Bīstamās vielas un risku novērtēšana

1. Bīstamās vielas un risku novērtēšana Eiropas kampaņa par darba vides risku novērtēšanu

2. Kas ir bīstamās vielas? Bīstamās vielas: • ir visi šķidrumi, gāzes vai cietas vielas, kas rada risku darbinieku veselībai vai drošībai • var atrasties gandrīz visās darbavietās, tai skaitā MVU (zemnieku saimniecībās, frizētavās, motociklu remontdarbnīcās, slimnīcās, skolās…) • ir ķīmiskās, kā arī bioloģiskās vielas (baktērijas, vīrusi, raugs un pelējums, parazīti...) • ir vielas, kas rodas kā darba blakusprodukti, kā arī izejvielas (metināšanas tvaiki, dīzeļdegvielas izplūdes gāzes, koksnes putekļi, maizes ceptuvēs izmantotie milti…)

3. Bīstamās vielas un kaitējums Ja bīstamo vielu lietošanas riskus pareizi nepārvalda, darbinieku veselībai iespējams kaitēt vairākos veidos: • ar vienreizēju, īsu vielas iedarbību • ar vairākām iedarbības reizēm • ar vielu ilgstošu uzkrāšanos ķermenī

4. Ietekme uz veselību Bīstamajām vielām var būt dažāda ietekme uz veselību, tai skaitā: • akūta ietekme: saindēšanās, smakšana, eksplozija un ugunsgrēks • ilgstoša ietekme, piemēram: • elpošanas slimības (reakcijas elpceļos un plaušās), piemēram, astma, rinīts, azbestoze un silikoze • vēzis kā arodslimība (leikēmija, plaušu vēzis, mezotelioma, deguna dobuma vēzis) • ietekme uz veselību, kas var būt gan akūta, gan ilgstoša: • ādas slimības, reproduktīvās problēmas un iedzimti defekti, alerģijas • dažas vielas var uzkrāties ķermenī • dažām vielām var būt kumulatīva ietekme • dažas vielas var iekļūt organismā caur ādu

5. Bīstamās vielas - tiesību akti • Tiesību akti šajā jomā ietver noteikumus par darbinieku aizsardzību no riskiem, kas saistīti ar: • ķīmiskām vielām • bioloģiskām vielām • kancerogēniem un mutagēniem (tai skaitā azbestu un koksnes putekļiem) • Tikpat svarīgi ir noteikumi par klasifikāciju un marķēšanu, taču tie neattiecas uz visām bīstamajām vielām (piemēram, frizētavu ķīmikālijas, zāļu preparāti) • Dažu vielu un darba procedūru lietošana un realizācija ir ierobežota • Sīkāku informāciju par bīstamo vielu izmantošanu darbavietā skatiet attiecīgos sev piemērojamos īpašos valsts tiesību aktos

6. Citi attiecīgi tiesību akti • REACHEiropas Kopienas Regula (EK) Nr. 1907/2006 izveido jaunu, vienotu ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas sistēmu: • tiecas nodrošināt lielāku vides un lietotāju aizsardzību • padara nozari atbildīgāku par risku pārvaldību attiecībā uz ķimikālijām un drošības informācijas sniegšanu par vielām visiem, kas vielu ražo vai lieto • vairāk par REACH: http://echa.europa.eu • Darbinieku veselības aizsardzību ietekmēs arī GHS – Apvienoto Nāciju Organizācijas Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotā sistēma • vairāk par GHS: http://ec.europa.eu/enterprise/reach/ghs_en.htm

7. Īsumā... • Saskaņā ar tiesību aktiem Eiropas Savienībā jāaizsargā darbinieki no kaitējuma, ko nodara bīstamās vielas darbavietā • Lai aizsargātu darbiniekus no bīstamajām vielām, darba devējiem saskaņā ar tiesību aktiem jāveic risku novērtēšana. Šajā uzdevumā jāiesaista darbinieki

8. Kas ir risku novērtēšana? • Risku novērtēšana ir process, kurā izvērtē darbinieku drošības un veselības riskus, ko rada apdraudējumi darbavietā. Tā ir sistemātiska visu darba aspektu izpēte, kurā nosaka: • kas var izraisīt ievainojumu vai kaitējumu • vai apdraudējumus var novērst, un, ja nevar, tad • kādi profilakses vai aizsardzības pasākumi jāveic, lai kontrolētu riskus • Risku novērtēšana ir pamats veiksmīgai drošības un veselības aizsardzības pārvaldībai un nelaimes gadījumu darbā un arodslimību samazināšanai

