200 likes | 411 Views
Tiesības veidot brīvas no ĢMO zonas Latvijā un citur Eiropā. Žaneta Mikosa Vides ministrija 02.10.2009. 1. Saturs. I Regulējuma un rīcības ietvars Eiropas Savienībā; II ES dalībvalstu iespējas ierobežot ĢMO (piemēri) III Latvijas normatīvais regulējums par ĢMO-brīvo zonu veidošanas iespēju.
E N D
Tiesības veidot brīvas no ĢMO zonasLatvijā un citur Eiropā • Žaneta Mikosa • Vides ministrija • 02.10.2009. 1
Saturs • I Regulējuma un rīcības ietvars Eiropas Savienībā; • II ES dalībvalstu iespējas ierobežot ĢMO (piemēri) • III Latvijas normatīvais regulējums par ĢMO-brīvo zonu veidošanas iespēju 2
Termini / definīcijas • ĢMO izplatīšana vidē – audzēšana izmēģinājumu laukos; • ĢMO ierobežota izmantošana – laboratorijas u.tml. • ĢMO izplatīšana tirgū – “pārdošana”/nodošana 3.pers. (ietver arī audzēšanu) • ĢMO – brīva zona, mūsu likuma izpratnē – faktiski varētu būt attiecināma tikai uz audzēšanu 3
Tiesiskais regulējums ĢMO lēmumu pieņemšanā • Eiropas Savienībā (pamats LV NR/lēmumiem) • “Juridiskais rāmis” • Galvenie trīs normatīvie akti (ĢMO izplatīšanai): • Direktīva 2001/18/EK par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē; • Regula 1829/2003 par ĢMO pārtiku un barību; • Regula 1830/2003 par ĢMO izsekojamību un marķēšanu. • Attiecībā uz audzēšanu (‘izplatīšana tirgū, ietverot a.’) – lēmumi tiek pieņemti ES līmenī (konsultējoties un iesaistoties visām DV) • pieteikums kopā ar RN/paziņojums DV/vērtēšana/atzinums/lēmums (Komiteja/Padome/Komisija) 4
ES DV iespējas ietekmēt lēmumus • Lēmumu pieņemšanas pamatsistēma (attiecībā uz audzēšanas atļaušanu) noteikta - Direktīvā 2001/18 par ĢMO izplatīšanu. • ES DV divas iespējas (“juridiskā rāmja” ietvaros) ietekmēt lēmumu: • Lēmumu pieņemšanas un riska novērtēšanas procesā (caur Kompetento institūciju) • Pēc ĢMO atļaujas izdošanas – “drošības klauzulas” izmantošana (23.p.) 5
“Politiskais rāmis” • Ministru (valstu) lēmumi Ministru Padomēs (Vides/Lauksaimniecības) • nacionālā pozīcija par attiecīgo jautājumu • Vairākums no ES valstīm balso “pret” vai “atturas” • Nepieciešams “kvalificētais balsu vairākums” attiecīgā lēmuma atbalstīšanai vai noraidīšanai – līdz šim Padomē nav savākts KBV ne par vienu ĢMO atļaušanu • Padomei = 3 mēneši lēmuma pieņemšanai • Ja nepieņem – lēmuma pieņemšana ES Komisijas kompetencē (atpakaļ “juridiskā/administratīvā rāmī”) 6
“Praktiskais/ieviešanas rāmis” • 2001/18 Direktīvas 26a.pantā paredzētā iespēja: • “DV var veikt atbilstošus pasākumus, lai nenotiktu netīša ĢMO sajaukšanās ar citiem produktiem/augiem” • t.i. līdzāspastāvēšanas noteikumu pieņemšana (Komisijas Rekomendācijas (2003/556/EK)(lai novērstu ekon.zaud/nejaušu piejauk.) • “atbilstoši pasākumi”- samērā plaši interpretējams • Reģiona lēmums/vienošanās ar iedzīvotājiem • Vides Padomes 05.12.08. secinājumi, atzīstot reģionu tiesības noteikt aizliegumu audzēt ĢMO, vienojoties ar iedzīvotājiem 7
