Download
1 / 32
390 likes | 1.22k Views
Studiju priekšmeta satura izveides didaktiskie aspekti. Studiju rezultāti un izglītības mērķu taksonomijas. Jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildes. Kāds ir studiju programmas ieteicamais veidošanas algoritms?
E N D
Studiju priekšmeta satura izveides didaktiskie aspekti Studiju rezultāti un izglītības mērķu taksonomijas Anita Lanka, RTU Humanitārā institūta Sociālo zinātņu katedras profesore
Jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildes • Kāds ir studiju programmas ieteicamais veidošanas algoritms? • Kā definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus? Ar ko mācību rezultāti atšķiras no mācību mērķiem? • Kad lietojam jēdzienus “kompetence” unkad “kompetences” ? Kad “prasmes” un kad “iemaņas” ? • Kādas ir mācību rezultātu priekšrocības?
Darbs 5-6 cilvēku grupā • Uzdevums “Sarindojiet izdales materiālā nosauktās darbības kā secīgus soļus studiju priekšmeta satura (programmas) izstrādei!”
Studiju programmas veidošanas algoritms ( I.Lapiņas shēma) !!!??
Mērķi, uzdevumi un studiju rezultāti Mērķi un uzdevumi parāda: • atbilstību izglītības pakāpei; • atbilstību darba tirgus prasībām (nodarbinātības aprakstam). Studiju rezultāti izriet no profesijas standarta (vai citām darba tirgus formulētām prasībām) un parāda zināšanas, prasmes, attieksmi un kompetenci.
No studiju programmas līdz studiju priekšmetam Studiju programmas aktualitāti nosaka situācija darba tirgū. Studiju programmas saturu nosaka profesijas standarts, kurš kalpo izglītības mērķu un sasniedzamo rezultātu definēšanai.
Mērķi, uzdevumi un rezultāti Mērķi un uzdevumi Studiju rezultāti Atspoguļo, ko students mācīšanās rezultātā zina, izprot prot, spēj veikt Raksturo mācībspēka darbības • sniegt pārskatu par... • iepazīstināt ar... • veidot prasmi... • veicināt, attīstīt ...
Prasības studiju rezultātu definēšanai Studiju rezultātiem ir jābūt: • Saprotamiem • Konkrētiem • Mērāmiem • Sasniedzamiem
Kompetence un kompetences Kompetence/lietpratība/ angl.competence Spēja pielietot zināšanas un prasmes ierastā/mainīgā situācijā, kā arī spēja paust profesionālai ētikai atbilstošu attieksmi, spēja ētiski rīkoties. Spēja darboties profesionālajā jomā. Kompetences/ angl. competency/ies Konkrētas kompetences atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai: izziņas, funkcionālās, vadības,komunikatīvās, organizatoriskās...
Zināšanas, prasmes, iemaņas • Zināšanas - sistematizēts informācijas vai atziņu kopums Zināšanu kvalitātes pamatrādītāji: plašums, dziļums, apzinātība, operativitāte • Prasme – māka veikt kādu darbību, darbības izpildes priekšnosacījums • Iemaņa – māka, kas iegūta ilgstošas vingrināšanās ceļā, automatizēta darbība
zināšanas un izpratne balstās uz vidējo izglītību, pamatojas uz augsta līmeņa mācību grāmatām, dažos aspektos nepieciešamas visjaunākās zināšanas paplašina /padziļina bakalaura grādam raksturīgās zināšanas, nodrošina iespējas oriģinalitātei ideju attīstībā un izmantošanā, t.sk. pētniecībā zināšanu pielietošana profesionalitāte darbā/profesijā, kompetenci apliecina, izvirzot un pierādot argumentus, risinot problēmas savā jomā problēmu risināšanas spējas jaunā vai nepazīstamā vidē, plašākā vai multidisciplinārā kontekstā analīze spējas savākt un analizēt atbilstošos datus (savā jomā), slēdzienos atspoguļot sociālos, zinātniskos, ētiskos aspektus spēj integrēt zināšanas un tikt galā ar sarežģītību, formulēt slēdzienus nepilnīgas informācijas apstākļos, slēdzienos atspoguļot sociālo un ētisko atbildību bakalaurs maģistrs
izklāsts spēj izklāstīt informāciju, idejas un risinājumus gan speciālistu ,gan nespeciālistu auditorijā spēj gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savus secinājumus, kā arī tās zināšanas un loģisko pamatojumu, uz kuriem tie balstīti mācīšanās spējas mācīšanās prasmes, kas nepieciešamas, lai turpmāk varētu ar augstu patstāvības pakāpi realizēt savas tālākās studijas mācīšanās spējas, kuras ļauj turpināt studijas arī tādos veidos, kas var būt lielā mērā pašu vadītas vai autonomas bakalaurs maģistrs
Kādas ir studiju rezultātu definēšanas priekšrocības? • Kvalitātes vērtētājiem tas ir orientieris, lai novērtētu programmu. • Studentiem tiek sekmēta motivācija un mērķtiecība studijās. • Starptautiskā līmenī nodrošināts caurspīdīgums, programmu salīdzināšanas iespējas. • Programmu veidotājiem palīdz mērķtiecīgi noteikt tās struktūru un saturu, izraudzīties atbilstošas mācību un vērtēšanas metodes.
