, atlaides un t.t.), kā dotas valsts pilsoņiem ietver sevī patstāvīga darba uzsākšanu un veikšanu, kā arī uzņēmuma dibināšanu un vadīšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā dotas valsts pilsoņiem var piedāvāt savu darbaspēku var piedāvāt savus pakalpojumus jebkurā citā dalībvalstī

6. Darba ņēmēja pazīmes Darba ņēmējs ir persona, kas strādā: • noteiktu laiku periodu, • par noteikto samaksu, • citas personas labā, • vadoties pēc šīs personas noradījumiem Pakļautības elements (darba ņēmējs norīkojas patstāvīgi) – kritērijs, pēc kura norobežo uzņēmējdarbības brīvību no brīvas darbaspēka kustības * Jēdziens nav definēts ne primārajos, ne sekundārajos tiesību aktos. Jēdzienu izveidojusi Kopienas Tiesa savā praksē (EKT lieta 53/81, 1982 ECR 1035.lapa lieta 197/86, 1988 ECR 3205.lapa) **sk. arī LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2².daļu

7. Uzņēmējdarbības pazīmes Kopienas līgumā EK 43.p. izpratnē “ar uzņēmējdarbību saprot ilgstošu¹, patstāvīgu², ekonomiska³ rakstura darbību, ko realizē pastāvīgā pārstāvniecībā citā dalībvalstī” ¹ ilgstoša tiesiska un ekonomiska integrācija attiecīgajā dalībvalstī (kamēr pakalpojumu sniegšana ir īstermiņa); ² darbība ir pastāvīga, ja: - persona brīvi pati nosaka savu darba laiku, - persona nepakļaujas nekādiem rīkojumiem, - persona var izvēlēties savus līdzstrādniekus, - darbība notiek uz paša atbildību un risku, - dalība peļņā un zaudējumos ³ nozīme, ka darbības mērķis ir gūt peļņu.

8. Uzņēmumu jēdziens Kopienas līgumā (EK 48.panta izpratne) Par uzņēmumu ir jāuzskata visas publisko un privāto tiesību juridiskās un citas personas, kuru mērķis ir gūt peļņu. “Citas” personas – t.i. kooperatīvi, pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, arī fiziskas personas-uzņēmēji. EK 48.panta mērķis ir piešķirt uzņēmējdarbības priekšrocības tikai tiem uzņēmumiem, kam ir kāda saistība ar kādu dalībvalsti • uzņēmumam jābūt dibinātam pēc vienas no dalībvalstis tiesībām, • dibināšanas līgumā juridiskā adresei, administrācijai vai mītnei (centrāla ražotne vai fabrika, personāls, bilances aktīvi) ir jāatrodas Kopienas teritorijā

9. Pakalpojumu* sniegšanas brīvība Kopienas līgumā (EK 45.-55.pants) * Pakalpojumi - “darbības, ko parasti veic pret atlīdzību, ciktāl uz tām neattiecas brīvas preču un kapitāla kustības un brīvas personu kustības noteikumi (EK 50.p.1.daļa) Brīvība – sniegšana vai saņemšana citā dalībvalstī ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem pakalpojumus sniedz un saņem konkrētās dalībvalsts iedzīvotāji. P.S. – brīvība neattiecas uz darbu valsts pārvaldes institūcijas (EK 55. un 45.p.) • Kopiena var izdot “atrašanas un koordinēšanas direktīvas” ar mērķi novērst brīvības ierobežošanu.

10. Brīva kapitāla kustība Kopienas līgumāEK 57-60.p. Lietu kapitāla forma – tiešas investīcijas, kā, piemēram, nekustamo īpašumu iegāde, akciju daļa uzņēmumā, citi Naudas kapitāla forma – vērtspapīru iegāde, kredīti, galvojumu iegāde un tml. Aizliegti – jebkādi kapitāla plūsmas ierobežojumi starp dalībvalstīm - valūtas maiņu regulējošie noteikumi - ierobežojumi par ieguldījumu veidu un mērķi - ierobežojumi attiecība uz biržas pieejamību Papildbrīvība – maksājumu aprites brīvība – attiecas tikai uz robežas šķērsojošu maksājuma līdzekļu plūsmu (gan fiziski pārved pār robežu, gan arī naudu pārskaita uz kontu citā dalībvalstī)

11. Paldies par uzmanību!!!