ES dalībvalstu (DV) iespējas ierobežot ĢMO • 1) Pārtikā un lopbarībā; • - brīvā preču kustība • patērētāju tiesības: • būt informētiem (marķējums, t.sk. “brīvs no ĢMO” (piem. DE-2008 ieviesa, 2009 -standartizēts), novietošana veikalos (LV) • kontrole, monitorings: • izsekojamība, • Kompetentā inst.- PVD • 2) Audzēšana • patreiz: 4 iespējas • Nākotnē: - tiesības izlemt pašai DV? • NL, AT iniciatīva (LV atbalsts) • Borrozo: jābūt iespējamam paralēli ES noteiktajai lēmumu pieņemšanas sistēmai, kas pamatojas uz zinātnisku novērtējumu, arī DV tiesībām pašām izlemt vai tās vēlas atļaut audzēšanu savā teritorijā 8
Par novietošanu veikalos • ĢMO aprites likuma 26.’ pants: • “novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.” • PVD – Kompetentā institūcija: • Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteiktās PVD funkcijas: • “visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.” • (21.p.(2)daļas c) apakšpunkts) 9
Audzēšanas ierobežošanas iespējas (patreiz) • 1) Politiska deklarācija, paziņojums reģionālā līmenī – ‘politisks vēstījums/nostāja’ • - ES daudzi reģioni pieņēmuši lēmumus reģionālā līmenī, piem.: • Polija , Itālija, Grieķija, Īrija, Bulg., Beļģ., Horvāt., Kipra, Franc., Vāc., Ung., Slovākija, Spān., Lielbrit. (Velsa) • - ES ĢMO brīvo reģionu apvienība: 49 ES reģioni (nosūtot lēmumu par pievienošanos) • (vairāk info: www.gmofree-euregions.net) 10
GMO-brīvo reģionu apvienība Eiropā www.gmofree-euregions.net 11
Ierobežošanas iespējas (turp.2) • 2) “Drošības klauzula” (Direktīvas 23.pants) – “pēc atļaušanas rada risku” (nepieciešama jauna/papildus informācija par risku videi vai cilvēkam) • Valsts noteiktais aizliegums konkrēta ĢMO audzēšanai: • piem. kukurūza(MON 810): AT, GR, LUX, UNG, FR (2007), Vācija 2009.g. • - LV nav, jo nav interese audzēt vienīgo atļauto ĢMO 12
Ierobežošanas iespējas (turp.3) • 3) Izstrādāt striktus līdzāspastāvēšanas noteikumus (Direktīvas 26a.p.) • “DV var veikt atbilstošus pasākumus, lai nenotiktu netīša ĢMO sajaukšanās ar citiem produktiem/augiem” • (Jo striktāki noteikumi, kurus ievērojot drīkstētu audzēt, jo mazāka iespējamība, ka audzēs) • Princips ko izmantot – “ja tikai tā var panākt līdzāspastāvēšanu” • 15 ES DV pieņēmušas līdzāspastāvēšanas noteikumus, piem.: • - LUX – ĢMO kukurūzai – 800m; ĢMO cukurbietei – 3km; rapsim – 3km • - AT dodot tiesības reģionālajai valdībai noteikti nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu jutīgās ekosistēmas u.tml.tert, ieskaitot prasīt papildus riska novērtējumu 13
Ierobežošanas iespējas (turp.4) • Līdzāspastāvēšanas noteikumi • Latvijā: 2008.gada MK noteikumi Nr. 30 • Specifiskas prasības lauksaimniekiem/audzēšanai u.c.; • Informēšanas pienākums: biškopjus 3km rādiusā; blakus esošo lauku īpašniekus (pie noteiktiem nosacījumiem; • Saskaņojuma saņemšana no blakus esošo lauku īpašniekiem, ja pastāv risks kultūraugiem sakrustoties.. • Attālumi (izolācijas, buferjoslas): kukurūzai izolācijas att. – 200m (min., kas redzēts citu valstu NA); kartupeļi – 50m; rapsis – 4km. • Min. gadi, ko nedrīkst pēc ĢMO: kurkurūzai – 2.g.; rapsim – sēklu ieguvei – 4.g.; kartupeļi – sēklu ieg. – 4.g. 14