9. Bīstamo vielu risku novērtējums • Bīstamo vielu risku novērtēšanai ir tie paši pamatprincipi un procesi kā citu profesionālo risku novērtēšanai • Neatkarīgi no tā, kas veic risku novērtējumu, svarīga ir darbinieku aptaujāšana un iesaistīšana šajā procesā, jo darbinieki: • pārzina savu darbavietu • būs tie, kas īstenos visas izmaiņas darba apstākļos/ praksē • Pieejamas dažādas metodes. Taču vairumā uzņēmumu labi piemērota ir vienkārša, piecu posmu risku novērtēšanas metode

10. 1. posms: apdraudējumu un apdraudēto personu identificēšana (1) • Nosakiet vielas, kas varētu izraisīt kaitējumu un identificējiet darbiniekus, kas varētu būt pakļauti vielu iedarbībai • Īpaša uzmanība jāpievērš darbiniekiem, kas varētu būt paaugstināta riska grupā, piemēram: • jauniem darbiniekiem • grūtniecēm un ar krūti barojošām mātēm • viesstrādniekiem • neapmācītiem vai nepieredzējušiem darbiniekiem • apkopējiem, līgumdarbiniekiem un sabiedrības pārstāvjiem Atcerieties: apdraudējums var būt itin viss, kas potenciāli var radīt kaitējumu — darba materiāli, aprīkojums, darba metodes vai prakse

11. 1. posms: apdraudējumu un apdraudēto personu identificēšana (2) Lai apdraudējumus būtu vieglāk identificēt: • izveidojiet darbavietā izmantoto un izgatavoto vielu sarakstu • apkopojiet informāciju par šīm vielām, piemēram, par kaitējumu, ko tās var nodarīt un kā tas var notikt • svarīgs informācijas avots ir standarta drošības marķējumi, riska simboli un drošības datu lapas, kas jānodrošina ķimikāliju piegādātājam • pārbaudiet vielu arodekspozīcijas robežvērtības (AER) • AER palīdz kontrolēt bīstamo vielu iedarbību darbavietā, nosakot vielas maksimālo koncentrāciju (gaisā) • izvērtējiet, vai izmantojat kancerogēnus vai mutagēnus, uz kuriem attiecas stingrāki noteikumi • sīkākai informācijai skatiet faktu lapu Nr. 33 un faktu lapu Nr. 35

12. 2. posms: risku izvērtēšana un to prioritātes noteikšana • Izvērtēt darbinieku pakļaušanu identificētajām bīstamajām vielām, ņemot vērā vielu iedarbības uz darbiniekiem veidu, intensitāti, ilgumu, biežumu • Izvērtēt to, kādas darba procedūras ir izmantotas • Izvērtēt vielu kopējo iedarbību • Izvērtēt citu risku kopējo ietekmi, piemēram: • ugunsgrēka risks uzliesmojošu vielu tuvumā • smags fizisks darbs, kas var palielināt ķimikāliju uzņemšanu • darbs mitrumā, kas var palielināt ķimikāliju ietekmi uz ādu • Pēc tam sarakstu var izmantot, lai izveidotu rīcības plānu Atcerieties: risks ir liela vai neliela iespēja, ka apdraudējums kādam var nodarīt kaitējumu

13. 3. posms: izlemšana par profilakses pasākumiem (1) Ievērojiet pasākumu secību, novēršot vai samazinot darbinieku pakļaušanu bīstamām vielām: • likvidēšana - labākais veids, kā novērst ar bīstamām vielām saistītos riskus • likvidējiet vajadzību izmantot bīstamās vielas, mainot procesu vai izstrādājumu, kam izmanto vielu • aizvietošana – ja likvidēšana nav iespējama • aizvietojiet vai nomainiet bīstamās vielas ar nekaitīgām vai mazāk kaitīgām vielām

14. 3. posms: izlemšana par profilakses pasākumiem (2) • Kontrole - ja vielu vai procesu nevar likvidēt vai aizvietot • novērsiet vai samaziniet iedarbību: • ierobežojot procesus, kuru rezultātā rodas bīstamās vielas • kontrolējot emisiju no avota • labāk pārvaldot procesus • ieviešot tehniskos risinājumus vielu iedarbības mazināšanai • samazinot darbinieku skaitu, kas pakļauti bīstamās vielas iedarbībai, kā arī iedarbības ilgumu un intensitāti • ja vielas iedarbību nevar novērst citiem līdzekļiem, nodrošiniet, lai personām ir piemēroti individuālie aizsarglīdzekļi un tās būtu apmācītas lietošanā

15. Aizvietošana – darba procesi • Sāciet ar vielām un darba procesiem, kas: • jau ir radījuši problēmas jūsu uzņēmumā (veselības problēmas, negadījumus vai citus atgadījumus) • pieprasa obligātu, regulāru veselības uzraudzību (piemēram, darbinieku medicīniskas izmeklēšanas) • ietverti īpašos valsts tiesību aktos, kas nosaka ierobežojumus izmantošanai darbavietā • rada augsta līmeņa iedarbību darbiniekiem vai pakļauj iedarbībai daudzus darbiniekus • Izskatāmo darba procesu skaitā ir: • atvērti procesi, piemēram, lielu virsmu krāsošana, maisīšana/jaukšana atvērtos konteineros/traukos • procesi, kuru laikā rodas putekļi, tvaiki vai izgarojumi, vai, kas gaisā izdala šķidrumus, piemēram, metināšana, krāsas izsmidzināšana

