Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti un to izmantošana

1. Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti un to izmantošana LZA akadēmiķe Baiba Rivža Eiropas Sociālā fonda projekts • “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai“vienošanās Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 10.09.2012. LAPA

2. Ziņojuma saturs • Projekta īstenošanas gaita • MK noteikumi par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju • Augstākās izglītības studiju programmu starptautiskās konkurētspējas izvērtējums • Latvijas pašvaldību vadītāju aptauja

3. Projekta īstenošanas gaita

4. Projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti • Eksperti novērtējuši 28 studiju virzienus, tai skaitā sadalot studiju programmas trijās grupās un sniedzot ieteikumus studiju programmu pilnveidošanai. Vērtēšanā dalību ņēma 237 eksperti • Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti prezentēti visu 28 studiju virzienu augstskolu pārstāvjiem, ziņojumi nosūtīti AII pārstāvjiem, kuri snieguši komentārus • Ziņojumi par projekta īstenošanu vairākās konferencēs un semināros,tai skaitā Latvijas Augstskolu profesoru asociācijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē, Rīgas Stradiņa universitātē, TV, radio pārraidēs u.c.

5. 28 virzienu vērtējumi

6. 28 virzienu vērtējumi

7. III grupā ietverto studiju programmu vērtējums • Kopumā III grupā novērtētas 55 studiju programmas: • tai skaitā 30 tiek īstenotas valsts augstskolās, kas ir 4% no vērtēto programmu skaita • 25 tiek īstenotas privātajās augstskolās, kas ir 15% no vērtēto programmu skaita

8. MK noteikumi par studiju virzienu akreditāciju

9. Studiju akreditācijas komisijasizveidošana, tiesības un pienākumi 24.Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina Studiju akreditācijas komisijas nolikumu.  25. Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj: 25.1. vienu padomes pārstāvi; 25.2. vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi; 25.3. vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi; 25.4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi; 25.5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi; 25.6. vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi; 25.7. divus Rektoru padomes pārstāvjus (viens valsts dibināto augstskolu pārstāvis, viens privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvis) 25.8. vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi; 25.9. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus; 25.10. pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.

10. Studiju akreditācijas komisijasizveidošana, tiesības un pienākumi 32. Studiju virzienu novērtēšanu organizē pilnvarotā institūcija • AIP nominēšana ir būtiska, jo, īstenojot ESF projektu,iriegūtavērāņemamapieredzestudijuvirzienu un programmuvērtēšanā. • AIP ir koleģiālā institūcija ar plašu pārstāvniecību 12 cilvēku sastāvā, ko apstiprina Saeima uz četriem gadiem. • AIP statuss tai ļauj kļūt par institūciju, kas reģistrēta Eiropas kvalitātes novērtēšanas centra datu bāzē (būtiski diplomu atzīšanai ES valstīs) .

11. Studiju virziena novērtēšanas komisija • 42. Lai novērtētu studiju virzienu, Studiju akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecus ekspertus, no kuriem viens ir • LatvijasStudentu apvienības deleģēts pārstāvis, • viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. • Studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz desmit piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā. .

12. 80. ... attiecībā uz studiju virzieniem, kas ir novērtēti ESF projekta ietvaros, augstskola vai koledža iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu Lēmumu par šāda augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu Studiju akreditācijas komisija pieņem, ņemot vērā fonda projekta ekspertu kopīgajā atzinumā un individuālajos atzinumos sniegtos vispārīgos komentārus, situācijas analīzi par kvalitāti, resursiem, ilgtspēju un sadarbību/pārklāšanos, akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas saņemšanas un augstskolas vai koledžas pārstāvju uzklausīšanas. .

13. 82. Pēc augstskolas vai koledžas papildu informācijas iesniegšanas, kas apliecina fonda projekta ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par vienu līdz trīs ekspertu noteikšanuatbilstoši šo noteikumu 42.punktam, kuri pārbauda un izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto informāciju. Ekspertu darba izmaksas sedz augstskolas vai koledžas no saviem līdzekļiem. .