Izmantojot līdzāspastāvēšanas noteikumus (turp.4.1.) • Portugāle • Likums par brīvu no ĢMO zonu izveidi (904-2006-zonas livres) (pamatojoties uz līdzāspastāvēšanas regulējumu) • Lauksaimnieki kopā ar min.3000ha zemes; • Jāparaksta deklarāciju, ka neaudzēs ĢM; • Uz 5 gadiem (automātiski pagarinās, ja nav iebildumu) • Izveidota brīva no ĢMO zona ‘Ziemeļportugālē’ 15
Izmantojot līdzāspastāvēšanas noteikumus (turp.4.2.) • Austrija • Visi 9 reģioni – pieņēmuši striktus reģionālos līdzāspastāvēšanas noteikumus • prasība pirms jebkuru ĢMO izplatīšanas atļaušanas, jāveic riska novērtējums uz konkrēto ekosistēmu un arī ietekmes izvērtējumsattiecībā uz ‘agrovidi’, papildus Federālajā līmenī noteiktajam riska novērtējumam (kura ietvaros Austrija piedalās ES līmenī) • Ietverti principi, nosakot, ka nav pieļaujama audzēšana, ja var negatīvi ietekmēt konkrēti uzskaitītās jutīgās ekosistēmas, to starp, īpaši aizsargājamās teritorijas, kalnu apvidus u.tml. 16
Ierobežošanas iespējas (turp.5) • 4) Reģionu/pašvaldību tiesības pieņemt lēmumu aizliegt/ierobežot ĢMO audzēšanu (vienojoties ar vietējiem iedzīvotājiem) • - Vides Ministru Padomes 04.12.2008. pieņemtie secinājumi (16882/08): • - atzīts, ka ĢMO-brīvas zonas var tikt izveidotas uz brīvprātīgu vienošanās pamata, (kuriem var piekrist arī ‘klusējot’), starp ieinteresētajām personām attiecīgajā teritorijā. Par nodomu veidot ĢMO-brīvu zonu, atbilstoši jāinformē visas ieinteresētās puses. 17
ĢMO-brīvu teritoriju veidošana • Latvijā 2009.gadā pieņemtie grozījumi ĢMO aprites likumā (23.07.2009.) • 22.panta (1) daļa – pārņem “drošības klauzulu;” • 22.panta pārējās daļas ietver nosacījumus, kurus ievērojot pašvaldības var izveidot brīvu no ĢMO teritoriju. 18
ĢMO-brīvu teritoriju veidošana (turp.2) • Likuma 22.pants: • Pašvaldība/vai pers. iesniegums; • Pieņem lēmumu domes sēdē par nodomu veidot; • Informē sabiedrību: publicējot “LV” un vietējā laikr.; • Paziņojumā: nodoms, teritorija, uz kuru attiektos, termiņu un vietu sabiedrības viedokļu iesniegšanai (min. 30 dienas). • (iebildumu neiesniegšana noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu) • Ja saņem iebildumu: lemj par konkrētās teritorijas izslēgšanu no aizlieguma zonas – ņemot vērā: sab.viedokli, samērīguma un ilgstpējīgas attīstības principu. • Parastā kārtībā pieņem SN par ĢMO audzēšanas ierobežošanu noteiktā teritorijā uz noteiktu term (min.5 gadi) • Informē par brīvo zonu – institūcijas, t.sk. VAAD, kas ieliek reģ. 19
Pašvaldību iespēja – lemt par savu teritoriju nākotnes perspektīvāmValsts uzdevums – panākt ES līmenī DV tiesības lemt par savu teritoriju • Paldies par uzmanību 20