Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība

1. Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība Asoc. Prof.. A. Rauhvargers,Rektoru padomes ģenerālsekretārs telefons 7034338, 7034368 Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts) e-mail: andrejs.rauhvargers@aic.lv

2. Skolotāju izglītība: vispārējā un profesionālā • Vispārējā: programmas daļa, kas aptver vispārējos priekšmetus un tos 1-2 priekšmetus, ko skolotājs mācīs skolā. • Profesionālā: kursi, kas nodrošina pasniegšanas prasmes un prakses skolā • - paralēli vispārējiem kursiem (paralēlā jeb konkurentā metode)- vai pēc vispārējo kursu apguves (konsekutīvais modelis) Konsekutīvajā modelī tā parasti ir pēcdiploma izglītība. • Ir valstis, kurās pastāv noslēguma kvalifikācijas fāze, esot jau darbā. Tas ir pārejas periods starp izglītību un pilnu skolotāja statusu (Vācija, Francija, Luksemburga)

3. Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība Eiropā- pamatskola Konkurentā un konsekutīvā skolotāju izglītības modeļa izplatība EiropāPAMATSKOLAS SKOLOTĀJI

4. Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība Eiropā vidusskola Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība EiropāVIDUSSKOLAS SKOLOTĀJI Vairāk izplatās konsekutīvais modelis (Austrija, Ungārija, Bulgārija)

5. Pirmsskolas skolotājus galvenokārt gatavo augstskolas līmenī Izņēmumi: • Čehija un Slovākija (vai nu vidējā vai augstskolas līmenī) • Austrija (vidējā vai pēcvidusskolas) • Francija un Lielbritānija – izglītība identiska vai ļoti tuva sākumskolas skolotāju izglītībai Profesionālās sagatavošanas īpatsvars mainās atkarībā no tā, kurā līmenī notiek skolotāju izglītība: • vidējā līmenī – parsti ne mazāk par 50% (Malta 90%) • augstākajā neuniversitātes – 30-60% • universitātēs – mazāk

6. Pirmsskolas skolotāju sagatavošanasagatavošanas īpatsvars Pirmsskolas skolotāju sagatavošana minimālais izglītības ilgums un minimālais profesionālās sagatavošanas īpatsvars

7. Sākumskolas skolotāji Vairumā valstu tiek prasīta universitātes tipa izglītība Izņēmumi: Beļģija, Dānija, Luksemburga – neuniversitātes tipa augstskolās, Portugālē paralēli abos veidos

8. Sākumskolas skolotāji minimālais izglītības ilgums un profesionālās apmācības īpatsvars

9. Pamatskolas skolotāji- profesionālajai apmācībai atvēlēts mazāk laika

10. Vidusskolas skolotāji – tikai universitātes tipā, praktiskās sagatavošanas vēl mazāk

11. Skolotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 29 Eiropas valstīs ir pāri par 6 miljoniem skolotāju

12. Skolēnu skaits uz vienu skolotāju vidusskolā (pamatskolā skaitļi līdzīgi vai nedaudz mazāki) maz (9-10) Beļģija, Dānija, Spānija, Islande, Norvēģija, Ungārija daudz: (>15): Īrija, Zviedrija, Somija, Lietuva (22), Polija, Malta

13. Skolotāju īpatsvars, kuri strādā daļslodzē Skolotāja darbs daļslodzē nav visai izplatīts

14. Skolotāju sadalījums pa vecumiem (pamatskola un vidusskola (ISCED 2 +3)

15. Sieviešu skolotāju īpatsvars pa ISCED līmeņiem

16. Skolotāju minimālā un maksimālā alga, salīdzinot ar IKP uz vienu iedzīvotāju (pamatskolā) – ISCED 2(2000/2001. m.g. dati) Minimālā: no 30% LV līdz 153% D Maksimālā: no 48% LV līdz 260% CY

17. Skolotāju minimālā un maksimālā alga, salīdzinot ar IKP uz vienu iedzīvotāju (vidusskolā)- ISCED 3(2000/2001. m.g. dati) Minimālā: no 30% LV līdz 157% D Maksimālā: no 48% LV līdz 331% PT

18. Prasības, lai kļūtu par skolas direktoru

19. Minimālā skolotāja darba pieredze, lai kļūtu par skolas direktoru

20. Minimālais obligātās specializētās izglītības skolas direktoram pirms vai tūlīt pēc stāšanās darbā