140 likes | 280 Views
Latvijas gatavošanos Kohēzijas politikas ieviešanai pēc 2013.g. Iruma KRAVALE 2011.gada 15.septembris. Laika grafiks un NVO iesaiste - 2011.g. Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (I). Latvijas pozīcija par EK priekšlikumu ES daudzgadu budžetam 2014.- 2020.gadam.
E N D
Latvijas gatavošanos Kohēzijas politikas ieviešanai pēc 2013.g. Iruma KRAVALE2011.gada 15.septembris
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (I) Latvijas pozīcija par EK priekšlikumu ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam. Latvija ir par: • Konverģencesmērķa finansējuma proporcijas saglabāšanu un KP koncentrēšanosuzatbalstutrūcīgākajiemreģioniem • Latvijai piešķirtā finansējuma saglabāšanu vismaz 2007.-2013. perioda līmenī
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (II) Latvija ir par: • Ex-ante nosacījumiem Kohēzijas atbalsta saņemšanai, ja tie ir tieši saistīti ar Kohēzijas politiku • Operatīvo nosacījumu izpildes konstatācijas mehānismu, nodrošinot piekļuvi KP finansējumam. • EK ierosinājumu izveidot vienotu stratēģisko ietvaru pieciem instrumentiem (KF, ERAF, ESF, ELFLA, EZF), novēršot fondu atbalsta pārklāšanās un veicinot to sinerģiju
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (III) Latvija ir par: • Administratīva sloga mazināšanu, t.sk. atskaišu procesu nedublēšanos par NRP izpildi un Kohēzijas politikas ieviešanu • minimālo struktūrfondu līdzekļu iezīmēšanu ESF 25% apjomā Konverģences mērķa reģioniem, • Bet jāpatur iespēja finansējuma pārdalēm starp ESF un ERAF, • jāharmonizē attiecināmībasnosacījumi starp fondiem.
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (IV) Latvija ir pret: • nacionālā kohēzijas piešķīruma absorbcijas griestu samazināšanu līdz 2.5% no NKI apmērā • ~1/3 no Konverģences reģionu aploksnes pāriet vairāk attīstītiem reģioniem pēc 2013.g. • Absorbcijas griestu līmeņa noteikšanu visām valstīm vienādi (flat), • ir jāpiemēro atšķirīgie absorbcijas griestu līmeņi, sākot ar esošo augstāko (šobrīd Latvijai - 3.7%) • Mazāk attīstītam reģionam jāsaņem vairāk KP uz iedzīvotāju, nekā vairāk attīstītam reģionam.
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (V) Latvija ir pret: • pastāvīgu Pārejas reģionu kategoriju (<75% no ES NKI vidējā), palielinot pārejas mehānismu finansējumu: • Pastāvīga dotācijas vairāk attīstītiem reģioniem uz Konverģences reģionu rēķina nav ekonomiski pamatota • Atbalsts un līdzfinansējums jāsamazina pakāpeniski (apgriezti proporcionāli NKI pieaugumam).
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (VI) Latvija ir pret: • ES līdzfinansējuma likmes samazināšanu no esošajiem 85% konverģences reģionos uz 70-75 %: • Tas netika piedāvāts pat 2005.gadā attiecībā uz 2007.-2013.g.periodu, kad bija stabilāka ekonomiskā situācija • Ņemot vērā notikušo krīzi, piedāvājumam nav ekonomiska pamatojuma • Tas rādītu papildu slogu uz nacionālo budžetu, ņemot vērā daudzu DV budžeta konsolidācijas procesus.
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (VII) Latvija ir pret: • ES līmeņa rezerves izveidošanu (5%), perioda vidū apbalvojot DV, kas demonstrē noteikto ES2020 rezultātu (milestones) sasniegšanu. • Grūti sasniedzams mazāk attīstītiem reģioniem, kam daļa KP jānovirza pamatvajadzībām, • Nav vienotās izvērtēšanas sistēmas politikas rezultātu sasniegšanai (pierādīts ar vairāku periodu praksi), • Investīciju veidi un programmas krāsi atšķiras, • Rezultāti tiek demonstrēti uz perioda beigām, lielāka daļa projektu perioda vidū ir ieviešanas stadijā, • Liels risks, ka DV manipulēs ar rezultātu plānošanu un sasniegšanu => mazāk efektīvi bet vieglāk sasniedzami rezultāti => apdraudēta politikas efektivitāte .
Latvijas intereses Kohēzijas politikā 2014.-2020.gadā (VIII) Latvija ir pret: • Kohēzijas fonda (KF) finansējuma iezīmēšanu 10 mljrd.eiro apmērā infrastruktūras instrumenta vajadzībām projektu īstenošanai: • KF nav pieejams visām ES dalībvalstīm, • Ne visas DV sniegs savu ieguldījumu no savas KP aploksnes, • katras DV iezīmētais KF finansējums var nebūt pieejams tieši šai valstij, jo: • finansējums nav pietiekošs visu sarakstā minēto projektu īstenošanai, • nav zināmi projektu atlases kritēriji, • Daļa no Konverģences reģionu KP aploksnes tiks izmantota vairāk attīstīto DV projektiem • Turpretī mazāk attīstītajām DV ir daudz nacionālo pamatvajadzību, kur nepieciešams KF ieguldījums.
Sabiedriskās diskusijas par KP atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013.gada Sabiedriskās diskusijas: • vadīs neatkarīgs eksperts, • tās notiks 2011.gada oktobrī – novembrī un • paredz šādus galvenos etapus (iesaistot t.sk. NVO): 1. Metodoloģijas izstrādāšana Latvijas KP pēc 2013. gada atbalsta jomu noteikšanai; 2. Atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai sagatavots diskusiju materiāls par KP atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013.gada ; 3. Organizētas 5 diskusijas plānošanas reģionos sākotnēji izvirzīto atbalstāmo jomu apspriedei un izvērtēšanai; 4. Organizēta 1 gala publiskā apspriede par KP nākotni – prezentēti sākotnējie rezultāti; 5. Rezultātu precizēšana atbilstoši publiskās apspriedes norisēm; 6. Ziņojuma par diskusijas rezultātiem iesniegšana.