14. Ja studiju virziena akreditācijas laikā, Studiju akreditācijas komisija, pamatojoties uz studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu atzinumiem, konstatē, ka kāda no attiecīgajam studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā var ierosināt studiju programmu licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par licences anulēšanu attiecīgajai studiju programmai vai arī ierosināt augstskolai vai koledžai slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. .

15. Augstākās izglītības programmu starptautiskās konkurētspējas izvērtējums

16. Konkurētspējas novērtēšanas metodika • 40% vērtējuma - ekspertu atzinums par anketas novērtējuma grupām (kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība) • 60% vērtējuma – iegūtie punkti metodikas 5 kritēriju grupās

17. Konkurētspējas novērtēšanas metodika • 5 kritēriji: • 30% Izglītības kvalitāte (28 indikatori) • 15% Izglītības iestādes vadības kvalitāte (22 indikatori) • 20% Augstākās izglītības iestādes finansiālie resursi (3 indikatori)

18. Konkurētspējas novērtēšanas metodika_2 • 20% Nodarbinātība pēc izglītības iegūšanas (4 indikatori) • 15% Pārējie faktori, kuri var ietekmēt AII reputāciju: • (5%) Darbavietas (studiju) vide (7 indikatori) • (5%) Izglītības iestādes emocionālā pievilcība (13 indikatori) • (5%) Korporatīvā ētika (6 indikatori)

19. Piemērs. 12.virziens Tiesību zinātne. Maģistra programmas

20. Latvijas pašvaldību vadītāju aptauja

21. Lūdzu, novērtējiet reģionālo augstākās izglītības institūciju, tai skaitā to filiāļu pastāvēšanas nepieciešamību un to darbības kvalitāti (vērtējot augstskolu un koledžu, kā arī to filiāļu kvalitāti, lūdzu, novērtējiet katru no tām skalā 1 – 5, kur 5 – ļoti laba kvalitāte, 4 – laba, 3 – vidēja, 2 - zema, 1 – ļoti zema, ja nav viedokļa, lūdzu, norādiet nevaru novērtēt)

22. Lūdzam atbildēt uz jautājumu par darbaspēka pieprasījuma potenciālajām izmaiņām pašvaldības teritorijā, atbilstošoatbildi apzīmējot ar x (iespējamas vairākas atbildes)

23. Starptautisko ekspertu priekšlikumi ES struktūrfondu plānošanas periodam 2014 - 2020

24. Priekšlikumi valdībai (I) • noteikt par prioritāru Latvijas augstākās izglītības starptautisko dimensiju, finansiāli to atbalstot • izstrādāt stratēģiju sadarbības saišu attīstīšanai un stiprināšanai starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas AII • izveidot pēcdoktorantūras(post-doc) programmu nacionālā līmenī, lai radītu starpposma darba vietas jaunajiem zinātniekiem un pasniedzējiem • turpināt ESF līdzekļu izmantošanu atbalstam doktora un maģistru studiju programmu īstenošanā

25. Priekšlikumi valdībai (II) • finansēt starptautiski citējamo izdevumu datu bāzēs iekļauto zinātnisko žurnālu izveidi Latvijā • finansiāli atbalstīt starptautisko publikāciju skaitu citējamos izdevumos • finansiāli atbalstīt Augstskolu likumā noteikto prasību AII sistemātiski veikt uzskaiti par absolventu darba gaitām

26. Priekšlikumi valdībai (III) • dienesta viesnīcu renovācija augstskolās un koledžās • nodrošināt augstākās izglītības pieejamību personām ar nelieliem ienākumiem, 2020.gadā sasniedzot vismaz 40% personu ar augstāko izglītību vecuma grupā 30 – 34 gadi. • palielināt un stingri noteikt augstākās izglītības finansējuma ikgada apjomu procentos no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), nodrošinot tā stabilu palielinājumu, lai iespējami īsā laikā sasniegtu vismaz Eiropā vidējo apjomu

27. Paldies par uzmanību!Veiksmi un pleca sajūtu Jaunajā akadēmiskajā gadā!