Izglītības mērķu taksonomija Kāpēc aktuālas kļūst izglītības mērķu taksonomijas ( B.Blūma, D.Solo...)? Izglītības mērķu taksonomija sniedz ierosmi precīzai rezultātu formulēšanai un to novērtēšanai.
Taksonomijas definīcijas Taxis + nomie [kārtība /secība] + [metode / likums] • Taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kuras komponenti ir sakārtoti noteiktā hierarhijā. • Klasifikācijas zinātne, tehnika vai prakse. • Klasifikācijas likumi vai principi; sistemātika. • Iedalījums sakārtotās grupās vai kategorijās.
Izglītības taksonomiju pielietojums • Izstrādājot studiju programmas, studiju kursu/moduļu mērķus, uzdevumus un plānotos rezultātus (satura izstrāde) • Novērtējot zināšanas, prasmes (novērtējuma izstrāde) • Izglītības izpētē (klasificēšanai, novērtēšanai) • Studentu mācību rezultātu analīzei un sasniegumu novērtēšanai
B.Blūma taksonomija(1956) Tā ir taksonomija izziņas jomā, kas aptver 6 izziņas mērķus: 1. Zināšanas 2. Izpratne 3. Lietošana 4. Analīze 5. Sintēze 6. Izvērtēšana 7. Radošums?
Jautājumi, kas palīdz formulēt studiju rezultātus • Kādas zināšanas jāapgūst? • Kādas prasmes un iemaņas jāapgūst? • Kādas atziņas jāgūst? • Kādas sakarības jāizprot? • Kādus uzdevumus jāprot risināt? • Kādus darbības algoritmus jāapgūst? • ...
Kāpēc katra studiju kursa mācībspēkam jāzina attiecīgās studiju programmas mērķi un uzdevumi? Studiju priekšmets ir līdzeklis ceļā uz studiju programmas mērķi
“ Cilvēkam, kurš zina, kurp viņš iet, pasaule pati paver ceļu” .D.Džordāns
Sasniedzamo mērķu un rezultātu apraksts nosaka mācīšanas un mācīšanās procesa organizēšanas didaktisko pieeju, mācību metožu un organizācijas formu izvēli, kā arī studentu sasniegumu novērtēšanas metodoloģiju. Izglītības procesā jāīsteno vairāki mērķi: • izziņas mērķi – aprakstot zināšanas, izpratni • psihomotoriskie mērķi – aprakstot prasmes un iemaņas • emocionālie mērķi – aprakstot attieksmi un atbildību.
Jautājumi, kas rodas, veidojot studiju priekšmeta saturu Saturs un metodes Ko un kā? Kādāveidā to apgūs? Didaktiskās pieejas Mācību metožu izvēle Mācību organizācijas formu izvēle (lekcijas,laboratorijas darbi, semināri, patstāvīgās studijas...) Kas jāapgūst?Kā strukturēt saturu?Lineāri? Integrēti? Koncentriski? Kāda ir saikne ar citiem priekšmetiem?
Satura dziļums un plašums Kas nosaka, cik dziļi vai plaši temats apgūstams? Kā to definēt kursa prasībās?
Zināšanu un prasmju kvalitatīvie rādītāji Zināšanas raksturo to • plašums • dziļums • operativitāte • noturīgums • sistēmiskums Prasmes raksturo to patstāvības un produktivitātes līmenis (darbība pēc parauga/algoritma vai radoša darbība)
Kļūdas , veidojot studiju priekšmeta programmu: • Vispārīgs mērķa formulējums • Netiek atklāta studiju priekšmeta saikne ar studiju programmas mērķi, uzdevumiem un rezultātu • Pretruna starp izvirzītajiem uzdevumiem, sagaidāmo rezultātu un mācību sasniegumu novērtēšanas metodēm
Izstrādājot studiju priekšmetu mērķus un definējot rezultātus, jāpievērš uzmanība arī, kāds zināšanu vai problēmu risināšanas līmenis ir jāsasniedz. Precīzi definēts un studiju procesā sasniegts atbilstošais taksonomijas līmenis nodrošina to, ka studenti kopumā sasniegs izglītības programmā definētos mērķus.
Avoti • Fuller U., Johnson C., Ahoniemi T., Cukierman D., Hernán-Losada I., Jackova J., Lahtinen E., Lewis T., Thompson D., Riedesel C., Thompson E. Developing a computer science-specific learningtaxonomy, ACM SIGCSE Bulletin 39(4): 2007,. 152-170. • Sadler D.R. MakingCompetentJudgmentsofCompetence, ModelingandMeasurmentofCompetenciesinHigherEducation, Berlin, 2011.
Paldies par uzmanību! Šis materiāls ir izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai». (Vienošanās nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005)