16. Aizvietošana – vielas • Izvērtējamo vielu skaitā ir vielas, kas: • palielina ugunsgrēka un eksplozijas risku • ir nepastāvīgas, piemēram, organiskie šķīdinātāji vai vielas, kas izkliedējas gaisā (aerosoli, putekļi) • izraisa akūtus riskus veselībai, piemēram, indes, kodīgi šķīdumi un kairinoši līdzekļi • izraisa hroniskus riskus veselībai, piemēram, alergēni un vielas, kas ietekmē reproduktīvās funkcijas • izraisa arodslimības • var tikt uzņemtas caur ādu • pieprasa obligātu individuālo aizsarglīdzekļu izmantošanu (piemēram, elpošanas aizsardzību) • Sīkākai informācijai skatiet faktu lapu Nr. 34

17. Kancerogēnās un mutagēnās vielas • Noteikumos kancerogēnām un mutagēnām vielām ir stingrākas prasības: • kancerogēnās un mutagēnās vielas jāaizstāj pēc iespējas vairāk, cik tas tehniski iespējams • ja tas tehniski ir iespējams, saistošs ir vielu rašanās procesa ierobežojums • jāierobežo darbinieku piekļuve • par darbinieku pakļaušanu vielām jāveic detalizēti pieraksti, un tie jāsaglabā ilgāk • darbiniekiem par vielu iedarbību jāsniedz vairāk informācijas un jānodrošina veselības uzraudzība • Sīkāku informāciju par bīstamo vielu izmantošanu darbavietā skatiet attiecīgos sev piemērojamos īpašos valsts tiesību aktos

18. 4. posms: pasākumu veikšana • Īstenojiet profilakses un aizsardzības pasākumus • Efektīva īstenošana ietver plāna izstrādi, kurā iekļauta informācija par to: • kas ko dara • kad uzdevums būs pabeigts • kādi līdzekļi piešķirti pasākumu veikšanai • kad pārskatīs novērtējumu un kas to darīs • Svarīgi ir noteikt par prioritāti darbu, kas saistīts ar risku likvidēšanu, aizvietošanu vai kontroli

19. 5. posms: uzraudzība un pārskatīšana • Jāuzrauga profilakses pasākumu efektivitāte • Novērtējums jāpārskata vienmēr, kad organizācijā notiek nozīmīgas pārmaiņas: • ja izmaiņas notiek darba procedūrā • ja ievieš jaunas ķimikālijas un darba procedūras • ja rodas negadījumi vai veselības problēmas • periodiski, lai nodrošinātu, ka risku novērtējuma secinājumi joprojām ir derīgi

20. Novērtējuma dokumentēšana • Risku novērtējums ir jādokumentē, un šādu dokumentu var izmantot, lai: • sniegtu informāciju iesaistītām pusēm • novērtētu, vai ir veikti nepieciešamie pasākumi • sniegtu pierādījumu uzraudzības iestādēm • pārskatītu pasākumus, ja mainās apstākļi

21. Padoms darbiniekiem • Lai būtu droši par bīstamajām vielām, darbinieki jāinformē par: • risku novērtējuma secinājumiem • apdraudējumiem, kam tie pakļauti • to, kādā veidā tas viņus ietekmē • to, kas jādara, lai pasargātu sevi un citus • to, ko darīt, ja notiek nelaimes gadījums vai nenotiek plānotais • to, kā noteikt, vai nenotiek plānotais • to, kam ziņot par problēmām • rīcību tehniskās apkopes veikšanas laikā • ietekmes uzraudzības vai veselības novērošanas rezultātiem

22. Padoms darba devējiem - saziņa • Laba saziņa starp darba devēju un darbinieku ir: • bīstamo vielu, ko izmanto vai kas rodas darba procesā, saraksta izveidošana • drošības datu lapu un līdzīgu dokumentu nodrošināšana par visām izmantotajām bīstamajām vielām • darba instrukciju izgatavošana, pamatojoties uz informāciju par bīstamajām vielām • skaidra marķējuma nodrošināšana uz bīstamo vielu konteineriem • risku novērtējuma rezultātu paziņošana • regulāra darbinieku iztaujāšana par iespējamām veselības un drošības problēmām • visas attiecīgās informācijas, norādījumu un apmācību sniegšana darbiniekiem par bīstamajām vielām darbavietā

23. http://hw.osha.europa.eu Ieguvums Jums. Ieguvums Jūsu uzņēmumam. Eiropas kampaņa par darba vides risku novērtēšanu